Atzinums

Aicinām likumprojektu papildināt ar regulējumu, norādot uz iestādes rīcību, ja iesniegtā informācija acīmredzami liecina, ka iesniedzējs nav atzīstams par trauksmes cēlēju. Iespējamie rīcības variantu ir ieskicēti Valsts kancelejas 2022. gadā izdotajās Vadlīnijās trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai valsts pārvaldes.
Vienlaikus ņemot vērā, ka, ceļot trauksmi, iesniedzējs ir paļāvies uz aizsardzības garantijām un iestādē vērsies kā trauksmes cēlējs, Valsts kontroles ieskatā iestādes rīcību šādos gadījumos nepieciešams noteikt likumā. Piemēram, nosakot, ka turpmākā rīcība ir jāsaskaņo ar iesniedzēju. Savukārt iespējamu pārkāpumu gadījumā nepieciešams noteikt, ka informācija tiek pārsūtīta tiesībaizsardzības iestādēm jeb kompetentām institūcijām.
 

-

Likuma 6. pantu paredzēts papildināt ar 1.1 daļu par mutvārdos izteiktu trauksmes cēlēja ziņojuma noformēšanu.
Aicinām precizēt punktu redakcijas, nodrošinot vienotu pieeju. Piemēram 1. punktā nav paredzēta veidlapas aizpildīšana, kā tas paredzēts 2.un 3. punktā. Ja tiek veikts ieraksts, nav paredzēts rakstveida pieraksts, līdz ar to ir  jautājums par tālākajām darbībām.

 

j

Aicinām izvērtēt, vai pants nebūtu jāpapildina ar regulējumu, ka iesniegumu nepārsūta izskatīšanai pēc piekritības, ja iestāde konstatē risku, ka tā pārsūtīšanas gadījumā trauksmes cēlējam varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas. Šādā gadījumā trauksmes cēlēja iesniegums būtu pārsūtāms Trauksmes cēlēju kontaktpunktam, kura pienākums būtu izskatīt arī šādus trauksmes cēlēju ziņojumus.
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts kontroles likumam Valsts kontrole kontrolē, vai rīcība ar publiskā sektora līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniedz ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole ziņo valsts iestādēm par konstatējumiem, kas skar šo iestāžu darbību, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm par revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem. Vienlaikus Valsts kontrole pati nosaka revidējamo vienību, revīzijas laiku, veidu un uzdevumu. Rīcības ar publiskā sektora līdzekļiem kontrole tiek veikta revīziju ietvaros, kas tiek veiktas saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada plānu. Revīziju plāns tiek sagatavots, pamatojoties uz daudzpusīgu informācijas analīzi, gūstot izpratni gan par jomām, kurās ir vislielākais iespējamo kļūdu risks, gan identificējot konkrētas nozaru problēmas un iespējamos pastāvošos riskus rīcībai ar valsts un pašvaldību līdzekļiem.
Līdz ar to Valsts kontrole pārbaudes par trauksmes cēlēju sniegto informāciju var veikt tikai tad, ja tiek veikta jeb ir ieplānota revīzija, kuras apjomā var iekļaut konkrēto jautājumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām precizēt Likumprojekta normas redakciju.

 

9) izskatīt trauksmes cēlēju ziņojumus, attiecībā uz kuriem nav saskatāma kompetentā institūcija, kas var veikt pārbaudi par sniegto informāciju;
 

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts kontroles likumam Valsts kontrole kontrolē, vai rīcība ar publiskā sektora līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniedz ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole ziņo valsts iestādēm par konstatējumiem, kas skar šo iestāžu darbību, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm par revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem. Vienlaikus Valsts kontrole pati nosaka revidējamo vienību, revīzijas laiku, veidu un uzdevumu. Rīcības ar publiskā sektora līdzekļiem kontrole tiek veikta revīziju ietvaros, kas tiek veiktas saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada plānu. Revīziju plāns tiek sagatavots, pamatojoties uz daudzpusīgu informācijas analīzi, gūstot izpratni gan par jomām, kurās ir vislielākais iespējamo kļūdu risks, gan identificējot konkrētas nozaru problēmas un iespējamos pastāvošos riskus rīcībai ar valsts un pašvaldību līdzekļiem.
Līdz ar to Valsts kontrole pārbaudes par trauksmes cēlēju sniegto informāciju var veikt tikai tad, ja tiek veikta jeb ir ieplānota revīzija, kuras apjomā var iekļaut konkrēto jautājumu.
 

