Atzinums

Atkārtoti lūdzam izvērtēt likumprojekta 5. pantā ietvertā regulējuma atbilstību teritoriālās jurisdikcijas principam, ņemot vērā Tieslietu ministrijas 2025. gada 7. jūlija atzinuma pirmajā iebildumā paustos apsvērumus. Vienlaikus lūdzam sniegt skaidrojumu, vai šāda prasība pēc atbildīgās iestādes sniegta atzinuma par elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ieviešanas atbilstību attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām vispār pastāv citās Eiropas Savienības dalībvalstīs (un attiecīgi vai būtu pamatoti šādu prasību iesniegt citas dalībvalsts atbildīgās iestādes atzinumu vispār izvirzīt), kā arī, vai šāda prasība izriet no Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un sniegt izvērstāku skaidrojumu par minēto un par normas atbilstību teritoriālās jurisdikcijas principam vai atbilstoši precizēt likumprojektu.

-

Pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus, tostarp soda naudas apmēru, drīkst noteikt tikai likumdevējs – Saeima. Projektā nav noteikti ne pārkāpumi (to pazīmes), ne piemērojamais sods. Nav izvērtēta krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīvu sankciju nepieciešamība un pieļaujamība, kā arī procesa veida izvēle. Tāpat projekts būtībā nesatur jautājuma pamatregulējumu sodu tiesībām nepieciešamajā līmenī.

1. Ievērojot Latvijas tiesību sistēmā un jau Elektroenerģijas tirgus likumā lietotā termina "soda nauda" izpratni, pieņemams, ka projektā minētā "soda nauda" ir krimināltiesiska jeb sodoša rakstura administratīva sankcija. Citiem vārdiem, būtībā tas ir administratīvais sods. Līdz ar to projektā paredzētais regulējums (projekta 10. un 14. pants) saistībā ar soda nauda ir vērtēts atbilstoši sodu tiesību pamatprincipiem.

2. Sodu tiesībās pastāv princips, ka vienīgi parlamentam jeb formālajam likumdevējam ir tiesības noteikt krimināltiesiska (sodoša) rakstura sankcijas, tostarp arī administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus. Tas izriet no Satversmes tiesas attīstītās "būtiskuma teorijas (doktrīnas)" un principa nulla poena sine lege parlamentaria (sal. sk.: Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 11.3. punkts; Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 29. punkts; Gröning L. Nulla Poena Sine Lege Parlamentaria? Democratic Legitimacy and European Penal Law. In: Legislation in Context: Essays in Legisprudence. Edited by L. J. Wintgens. Hampshire: Ashgate, 2007, p. 185 et seq.). Pilnvarojums Ministru kabinetam regulēt šādus jautājumus nav pieļaujams.

Likumdevējs ir izpildījis savu pienākumu, ja normas adresāts var novērtēt draudošā soda apmēru par noteiktu rīcību, bet tiesību piemērotājs – noteikt atbilstošu sodu. Likumdevējam nepieciešams pieņemt lēmumu par iespējamo juridisko seku veidu un apmēru un iespējami precīzi noteikt ietvarus, kuros tiesību piemērotājam jārīkojas. Jo smagāks ir draudošais sods, jo vairāk likumdevējam ir pienākums sniegt vadlīnijas, kas padara sankciju paredzamu, un normas adresātu informēt par gaidāmo sodu. Jābūt noteiktām soda robežām, kurās parasti norādīts minimālais un maksimālais sods. Tāpat nepieciešams, lai likumdevējs norādītu kritērijus, pēc kuriem tiesību piemērotājam jāvadās, izvēloties soda veidu un apmēru (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 103.-104. lpp.).

Tas nozīmē, ka likumā ir precīzi un izsmeļoši jānoteic pārkāpums (visas tā pazīmes) un par to piemērojamais sods. Tāpat ir jābūt noteiktai institūcijai, kura piemēros attiecīgo sodu, un procesam kopumā jābūt pienācīgi noregulētam. Jāievēro, ka uzraudzība (kontrole) un sodīšana ir patstāvīgas, dažādas un norobežojamas funkcijas.

