Atzinums

Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, reģistrācijas Nr. 40003466281 (turpmāk – LVM) savas kompetences ietvaros ir izvērtējusi informatīvā ziņojuma “Par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” projektu (projekta ID Tiesību aktu projektu portālā: 23-TA-2223) (turpmāk – Informatīvais ziņojums) un sniedz šādus iebildumus un priekšlikumus:

1. Aicinām papildināt 1.nodaļas apakšnodaļu “1.2.1. ES klimata likums” - “Eiropas Savienības Oglekļa sertifikācijas regulas priekšlikums”, paredzot aptuveno prognozi, kad minētais regulējums varētu sākt darboties. Pie ierobežotā esošā finansējuma šis varētu būt nozīmīgs instruments, kas veicina identificēto pasākumu īstenošanu un arī noteiktā mērķa sasniegšanu.

2. 1.nodaļas apakšnodaļā “2.1.2. Augšņu stratēģija” būtu nepieciešams norādīt arī informāciju par augsnes direktīvas projektu un tā potenciālo ietekmi.

3. 1.nodaļas apakšnodaļas “2.1.3.Stratēģija “No lauka līdz galdam”” 2.apakšpunktā norādīts: “Augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas optimizācija. Līdz 2030. gadam EK mērķis ir samazināt šo produktu izmantošanu par 50% un minerālo mēslojumu izmantošanu par 20%.” Aicinām papildināt, norādot, kā šis princips salāgojams ar meža teritoriju mēslošanu, kas norādīta Informatīvā ziņojuma rīcību sadaļā.

4. 3.nodaļas apakšnodaļas “3.1. Taisnīgas pārkārtošanās fonds” b) apakšpunktā kā viens no ar kūdras nozari saistītajiem pasākumiem minēta degradēto kūdras purvu rekultivācija. Vēršam uzmanību, ka šobrīd ar minēto pasākumu saistītas vairākas neskaidrības, kas apdraud tā realizāciju un finansējuma saņemšanu. Norādām, ka:
4.1. Rekultivācija pēc būtības ir aktivitāte, kas veicama teritorijās, kur ir licences. Savukārt līdz šim ir saņemta informācija, ka finansējums netiks piešķirts teritoriju, kur ir licences, rekultivācijai.
4.2. Vēsturiskajās (degradētajās) ieguves vietas lielākoties ir norisinājušies dabiski procesi, kā rezultātā teritorijās ir apmežojušās platības, aizsargājamu sugu platības, kurās dažādu pasākumu kopums ir aizliegts (piemēram, meliorācija).
4.3. Aktivitātēm, lai sasniegtu rezultātus, nepieciešams ilgs periods, kas pārsniedz finansējuma periodu.
4.4. Kopumā nav skaidrs, kādu pasākumu tvērumam finansējums būs pieejams.
Vienlaikus norādām, ka 3.nodaļas apakšnodaļas “3.2. Kopējā lauksaimniecības politika (KLP)” kā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam SM4 vajadzību virziens minēts - Kūdras purvu rekultivācija (finansējums tiek piešķirts no cita ES fonda līdzekļiem, t.i., Taisnīgas pārkārtošanās fonds). Ņemot vērā iepriekš minēto risku saistībā ar finansējuma saņemšanu, aicinām papildu skaidrot, kā, izmantojot fonda līdzekļus, būs iespējams uzlabot teritorijas LVM apsaimniekotajā zemē.
Ievērojot, ka nav skaidrs 3.nodaļas apakšnodaļas “Kopējā lauksaimniecības politika (KLP)” 2.tabulas intervencē “Ieguldījumi meža ieaudzēšanai, nomaiņai, atjaunošanai un retināšanai” norādītā plānotā valsts papildu finansējuma 37,5 milj. EUR apmērā avots, aicinām iekļaut papildu informāciju.

