Atzinums

Likumprojekta 6.¹ panta trešā daļa paredz, ka, ja pacients sava veselības stāvokļa dēļ nespēj pašrocīgi aizpildīt pacienta rīkojumu, to aizpilda pacienta ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts, kura saturu pacients apstiprina ar savu parakstu. Savukārt gadījumā, ja pacients veselības stāvokļa dēļ nespēj parakstīt ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta aizpildīto pacienta rīkojumu, to paraksta ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts divu ārstniecības personu klātbūtnē un reģistrē vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā. Tādējādi var veidoties situācija, kad pacienta rīkojumu pacienta vietā gan aizpilda, gan paraksta ārstniecības personas, nevis pacients pats. Labklājības ministrijas ieskatā šāds regulējums nenodrošina lēmumu caurskatāmību un pacienta gribas autonomiju, tāpat to būtu nepieciešams vērtēt kontekstā ar Notariāta likumu un Dokumentu juridiskā spēka likumu. Ierosinām izskatīt iespēju, ka pacienta gribu šādās situācijās fiksē notārs, nevis tikai ārstniecības personas (t.sk. jāņem vērā, ka netiek paredzēta arī tuvinieku iesaiste).

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojektā precizēt vārdus "noteikt vēlmes un vērtības dzīves noslēgumā", piemēram, izsakot šo teikuma daļu šādā redakcijā "izteikt vēlmes un vērtības pacienta rīkojuma izpildei dzīves noslēgumā". No normas konteksta ir izprotams, ka nevis vēlmes un vērtības nosaka dzīves noslēgumā, bet jau savlaicīgi sistēmā atzīmē atbilstošu ierakstu par pacienta rīkojumu, kuru var papildināt ar "vērtībām un vēlmēm", kuras pēc iespējas ņem vērā, pieņemot lēmumus par veselības un dzīves noslēguma aprūpi (pacients brīvi iekļauj vēlmes, kas attiecās uz pacienta ārstniecību, dzīves vietu dzīves nogalē, vēlamās tradīcijas vai garīga atbalsta saņemšanu). 

izteikt vēlmes un vērtības pacienta rīkojuma izpildei dzīves noslēgumā.

Lūdzam precizēt, vai šāda pacienta rīkojuma izdošana ir iespējama un pieļaujama arī akūtā slimības fāzē, piemēram, kad pacienta griba jau var būt traucēta.

-

Lūdzam Anotācijā precizēt, kādām personām (piemēram, ārstniecības personas, paliatīvās aprūpes komanda, tuvinieki u.c.) būs iespēja piekļūt pacienta rīkojumam, kā arī "vēlmju un vērtību" ierakstam, lai nodrošinātu, ka "vēlmju un vērtību" ierakstam ir ne tikai deklaratīvs raksturs, bet šādu vēlmju un vērtību izteikšana tiek realizēta un iespēju robežās ņemta vērā.

-

Likumprojekta Anotācijā lietoti termini "veltīga ārstēšana" un "veltīga atdzīvināšana", taču likumprojektā šādi termini netiek lietoti. Likumu 1.panta otro daļu paredzēts papildināt ar 7.punktu, kas paredz pacientam tiesības izdot rīkojumu par atteikšanos no atdzīvināšanas ārstniecības metodēm vai dzīvību uzturošās ārstniecības". Tādējādi rīkojuma saturs pirmšķietami ir daudz šaurāks, nekā jēdzieni "veltīga ārstēšana" un "veltīga atdzīvināšana". Lūdzam Likumprojektā un Anotācijā lietot precīzas jēdzieniskās robežas. Tā kā likumprojekts risina situācijas, kad pacients faktiski piekrīt dzīvības uzturēšanas izbeigšanai noteiktos apstākļos, tad ir izšķiroši , ka gan likumprojektā, gan e-veselībā, gan ārstu skaidrojumos un pacienta izvēlēs ir ļoti skaidras jēdzieniskās robežas, kas nerada nekādas interpretācijas iespējas. Pretējā gadījumā pacients pats var nesaprast, kam viņš dod piekrišanu, savukārt ārstniecības personu kompetences robežas nebūs precīzi definētas. No Anotācijā norādītās saites uz videomateriālu ar "Ekspertu diskusiju par pacientu tiesību stiprināšanu" ir noprotams, ka par šiem jēdzieniem nav skaidras vienošanās. Tiek pausts viedoklis, ka "veltīgas ārstēšanas" jēdzienu, iespējams, nostiprinās Ārstniecības likumā, taču Anotācijā nav minēta sasaiste ar šo likumu. Tāpat ekspertu diskusijā liela nozīme tiek piešķirta ārsta ētikai. Nenoliedzami, ārstu ētikas jautājums ir būtisks, tomēr Labklājības ministrijas ieskatā, izdodot rīkojumu par personas izvēlēm dzīvības procesu pārtraukšanai, būtu jābūt ļoti skaidri definētām robežām, kas neradītu nepareizas interpretācijas iespējas.

-

Lūdzam aizpildīt Anotācijas 8.1.9.sadaļu par likumprojekta ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām. Lūdzam norādīt, vai un kā pacienta rīkojumu e-veselības sistēmā varēs aizpildīt cilvēki ar redzes, dzirdes vai garīga rakstura traucējumiem. Piemēram, garīga rakstura traucējumu gadījumā būt svarīgi nodrošināt, ka informācija tiek sniegt vieglajā valodā, lai persona izprastu un apzinātos pacienta rīkojuma jēgu un nozīmi.

-

Anotācijā norādīts, ka Anotācijai pievienots Pacienta rīkojuma veidlapas projekts, taču Pielikumos ir tikai informācija par e-veselības pielāgošanas izmaksām, kā arī aprēķins par valsts apmaksātajām konsultācijām pie ģimenes ārsta vai pie ārstējošā ārsta par pacienta rīkojumā izteiktās gribas sekām.

-