Projekta ID
25-TA-1187Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"
Atzinums iesniegts
23.03.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
1.6. Papildināt ar jaunu 11.1 nodaļu "Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā" ar 130.2, 130.3, 130.4, 130.5, 130.6, 130.7, 130.8., 130.9., 130.10., 130.11., 130.12., 130.13. 130.14., 130.15., 130.16., 130.17., 130.18. un 130.19. punktu šādā redakcijā:
"11.1 Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā
130.2. Jaunu ēku projektē tā, lai tās energoefektivitāte atbilst minimālajām prasībām jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.3. Ja ēku atjauno, lai tā atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām, nodrošina atbilstību būves elementu minimālajām energoefektivitātes prasībām saskaņā ar būvnormatīvos noteikto regulējumu jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai, bet nozīmīgas atjaunošanas gadījumā – esošu ēku (ēku atjaunošanai un pārbūvei) norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.4. Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, to risina, lai ēkas vai tās atjaunotās daļas energoefektivitāte tiktu uzlabota, izpildot minimālās prasības energoefektivitātes jomā. Minētās prasības piemēro atjaunojamajai ēkai vai ēkas vienībai kopumā. Kā alternatīvu, minimālās prasības energoefektivitātes jomā var piemērot tikai atjaunojamajiem būves elementiem.
130.5 Ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami, tad saules enerģijas iekārtu paredz:
130.51. jaunai ēkai, kas ir publisko struktūru īpašumā. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.52. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējā platību lielāku par 250m2. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.53. jaunai dzīvojamai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.54. jaunai autostāvvietai ar jumtu, kas atrodas fiziski blakus citai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.55. nedzīvojamajās ēkas ar kopējo platību lielāku par 500 m2 nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes saskaņojums, darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai. Šā apakšpunkta prasība piemērojama no 2027. gada 31. decembra.
130.6 Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām, paredz:
130.61. vismaz vienu uzlādes punktu uz katrām piecām stāvvietām. Biroju ēkas gadījumā vienu uzlādes punktu paredz uz katrām divām stāvvietām;
130.62. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām kabeļkanālus (elektrības kabeļiem paredzētus kanālus), lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.63. velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.
130.7. Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām un dzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām, paredz:
130.71. vismaz vienu uzlādes punktu. Šī apakšpunkta prasība ir attiecināma uz jaunām dzīvojamajām ēkām, t.i. dzīvojamās ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav obligāta;
130.72. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t. i., elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlākā stadijā būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.73. vismaz divas velosipēdu stāvvietas katrai dzīvojamās ēkas vienībai (ēkai, ēkas sekcijai, stāvam vai dzīvoklim, kas projektēts vai pielāgots patstāvīgai izmantošanai).
130.8. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētā automašīnu stāvvieta ir gan tā, kas ir ēkā, gan tā, kas atrodas fiziski blakus ēkai.
130.9. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētais nozīmīgās atjaunošanas gadījums ir tāds, kas aptver autostāvvietas vai ēkas elektroinfrastruktūru.
130.10. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības var nepiemērot izolētai mikrosistēmai, ja prasību izpildes rezultātā rastos būtiskas problēmas vietējās energosistēmas darbībai un tiktu apdraudēta vietējā tīkla stabilitāte.
130.11. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības nozīmīgas atjaunošanas gadījumā var nepiemērot, ja uzlādes punktu un kabeļkanālu ierīkošanas izmaksas pārsniedz 10 % no ēkas nozīmīgas atjaunošanas kopējām izmaksām.
130.12. Šo noteikumu 130.61. un 130.71. apakšpunktā minētais uzlādes punkts nodrošina:
130.121. viedo uzlādi;
130.122. vajadzības gadījumā arī divvirziena uzlādi;
130.123. ekspluatāciju, balstoties uz bezīpašnieka un nediskriminējošiem sakaru protokoliem un standartiem.
130.13. Šo noteikumu 130.62.apakšpunktā un 130.72.apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšējā ierīkošanā ierīkoto kabeļu izmēru paredz tādu, lai visās stāvvietas vietās ierīkotos uzlādes punktus varētu izmantot vienlaikus, nepieciešamības gadījumā paredzot arī slodzes vai uzlādes pārvaldības sistēmu.