5. 4.nodaļā norādīts, ka viens no NEKP rīcības virzienā “9. Ilgtspējīga resursu izmantošana un SEG emisiju samazināšana un CO₂ piesaistes palielināšana zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā” pasākumiem ir “Veicināt vēsturiski izmantoto kūdras ieguves vietu rekultivāciju, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu”. Vēršam uzmanību, ka:
5.1. Teritorijās dabā ir dažādas situācijas. Ir atrodamas teritorijas, kurās ir pieaudzis mežs, kas nav inventarizēts kā mežs. Ir dabiski atjaunojušās purvainas teritorijas. Ir arī teritorijas, kur ir reti zālaugi un atsegta kūdra. Meliorācijas sistēmas ir saistītas ar citām sistēmām, tādēļ nereti ir pārmitrinātas vai arī tajās pacelt ūdenslīmeni būs sarežģīti neappludinot blakus esošās lauksaimniecības vai mežsaimniecības zemes.
5.2. Rekultivācijas pabeigšana atbilstoši normatīvajiem aktiem ir rekultivācijas akta saņemšana par pasākumiem, kas veikti, lai varētu uzsākt nākamo zemes apsaimniekošanas veidu. Kūdras ieguves teritorijās tas ir izlīdzināta virsma, aizbērti, izrakti grāvji, demontētas liekās caurtekas un citas būves, izlīdzinātas celmu krautnes. Tas nenozīmē ieaudzētu mežu, izveidojušos purvu vai citus apstākļus, ar ko domāta teritorija, kas ir SEG neitrāla vai SEG pozitīva. Nepieciešams gūt papildu praktisko pieredzi, lai varētu prognozēt, kad teritorijās būs sasniegti SEG mērķi.
5.3. Nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kas atbalstītu rekultivācijas mērķu sasniegšanu tādā līmenī, lai sasniegtu arī SEG mērķus un atbalstītu pasākumu kopumu, kas ietver rekultivācijas būtību arī vēsturiskajās platības, kur nav licences.

6. Par 4.nodaļas apakšnodaļu “4.2. ZIZIMM sektora mijiedarbība ar tautsaimniecību”:
6.1. LVM ieskatā “Koksnes resursi un mežsaimniecības nozare” 3.rinkdopā minētais: “[..] palielinot platības, kurās tiek ierobežota saimnieciskā darbība, lai nodrošinātu ES bioloģiskās daudzveidības un klimata mērķu izpildi, jāpārskata meža apsaimniekošanas principi teritorijās bez saimnieciskās darbības ierobežojumiem, lai arī turpmāk nodrošinātu pieprasījumu pēc koksnes resursiem, kā arī sociāli ekonomisko izaugsmi. Zemes lietojuma maiņa un izmaiņas apsaimniekošanas paņēmienos ietekmē emisiju un piesaistes bilanci un apsaimniekošanas izmaksas.” pauž pieeju, kas polarizē meža zemes apsaimniekošanu, tādējādi izskaužot integrēto pieeju. Aicinām 4.rindkopā teikumu: “Mērķu sasniegšanai valsts mežos pārskatāmi nosacījumi koku ciršanas apjomu aprēķināšanas algoritmā.” papildināt, izsakot teikumu šādā redakcijā: “Mērķu sasniegšanai valsts mežos pārskatāmi nosacījumi koku ciršanas maksimāli pieļaujamā apjoma aprēķināšanas algoritmā. Algoritmam jāveicina oglekļa dioksīdu maksimāli piesaistošu mežaudžu vecumstruktūras veidošana un jāatvieglo nosacījumus mazproduktīvo mežaudžu mērķtiecīgai novākšanai un atjaunošanai ar selekcionētu stādmateriālu.”
6.2. “Kūdras resurss un nozare” 2.rindkopā minēts: “[..] SEG emisijas no mitrājiem un kūdras ieguves un izmantošanas veido aptuveni 13% no kopējām Latvijas emisijām [..].” Norādām, ka būtu nepieciešams precizēt, ka minētie aptuveni 13% veidojas atbilstoši uzskaites metodikai, proti, ka šo rezultātu nosaka emisiju uzskaites metodiskā pieeja. Lai noteiktu faktiskās emisijas, nepieciešami papildu pētījumi un metodikas izmaiņas.
6.3. “Kūdras resurss un nozare” – “Kūdras izmantošana zemkopībā”:
6.3.1. 2.rinkdopā minēts: “[..] Tas ļautu novērtēt, kā kūdras sadalīšanās rezultātā pakāpeniski rodas SEG emisijas, taču tas nemainītu SEG emisiju uzskaitīšanu ieguves valstī, neskatoties uz kūdras eksportu [..].” Būtu nepieciešams mainīt metodisko pieeju, uzskaitot SEG emisijas valstī, kurā kūdra nonāk kā gala patēriņa vietā.
6.3.2. 5.rinkdopa būtu papildināma, norādot, ka ir būtiski veikt kvalitatīvu vēsturisko un esošo kūdras ieguves vietu inventarizāciju, tādējādi aprēķinos varētu izmantot pēc iespējas precīzāku informāciju.
6.3.3. 6.rindkopā minēts: “[..] ES līmenī tiek veikti pētījumi par iespējām kūdras substrāta aizstāšanai ar alternatīviem risinājumiem, piemēram, koksnes šķiedru, ar mērķi veicināt  kūdras substrātu izmantošanas samazināšanu.” Vēršam uzmanību uz riskiem, kas saistīti ar kūdras substrāta aizstāšanu ar alternatīviem risinājumiem, proti, tā izmantošanas rezultātā var veidoties jauni organismi. Tā, piemēram, Igaunijas pieredze liecina, ka pēc kūdras substrāta alternatīvas – koksnes šķiedru daļu, izmantošanas stādos novērota strauja kārklu augšana, kas savukārt tālāk apgrūtinātu mērķa koku audzēšanu mežā.
6.4. “Enerģētika” 1.rindkopā minēto: “[..] Visticamāk to kompensēs ar lielāku kopšanas un sanitārajās cirtēs iegūto koksni, tāpēc ietekme kopumā varētu būt neitrāla, bet samazinot mežizstrādi valsts mežos, tos kompensēs izstrādes pieaugums privātajos mežos. Ilgtermiņā enerģētiskās koksnes pieejamība pieaugs [..].” aicinām vērtēt kopsakarā ar to, ka mežizstrādes samazinājums finansiāli ietekmēs valsts budžetu - pat salīdzinoši neliela tirgus cenu krituma privātajos mežos ietekmē uz laiku strauji krītas mežizstrādes apjomi.

