Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.
Projekta 3. panta trešajā daļā paredzēto grozījumu Azartspēļu un izložu likuma (turpmāk – likums) 4.¹ panta piektajā daļā un turpmāk projektā esošo regulējumu nepieciešams izvērtēt un redakcionāli precizēt, proti, tajā korekti norādīt reģistra nosaukumu. Vēršam uzmanību, ka šobrīd projektā netiek ievērota konsekvence reģistra nosaukuma rakstībā, jo projektā ir gan “Latvijas Republikas pašatteikušos personu reģistrs”, gan arī “pašatteikušos personu reģistrs”. Ievērojot minēto, visu projektu nepieciešams precizēt, lai pašatteikušos personu reģistrs būtu ar vienotu nosaukumu. Tieslietu ministrija piedāvā reģistra nosaukumā neizmantot vārdus “Latvijas Republika”.
 

-

Projekta 4. pantā paredzēto jauno likuma 4.³ panta pirmo daļu nepieciešams izvērtēt un precizēt atbilstoši paredzētā regulējuma būtībai. Šī norma paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu un tā ir jāizsaka saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 45. un 46. punktā noteikto, proti, ka pilnvarojumā nosaka Ministru kabineta noteikumu satura galvenos virzienus, kā arī, ka likumprojektā neietver pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus jautājumā, kas nav ietverts likumprojektā. Vēršam uzmanību, ka par brīvprātīgās sadarbības programmām izvērsts tiesiskais regulējums nav ne likumā, ne arī projektā. Tāpat arī no tiesību normām nav saprotama “elementu” būtība. Ievērojot minēto, normu ar pilnvarojumu Ministru kabinetam nepieciešams izteikt korekti, lai pēc tam nerastos strīdi par Ministru kabineta noteikumu saturu.
 

-

Projekta 11. panta pirmajā daļā paredzēto grozījumu likuma 36. panta pirmās daļas 4. punktā nepieciešams izvērtēt un piedāvājam to precizēt. Vēršam uzmanību, ka šajā normā nosacījums “pēc spēlētāja pieprasījuma” nav korekts un neatbilst latviešu valodas gramatikas prasībām. Normu nepieciešams veidot tādējādi, ka azartspēļu organizētājam nosacījums par azartspēles noteikumu kopijas esamību ir saistošs pastāvīgi. Ievērojot minēto, likuma 36. panta pirmās daļas 4. punktā piedāvājam svītrot arī vārdus “pēc spēlētāja pieprasījuma” un visu punktu izteikt jaunā redakcijā.
 

-

Projektā (tostarp jau spēkā esošajās likuma vienībās) administratīvās atbildības jomā paredzēti fiksēti sodi. Fiksētu sodu noteikšana ir izņēmums no vispārīgiem soda noteikšanas principiem. Ja projektā grib paredzēt fiksēta apmēra sodu, ir jāpamato, ka par konkrētajiem pārkāpumiem soda individualizācija nav nepieciešama.

Ja pārkāpumu kaitīguma pakāpes dažādās iespējamajās situācijās var būt atšķirīgas, tad ir nepieciešama soda individualizācija. Fiksētu sodu gadījumā pārkāpuma raksturam jābūt tādam, kurā ir maz izvērtējamo elementu un ir paredzams, ka pārkāpuma izdarīšanas faktiskie apstākļi būs salīdzināmi (sal. skat. Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2020-31-01 “Par likuma "Par nodokļiem un nodevām").

Attiecīgi aicinām precizēt projektu un anotāciju. Vienlaikus lūdzam minētos soda noteikšanas kritērijus ņemt vērā arī nākotnē, pārvērtējot esošo sodu politiku.
 

-

Anotācijā norādīts, ka "likumprojekts paredz atcelt IAUI azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu noteikumu apstiprināšanas funkciju azartspēlēm, interaktīvajām azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm, tādējādi samazinot administratīvo slogu, vienlaikus saglabājot Likumā azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu noteikumu nepieciešamību un tajos ietveramo informāciju, taču noteikumu sagatavošanu pilnībā atstājot azartspēļu interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāja atbildībā."
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 29. pantā paredzētās likuma 89. panta 1.¹ panta daļas precizēšanu, kurā noteikta administratīvā atbildība, tostarp par "Izožu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā apstiprināto izložu noteikumu pieejamības nenodrošināšanu", lai panta dispozīcija nebūtu pretrunā anotācijā norādītajai informācijai.
 

