Atzinums

[23.03.2026. vēstulē 1.iebildums]
LTRK ieskatā Noteikumu projekta anotācijā skaidrotais risinājums Direktīvas Nr. 2024/1275 10. panta 4. punkta (paredz atkāpi) ieviešanai, paredzot tikai un vienīgi Būvniecības likuma 9.1 panta devītajā daļā paredzētā instrumenta piemērošanu atkāpēm attiecībā uz prasību saules iekārtu uzstādīšanai ēkās, ārējā normatīvajā aktā nenosakot skaidrus izņēmumus atsevišķām ēku grupām, rada bažas, ka tādējādi Latvijas normatīvie tiesību akti būvniecības jomā paredzēs stingrākas prasības nekā Direktīvā Nr. 2024/1275 noteiktās minimālās prasības, negatīvi ietekmējot Latvijas uzņēmumus dažādos tautsaimniecības sektoros. LTRK lūdz Ministrijai atkārtoti izvērtēt Direktīvā Nr. 2024/1275 pieejamās elastības iespējas, tostarp, kontekstā ar Eiropas Komisijas paziņojumu, kurā sniegti norādījumi par jauniem vai būtiski grozītiem pārstrādātās Ēku energosnieguma direktīvas (ES) 2024/1275 noteikumiem (C/2025/6438)[1] (turpmāk – EPDB paziņojums), nodrošinot datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Papildus norādāms, ka arī publiskās apspriešanas laikā saņemto viedokļu apkopojumā ir norādīts, ka atkāpes varēs tikt paredzētas tikai saskaņā ar Būvniecības likuma 9.1 pantā paredzēto instrumentu attiecībā uz uzlādes staciju jaudām, kabeļkanāliem un velosipēdu novietnēm. Nenosakot konkrētas atkāpes jau Noteikumu projektā, pastāv iespēja, ka atkāpju piemērošanas prakse nebūs vienveidīga dažādās pašvaldību būvvaldēs, tādējādi ierobežojot attīstītāju iespējas izvēlēties tikpat ekoloģisku vai pat ekoloģiskāku risinājumu.

Papildus vēršam uzmanību, ka, ievērojot saražotās saules enerģijas projektu apjomu pēdējo divu gadu periodā un esošās neskaidrības ar enerģijas balansēšanas tirgu, saules enerģijas ražošanas aktīvajā periodā elektroenerģijas cenas biržā bieži ir ļoti zemas. Attiecīgi ēku īpašniekiem var būt būtiski apgrūtināta saules enerģijas ražošanā veikto investīciju atpelnīšana. Turklāt šādu prasību ieviešana var veicināt enerģijas ražošanas disbalansu jau tā neskaidrā balansēšanas tirgus situācijā. LTRK ieskatā kā viens no iespējamajiem risinājumiem būtu paredzēt grantu vai citu atbalsta programmu ēku īpašniekiem atjaunojamās enerģijas ģenerācijas investīciju veikšanai.