7. Aicinām pamatot 5.nodaļas ievada 2.rindkopā minēto 20 gadu periodu. Norādām, ka, ja metodiskās pieejas dēļ nepieciešams gaidīt tik ilgu laika periodu, tas nebūs motivējoši veikt jebkādus pasākumus. Tā vietā būtu jāveido pieeja, kas ļauj situāciju regulāri inventarizēt un uzskaitīt pēc fakta, t.sk., ja situācija dabā ir pasliktinājusies.

8. Par 5.nodaļas apakšnodaļu “5.1. Latvijas ZIZIMM sektora vēsturiskās SEG emisijas un CO₂ piesaiste”:
8.1. Aicinām precizēt 1.rindkopas otro teikumu, to izsakot šādā redakcijā: “Salīdzinājumā ar bāzes gadu (1990.), 2021.gadā izmaiņas ZIZIMM SEG emisijās/CO₂ piesaistē ir -119,33%. CO₂ piesaistes samazinājums ZIZIMM sektorā saistāms ar pieaugušu un pāraugušu mežu īpatsvara pieaugumu, t.sk. ārpus  teritorijām, kurās saimnieciskā darbība aprobežota un secīgi – mežizstrādes apjoma pieaugumu, kā arī dabiskā atmiruma pieaugumu.”  Vienlaikus norādām, ka Informatīvajā ziņojumā trūkst pamatojuma attiecībā uz dabiskā atmiruma pieaugumu, jo publiski pieejamajā MRM datu kopsavilkumā dabisko atmirumu veidojošā koksne 2009.-2013.g. ciklā bijusi vidēji 20.55 m³/ha, bet ciklā 2018.-2022.g. 18.58 m³/ha.
8.2. Norādām, ka teikums “Mežizstrādes intensitāte (iegūtais koksnes apjoms pret pieejamo) kopš 2000. gada nav būtiski izmainījusies.” ir pretrunā ar teikumu apakšnodaļā “5.1.1. Meža zeme”: “Arī meža resursu izmantošanas intensitāte ir palielinājusies kopš 2000. gada, atbilstoši Meža references līmeņa noteikšanā izmantotajai aprēķinu metodei.”
8.3. Aicinām precizēt apgalvojumu: “Tāpat arī ievērojama nozīme SEG emisiju palielinājumā ir meža zemes  pārveidošanai par apbūvi (ceļiem un cita veida infrastruktūru)[..].”, norādot, par kādu apjomu tiek runāts. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka minētā “cita veida infrastruktūra” nav mežsaimniecības nozares atbildība.
8.4. Apakšnodaļā “5.1.1. Meža zeme” kā problēmjautājums, kas saistīts ar meža zemju SEG emisiju samazināšanu un CO₂ piesaistes nodrošināšanu, citstarp norādīti biotiskie un abiotiskie riski (meža kaitēkļu savairošanās, vējgāzes, ugunsgrēki). Aicinām problēmjautājumu uzskaitījumu sašaurināt, ņemot vērā, ka minētie riski pēc būtības ir līdzvērtīgi īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kurām emisijas netiek rēķinātas.
8.5. Attiecībā uz apakšnodaļas “5.1.4. Mitrāji” 2.rindkopā minēto paskaidrojam, ka problemātika ir izmantoto datu par teritorijām kvalitāte. Informāciju ir iespējams iegūt izmantojot kombinētu datu kopu - licences laukums, atmežotās platības, satelītdati, ieguves lauki, par kuriem tiek sniegti ieguves dati ikgadēji, dabā apmežojušās teritorijās, bet nenoinventarizētas.
8.6. Aicinām izvērtēt, vai ir kāda metode, kā mazināt apakšnodaļas “5.1.5. Apbūve” 2.rinkdopā norādīto ietekmi.
8.7. Apakšnodaļā “5.1.6. Nocirstās koksnes produkti” plātņu koksnes un zāģmateriālu pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtības atšķiras no Ministru kabineta 07.03.2023. noteikumu Nr. 116 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 7. pielikuma vērtībām, kur konstruktīvo elementu kokmateriālu normatīvais kalpošanas ilgums ir 50 – 70 gadu robežās.

