Atzinums

PTAC ieskatā nav pamatota pienākuma noteikšana patērētāju kreditētājiem veikt Uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksu par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta šīs peļņas sadale.
Likumprojektā norādīts, ka tā mērķis ir, izmantojot netipisku likvīdo līdzekļu pārpalikumu kreditētājiem, rast papildus līdzekļus ekonomikas stimulēšanas pasākumu veikšanai, kā arī valsts drošības apdraudējuma novēršanas pasākumu veikšanai. PTAC norāda, ka pastāv būtiskas atšķirības starp patērētāju kreditētājiem un kredītiestādēm, tajā skaitā gan piesaistītā finansējuma veida ziņā, gan piesaistītā finansējuma izmaksu, kā arī gūtās peļņas ziņā. PTAC norāda, ka patērētāju kreditētāji lielā pārsvarā izmanto fiksētās aizņēmumu likmes, tiem nav pieejami noguldītāju līdzekļi, kā arī nav statistikā balstīti dati, ka patērētāju kreditētājiem būtu būtiski pieaugusi peļņa. PTAC informē, ka hipotekārās kreditēšanas nozarē patērētāju kreditētāji 2022.gadā ir izsnieguši kredītus tikai nepilnu desmit miljonu apmērā, kopumā noslēdzot 586 kredīta līgumus. Visi kredīta līgumi slēgti ar fiksēto aizņēmuma likmi, kā arī vidējā kredīta summa salīdzinoši ar kredītiestāžu izsniegtajiem kredītiem ir tikai 17 tūkstoši EUR. Tāpat arī kredīta termiņš kopumā ir īsāks nekā kredītiestādēm.
Mainīgo procentu likmi, kurā tiek izmantota etalona bāzes likme, izmanto tikai līzinga pakalpojumu sniegšanai un tikai tie patērētāju kreditētāji, kuriem finanšu līdzekļus nodrošina to mātes sabiedrības – kredītiestādes. Vienlaikus atzīmējams, ka pārējie patērētāju kreditētāji izmanto fiksētās aizņēmuma likmes un lielu daļu sava aizdodamā kapitāla aizņemas no kredītiestādēm, maksājot par to tirgus cenu, tai pat laikā paši ciešot no etalona likmes – EURIBOR kāpuma.
 

-

Nav sniegta analīze un statistikā balstīti dati, ka patērētāju kreditētājiem šobrīd veidojas netipisks likvīdo līdzekļu pārpalikums, līdz ar to anotācijā sniegtā argumentācija par kredītiestāžu likmju pieaugumu nav attiecināma uz patērētāju kreditētājiem kopumā.

-

Tā kā pašreizējā likumprojekta “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk – Likumprojekts) anotācija ir salīdzinoši lakoniska un tajā netiek izvērsti aprakstīti vairāki būtiski aspekti, kurus būtu nepieciešams apskatīt un izsvērt pirms jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājuma noteikšanas, Ekonomikas ministrija lūdz papildināt Likumprojekta anotācijas 1.3. apakšsadaļu ar detalizētu, objektīvu un racionālu izvēlētā risinājuma pamatojumu, kas balstīts aktuālos statistikas datos un pašreiz pieejamos pētījumos. Šajā kontekstā lūdzam atspoguļot arī Likumprojektā ietvertā risinājuma efektivitātes aspektu, ietekmi uz potenciālajiem nodokļu maksātājiem un viņu pārstāvēto tautsaimniecības sektoru, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību un kreditēšanas apmēru, investīciju vidi un konkurenci Latvijā (apskatot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ietekmi).
Izvērtējot iepriekš minētos aspektus, aicinām ņemt vērā priekšrocības, kas izriet no nodokļu sistēmas stabilitātes ilgākā laika posmā, kā arī ēnu ekonomikas izplatības ierobežošanas.
Tāpat, izvērtējot pašreizējā risinājuma atbilstību, aicinām pievērst uzmanību arī tautsaimniecības cikliskajai attīstībai, saskaņā ar kuru pēc virsotnes fāzes (t.i. tautsaimniecības izaugsmes maksimuma sasniegšanas) seko lejupslīdes fāze jeb recesija (t.i. tautsaimniecības attīstības temps kļūst negatīvs).
Papildinot iepriekš minēto, aicinām ņemt vērā, ka ekonomikā peļņas gūšana cita starpā ir uzņēmuma darbības pamats.

Tāpat pievienojamies Tieslietu ministrijas iebildumā minētajai norādei par no Likumprojektā ietvertā pienākuma izrietošā pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes jeb samērīguma testa nepieciešamību, kā arī aicinām Likumprojekta anotācijas 1.3. apakšsadaļā, kas attiecas uz alternatīviem risinājumiem, ietvert detalizētu apskatīto alternatīvo risinājumu aprakstu, kā arī argumentāciju par labu pašreizējā risinājuma izvēlei.

-

Aicinām izdarīt labojumus Likumprojekta 3. pantā, kas paredz papildināt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu ar 4.1 pantu. Vēršam uzmanību, ka jaunietvertā 4.1 panta ceturtajā daļā minēta atsauce uz šī panta otrās daļas 6. un 7. punktu, lai gan šī panta otrajai daļai punktu nav.

-

Tā kā Likumprojekts paredz jaunu pienākumu atsevišķiem subjektiem veikt uzņēmuma ienākuma nodokļa samaksu par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta šīs peļņas sadale, acīmredzami, ka Likumprojektam ir ietekme uz tautsaimniecību, proti, makroekonomisko vidi, nozaru konkurētspēju un uzņēmējdarbības vidi. Līdz ar to Likumprojekta anotācijas 2.2. apakšsadaļā nepieciešami atbilstoši papildinājumi, aprakstot šo ietekmi, balstoties uz aktuāliem statistikas datiem.

-