3. Vispirms likumā jābūt noteiktam pārkāpumam. Turklāt šai normai jābūt pietiekami skaidrai un saprotamai, lai persona zinātu, kāda rīcība ir sodāma. Šīs prasības mērķis ir pasargāt personas no valsts patvaļas (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 74. lpp.).

Atbildību noteicošas normas nevar atzīt par neskaidrām tāpēc vien, ka to saturs noskaidrojams, pamatojoties uz citām tiesību normām vai normatīvajiem aktiem (sal. Satversmes tiesas 2021. gada 19. februāra sprieduma lietā Nr. 2020-23-01 15. punkts). Izmantojot blanketo normu, likumdevējs formulē vispārinātu pazīmi, kas kopā ar citās normās noteikto šīs pazīmes detalizāciju veido pārkāpumu. Tomēr jāievēro, ka arī blanketā norma definē visas pārkāpuma pazīmes, vienīgi daļu no šīm pazīmēm sīkāk konkretizē citas normas (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 95.-96. lpp.). 
 
Ievērojot minēto, projektā ietvertajam pārkāpuma aprakstam, lai arī ļoti vispārīgi, bet ir jāsatur visas pārkāpuma pazīmes.

4. Ja pārkāpuma konkretizējums tiek ietverts Ministru kabineta noteikumos, tad ir jāievēro īpašas prasības, kā noformēt pilnvarojumu Ministru kabinetam. Nav pieļaujams, ka pārkāpuma pazīmes atrodamas izpildvaras normatīvajā aktā, kas balstīts uz nepietiekami precīzu pilnvarojumu (Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 102. lpp.).

4.1. Ja blanketās normas papildinājums izdarīts, izmantojot izpildvaras izdotu normatīvu aktu, ar vienkāršu norādi uz aizpildošo normu vien nepietiek. Likumdevējam ir jārūpējas, lai atbildības priekšnoteikumi un sods personai būtu paredzams jau no parlamenta izdotā likuma. Aizlieguma būtībai katrā ziņā pamatvilcienos jābūt pietiekami aprakstītai formālajā likumā. Ministru kabinets (izpildvara) nevar pieņemt lēmumu, kāda rīcība būtu sodāma (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 97.-98. lpp.). Nav pieļaujama situācija, ka pārkāpuma saturu būtībā noteiktu Ministru kabinets vai iestāde.

4.2. Arī Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus. Šī prasība pēc noteikumu galveno satura virzienu norādīšanas nozīmē Saeimas obligātu saturisko virsvadību. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets var tikai konkretizēt (detalizēt) Saeimas pieņemto likumu, pie tam šī konkretizējuma virzienam jau jābūt noteiktam Saeimas likuma pilnvarojumā. Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nedrīkst tajos ietvert tādas normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanā. Bez tam Ministru kabinetam, īstenojot šo pilnvarojumu, protams, jāņem vērā arī visa likuma mērķis, jēga, sistēma, kā arī tiesību sistēma kopumā (Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Viedokļi: 2008-2011. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 185.-186. lpp.).

4.3. Piemēram, teorētiski nav izslēgta iespēja formulēt pārkāpumu kā vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasību neievērošana. Šāda blanketa norma būtu pieļaujama, ja likumā pietiekami precīzi būtu noteiktas ekspluatācijas prasības. Likumdevējam ir jānoteic iespējamais ekspluatācijas prasību loks (veidi, grupas, vispārīgas pazīmes u. tml.), lai persona, izlasot tikai un vienīgi likumu, varētu paredzēt, par kādu rīcību draud sodīšanas risks.

Katrā ziņā ar likuma normas palīdzību adresātam jāspēj paredzēt, vai viņa rīcība ir sodāma. Robežgadījumos šādā veidā ir saskatāms vismaz sodīšanas risks (Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 83. lpp.).