130.14. Šo noteikumu 130.63.apakšpupunktā un 130.73.apakšpunktā noteiktās prasības par velosipēdu stāvvietu skaitu var koriģēt ar būvspeciālista pamatojumu, to iekļaujot būvniecības ieceres dokumentācijā.
130.15. Ja šo noteikumu 130.73.apakšpunktā minēto prasību par divām velosipēdu stāvvietām uz katru dzīvojamās ēkas vienību nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav iespējams izpildīt, tad paredz pēc iespējas vairāk velosipēdu stāvvietas vietu.
130.16. Ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti, tad jaunu dzīvojamo ēku un nozīmīgi atjaunotu dzīvojamo ēku (izņemot veinģimeņu māju, ja izmaksas pārsniedz ieguvumus) paredz ar aprīkojumu, kas nodrošina:
130.161. nepārtrauktu elektronisku uzraudzību, kurā mēra sistēmu efektivitāti, būtiskas novirzes, kā arī informē par apkopes nepieciešamību;
130.162. efektīvu vadību, kas nodrošina optimālu enerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu, izmantojumu un attiecīgā gadījumā arī hidraulisko līdzsvaru;
130.163. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu.
130.17. Ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā izvērtē augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu, piemēram, nelielu vēja elektrostaciju ierīkošanu, un tādu paredz, ja tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.18. Mainot būves elementu, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, būves elementa energoefektivitāte atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.19. Šo noteikumu 11.1 nodaļā un 12.12. pakšnodaļā vārds "ēka" ir lietots ar nozīmi, ka tā ir būve ar jumtu un sienām, kurai iekštelpu vides regulēšanai izmanto enerģiju."
"11.1 Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā
130.2. Jaunu ēku projektē tā, lai tās energoefektivitāte atbilst minimālajām prasībām jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.3. Ja ēku atjauno, lai tā atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām, nodrošina atbilstību būves elementu minimālajām energoefektivitātes prasībām saskaņā ar būvnormatīvos noteikto regulējumu jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai, bet nozīmīgas atjaunošanas gadījumā – esošu ēku (ēku atjaunošanai un pārbūvei) norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.4. Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, to risina, lai ēkas vai tās atjaunotās daļas energoefektivitāte tiktu uzlabota, izpildot minimālās prasības energoefektivitātes jomā. Minētās prasības piemēro atjaunojamajai ēkai vai ēkas vienībai kopumā. Kā alternatīvu, minimālās prasības energoefektivitātes jomā var piemērot tikai atjaunojamajiem būves elementiem.
130.5 Ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami, tad saules enerģijas iekārtu paredz:
130.51. jaunai ēkai, kas ir publisko struktūru īpašumā. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.52. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējā platību lielāku par 250m2. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.53. jaunai dzīvojamai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.54. jaunai autostāvvietai ar jumtu, kas atrodas fiziski blakus citai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.55. nedzīvojamajās ēkas ar kopējo platību lielāku par 500 m2 nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes saskaņojums, darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai. Šā apakšpunkta prasība piemērojama no 2027. gada 31. decembra.
130.6 Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām, paredz:
130.61. vismaz vienu uzlādes punktu uz katrām piecām stāvvietām. Biroju ēkas gadījumā vienu uzlādes punktu paredz uz katrām divām stāvvietām;
130.62. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām kabeļkanālus (elektrības kabeļiem paredzētus kanālus), lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.63. velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.
130.7. Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām un dzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām, paredz:
130.71. vismaz vienu uzlādes punktu. Šī apakšpunkta prasība ir attiecināma uz jaunām dzīvojamajām ēkām, t.i. dzīvojamās ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav obligāta;
130.72. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t. i., elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlākā stadijā būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.73. vismaz divas velosipēdu stāvvietas katrai dzīvojamās ēkas vienībai (ēkai, ēkas sekcijai, stāvam vai dzīvoklim, kas projektēts vai pielāgots patstāvīgai izmantošanai).
130.8. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētā automašīnu stāvvieta ir gan tā, kas ir ēkā, gan tā, kas atrodas fiziski blakus ēkai.
