Atzinums

“Lūdzam svītrot grozījumu likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta divpadsmitajā daļā, jo:
*) speciālā vērtība nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam lauku zemēm (zemes vienībām (to daļām), kuras atrodas administratīvajās teritorijās ārpus pilsētām un kuru platība pārsniedz 3 hektārus, un vismaz viens no noteiktajiem lietošanas mērķiem ir no lietošanas mērķu grupas "Lauksaimniecības zeme", "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu" vai "Ūdens objektu zeme")  ir piemērota jau desmit taksācijas gadus (no 2016. taksācijas gada līdz 2025. taksācijas gadam), tādējādi dodot iespēju nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem par lauku zemēm veikt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus mazākā apmērā, salīdzinot ar citiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, kuri veic nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par sev piederošo nekustamo īpašumu, piemērojot kadastrālo vērtību kā nekustamā īpašuma nodokļa bāzi. Līdz ar to, nav pamata turpināt nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem par lauku zemēm veikt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus mazākā apmērā, piemērojot speciālo vērtību kā nekustamā īpašuma nodokļa bāzi lauku zemēm. Vēršam uzmanību, ka, saskaņā ar 2024. gada 30. maijā Saeima pieņemtajiem grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, līdz 2027. gada 15. jūnijam ir plānots apstiprināt jauno kadastrālo vērtību bāzi (tiks piemērota nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā no 2029. gada 1. janvāra), kas, vairumā gadījumu nekustamajiem īpašumiem būs augstāka, salīdzinot ar fiskālo kadastrālo vērtību bāzi. Papildus atzīmējam, ka Zemkopības ministrija anotācijas 3.sadaļā ir norādījusi, ka lauku zemes vienībām, kam piemēro speciālo vērtību, kadastrālo vērtību kopsumma no 2018. gada, kad tā bija 1215 milj. eiro, 2025. gadā ir samazinājusies līdz 72,8 milj. eiro jeb 94 %. Tas parāda, ka 2025.gadā lielākajā daļā no lauku zemju vienībām speciālā vērtība jau ir vienāda ar fiskālo kadastrālo vērtību;
*) lauku zemēm, kuru platība nepārsniedz 3 hektārus, šobrīd nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā tiek piemērota fiskālā kadastrālā vērtība (pēc būtības tā pati kadastrālā vērtība, kas ir spēkā no 2016.gada 1.janvāra), līdz ar to minētajām lauku zemēm nemaz nevar aprēķināt speciālās vērtības sākotnējo apmēru atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli”” Pārejas noteikumu 64.punktā noteiktajam.

-

Attiecībā uz Tiesību akta projekta "Grozījumi Nekustamā īpašuma nodokļa likumā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācija) 3.sadaļas Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, norādām, ka,:
*) pagarinot speciālās vērtības piemērošanas termiņu lauku zemei līdz 2028. gadam, kā arī nodrošinot speciālās vērtības piemērošanu lauku zemes vienībām, kuru platība nepārsniedz trīs hektārus, tiek samazināti pašvaldību budžeta ieņēmumi nevis to izdevumi. Papildus informējam, ka Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu plāns 2025., 2026., un 2027. gadam attiecīgi ir 241 200 000 euro, 243 600 000 euro un 246 000 000 euro;
*) lauku zemēm, kuru platība nepārsniedz trīs hektārus, speciālā vērtība nav nosakāma, jo jau šobrīd nekustamā īpašuma nodokli pilnā apmērā maksā no fiskālās kadastrālās vērtības;
*) šīs sadaļas 6.punkta 1.tabulā ir redzama lauku zemju, kuru platība pārsniedz trīs hektārus, speciālās vērtības tendences, ka pēdējos 3 gados tā samazinās gan pēc skaita, gan apjoma, līdz ar to fiskālā ietekme uz pašvaldību budžeta ieņēmumiem 2026. gadā būtu zemāka par 266 tūkst. euro un turpmākajos gados tā ik gadu samazinātos.

-

Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti pašvaldību budžetos, paredzētais grozījums likumprojektā ietekmē pašvaldību budžetu ieņēmumus nevis izdevumus. Līdz ar to lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļu.

-

Ņemot vērā grozījuma ietekmi uz pašvaldību budžetiem, aicinām likumprojektu saskaņot arī ar Latvijas Pašvaldību savienību.

-