Aizlieguma būtībai katrā ziņā pamatvilcienos jābūt pietiekami aprakstītai formālajā likumā. Lai ievērotu varas dalīšanas principu, izpildvara nedrīkst pieņemt lēmumu, par kādu rīcību ir piemērojama krimināltiesiska rakstura sankcija (Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 98. lpp.).

Projektā iespējamais ekspluatācijas prasību loks vispār nav iezīmēts. Faktiski tās var aptvert jebkādu rīcību saistībā ar vēja elektrostaciju. Tāpat pilnvarojums Ministru kabinetam nesatur iespējamo noteikumu galvenos satura virzienus.

4.4. Vispārīgu, nekonkrētu formulējumu iekļaušana likumā, vienlaikus tajos ietverot plašus pilnvarojumus izpildvarai, kopumā ir negatīvi vērtējama pieeja. Lai arī parlaments nevar izlemt pilnīgi visu, taču diez vai par labu praksi var atzīt nesamērīgu lemšanas tiesību deleģēšanu (Kusiņš G. Parlamenta lēmumu ex ante novērtēšana. Latvijas Notārs, 2013, 97. lpp.). Savukārt administratīvu sodu paredzēšana par šādos izpildvaras tiesību aktos noteikta regulējuma pārkāpumiem ir acīmredzami nepieļaujama.

Ievērojot minēto, pienākumi, par kuru neizpildīšanu ir piemērojami administratīvi sodi, precīzi nosakāmi likumā vai arī papildus konkretizējami Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz īpaši precīzi formulētu pilnvarojumu pamata (tā, lai katram saprātīgam vērotājam būtu skaidrs, ka attiecīgu jautājumu noteiktā veidā regulēs Ministru kabineta noteikumi un par to neievērošanu varēs piemērot krimināltiesiska rakstura sankciju).

5. Pirms likumā noteikt krimināltiesiska rakstura sankcijas nepieciešams izvērtēt un argumentēti pamatot projekta anotācijā, ka šādas sankcijas ir nepieciešamas un pieļaujamas. Administratīvo sodu tiesībās ir attīstīti noteikti kritēriji: 1) administratīvā akta prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.).

Projekta kontekstā īpaša uzmanība pievēršama tam, vai pienākuma īstenošanu nevar panākt ar nesodoša rakstura administratīvi tiesisku piespiedu līdzekļu palīdzību (administratīvā procesa (akts) prioritātes princips). Ja pārkāpumi ir principiāli novēršami, tostarp to sekas, tad sodīšana nav nepieciešama. Pastāv iespēja noteikt tiesiskus pienākumus, lai persona saprātīgā laikā novērš pārkāpumu, un iespēja nodrošināt pienākuma izpildi piespiedu kārtā, ja tas ir nepieciešams.

Līdz ar to izvērtējams, vai tiešām visos gadījumos par ekspluatācijas prasību pārkāpumiem būtu nepieciešams sodīt personu, savukārt iekārtu vai uzkrātuvju nojaukšana ir panākama ar administratīviem piespiedu līdzekļiem, ieskaitot aizvietotājizpildi.

6. Ja tomēr atsevišķos gadījumos būs iespējams pamatot soda nepieciešamību, projekta anotācijā iekļaujams pamatojums izvēlētajam soda veidam un apmēram (maksimālajai un minimālajai robežai, ja tāda ir paredzēta, atsevišķi). Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas (Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 599). Lai to izvērtētu, citstarp nozīmīgs ir ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums (Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera 2005. gada 26. maija secinājumu lietā C-176/03 46. punkts). Protams, šie kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu vai apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem (Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 81). Soda samērīgumu ietekmē arī citi kritēriji, piemēram, pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots.

7. Tā kā projekts nav veidots atbilstoši klasiskajām administratīvās atbildības sistēmas prasībām, domājams, ka soda naudu ir paredzēts piemērot administratīvajā procesā. Tieslietu ministrija šādu pieeju konceptuāli neatbalsta, lai arī vēsturisku apsvērumu dēļ atsevišķās jomās tā ir saglabājusies. Administratīvais process nav paredzēts un nav pielāgots personu sodīšanai. Sodu tiesības īstenojamas kriminālprocesā (noziedzīgi nodarījumu) vai administratīvā pārkāpuma procesā. Nav saskatāmi šķēršļi, kāpēc šajā gadījumā nevarētu veikt administratīvā pārkāpuma procesu tajos gadījumos, kad sodīšana ir nepieciešama un pieļaujama.