9. 5.nodaļas apakšnodaļas “5.2. Latvijas ZIZIMM sektora  SEG emisiju un CO₂ piesaistes prognozes” 5.rindkopas otrais teikums: “Papildus, saimnieciskās darbības raksturošanai izmanto Lauku reģistra datus, Valsts meža dienesta datus par meža ugunsgrēkiem un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datus par kūlas ugunsgrēkiem.” būtu papildināms ar norādi par Meža valsts reģistra datiem, jo meža īpašniekiem un valdītājiem prognozēm nav pieejami Meža resursu monitoringa dati par viņu meža īpašumiem. Attiecīgi aicinām teikumu izteikt šādā redakcijā: “Saimnieciskās darbības raksturošanai un prognozēšanai papildus izmanto Meža valsts reģistra datus, Lauku reģistra datus, Valsts meža dienesta datus par meža ugunsgrēkiem un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datus par kūlas ugunsgrēkiem.”

10. 5.nodaļas apakšnodaļā “5.2. Latvijas ZIZIMM sektora  SEG emisiju un CO₂ piesaistes” - ZIZIMM sektora pasākumi scenārijā ar esošiem pasākumiem un politikām (WEM), norādīts: “Paredzams, ka līdz 2050.gadam galvenās izmantošanas cirtē vidēji izmantos 4,2% no pieejamajiem resursiem [..].” Lūdzam skaidrot, kāda formula aprēķinam izmantota un kāda ir bāzes likme, tādējādi vienlaikus novēršot interpretāciju, ka vidējā mežaudžu aprite ir 25 gadi.

11. 5.nodaļas apakšnodaļā “5.3. ZIZIMM sektora mērķu sasniegšanas prognoze” 2026. – 2030.gadā norādīts: “Pēc šī brīža prognozēm kopā ar 1,08 soda koeficientu četru gadu budžetam, neizpilde visam 2026.-2030.gada periodam ar papildus (WAM) pasākumiem ir 20619,3 kt CO₂ ekv. Tomēr precīzi situāciju būs iespējams novērtēt tikai 2032.gadā.” Ievērojot, ka sods pēc neizpildes var pieaugt (un mērķis netiks atcelts), aicinām papildus norādīt, kāds varētu būt iespējamais piemērojamais soda apmērs naudas izteiksmē.