130.9. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētais nozīmīgās atjaunošanas gadījums ir tāds, kas aptver autostāvvietas vai ēkas elektroinfrastruktūru.
130.10. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības var nepiemērot izolētai mikrosistēmai, ja prasību izpildes rezultātā rastos būtiskas problēmas vietējās energosistēmas darbībai un tiktu apdraudēta vietējā tīkla stabilitāte.
130.11. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības nozīmīgas atjaunošanas gadījumā var nepiemērot, ja uzlādes punktu un kabeļkanālu ierīkošanas izmaksas pārsniedz 10 % no ēkas nozīmīgas atjaunošanas kopējām izmaksām.
130.12. Šo noteikumu 130.61. un 130.71. apakšpunktā minētais uzlādes punkts nodrošina:
130.121. viedo uzlādi;
130.122. vajadzības gadījumā arī divvirziena uzlādi;
130.123. ekspluatāciju, balstoties uz bezīpašnieka un nediskriminējošiem sakaru protokoliem un standartiem.
130.13. Šo noteikumu 130.62.apakšpunktā un 130.72.apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšējā ierīkošanā ierīkoto kabeļu izmēru paredz tādu, lai visās stāvvietas vietās ierīkotos uzlādes punktus varētu izmantot vienlaikus, nepieciešamības gadījumā paredzot arī slodzes vai uzlādes pārvaldības sistēmu.
130.14. Šo noteikumu 130.63.apakšpupunktā un 130.73.apakšpunktā noteiktās prasības par velosipēdu stāvvietu skaitu var koriģēt ar būvspeciālista pamatojumu, to iekļaujot būvniecības ieceres dokumentācijā.
130.15. Ja šo noteikumu 130.73.apakšpunktā minēto prasību par divām velosipēdu stāvvietām uz katru dzīvojamās ēkas vienību nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav iespējams izpildīt, tad paredz pēc iespējas vairāk velosipēdu stāvvietas vietu.
130.16. Ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti, tad jaunu dzīvojamo ēku un nozīmīgi atjaunotu dzīvojamo ēku (izņemot veinģimeņu māju, ja izmaksas pārsniedz ieguvumus) paredz ar aprīkojumu, kas nodrošina:
130.161. nepārtrauktu elektronisku uzraudzību, kurā mēra sistēmu efektivitāti, būtiskas novirzes, kā arī informē par apkopes nepieciešamību;
130.162. efektīvu vadību, kas nodrošina optimālu enerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu, izmantojumu un attiecīgā gadījumā arī hidraulisko līdzsvaru;
130.163. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu.
130.17. Ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā izvērtē augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu, piemēram, nelielu vēja elektrostaciju ierīkošanu, un tādu paredz, ja tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.18. Mainot būves elementu, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, būves elementa energoefektivitāte atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.19. Šo noteikumu 11.1 nodaļā un 12.12. pakšnodaļā vārds "ēka" ir lietots ar nozīmi, ka tā ir būve ar jumtu un sienām, kurai iekštelpu vides regulēšanai izmanto enerģiju."
Iebildums
[23.03.2026. vēstulē 4.iebildums]
Vēlamies vērst uzmanību, ka atbilstoši Direktīvas Nr. 2024/1275 14. panta 3. punktam dalībvalstīm ir tiesības koriģēt prasības attiecībā uz vietu skaitu velosipēdu stāvvietā konkrētām nedzīvojamo ēku kategorijām, kurām parasti ar velosipēdu nepiekļūst. Uzskatām, ka veloinfrastruktūras attīstība ir prioritizējama mērķtiecīgi – tajās pilsētvides zonās, kur pastāv reāls pieprasījums. Kā izņēmumi, kur nepastāvētu pietiekams pieprasījums būtu norādāmi, piemēram, objekti ārpus pilsētām, ražošanas infrastruktūra, noliktavas, palīgēkas u.c. objekti. Nepamatota būvniecības apjomu palielināšana vietās ar zemu pieprasījumu ir pretrunā ar ilgtspējas principiem, jo lieka materiālu izmantošana rada nevajadzīgu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju slogu būvniecības procesā. Papildus norādām, ka esošie tehnoloģiskie risinājumi nodrošina elektrovelosipēdu sniedzamību līdz pat 100 km, kas ir pietiekami ikdienas mobilitātes vajadzībām bez papildu uzlādes. Līdz ar to obligāta uzlādes punktu izbūve publiskās stāvvietās šobrīd vispārīgi pat nebūtu uzskatāma par kritisku vai lietderīgu investīciju.