-

Ierosinām precizēt pantā minēto pilnvarojumu Ministru kabinetam. 

Ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam ir diezgan plašs. Piemēram, iesakām precizēt pilnvarojumu, ietverot Elektroenerģijas tirgus likumā vismaz pamatregulējumu attiecībā uz regulatora tiesībām izsniegt, atcelt un atteikt atļaujas tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai. It īpaši tam ir nozīme tad, ja rīcības bez atļaujas gadījumā varētu tikt piemērots sods.

-

Ņemot vērā Tieslietu ministrijas 2025. gada 7. jūlija atzinuma pirmajā iebildumā paustos apsvērumus, lūdzam izslēgt likumprojekta 14. pantā ietvertā Elektroenerģijas tirgus likuma 31.⁸ panta trešo daļu, jo tajā minētais jau izriet no teritoriālās jurisdikcijas principa (proti, likumdevējs nav tiesīgs paredzēt tiesības un pienākumus tiem tiesību subjektiem, kas nav pakļauti tā jurisdikcijai, un otrādi), un atbilstoši precizēt arī anotāciju.

-

Pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus, tostarp soda naudas apmēru, drīkst noteikt tikai likumdevējs – Saeima. Projektā nav noteikti ne pārkāpumi (to pazīmes), ne piemērojamais sods. Nav izvērtēta krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīvu sankciju nepieciešamība un pieļaujamība, kā arī procesa veida izvēle. Tāpat projekts būtībā nesatur jautājuma pamatregulējumu sodu tiesībām nepieciešamajā līmenī.

Projekta 14. pantā nav noteikts ne pārkāpums, ne par to piemērojamais sods. Turklāt iekārtu vai uzkrātuvju nojaukšana būtu īstenojama ar nesodoša rakstura administratīvi tiesisku piespiedu līdzekļu palīdzību, ja persona neievēro attiecīgās prasības.

Detalizētu iebilduma pamatojumu skatīt pie projekta 10. panta.
 

-

Tieslietu ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu un norāda, ka saskaņā ar REMIT regulas 17. apsvērumu un  7. pantu uzraudzības funkcijas veic Energoregulatoru sadarbības aģentūra un valsts regulatīvās iestādes. Savukārt, pārvades sistēmas operatoram saskaņā ar REMIT regulas 15. pantu ir pienākums ziņot uzraudzības regulatīvai iestādei, ja minētajai personai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ar kādu darījumu varētu pārkāpt šīs regulas 3. vai 5. pantu. Līdz ar to pārvades sistēmas operatora loma ir atbalstoša – tā uzdevums ir sniegt informāciju un sadarboties ar uzraugošajām iestādēm, nevis veikt tiešu tirgus uzraudzību vai piemērot sankcijas, un tā nav pielīdzināma kompetento uzraugošo iestāžu funkcijām.
Turklāt saskaņā ar šo likumprojekta normu pārvades sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt nepieciešamo informāciju. Šī tiesība nenozīmē absolūtu pienākumu tirgus dalībniekiem sniegt visu pieprasīto informāciju. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt normu, lai būtu nepārprotami skaidrs, ka operatoram ir tiesības pieprasīt šādu informāciju, tomēr tirgus dalībniekiem ir tiesības atteikt tās izsniegšanu gadījumos, kad pieprasījums nav pietiekami pamatots vai apdraud komercnoslēpuma aizsardzību. Ja Klimata un enerģētikas ministrija uzskata, ka pārvades sistēmas operatora funkcijas ir pielīdzināmas uzraudzības regulatīvās iestādes funkcijām, lūdzam likumprojekta anotācijā skaidri norādīt attiecīgo tiesisko pamatojumu, tostarp atsauces uz normatīvajiem aktiem, kas šādu pielīdzinājumu tieši paredz.
 