12. 6.nodaļā, attiecībā uz indikatīvo ZIZIMM mērķa scenārija projektu, būtu jāveic atkārtota modelēšana, ņemot vērā informatīvā ziņojuma “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” priekšlikumus un jāveic to ietekmes sociālekonomiskais novērtējums.
LVM mežsaimniecības modelēšanas rezultāti liecina, ka platību palielināšana bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai var būtiski ietekmēt tautsaimniecību. Ja pašreiz saimnieciskās darbības aprobežojumi noteikti 20.6% LVM apsaimniekoto meža platību, tad papildus aizsargājot pastiprinātus dabas liegumus (Natura 2000) un ārpus Natura 2000 teritorijām visus ES nozīmes biotopus, aizsargājamās platības LVM apsaimniekotajos mežos pieaug līdz 30.3%, kas periodā līdz 2050. gadam samazina iespējas saražot kokmateriālus ikgadēji par 0.8 milj. m³, ikgadēji neiegūstot peļņu 31 milj.EUR. Ja papildus aizsargā pastiprinātas Natura 2000 teritorijas, bet ES nozīmes biotopiem ārpus Natura 2000 teritorijām saglabā esošās aizsardzības un apsaimniekošanas prasības, aizsargājamās platības pieaug līdz 26.7%, kas periodā līdz 2050. gadam samazina iespējas saražot kokmateriālus ikgadēji par 0.7 milj. m³, ikgadēji neiegūstot peļņu 26 milj.EUR. Ja papildus aizsargā pastiprinātas Natura 2000 teritorijas, visus ES nozīmes biotopus un sugu migrācijas koridorus, aizsargājamās platības pieaug līdz 50.4%,  kas periodā līdz 2050. gadam samazina iespējas saražot kokmateriālus ikgadēji par 2.8 milj. m³, ikgadēji neiegūstot peļņu 105 milj.EUR.
Laika periodā no 2018. – 2022. gadam LVM vidēji gadā saražoja koksni 6,7 milj. m³ apmērā. Ja aizsargājamās platības LVM apsaimniekotajās meža teritorijās pieaug līdz 50.4%, LVM ikgadēji iegūtās koksnes apjoms samazinās par 42%, kas rada būtisku ietekmi gan LVM saimnieciskajai darbībai, gan meža un saistītajām nozarēm. Kā minēts Informatīvā ziņojuma 26. lpp., 2022. gadā meža nozarē tika nodarbināti 41 tūkstoši darba ņēmēji, attiecīgi šāds koksnes ražošanas samazinājums varētu ietekmēt vairāk nekā 15 tūkstošus nodarbināto meža nozarē. Turklāt sociālekonomiskajā novērtējumā būtu jāņem vērā arī ietekme saistītajās nozarēs.
Faktiskais LVM ikgadējās peļņas un valstij iemaksāto dividenžu un nodokļu apmērs būs atkarīgs no koksnes pārdošanas cenām tirgū. Nepietiekamu koksnes resursu ietekmē visticamāk būtiski pieaugs pieprasījums un arī koksnes pārdošanas cenas, kam būs ietekme uz gala produktu pārdošanas cenām un kopējo patēriņu.

13. 6.nodaļas 2.rinkopā minēts, ka papildus izvērtēti arī iespējamie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas iekļauti Dabas atjaunošanas regulas priekšlikumā, lai gan sākotnēji minēts, ka darbs pie regulas vēl turpinās. Lūdzam skaidrot, kādu saimnieciskās darbības ietekmi šis regulas projekts varētu atstāt.

14. Aicinām apzināt biedrību "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" un Zemnieku saeima  viedokli par 6.nodaļas 3.rindkopā minēto: “Šajā scenārijā kā obligāts priekšnosacījums klimata mērķu sasniegšanai 2030. un 2050. gadā ir organisko augšņu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs apmežošana.”

15. Par 6.nodaļas apakšnodaļas “6.1. ZIZIMM mērķa scenārija projektā iekļautie pasākumi” 6.tabulu:
15.1. Kontekstā ar 2.punkta pasākumu “Augsnes ielabošana kūdreņos, izmantojot koksnes pelnus” un 5.punkta pasākumu “Hidroloģiskā režīmā atjaunošana – mērķtiecīga meža ieaudzēšana pārslapinātās organiskās augsnēs izstrādātajos kūdras laukos” būtu nepieciešams veikt kvalitatīvu izvērtējumu par koksnes pelnu un alternatīvo resursu pieejamību, t.sk. kopsakarā ar minerālmēslu izmantošanas izmaiņām lauksaimniecības zemēs.
15.2. 5.punkta pasākumā “Hidroloģiskā režīmā atjaunošana – mērķtiecīga meža ieaudzēšana pārslapinātās organiskās augsnēs izstrādātajos kūdras laukos” minēts: “Ietekmētā platība 2023.-2050. gadā: 12 kha.” Aicinām norādīt, uz kurām platībām minētais attiecināms. Vienlaikus, ja Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums saistībā ar augstāk minēto problemātiku nebūs pieejams, nav skaidrs pasākuma finansējuma avots.
15.3. Atsaucoties uz apakšnodaļā “6.2. ZIZIMM mērķa scenārija projekts” izteikto, ka jāturpina darbs, lai konkretizētu ZIZIMM mērķa scenārijā iekļaujamos pasākumus, kā arī ievērojot Informatīvā ziņojuma Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 2.punktu, aicinām 5.punkta pasākumu papildināt, izsakot šādā redakcijā: “Hidroloģiskā režīmā atjaunošana – mērķtiecīga meža ieaudzēšana pārslapinātās organiskās augsnēs izstrādātajos kūdras laukos, t.sk. vēsturiskajās kūdras ieguves vietās” un 7.punkta pasākumu papildināt, izsakot šādā redakcijā: “Hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjaiņos, t.sk jaunu meliorācijas sistēmu ierīkošana”.