Vēlamies vērst uzmanību, ka atbilstoši Direktīvas Nr. 2024/1275 14. panta 3. punktam dalībvalstīm ir tiesības koriģēt prasības attiecībā uz vietu skaitu velosipēdu stāvvietā konkrētām nedzīvojamo ēku kategorijām, kurām parasti ar velosipēdu nepiekļūst. Uzskatām, ka veloinfrastruktūras attīstība ir prioritizējama mērķtiecīgi – tajās pilsētvides zonās, kur pastāv reāls pieprasījums. Kā izņēmumi, kur nepastāvētu pietiekams pieprasījums būtu norādāmi, piemēram, objekti ārpus pilsētām, ražošanas infrastruktūra, noliktavas, palīgēkas u.c. objekti. Nepamatota būvniecības apjomu palielināšana vietās ar zemu pieprasījumu ir pretrunā ar ilgtspējas principiem, jo lieka materiālu izmantošana rada nevajadzīgu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju slogu būvniecības procesā. Papildus norādām, ka esošie tehnoloģiskie risinājumi nodrošina elektrovelosipēdu sniedzamību līdz pat 100 km, kas ir pietiekami ikdienas mobilitātes vajadzībām bez papildu uzlādes. Līdz ar to obligāta uzlādes punktu izbūve publiskās stāvvietās šobrīd vispārīgi pat nebūtu uzskatāma par kritisku vai lietderīgu investīciju.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu (grozījumu) projekts
1.6. Papildināt ar jaunu 11.1 nodaļu "Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā" ar 130.2, 130.3, 130.4, 130.5, 130.6, 130.7, 130.8., 130.9., 130.10., 130.11., 130.12., 130.13. 130.14., 130.15., 130.16., 130.17., 130.18. un 130.19. punktu šādā redakcijā:
"11.1 Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā
130.2. Jaunu ēku projektē tā, lai tās energoefektivitāte atbilst minimālajām prasībām jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.3. Ja ēku atjauno, lai tā atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām, nodrošina atbilstību būves elementu minimālajām energoefektivitātes prasībām saskaņā ar būvnormatīvos noteikto regulējumu jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai, bet nozīmīgas atjaunošanas gadījumā – esošu ēku (ēku atjaunošanai un pārbūvei) norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.4. Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, to risina, lai ēkas vai tās atjaunotās daļas energoefektivitāte tiktu uzlabota, izpildot minimālās prasības energoefektivitātes jomā. Minētās prasības piemēro atjaunojamajai ēkai vai ēkas vienībai kopumā. Kā alternatīvu, minimālās prasības energoefektivitātes jomā var piemērot tikai atjaunojamajiem būves elementiem.
130.5 Ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami, tad saules enerģijas iekārtu paredz:
130.51. jaunai ēkai, kas ir publisko struktūru īpašumā. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.52. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējā platību lielāku par 250m2. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.53. jaunai dzīvojamai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.54. jaunai autostāvvietai ar jumtu, kas atrodas fiziski blakus citai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.55. nedzīvojamajās ēkas ar kopējo platību lielāku par 500 m2 nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes saskaņojums, darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai. Šā apakšpunkta prasība piemērojama no 2027. gada 31. decembra.
130.6 Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām, paredz:
130.61. vismaz vienu uzlādes punktu uz katrām piecām stāvvietām. Biroju ēkas gadījumā vienu uzlādes punktu paredz uz katrām divām stāvvietām;
130.62. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām kabeļkanālus (elektrības kabeļiem paredzētus kanālus), lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.63. velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.
130.7. Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām un dzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām, paredz:
130.71. vismaz vienu uzlādes punktu. Šī apakšpunkta prasība ir attiecināma uz jaunām dzīvojamajām ēkām, t.i. dzīvojamās ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav obligāta;
130.72. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t. i., elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlākā stadijā būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.73. vismaz divas velosipēdu stāvvietas katrai dzīvojamās ēkas vienībai (ēkai, ēkas sekcijai, stāvam vai dzīvoklim, kas projektēts vai pielāgots patstāvīgai izmantošanai).