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā minēts: "Lai nodrošinātu tiesību normu konsekvenci un veicinātu to uztveramību, no spēkā esošā 37.6 panta septītās daļas tiek svītroti tajā paredzētie pienākumi, kurus aktīvais lietotājs var deleģēt veikt enerģijas kopīgošanas organizatoram. Minētie pienākumi līdztekus direktīvā Nr. 2024/1711 paredzētajiem pienākumiem, pamatojoties uz Ministru kabinetam noteikto pilnvarojumu,  tiks ietverti ETL pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos." Ņemot vērā, ka uz atkārtoto saskaņošanu nodotajā likumprojekta redakcijā nav ietverts attiecīgs pilnvarojums (proti, Elektroenerģijas tirgus likuma 37.⁶ pants netiek papildināts ar 11. daļu), lūdzam skaidrot, par kādu pilnvarojumu ir runa un kurā Elektroenerģijas tirgus likuma vienībā tas ir paredzēts. Ja nepieciešams, lūdzam precizēt likumprojektu. Vienlaikus lūdzam papildināt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu, norādot, kuras direktīvas prasības tiks pārņemtas Ministru kabineta noteikumos, kas tiks izdoti uz likumprojektā ietvertā pilnvarojuma pamata, norādot arī konkrētu likumprojekta vienību.

-

Ministru kabinets saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu var izdot ārējus normatīvos aktus — noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus. Kā izriet no anotācijas 1.3. apakšsadaļas "Problēmas apraksts" apakšsadaļas "Fiksētas cenas elektroenerģijas tirdzniecības līgumi", saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumu Nr. 635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 635) 23. un 37. punktu tirgotājam ir tiesības fiksētas cenas elektroenerģijas tirdzniecības līgumos noteikt maksu par līgumu pirmstermiņa izbeigšanu. Šāda maksa ir pamatojama ar to, ka, slēdzot fiksētas cenas līgumus, katra no līgumslēdzējām pusēm - gan tirgotāji, gan lietotāji - uzņemas savas komerciālās saistības, kuru neizpilde līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā var radīt otrai līgumslēdzējai pusei kompensējamus finansiālos zaudējumus. Ņemot vērā fiksētas cenas elektroenerģijas līgumu specifiku, šis princips tiesību aktos būtu saglabājams arī turpmāk. Lai arī tiesības tirgotājiem noteikt šādu maksu jau šobrīd izriet no MK noteikumiem Nr. 635, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai tās būtu jānosaka arī Elektroenerģijas tirgus likumā. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumiem jāatbilst augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā - likumā - ietvertajam pilnvarojumam, lūdzam anotācijā skaidrot, vai Elektroenerģijas tirgus likums pilnvaroja Ministru kabinetu ar MK noteikumiem Nr. 635 noteikt tirgotājam tiesības fiksētas cenas elektroenerģijas tirdzniecības līgumos noteikt maksu par līgumu pirmstermiņa izbeigšanu. Lūgums skaidrojumu pamatot ar konkrētu Elektroenerģijas tirgus likuma normu.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 4.1. apakšsadaļā un 1.3. apakšsadaļā ietvertos skaidrojumus par likumprojektā paredzētajiem Ministru kabineta pilnvarojumiem, izvērstāk skaidrot ne tikai attiecīgā pilnvarojuma nepieciešamību, bet arī būtību un saturisko tvērumu. T.i., lūdzam visupirms izvērtēt, vai attiecīgs pilnvarojums vispār ir vajadzīgs un vai nepieciešamo regulējumu nevar ietvert pašā likuma tekstā. Savukārt, ja tiek nolemts izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot pamatojumu šādai izvēlei, kā arī aprakstīt jauno Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru, tādējādi nodrošinot, ka vēlāk, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, nepieciešamās lietas ir iespējams iekļaut projektā, jo to paredz pilnvarojuma saturiskais tvērums, kā arī pilnvarojumu vēlāk ir iespējams izpildīt, jo regulējamo jautājumu loks nav formulēts pārāk plaši. Vēršam uzmanību, ka pašreiz skaidrojums ir ļoti vispārīgs un nerada priekšstatu par to, ko ir paredzēts ietvert Ministru kabineta noteikumos.
Papildus lūdzam papildināt 4.1. apakšsadaļu ar skaidrojumu par likumprojekta 12. pantā paredzētā pilnvarojuma nepieciešamību un būtību.