16. 6.nodaļas apakšnodaļas “6.3. ZIZIMM mērķa scenārija projektā iekļauto pasākumu ietekme uz zemes apsaimniekošanu un resursu ieguvi” 5.rindkopā minēts: “Saskaņā ar publiski pieejamiem datiem par Rail Baltic projektā plānotajām atmežošanas darbībām, šis projekts viens pats radīs aptuveni 1 miljonu tonnu CO₂ ekv. emisiju ZIZIMM sektorā.” Lūdzam skaidrot, kāda formula izmantota, kā arī aprēķinos ņemt vērā, ka paredzamā atmežojamā platība projekta ietvaros varētu būt ap 1000 ha.

17. 6.nodaļas apakšnodaļas “6.5. ZIZIMM mērķa scenārija projektā iekļauto pasākumu izvērtējums (SVID analīze)” 6.tabulā “Papildu pasākumu SVID analīze” pasākumā “Meža mēslošana (koksnes pelni)” kā vājā puse norādīta “iespējamā konkurence par pelniem kā mēslošanas līdzekli ar lauksaimniecības platībām, kas varētu būtiski palielināt cenu”. Lūdzam ņemt vērā, ka būtiski varētu palielināties ne tikai cena, bet tiktu ietekmēta pelnu pieejamība, tos nebūtu iespējams nodrošināt visām vajadzībām.

18. Ievērojot 6.nodaļas apakšnodaļas “6.5. ZIZIMM mērķa scenārija projektā iekļauto pasākumu izvērtējums (SVID analīze)” 2. un 3.rinkopā skaidroto, kā arī vairākus Informatīvajā ziņojumā minētos īstenojamos pasākumus klimata mērķu sasniegšanai (piemēram, Kopsavilkumā minētais - hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjaiņos un neproduktīvo audžu nomaiņa, 4.nodaļā “Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam” minētais - veicināt meža ceļu tīkla attīstību, lai nodrošinātu efektīvu meža zemju apsaimniekošanu, un cita veida zemju pārvaldību nelabvēlīgos klimata apstākļos, kā arī atjaunot un pielāgot meža meliorācijas sistēmas, 5.nodaļā “Latvijas ZIZIMM sektora SEG emisiju un CO₂ piesaistes prognozes” - meliorācijas sistēmu atjaunošana un modernizācija meža zemēs un turpināta meliorācijas sistēmu atjaunošana un modernizācija meža zemēs), uzsveram, ka sekmīgai klimata mērķu sasniegšanai ir nepieciešamas normatīvā regulējuma, kas skar ietekmes uz vidi novērtējumu (jo īpaši attiecībā uz meža autoceļu un meža meliorācijas sistēmu projektu īstenošanu) un noteikumus par koku ciršanu, izmaiņas.

19. Aicinām papildināt 7.nodaļas sadaļu “Citi potenciālie pētījumi, kas būtiski ZIZIMM sektoram” un minēt arī rekultivācijas praktisko pasākumu ieviešanas vadlīniju izstrādi nolūkā pēc iespējas sasniegt SEG mērķus.