130.8. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētā automašīnu stāvvieta ir gan tā, kas ir ēkā, gan tā, kas atrodas fiziski blakus ēkai.
130.9. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētais nozīmīgās atjaunošanas gadījums ir tāds, kas aptver autostāvvietas vai ēkas elektroinfrastruktūru.
130.10. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības var nepiemērot izolētai mikrosistēmai, ja prasību izpildes rezultātā rastos būtiskas problēmas vietējās energosistēmas darbībai un tiktu apdraudēta vietējā tīkla stabilitāte.
130.11. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības nozīmīgas atjaunošanas gadījumā var nepiemērot, ja uzlādes punktu un kabeļkanālu ierīkošanas izmaksas pārsniedz 10 % no ēkas nozīmīgas atjaunošanas kopējām izmaksām.
130.12. Šo noteikumu 130.61. un 130.71. apakšpunktā minētais uzlādes punkts nodrošina:
130.121. viedo uzlādi;
130.122. vajadzības gadījumā arī divvirziena uzlādi;
130.123. ekspluatāciju, balstoties uz bezīpašnieka un nediskriminējošiem sakaru protokoliem un standartiem.
130.13. Šo noteikumu 130.62.apakšpunktā un 130.72.apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšējā ierīkošanā ierīkoto kabeļu izmēru paredz tādu, lai visās stāvvietas vietās ierīkotos uzlādes punktus varētu izmantot vienlaikus, nepieciešamības gadījumā paredzot arī slodzes vai uzlādes pārvaldības sistēmu.
130.14. Šo noteikumu 130.63.apakšpupunktā un 130.73.apakšpunktā noteiktās prasības par velosipēdu stāvvietu skaitu var koriģēt ar būvspeciālista pamatojumu, to iekļaujot būvniecības ieceres dokumentācijā.
130.15. Ja šo noteikumu 130.73.apakšpunktā minēto prasību par divām velosipēdu stāvvietām uz katru dzīvojamās ēkas vienību nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav iespējams izpildīt, tad paredz pēc iespējas vairāk velosipēdu stāvvietas vietu.
130.16. Ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti, tad jaunu dzīvojamo ēku un nozīmīgi atjaunotu dzīvojamo ēku (izņemot veinģimeņu māju, ja izmaksas pārsniedz ieguvumus) paredz ar aprīkojumu, kas nodrošina:
130.161. nepārtrauktu elektronisku uzraudzību, kurā mēra sistēmu efektivitāti, būtiskas novirzes, kā arī informē par apkopes nepieciešamību;
130.162. efektīvu vadību, kas nodrošina optimālu enerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu, izmantojumu un attiecīgā gadījumā arī hidraulisko līdzsvaru;
130.163. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu.
130.17. Ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā izvērtē augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu, piemēram, nelielu vēja elektrostaciju ierīkošanu, un tādu paredz, ja tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.18. Mainot būves elementu, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, būves elementa energoefektivitāte atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.19. Šo noteikumu 11.1 nodaļā un 12.12. pakšnodaļā vārds "ēka" ir lietots ar nozīmi, ka tā ir būve ar jumtu un sienām, kurai iekštelpu vides regulēšanai izmanto enerģiju."
"11.1 Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā
130.2. Jaunu ēku projektē tā, lai tās energoefektivitāte atbilst minimālajām prasībām jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.3. Ja ēku atjauno, lai tā atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām, nodrošina atbilstību būves elementu minimālajām energoefektivitātes prasībām saskaņā ar būvnormatīvos noteikto regulējumu jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai, bet nozīmīgas atjaunošanas gadījumā – esošu ēku (ēku atjaunošanai un pārbūvei) norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.4. Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, to risina, lai ēkas vai tās atjaunotās daļas energoefektivitāte tiktu uzlabota, izpildot minimālās prasības energoefektivitātes jomā. Minētās prasības piemēro atjaunojamajai ēkai vai ēkas vienībai kopumā. Kā alternatīvu, minimālās prasības energoefektivitātes jomā var piemērot tikai atjaunojamajiem būves elementiem.