-

Aicinām precizēt atsauci uz "normatīvajiem aktiem", atsaucoties uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 63. punktam.

-

Aicinām precizēt, kā ekspluatācijas prasības nosaka Ministru kabinets (proti, attiecīgo vēja elektrostaciju).

-

Lūdzam izvērtēt, vai likumprojekta 12. pantā iekļautajā Elektroenerģijas tirgus likuma 26. panta ceturtajā daļā paredzētais deleģējums būs pietiekams attiecīgā regulējuma noteikšanai. Vēršam uzmanību, ka ar vārdu "kārtība" pamatā saprot, ka attiecīgajā regulējumā tiks iekļautas procesuālas normas. Ja attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos plānots iekļaut arī materiāltiesiskas normas, regulējums attiecībā uz deleģējumu būtu attiecīgi jāprecizē, piemēram, paredzot, ka Ministru kabinets noteiks arī prasības vai kritērijus attiecībā uz likuma 26. panta trešajā daļā minēto atļauju izsniegšanu un atcelšanu.
 

-

Aicinām precizēt vai anotācijā skaidrot, kas domāts ar elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatācijas pārtraukšanu. Norādām, ka anotācijā norādīts uz attiecīgo iekārtu dzīves cikla beigām, kā arī ekspluatācijas attiecīgu izbeigšanu. Citastarp norādām, ka, kaut arī anotācijā norādīts, ka nojaukšana "nozīmē pašu iekārtu nojaukšanu un nojaukšanas rezultātā radušos atkritumu apsaimniekošanu", minētais varētu neatbilst normas tekstam. Norādām, ka kaut arī anotācijā kā tiesību palīgavotā ietvertajiem skaidrojumiem ir sava nozīme, normas saturiskais tvērums atbilstoši un pietiekami precīzi ir jāatspoguļo tiesību normas tekstā. Attiecīgi aicinām izvērtēt nepieciešamību tiesību normas formulējumu precizēt, lai tā atbilstu normas mērķim, kā arī izvērstāk skaidrot normas nepieciešamību.

-

Aicinām precizēt atsauci uz "tiesību aktiem", atsaucoties uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 63. punktam, kā arī anotācijā norādīt, par kādiem normatīvajiem aktiem ir runa. 

-

Tiesiskais skaidrībai aicinām precizēt tiesību subjektu, kuram saskaņā ar piedāvāto panta 1.² daļu elektroenerģijas tirdzniecības līgumos, kuros tiek noteikts fiksēts līguma termiņš un fiksēta elektroenerģijas cena, var tikt noteikt maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ņemot vērā likumprojekta 15. pantā ietverto Elektroenerģijas tirgus likuma 32.³ panta 2.² daļas redakciju, saskaņā ar kuru
elektroenerģijas tirgotāji vienpusēji negroza elektroenerģijas tirdzniecības līgumus, kuros ir noteikts fiksēts līguma termiņš un fiksēta elektroenerģijas cena, un neizbeidz šādus līgumus pirms to termiņa beigām.

-

Aicinām precizēt anotācijas aprakstu par šo normu tā, lai var skaidri izsecināt (normu līmenī), kāda valsts pārvaldes uzdevuma (t.sk. kas izriet no minētās regulas) izpildei ir nepieciešama informācija no privātpersonas (anotācijā atsauce uz regulas 15.pantu, pirmšķietami, ir kļūdaina). Papildus aicinām vērtēt, vai regulas īstenošanai nepieciešamā informācija nav pieprasāma uz regulas pamata (t.sk., vai informācijas pieprasīšana nedublējas). Regulā ir vairākas normas par informācijas sniegšanas pienākumiem (sk. piem., regulas 8.pantu).

