Atzinums

Likumprojekta 1. panta 7. punkta b) apakšpunktā publiskas personas institūcijas jēdzienā ir ietvertas arī publiskas personas kapitālsabiedrības, tostarp valsts kapitālsabiedrības un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības. Tādējādi likumprojekta 14. panta 5. punktā noteiktais deklarēšanas pienākums attiektos arī uz tādu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju kā AS “Latvenergo”, iepirkuma komisiju locekļiem. Savukārt spēkā esošā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 29. panta ceturtā daļa skaidri nosaka, ka personas, kuras darbojas iepirkuma komisijā, kas izveidota saskaņā ar minēto likumu, nav uzskatāmas par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē. Rezultātā veidojas pretruna starp likumprojekta regulējumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 29. panta ceturtajā daļā likumdevēja skaidri nostiprināto pieeju, kur likumprojektā piedāvātais risinājums ir nesamērīgs sekojošu apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, jāuzsver, ka jau šobrīd valsts ir noteikusi mazāk ierobežojošus līdzekļus efektīvai risku kontrolei - Ministru kabineta 17.10.2017. noteikumiem Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā". Saskaņā ar šo regulējumu, AS "Latvenergo" jau ir izveidota un efektīvi darbojas daudzpakāpju iekšējās kontroles sistēma, kas ir mērķtiecīgāks un mazāk ierobežojošs līdzeklis korupcijas risku pārvaldībai:
- Ir izveidota iekšējās kontroles vienība, kas ir vērsta uz korupcijas risku novēršanu, kā arī specializētā iepirkumu uzraudzības daļa, kas uzrauga visus iepirkumus.
- Latvenergo specializētā vienība pārrauga Latvenergo darbinieku korupcijas riskus, kā arī iepirkumu uzraudzības daļa koncentrējas tieši uz iepirkumu korupcijas risku identificēšanu, analizēšanu un novērtēšanu;
- Latvenergo koncerna Krāpšanas un korupcijas riska pārvaldīšanas politika nosaka, ievieš un īsteno pasākumus korupcijas riska novēršanai;
- Latvenergo regulāri īsteno informācijas apriti un komunikāciju par korupcijas risku novēršanu;
- Latvenergo nodrošina darbinieku izglītošanu par korupcijas un interešu konflikta jautājumiem, kā arī zināšanu pārbaudes testus, kas apliecina sekmīgu izglītojošo pasākumu apguvi;
- Latvenergo Iekšējā audita funkcija nodrošina iekšējās kontroles sistēmas uzraudzību.

Otrkārt, atbilstoši Komerclikumam un labas korporatīvās pārvaldības principiem, galīgo lēmumu par finanšu saistību uzņemšanos un līguma slēgšanu pieņem valde. Valdes locekļi kā valsts amatpersonas jau šobrīd iesniedz mantiskā stāvokļa deklarācijas, kas nodrošina viņu lēmumu caurredzamību un kontroli.
Savukārt iepirkumu komisijas lēmums, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, ir procesuāls un tehnisks – noteikt piedāvājumu, kas atbilst nolikumā izvirzītajām prasībām. Komisija nerīkojas ar finanšu līdzekļiem, bet rīkojas valdes noteikto stratēģisko mērķu un budžeta ietvaros. Valdei saglabājas tiesības neapstiprināt darījumu vai atstādināt komisijas locekļus, ja rodas pamatotas aizdomas par neobjektīvu vērtēšanu.

Treškārt, piedāvātais likumprojekts neatbilstība samērīguma principam un starptautiskajai praksei, jo:
- Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-11-01 ir uzsvērusi, ka likumdevējam, nosakot pamattiesību ierobežojumus, ir pienākums rūpīgi apsvērt alternatīvus, mazāk ierobežojošus līdzekļus. Anotācijā nav atrodams vērtējums, ka kapitālsabiedrību jau esošās iekšējās kontroles sistēmas ir mazāk efektīvas kā piedāvātais risinājums;
- Eiropas Savienības Tiesas (EST) lietā La Quadrature du Net par telekomunikāciju datiem ir apskatījusi Eiropas pamattiesību standartus, kas nosaka, ka jebkura iejaukšanās privātumā ir pieļaujama tikai stingri limitētos apstākļos. Likumprojekts paredz vispārēju un nediferencētu datu vākšanu, ko EST ir aizliegusi. Likumprojekts vienādi vēršas pret visiem komisijas locekļiem, ignorējot to, vai persona ir augsta riska lēmumu pieņēmējs vai zema riska tehniskais eksperts. EST prasa, lai valsts, pirms ieviest jaunu, smagu ierobežojumu, pierāda, ka jau esošie, mazāk ierobežojošie līdzekļi nedarbojas. Anotācijā nav sniegti pierādījumi, ka pašreizējā sistēma – ne-publiska deklarācija par interešu konflikta neesamību konkrētajā iepirkumā – būtu cietusi neveiksmi;
- visbeidzot, tiek pārkāpts proporcionalitātes jeb samērīguma princips. Likumprojekts rada milzīgu un neatgriezenisku kaitējumu tūkstošiem cilvēku privātumam un drošībai, kamēr tā sagaidāmais ieguvums nav novērtēts.
Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka, piemēram, Igaunijā līdzīga vispārēja prasība nepastāv, kas norāda uz citu, efektīvu risinājumu esamību. Vācija un Zviedrija, savas sistēmas balsta uz riska izvērtējumu, profesionalitāti un mērķētu kontroli. Katram komisijas loceklim ir jādeklarē interešu konflikta neesamība konkrētajā iepirkumā, un par šī pienākuma nepildīšanu ir paredzēti likumiski sodi. Taču šīs valstis neuzskata par nepieciešamu publiskot katra iesaistītā darbinieka privātos datus, jo tas ir neefektīvi un aizskar pamattiesības. Pat Francija, kas tiek minēta kā centralizētas kontroles paraugs, ir ļoti uzmanīga. Publiskās deklarācijas pienākums tur attiecas tikai uz augstākajām amatpersonām – valsts uzņēmumu prezidentiem un ģenerāldirektoriem. Francija apzināti neattiecina šo prasību uz ierindas komisijas locekļiem. Tas nav trūkums, bet gan apzināts lēmums, kas demonstrē proporcionalitātes principa ievērošanu – visstingrākā kontrole tiek vērsta uz visaugstāko riska līmeni.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā noteikts, ka iepirkuma komisijas locekļi nav uzskatāmi par valsts amatpersonām un ka pastāv efektīvāki risinājumi risku vadībai, ir nepieciešams attiecīgi pielāgot deklarāciju iesniegšanas pienākumu regulējumu, novēršot tiesību normu kolīziju.

Papildināt 14.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:
"Šā panta pirmajā daļā noteiktais pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju neattiecas uz personām, attiecībā uz kurām citos normatīvajos aktos noteikts, ka tās nav uzskatāmas par valsts amatpersonām.”

vai svītrot 14.panta 5.punktu