-

Ir nepieciešams juridisks pamatojums, kādēļ par pārkāpumu būtu sodāma arī fiziska persona (projekta 29.pantā paredzētā likuma 89.panta piecpadsmitā daļa), jo tipiskos gadījumos fiziska persona nav patstāvīgs administratīvā pārkāpuma izdarītājs, bet gan juridiskas personas pārstāvis, kurš pārkāpumu izdara, pildot juridiskas personas uzdevumus. 
Lai gan līdzīgos pārkāpumos, piemēram, alkoholisko dzērienu pārdošanas nepilngadīgiem gadījumos, tiek pieļauta darbinieka sodīšana,  tomēr tai nebūtu jābūt tipiskai situācijai. Kad fiziska persona izdara pārkāpumu juridiskas personas interesēs un likums paredz, ka administratīvā pārkāpuma subjekts ir gan fiziska, gan juridiska persona, tad fiziska persona šādās lietās parasti ir nevis pastāvīgs administratīvā pārkāpuma izdarītājs, bet gan juridiskas personas pārstāvis, kurš pārkāpumu izdara, pildot juridiskas personas uzdevumus nodarbinātības attiecību ietvaros. Šādos gadījumos fiziskai personai nav patstāvīgas gribas un ierosmes izdarīt pārkāpumu. Minētajos gadījumos ir pamatoti sodīt tikai juridisku personu, jo tieši juridiskas personas darbības dēļ (arī nenodrošinot pienācīgu kontroli) pārkāpums ir noticis (Danovskis E. Tiesu prakse par administratīvās atbildības piemērošanu juridiskām personām un valdes locekļiem. Grām: Ārvalstu investīcijas: kad tiesības mijiedarbojas. Latvijas Universitātes 74. zinātniskās konferences rakstu krājums: - Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2016, 377.-378. lpp).

Attiecīgi projektā būtu izvērtējams atbildības subjektu loks un projekts precizējams vai anotācijā sniedzams pamatojums izvēlētajiem atbildības subjektiem.
 

-

Projekta 30. pantā paredzēto likuma pārejas noteikumu 32. punktu nepieciešams izvērtēt un precizēt, jo šādi izteiktā normā nav saprotama normas spēkā stāšanās atkarībā no starpvalstu vienošanās noslēgšanas. Vēršam uzmanību, ka starpvalstu vienošanos var noslēgt ar dažādām valstīm, bet norma precīzi nenosaka dažādus termiņus. Turklāt šo pārejas noteikumu nepieciešams precizēt, jo likuma 4.¹ pants ir šobrīd spēkā esošs un paredz dažādu regulējumu. Pārejas regulējumu varēs precīzi identificēt un piemērot, ja tiks norādītas konkrētas normas (panta daļas) un būs izvērsts pārejas tiesiskā regulējuma apraksts, proti, ka regulējums attiecas uz starpvalstu vienošanos grozījumiem. Vienlaikus Tieslietu ministrija vēlas norādīt, ka par šādām vienošanām nepieciešama publikācija izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā to paredz Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums.
 

-

Projekta beigās nenumurētā rindkopa par likuma spēkā stāšanos paredz, ka “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas”. Vēršam uzmanību, ka šāds likuma spēkā stāšanās nosacījums nav saprotams, jo projekta anotācijā tiek norādīts, ka likums stājas spēkā vispārējā kārtībā. Vienlaikus vēlamies norādīt, ka šobrīd projekts paredz 18 pilnvarojumus Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu. No tiesību sistēmas viedokļa būtu vēlams, lai jaunai likuma un Ministru kabineta noteikumu tiesiskais regulējums stātos spēkā vienlaicīgi. Tāpat jāizvērtē arī Ministru kabineta noteikumi, kuri ar likuma grozījumiem zaudēs spēku, piemēram, likuma 47. panta ceturtā daļā, 53. panta sestajā daļā, 54. pantā, 80. panta pirmās daļas 1. punktā, sestajā un astotajā daļā noteiktie Ministru kabineta noteikumi, proti, vai šiem Ministru kabineta noteikumiem likuma pārejas noteikumos nav jāparedz ilgāks piemērošanas termiņš līdz jaunu noteikumu izdošanai. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija piedāvā noteikt precīzu likuma spēkā stāšanās termiņu ar konkrētu datumu, turklāt lai starp likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos būtu pietiekams laiks, lai atbildīgās institūcijas sagatavotu un saskaņotu, bet Ministru kabinets pieņemtu likuma izpildei nepieciešamos noteikumus.
 

-

1. Projekta anotācijā nav pienācīgi izvērtēts, vai ir nepieciešama un pieļaujama administratīvā atbildība. Atsevišķos gadījumos projekta anotācijā ir atrodami fragmentāri skaidrojumi, tomēr nepieciešams pilnīgs un sistēmisks izvērtējums.

Pirms noteikt jaunu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).