[1] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C_202506438
 

-

[23.03.2026. vēstulē 2.iebildums]
LTRK arī attiecībā uz Noteikumu projekta 130.6 punktu, kas paredz noteikt prasības uzlādei, aicina tās pārskatīt, ņemot vērā EPBD paziņojuma 9. pielikuma 4.1. punktā sniegto norādi, ka dalībvalstis var apsvērt iespēju paredzēt noteiktu elastību, izstrādājot savas prasības par uzlādes punktiem šai ēku kategorijai, ja vien tās nodrošina vajadzīgā uzlādes punktu skaita pieejamību, ņemot vērā autostāvvietas lietotāju vajadzības. Tāpat dalībvalstij ir pienākums īstenot direktīvu, sasniegt direktīvas mērķi, īstenojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta 3. punktā noteikto brīvību izvēlēties īstenošanas formas un metodes, izmantojot vēl efektīvākus alternatīvus līdzekļus, kas atsevišķos gadījumos pēc iespējas precīzāk atbilst samērīguma principam. LTRK aicina kopīgi ar nozares uzņēmumiem izvērtēt risinājumu, kas, tā vietā, lai uzlādes punktus vērtētu pēc to skaita, paredz piemērot īpašu kvalitatīvu, uz jaudu balstītu risinājumu.
No ekoloģiskā un ekonomiskā aspekta būtu loģiski noteikt iespēju izpildīt savas tīri kvantitatīvās saistības uzstādīt konkrētu skaitu uzlādes punktus, pamatojoties uz vajadzību analīzi. Attiecīgi pamatojoties uz lietotāju vai klientu vajadzībām un ņemot vērā ekonomiskos apsvērumus – uzstādīt ātrās uzlādes punktus, nevis lētākus, bet mazāk jaudīgus, parastos uzlādes punktus. Tā vietā, lai uzlādes punktus uzskaitītu pēc to skaita, būtu lietderīgi ieviest īpašu kvalitatīvu, uz jaudu balstītu noteikumu kā līdzvērtīgu iespēju prasību izpildei. Attiecīgi noteikt, ka ir pieļaujams aizstāt kvantitatīvo prasību uz katrām piecām autostāvvietām izvietot vienu uzlādes punktu, ar iespēju izvietot mazāku skaitu lielākas jaudas uzlādes punktus, kuru jauda pārsniegtu Direktīvā Nr. 2024/1275 noteikto uzlādes punktu skaitu reizinot to ar 11 kW, kas praksē ir uzskatāma par parasto uzlādes jaudu. Piemēram, ja saskaņā ar Direktīvu Nr. 2024/1275 būtu jāizvieto 20 uzlādes punkti, tad īpašnieks būtu tiesīgs izvēlēties uzstādīt 20 punktus ar jebkādu jaudu, vai arī tos aizstāt ar uzlādes punktiem kuru jauda būtu lielāka par 20x11 kW, kas ir 220 kW. Attiecīgi īpašnieks varētu uzstādīt piecus 50 kW uzlādes punktus. Īstenojot noteikumus valsts mērogā, kas paredz stingru uzlādes punktu skaitu, radīsies masveida nepamatotas investīcijas un pārmērīgs piedāvājums, kurš neatbildīs pieprasījumam. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešami elastīgi noteikumi, kuri pamatojas uz lietotāju uzvedību un tehniskajām nepieciešamībām. Vēlamies uzsvērt, ka šāda pieeja atbilstu Eiropas Savienības tiesību aktiem. Nosakot nepieciešamību uzstādīt lielāku jaudu nekā to būtu pienākums uzstādot vairākas lēnas uzlādes stacijas, tiktu pārsniegtas direktīvā noteiktās minimālās prasības. Tas atbilstu arī Direktīvas Nr. 2024/1275 nosacījumam, kas neliedz dalībvalstīm uzturēt spēkā vai ieviest stingrākus pasākumus. Šāda aizstāšana balstītos uz kvalitatīvo pieeju.
Papildus norādām, ka jau šobrīd Latvijas normatīvajos aktos, tostarp Ēku energoefektivitātes likumā, ir noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz minimālo elektrouzlādes staciju skaitu pie publiskām ēkām. Praksē šo prasību īstenošanas gaitā ir identificēta problēma, ka elektroinfrastruktūras operatori, tostarp AS “Sadales tīkls”, nav gatavi būtiskam pieprasījuma pieaugumam pēc augstas jaudas uzlādes stacijām. Vienlaikus zemas jaudas uzlādes risinājumi nav pievilcīgi ne operatoriem, ne lietotājiem. Ņemot vērā arī to, ka elektroauto izmantošanas un pārdošanas apjomi Latvijā nav būtiski pieauguši, šādas infrastruktūras izbūve lielā apjomā var radīt nesamērīgas izmaksas. LTRK ieskatā esošajā situācijā, kad jau ir spēkā minimālās prasības attiecībā uz elektrouzlādes staciju skaitu pie publiskām ēkām, nav pamatoti paplašināt šīs prasības attiecībā uz ēku atjaunošanas projektiem.
 