20. 4.nodaļas apakšnodaļas “4.2. ZIZIMM sektora mijiedarbība ar tautsaimniecību” “Kūdras resurss un nozare” – “Kūdras izmantošana zemkopībā” 4.rinkdopā minēts: “Esošā nodokļu sistēma neatspoguļo kūdras ieguves ietekmi uz SEG emisijām un uz biodaudzveidību.” Norādām, ka būtu apsverama jauna nodokļa ieviešana, kas izrietētu no SEG emisijām un dotu iespēju nodokļus novirzīt kompensējošajiem pasākumiem, taču tas nebūtu īstenojams ar dabas resursu nodokļa (turpmāk – DRN) starpniecību. Arī 8.nodaļas 9.secinājumā ietverts aicinājums izvērtēt DRN likmju pārskatīšanu. Uzsveram, ka LVM ieskatā būtu jāveido jauns nodoklis, kas izrietētu no SEG emisijām, jo DRN neveicinās ātrāku rekultivācijas uzsākšanu un pie esošajām problēmām, kas citstarp saistītas ar atbildīgo iestāžu grūtībām kontrolēt ieguves apjomus, tas veicinās lielāku nelegālo ieguvi, kas var nodarīt būtisku kaitējumu videi.

21. Jānorāda, ka Informatīvais ziņojums satur pretrunīgu informāciju par koksnes ieguves apjoma samazināšanu – nav skaidri principi un mehānisms, kā to izdarīt. Turklāt šāda risinājuma vērtēšanā jāveic sociālekonomiskās ietekmes analīze ne tikai uz mežsaimniecību, bet uz meža nozari kopumā.

22. Aicinām Informatīvā ziņojuma saskaņošanu veikt vienlaicīgi ar Latvijas Nacionālā klimata un enerģētikas plāna (turpmāk - NEKP) projekta saskaņošanu, jo Informatīvais ziņojums pēc būtības sakrīt ar NEKP ZIZIMM sadaļu. Uzstādījumiem un mērķrādītājiem abos dokumentos ir jābūt saskaņotiem. Lai arī šobrīd Informatīvais ziņojums satur tikai vienu scenāriju, aicinām to papildināt, modelējot un Informatīvajā ziņojumā iekļaujot vairākus meža apsaimniekošanas scenārijus, attiecīgi precizējot arī Informatīvā ziņojuma Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 2.punktu.

-

ZM uzskata, ka Ministru kabinetam līdz 2024.gada 1.maijam jāiesniedz informatīvais ziņojumus, kurā iekļauti vairāki zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora scenāriji un, ka Ministru Kabineta līmenī jāpieņem lēmums par scenāriju, kas tiks iekļauts gala Nacionālā enerģētikas un klimata plāna versijā.

Tāpēc ZM uzskata, ka protokollēmuma 2.punktā jāveic redakcijas un tajā ietvertās darbības jāizsaka divos punktos, tā tad protokollēmumā jāpievieno arī 3.punkts. 

ZM uzskata, ka 2. un 3. protokollēmuma punkts jāizsaka šādā redakcijā:

2. Zemkopības ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām pusēm līdz 2024. gada 1. maijam izstrādāt zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora mērķa scenārijus, tai skaitā izstrādājot arī to sociālekonomiskās ietekmes un finanšu pieejamības novērtējumu, un iesniegt Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai. 
3. Klimata un enerģētikas ministrijai Ministru kabinetā apstiprināto zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora mērķa scenāriju iestrādāt gala Nacionālā enerģētikas un klimata plāna versijā, kura Eiropas Komisijai jāiesniedz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

 

Nepieciešams aprēķināt un novērtēt koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu nākamajam plānošanas periodam, ņemot vērā sociālekonomiskās vajadzības, kā arī vides un klimata mērķus.
 

Pirmajā nodaļas teikumā (ZIZIMM mērķa scenārija projektā pieņemts, ka mežizstrādes apjoms galvenajā cirtē būs par aptuveni 2 milj. m3 gadā mazāks nekā līdzšinējās mežsaimniecības prakses scenārijā.) precizēt informāciju par gadu un datiem pret ko noteikts 2 milj. m3 samazinājums.

Šiem pasākumiem jāveic arī sociāleknomiskais izvērtējums, lai lēmuma pieņemšanas process, par Latvijas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu, tiktu blastīts uz Zemes sektora nozaru attīstības iespējām.

 

ZIZIMM mērķa scenāriju un tā sociālekonomisko izvērtējumu, par kuru vienojušās visas iesaistītās puses un valdība, nepieciešams iekļaut pārskatītajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kas Eiropas Komisijai  jāiesniedz līdz 2024. gada 30. jūnijam.