-

Ņemot vērā, ka Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumos pašreiz nav 139. punkts, aicinām precizēt pārejas noteikumu numerāciju, sākot numerāciju ar 139. punktu.

-

Aicinām precizēt atsauci uz "vispārējiem tiesību aktiem", atsaucoties uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 63. punktam. Ja domāts viens normatīvais akts, aicinām to konkrēti norādīt. Savukārt, ja domāti vairāki normatīvie akti, aicinām tos norādīt anotācijā. Līdzīgi aicinām precizēt arī likuma pārejas noteikumu 142. punktu.
 

-

Aicinām anotācijā nepārprotami norādīt, vai likumprojekta 17. pantā ietvertais regulējums, kas paredz, ka elektroenerģijas tirdzniecības līgumos, kuros tiek noteikts fiksēts līguma termiņš un fiksēta elektroenerģijas cena, var paredzēt maksu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, izriet no Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma (tostarp, vai un kā Eiropas Savienības tiesību normas regulē attiecīgo jautājumu) vai tā ir nacionālā izvēle. 

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā minēts: "Ar likumprojektu ETL 35. pants tiek papildināts ar jaunām daļām, nosakot, ka: [..] elektroenerģijas tirgotājiem, kas elektroenerģiju piegādā vairāk par divsimt tūkstošiem galalietotāju, savos elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos ir jāiekļauj vismaz viens fiksētas elektroenerģijas cenas līguma piedāvājums mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas neparedz maksu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Tāpat kā ETL 32.3 panta otrajā daļā paredzētā fiksētas elektroenerģijas cenas līguma piedāvājuma gadījumā, arī šī piedāvājuma minimālais līguma darbības termiņš tiek noteikts 12 mēneši; elektroenerģijas tirgotāji nevar vienpusēji grozīt fiksētas elektroenerģijas cenas līgumu nosacījumus un izbeigt šādus līgumus pirms to termiņa beigām. Šis nosacījums attiecas uz visiem minētā veida līgumiem, neatkarīgi no līguma darbības termiņa." Aicinām precizēt, jo attiecīgu tiesisko regulējumu ietver likumprojekta 15. pantā ietvertie Elektroenerģijas tirgus likuma 32.³ panta papildinājumi.
 

-

Aicinām pārskatīt anotācijas 1.3. apakšsadaļu un precizēt ietvertās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām un to vienībām. Piemēram, bet ne tikai, aicinām precizēt atsauci uz direktīvas normu, kas pārņemta likumprojekta 22. pantā (likuma 22. panta 1.¹ daļā). Proti, minētajā likumprojekta vienībā pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 11. decembra 18. oktobra direktīvas (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652, 1. panta 7. punkts (Direktīvas 2018/2001 16. panta 9. punkts).

-

Aicinām izvērstāk anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā skaidrot Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija direktīvas (ES) 2024/1711, ar ko groza direktīvas (ES) 2018/2001 un (ES) 2019/944 attiecībā uz Savienības elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanu vienību pārņemšanu, tostarp skaidrojot minētās direktīvas 2. panta 4. punktā ietvertās direktīvas Nr. 2019/944 11. panta 1. punkta pirmās un otrās daļas pārņemšanu, kā arī 2. panta 6. punktā ietvertais direktīvas Nr. 2019/944 18.a panta 2. punkta pārņemšanu. Citastarp norādām, ka 2. panta 6. punktā ietvertais direktīvas Nr. 2019/944 18.a panta 2. punkta 2. teikums ietver rīcības brīvību dalībvalstij, attiecīgi aicinām tabulā skaidrot, vai tā tiek vai netiek izmantota un kādēļ. Ja tabulā neminētas direktīvas prasības ir jau pārņemtas vai tiks pārņemtas ar citiem normatīvajiem aktiem, aicinām to norādīt tabulā.

-