-

[23.03.2026. vēstulē 3.iebildums]
Attiecībā par Noteikumu projekta 130.⁶ 2. punktā noteikto prasību priekšlaicīgi ierīkot vismaz 50% automašīnu stāvvietām kabeļus vēlamies uzsvērt, ka EPBD paziņojumā ir noteikts, ka dalībvalsts var apsvērt kabeļu iepriekšējas ievilkšanas aizstāšanu ar kabeļkanāliem ar ievilcējvadu. Mūsu ieskatā kabeļkanāli ar ievilcējvadu sasniegtu Direktīvas Nr. 2024/1275 mērķi pat vēl labāk, jo netiktu radītas papildu siltumnīcefekta gāzes, priekšlaicīgi ievietojot kabeļus, kas iespējams nākotnē nebūs atbilstoši vai nenodrošinās pietiekamu jaudu, kā rezultātā būvniecība būs jāveic atkārtoti. Papildus vēlamies norādīt, ka Noteikumu projekta anotācijā noteikti būtu uzsverams EPBD paziņojumā noteiktais, ka uzlādes punktu kabeļi tiek ieskaitīti 50% apmērā ar priekšlaicīgi izvietotajiem kabeļiem. Piemēram, autostāvvietā, kurā ir 20 automašīnu stāvvietas vietas, 10 vietās, t. i., 50 %, vajadzētu būt priekšlaicīgi ievilktiem kabeļiem. Turklāt uz katrām piecām stāvvietas vietām jābūt vismaz vienam uzlādes punktam, t. i., šajā piemērā jābūt vismaz četriem uzlādes punktiem. Šie četri uzlādes punkti būtu jāuzstāda četrās no 10 stāvvietas vietām, kurās veikta kabeļu iepriekšēja ievilkšana.

-

[23.03.2026. vēstulē 4.iebildums]
Vēlamies vērst uzmanību, ka atbilstoši Direktīvas Nr. 2024/1275 14. panta 3. punktam dalībvalstīm ir tiesības koriģēt prasības attiecībā uz vietu skaitu velosipēdu stāvvietā konkrētām nedzīvojamo ēku kategorijām, kurām parasti ar velosipēdu nepiekļūst. Uzskatām, ka veloinfrastruktūras attīstība ir prioritizējama mērķtiecīgi – tajās pilsētvides zonās, kur pastāv reāls pieprasījums. Kā izņēmumi, kur nepastāvētu pietiekams pieprasījums būtu norādāmi, piemēram, objekti ārpus pilsētām, ražošanas infrastruktūra, noliktavas, palīgēkas u.c. objekti. Nepamatota būvniecības apjomu palielināšana vietās ar zemu pieprasījumu ir pretrunā ar ilgtspējas principiem, jo lieka materiālu izmantošana rada nevajadzīgu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju slogu būvniecības procesā. Papildus norādām, ka esošie tehnoloģiskie risinājumi nodrošina elektrovelosipēdu sniedzamību līdz pat 100 km, kas ir pietiekami ikdienas mobilitātes vajadzībām bez papildu uzlādes. Līdz ar to obligāta uzlādes punktu izbūve publiskās stāvvietās šobrīd vispārīgi pat nebūtu uzskatāma par kritisku vai lietderīgu investīciju.

-

[23.03.2026. vēstulē 5.iebildums]
Attiecībā uz noteikumu projektā paredzētajām prasībām par nulles emisijas ēku izbūvi norādām, ka šādas prasības noteikšanu uzskatām par nesamērīgu. Atjaunojamo energoresursu pieejamība Latvijā lielā mērā ir ierobežota un būtiski atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem. Vienlaikus alternatīva nulles emisiju energoresursiem – centralizētā siltumapgāde – nav pieejama visās Latvijas pilsētās un apdzīvotajās vietās. LTRK ieskatā obligāta nulles emisiju ēku projektēšanas prasība šobrīd nevar tikt vienveidīgi piemērota visos gadījumos. Kā iespējamais risinājums būtu apsverama atbalsta mehānismu ieviešana, kas veicinātu daļēju ēku energopatēriņa segšanu ar atjaunojamiem energoresursiem.

-

[23.03.2026. vēstulē 6.iebildums]
LTRK aicina Ministriju skaidrot, vai un kā Direktīvas Nr. 2024/1275 prasību ieviešana paredz ietekmēt jau šobrīd dažādās projekta attīstības stadijās esošus ēku būvniecības un atjaunošanas projektus, ņemot vēra nepieciešamību uzņēmumu pusē prognozēt riskus investoriem un nekustamo īpašumu īpašniekiem.

-