Projekta anotācijā iekļaujams pilnvērtīgs, sistēmisks un viegli uztverams administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums par katru administratīvo pārkāpumu. Atkarībā no pārkāpumu veida (to līdzības u. tml.) vai skaita var izvēlēties dažādas pieejas, kā šo prasību īstenot. Piemēram, var par katru pārkāpumu (resp., vismaz panta daļu) atsevišķi secīgi izvērtēt visus iepriekš minētos kritērijus. Ja vērtējums par vairākiem pārkāpumiem ir līdzīgs vai pat identisks, tad izvērtējumu var grupēt secīgi pēc administratīvās kritērijiem, taču ir jābūt redzamam, ka katrs pārkāpums individuāli arī ir vērtēts (piemēram, sākumā vispārīgs kritērija izvērtējums par visu precīzi norādīto pārkāpumu grupu, tad atsevišķa argumentācija, kas atteicas īpaši uz kādu no šiem pārkāpumiem). Papildus paredzētā pārkāpuma satura skaidrojumam, anotācijā, tostarp jānorāda korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēta administratīvā atbildība.
Administratīvās atbildības kritēriju  izvērtējums ir būtisks, lai nodrošinātu regulējuma atbilstību tiesiskās noteiktības principam. Ja likumdevējs reiz ir izveidojis vai akceptējis noteiktus administratīvās atbildības noteikšanas pamatprincipus, tad arī to konkretizējumam normatīvajos aktos un piemērošanas praksē jābūt konsekventam (sal. Danovskis E. Publisko un privāto tiesību dalījuma nozīme un piemērošanas problēmas Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2015, 187. lpp.).

1.1. Administratīvā procesa prioritātes princips

Administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība pamatā nav paredzama.

Azartspēļu joma ir īpaši regulēta, attiecīgi būtu jābūt attaisnojumam, kādēļ netiek ievērots administratīvā procesa prioritātes princips.

1.2. Mērķa sasniegšanas efektivitāte

Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte nozīmē, ka ar administratīvās atbildības noteikšanu var sasniegt attiecīgo mērķi (citiem vārdiem, atrisināt konstatēto problēmsituāciju). Šajā aspektā nepieciešams izvērtēt, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī vai ar administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.).

1.3. Attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām

Nevajag paredzēt administratīvo atbildību par prettiesisku rīcību privāto tiesību jomā, izņemot gadījumus, kad pārkāpums var skart plašu personu loku un nozīmīgus dzīves jautājumus, kuru risināšanā ir jāiejaucas publiskajai varai (Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2021, 214. lpp.).


1.4. Bīstamība un kaitīgums

Izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp).

Tāpat ir aizliegts paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta ir uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī ir jāpabeidz, ja nepieciešams, izmantojot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.).

1.6. Kritēriju izvērtējums konkrētajā gadījumā

Ievērojot minēto, lai varētu izvērtēt administratīvās atbildības nepieciešamību un pieļaujamību projektā paredzētajos gadījumos, projekta anotācijā jāietver argumentēts visu iepriekš minēto kritēriju izvērtējums. Šajā gadījumā īpaša uzmanība pievēršama administratīvā akta (procesa) prioritātes principam, kā arī bīstamībai un kaitīgumam, piemēram, lai gan saskatāms leģitīms mērķis noteikt administratīvo atbildību par pieļaušanu bērniem iesaistīties azartspēlēs un izlozēs, tomēr saistībā ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu azartspēļu telpās (projekta 29.pantā paredzētā likuma 89.panta septiņpadsmitā daļa) nav saskatāms acīmredzams publiskais apdraudējums, lai par to paredzētu sodu. Šajos gadījumos ir iespējams izmantot administratīvā procesa līdzekļus, piemēram, noteikt pienākumu juridiskajai personai nodrošināt ēdināšanas zonas norobežošanu no azartspēļu spēlēšanas vietas. 
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 3.pantu, terminu "starpvalstu vienošanās" aizstājot ar terminu "starptautiskais līgums" atbilstoši likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" lietotajai terminoloģijai.
Vēršam uzmanību, ka "vienošanās" ir tikai viens no iespējamiem starptautiska līguma nosaukumiem. Tāpat starptautiskus līgumus var slēgt gan starpvalstu līgumu, gan starpvaldību līgumu veidā (sk. minētā likuma 2.pantu).
Aicinām arī precizēt jomu, kurā paredzēts slēgt attiecīgos līgumus, piemēram, par apvienotu pašatteikušos personu reģistru.
 

-

Ievērojot administratīvās atbildības jomā pieņemtās juridiskās tehnikas prasības, pārkāpumi panta ietvaros jāsarindo no vieglākā uz smagāko (pamatā jāskatās pēc maksimālā naudas soda apmēra; ja sankcijā ir paredzēts soda veids brīdinājums un arī naudas sods, pamatā uzskatāms, ka tas ir vieglāks pārkāpums salīdzinājumā ar tādu, kur paredzēts tikai naudas sods).
 

-