130.5 Ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami, tad saules enerģijas iekārtu paredz:
130.51. jaunai ēkai, kas ir publisko struktūru īpašumā. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.52. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējā platību lielāku par 250m2. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.53. jaunai dzīvojamai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.54. jaunai autostāvvietai ar jumtu, kas atrodas fiziski blakus citai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.55. nedzīvojamajās ēkas ar kopējo platību lielāku par 500 m2 nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes saskaņojums, darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai. Šā apakšpunkta prasība piemērojama no 2027. gada 31. decembra.
130.6 Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām, paredz:
130.61. vismaz vienu uzlādes punktu uz katrām piecām stāvvietām. Biroju ēkas gadījumā vienu uzlādes punktu paredz uz katrām divām stāvvietām;
130.62. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām kabeļkanālus (elektrības kabeļiem paredzētus kanālus), lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.63. velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.
130.7. Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām un dzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām, paredz:
130.71. vismaz vienu uzlādes punktu. Šī apakšpunkta prasība ir attiecināma uz jaunām dzīvojamajām ēkām, t.i. dzīvojamās ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav obligāta;
130.72. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t. i., elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlākā stadijā būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.73. vismaz divas velosipēdu stāvvietas katrai dzīvojamās ēkas vienībai (ēkai, ēkas sekcijai, stāvam vai dzīvoklim, kas projektēts vai pielāgots patstāvīgai izmantošanai).
130.8. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētā automašīnu stāvvieta ir gan tā, kas ir ēkā, gan tā, kas atrodas fiziski blakus ēkai.
130.9. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētais nozīmīgās atjaunošanas gadījums ir tāds, kas aptver autostāvvietas vai ēkas elektroinfrastruktūru.
130.10. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības var nepiemērot izolētai mikrosistēmai, ja prasību izpildes rezultātā rastos būtiskas problēmas vietējās energosistēmas darbībai un tiktu apdraudēta vietējā tīkla stabilitāte.
130.11. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības nozīmīgas atjaunošanas gadījumā var nepiemērot, ja uzlādes punktu un kabeļkanālu ierīkošanas izmaksas pārsniedz 10 % no ēkas nozīmīgas atjaunošanas kopējām izmaksām.
130.12. Šo noteikumu 130.61. un 130.71. apakšpunktā minētais uzlādes punkts nodrošina:
130.121. viedo uzlādi;
130.122. vajadzības gadījumā arī divvirziena uzlādi;
130.123. ekspluatāciju, balstoties uz bezīpašnieka un nediskriminējošiem sakaru protokoliem un standartiem.
130.13. Šo noteikumu 130.62.apakšpunktā un 130.72.apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšējā ierīkošanā ierīkoto kabeļu izmēru paredz tādu, lai visās stāvvietas vietās ierīkotos uzlādes punktus varētu izmantot vienlaikus, nepieciešamības gadījumā paredzot arī slodzes vai uzlādes pārvaldības sistēmu.
130.14. Šo noteikumu 130.63.apakšpupunktā un 130.73.apakšpunktā noteiktās prasības par velosipēdu stāvvietu skaitu var koriģēt ar būvspeciālista pamatojumu, to iekļaujot būvniecības ieceres dokumentācijā.
130.15. Ja šo noteikumu 130.73.apakšpunktā minēto prasību par divām velosipēdu stāvvietām uz katru dzīvojamās ēkas vienību nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav iespējams izpildīt, tad paredz pēc iespējas vairāk velosipēdu stāvvietas vietu.
130.16. Ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti, tad jaunu dzīvojamo ēku un nozīmīgi atjaunotu dzīvojamo ēku (izņemot veinģimeņu māju, ja izmaksas pārsniedz ieguvumus) paredz ar aprīkojumu, kas nodrošina:
130.161. nepārtrauktu elektronisku uzraudzību, kurā mēra sistēmu efektivitāti, būtiskas novirzes, kā arī informē par apkopes nepieciešamību;
130.162. efektīvu vadību, kas nodrošina optimālu enerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu, izmantojumu un attiecīgā gadījumā arī hidraulisko līdzsvaru;
130.163. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu.