Apraksts
Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 21. janvāra sēdes protokollēmumam (prot. Nr. 3 34. § 2. un 4. punkts) trauksmes cēlēju kontaktpunkts ar 2026. gada 1. janvāri tiks pārcelts uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (turpmāk – KNAB), bet Valsts kancelejai jāsagatavo un līdz 2025. gada 1. augustam jāiesniedz noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kuros tostarp paredzēts, ka trauksmes cēlēju kontaktpunktam jāuzrauga trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas efektivitāte un jābūt informētam par ziņojumu izskatīšanas gaitu un rezultātu, jānodrošina mācības trauksmes celšanas jomā, kā arī jāizskata trauksmes cēlēju ziņojumi, attiecībā uz kuriem nav saskatāma kompetentā institūcija, kas var veikt pārbaudi par sniegto informāciju.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts kontroles likumam Valsts kontrole kontrolē, vai rīcība ar publiskā sektora līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniedz ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole ziņo valsts iestādēm par konstatējumiem, kas skar šo iestāžu darbību, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm par revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem. Vienlaikus Valsts kontrole pati nosaka revidējamo vienību, revīzijas laiku, veidu un uzdevumu. Rīcības ar publiskā sektora līdzekļiem kontrole tiek veikta revīziju ietvaros, kas tiek veiktas saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada plānu. Revīziju plāns tiek sagatavots, pamatojoties uz daudzpusīgu informācijas analīzi, gūstot izpratni gan par jomām, kurās ir vislielākais iespējamo kļūdu risks, gan identificējot konkrētas nozaru problēmas un iespējamos pastāvošos riskus rīcībai ar valsts un pašvaldību līdzekļiem.
Līdz ar to Valsts kontrole pārbaudes par trauksmes cēlēju sniegto informāciju var veikt tikai tad, ja tiek veikta jeb ir ieplānota revīzija, kuras apjomā var iekļaut konkrēto jautājumu.
 

Ex-post izvērtējumā tika nolemts, ka trauksmes cēlēju kontaktpunkts ar 2026. gada 1. janvāri tiks pārcelts uz KNAB un ka Likumā jāparedz regulējums, kas noteiktu, ka trauksmes cēlēju kontaktpunktam jāuzrauga trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas efektivitāte un jābūt informētam par ziņojumu izskatīšanas gaitu un rezultātu, jānodrošina mācības trauksmes celšanas jomā, kā arī jāizskata trauksmes cēlēju ziņojumi, attiecībā uz kuriem nav saskatāma kompetentā institūcija, kas var veikt pārbaudi par sniegto informāciju.
Ievērojot minēto, Likumā nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts kontroles likumam Valsts kontrole kontrolē, vai rīcība ar publiskā sektora līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniedz ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole ziņo valsts iestādēm par konstatējumiem, kas skar šo iestāžu darbību, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm par revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem. Vienlaikus Valsts kontrole pati nosaka revidējamo vienību, revīzijas laiku, veidu un uzdevumu. Rīcības ar publiskā sektora līdzekļiem kontrole tiek veikta revīziju ietvaros, kas tiek veiktas saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada plānu. Revīziju plāns tiek sagatavots, pamatojoties uz daudzpusīgu informācijas analīzi, gūstot izpratni gan par jomām, kurās ir vislielākais iespējamo kļūdu risks, gan identificējot konkrētas nozaru problēmas un iespējamos pastāvošos riskus rīcībai ar valsts un pašvaldību līdzekļiem.
Līdz ar to Valsts kontrole pārbaudes par trauksmes cēlēju sniegto informāciju var veikt tikai tad, ja tiek veikta jeb ir ieplānota revīzija, kuras apjomā var iekļaut konkrēto jautājumu.
 

2.3. izskatīt trauksmes cēlēju ziņojumus, attiecībā uz kuriem nav saskatāma kompetentā institūcija, kas var veikt pārbaudi par sniegto informāciju;
 

Aicinām precizēt atbilstoši paredzētajam regulējumam jeb svītrot tekstu: “Likumprojektā noteikts, ka šāda informācija sniedzama tieši par pārsūtītajiem dokumentiem, jo šīs lietas jau būs pieejamas trauksmes cēlēju kontaktpunktā, līdz ar to pārbaude un izvērtēšana var būt daudz pilnvērtīgāka.”
 

-