Atzinums

Ņemot vērā, ka līdz ar nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 25, Rīgā, īpašuma tiesību maiņu, lai noteiktu finansējumu ilgtermiņa saistībām pasākumam "VSIA "Jaunais Rīgas teātris" ēkas Rīgā, Lāčplēša ielā 25, nomas maksa VAS "Valsts nekustamie īpašumi"" un lai segtu nekustamā īpašuma nomas maksu un papildu maksājumus valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ), tiek veikti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 30. aprīļa rīkojumā Nr. 231 "Par finansējumu Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves, nomas maksas, papildu maksājumu, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai", kas paredz, ka Kultūras ministrijas ilgtermiņa saistībās, sākot ar 2026. gadu, vairs netiek plānots valsts budžeta finansējums nomas maksai un papildus maksājumam VNĪ, attiecīgi samazinot VNĪ ieņēmumus. Kā arī ņemot vērā, ka VNĪ ir vispārējā valdībā klasificēta komercsabiedrība un ar savu saimniecisko darbību ietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu, lūgums papildināt rīkojuma projekta anotāciju, norādot kā mainīsies VNĪ izdevumi 2026. gadā un turpmāk, ņemot vērā, ka vairs nebūs jāveic nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 25, Rīgā, uzturēšana. Lūgums nodrošināt, ka VNĪ izdevumi samazinās vismaz par rīkojuma projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 30. aprīļa rīkojumā Nr. 231 "Par finansējumu Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves, nomas maksas, papildu maksājumu, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai"” (25-TA-1487) MK sēdes protokollēmuma projekta 4.3. punktā minētajām summām.
 

-

VNĪ nevar piekrist norādītajam apgalvojumam, ka valsts īpašumā uzkrājumu veidošanai nepieciešama atsevišķi ar Kultūras ministriju un Finanšu ministriju saskaņota finanšu disciplīnas izstrāde. Uzkrājuma sistemātisks veidošanas process un to apmēri ir valsts interesēs un tam būtu jābūt atrunātam nekustamā īpašuma pārņemšanas brīdī, lai gadījumā, ja nekustamais īpašums atkal tiktu pārņemts Finanšu ministrijas valdījumā, tā tehniskais stāvoklis nebūtu pasliktinājies, bet gan būtu bijusi plānveida uzkrājuma veidošana un remontdarbu veikšana, tādējādi nodrošinot pietiekošus finanšu līdzekļus.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot anotācijā norādīto informāciju, ka "uzkrājumu veidošanai nepieciešama atsevišķi ar Kultūras ministriju un Finanšu ministriju saskaņota finanšu disciplīnas izstrāde." 
Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, kāda būs uzkrājumu veidošanas politika minētajā nekustamajā īpašumā.  

Papildus norādām, ka arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka pienākumu rīkoties ar publiskas personas mantu (tostarp valsts īpašumu, kas nonācis VSIA vai citā valsts kapitālsabiedrībā) likumīgi, lietderīgi un nelietderīgi nemazinot tās vērtību. Valdījumā esošajam valsts īpašumam jābūt pienācīgi pārvaldītam, uzturētam un ar to jārīkojas saprātīgi, lai nenodarītu zaudējums valsts interesēm.
Papildus minētajam regulējumam VSIA pienākumus nosaka arī Valsts pārvaldes iekārtas likums, civiltiesību un komertiesību principi (piemēram, pienākums saimnieciski rīkoties ar sabiedrības mantu), kā arī nolikumi un stratēģijas tiesību akti, kas pieņemti attiecīgajai sabiedrībai. Tātad, sabiedrībai ir pienākums pārvaldīt, izmantot un nepasliktināt valsts mantu atbilstoši normatīvo aktu mērķiem.
 

-

Apgalvojumam, ka šobrīd esošās nomas attiecības un apsaimniekošanas pasākumu nodrošināšana kavē lēmumu pieņemšanu un sarežģi ēkas ekspluatāciju, nav sniegts nekāds pamatojums. VNĪ apliecina, ka apsaimniekošana, kā arī avārijas darbu novēršana norit atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.
Ņemot vērā, ka šāda apgalvojuma norādīšana ir pretrunā ar pašreizējo situāciju, lūdzam to no anotācijas svītrot.
 

-