130.17. Ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā izvērtē augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu, piemēram, nelielu vēja elektrostaciju ierīkošanu, un tādu paredz, ja tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.18. Mainot būves elementu, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, būves elementa energoefektivitāte atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.19. Šo noteikumu 11.1 nodaļā un 12.12. pakšnodaļā vārds "ēka" ir lietots ar nozīmi, ka tā ir būve ar jumtu un sienām, kurai iekštelpu vides regulēšanai izmanto enerģiju."
Iebildums
[23.03.2026. vēstulē 3.iebildums]
Attiecībā par Noteikumu projekta 130.6 2. punktā noteikto prasību priekšlaicīgi ierīkot vismaz 50% automašīnu stāvvietām kabeļus vēlamies uzsvērt, ka EPBD paziņojumā ir noteikts, ka dalībvalsts var apsvērt kabeļu iepriekšējas ievilkšanas aizstāšanu ar kabeļkanāliem ar ievilcējvadu. Mūsu ieskatā kabeļkanāli ar ievilcējvadu sasniegtu Direktīvas Nr. 2024/1275 mērķi pat vēl labāk, jo netiktu radītas papildu siltumnīcefekta gāzes, priekšlaicīgi ievietojot kabeļus, kas iespējams nākotnē nebūs atbilstoši vai nenodrošinās pietiekamu jaudu, kā rezultātā būvniecība būs jāveic atkārtoti. Papildus vēlamies norādīt, ka Noteikumu projekta anotācijā noteikti būtu uzsverams EPBD paziņojumā noteiktais, ka uzlādes punktu kabeļi tiek ieskaitīti 50% apmērā ar priekšlaicīgi izvietotajiem kabeļiem. Piemēram, autostāvvietā, kurā ir 20 automašīnu stāvvietas vietas, 10 vietās, t. i., 50 %, vajadzētu būt priekšlaicīgi ievilktiem kabeļiem. Turklāt uz katrām piecām stāvvietas vietām jābūt vismaz vienam uzlādes punktam, t. i., šajā piemērā jābūt vismaz četriem uzlādes punktiem. Šie četri uzlādes punkti būtu jāuzstāda četrās no 10 stāvvietas vietām, kurās veikta kabeļu iepriekšēja ievilkšana.
Attiecībā par Noteikumu projekta 130.6 2. punktā noteikto prasību priekšlaicīgi ierīkot vismaz 50% automašīnu stāvvietām kabeļus vēlamies uzsvērt, ka EPBD paziņojumā ir noteikts, ka dalībvalsts var apsvērt kabeļu iepriekšējas ievilkšanas aizstāšanu ar kabeļkanāliem ar ievilcējvadu. Mūsu ieskatā kabeļkanāli ar ievilcējvadu sasniegtu Direktīvas Nr. 2024/1275 mērķi pat vēl labāk, jo netiktu radītas papildu siltumnīcefekta gāzes, priekšlaicīgi ievietojot kabeļus, kas iespējams nākotnē nebūs atbilstoši vai nenodrošinās pietiekamu jaudu, kā rezultātā būvniecība būs jāveic atkārtoti. Papildus vēlamies norādīt, ka Noteikumu projekta anotācijā noteikti būtu uzsverams EPBD paziņojumā noteiktais, ka uzlādes punktu kabeļi tiek ieskaitīti 50% apmērā ar priekšlaicīgi izvietotajiem kabeļiem. Piemēram, autostāvvietā, kurā ir 20 automašīnu stāvvietas vietas, 10 vietās, t. i., 50 %, vajadzētu būt priekšlaicīgi ievilktiem kabeļiem. Turklāt uz katrām piecām stāvvietas vietām jābūt vismaz vienam uzlādes punktam, t. i., šajā piemērā jābūt vismaz četriem uzlādes punktiem. Šie četri uzlādes punkti būtu jāuzstāda četrās no 10 stāvvietas vietām, kurās veikta kabeļu iepriekšēja ievilkšana.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu (grozījumu) projekts
1.6. Papildināt ar jaunu 11.1 nodaļu "Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā" ar 130.2, 130.3, 130.4, 130.5, 130.6, 130.7, 130.8., 130.9., 130.10., 130.11., 130.12., 130.13. 130.14., 130.15., 130.16., 130.17., 130.18. un 130.19. punktu šādā redakcijā:
"11.1 Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā
130.2. Jaunu ēku projektē tā, lai tās energoefektivitāte atbilst minimālajām prasībām jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.3. Ja ēku atjauno, lai tā atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām, nodrošina atbilstību būves elementu minimālajām energoefektivitātes prasībām saskaņā ar būvnormatīvos noteikto regulējumu jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai, bet nozīmīgas atjaunošanas gadījumā – esošu ēku (ēku atjaunošanai un pārbūvei) norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.4. Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, to risina, lai ēkas vai tās atjaunotās daļas energoefektivitāte tiktu uzlabota, izpildot minimālās prasības energoefektivitātes jomā. Minētās prasības piemēro atjaunojamajai ēkai vai ēkas vienībai kopumā. Kā alternatīvu, minimālās prasības energoefektivitātes jomā var piemērot tikai atjaunojamajiem būves elementiem.
130.5 Ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami, tad saules enerģijas iekārtu paredz:
130.51. jaunai ēkai, kas ir publisko struktūru īpašumā. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.52. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējā platību lielāku par 250m2. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.53. jaunai dzīvojamai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.54. jaunai autostāvvietai ar jumtu, kas atrodas fiziski blakus citai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.55. nedzīvojamajās ēkas ar kopējo platību lielāku par 500 m2 nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes saskaņojums, darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai. Šā apakšpunkta prasība piemērojama no 2027. gada 31. decembra.
130.6 Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām, paredz:
130.61. vismaz vienu uzlādes punktu uz katrām piecām stāvvietām. Biroju ēkas gadījumā vienu uzlādes punktu paredz uz katrām divām stāvvietām;
130.62. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām kabeļkanālus (elektrības kabeļiem paredzētus kanālus), lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.63. velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.
130.7. Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām un dzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām, paredz:
130.71. vismaz vienu uzlādes punktu. Šī apakšpunkta prasība ir attiecināma uz jaunām dzīvojamajām ēkām, t.i. dzīvojamās ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav obligāta;
130.72. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t. i., elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlākā stadijā būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.73. vismaz divas velosipēdu stāvvietas katrai dzīvojamās ēkas vienībai (ēkai, ēkas sekcijai, stāvam vai dzīvoklim, kas projektēts vai pielāgots patstāvīgai izmantošanai).
130.8. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētā automašīnu stāvvieta ir gan tā, kas ir ēkā, gan tā, kas atrodas fiziski blakus ēkai.
130.9. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētais nozīmīgās atjaunošanas gadījums ir tāds, kas aptver autostāvvietas vai ēkas elektroinfrastruktūru.
130.10. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības var nepiemērot izolētai mikrosistēmai, ja prasību izpildes rezultātā rastos būtiskas problēmas vietējās energosistēmas darbībai un tiktu apdraudēta vietējā tīkla stabilitāte.
130.11. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības nozīmīgas atjaunošanas gadījumā var nepiemērot, ja uzlādes punktu un kabeļkanālu ierīkošanas izmaksas pārsniedz 10 % no ēkas nozīmīgas atjaunošanas kopējām izmaksām.
130.12. Šo noteikumu 130.61. un 130.71. apakšpunktā minētais uzlādes punkts nodrošina:
130.121. viedo uzlādi;
130.122. vajadzības gadījumā arī divvirziena uzlādi;
130.123. ekspluatāciju, balstoties uz bezīpašnieka un nediskriminējošiem sakaru protokoliem un standartiem.
130.13. Šo noteikumu 130.62.apakšpunktā un 130.72.apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšējā ierīkošanā ierīkoto kabeļu izmēru paredz tādu, lai visās stāvvietas vietās ierīkotos uzlādes punktus varētu izmantot vienlaikus, nepieciešamības gadījumā paredzot arī slodzes vai uzlādes pārvaldības sistēmu.
130.14. Šo noteikumu 130.63.apakšpupunktā un 130.73.apakšpunktā noteiktās prasības par velosipēdu stāvvietu skaitu var koriģēt ar būvspeciālista pamatojumu, to iekļaujot būvniecības ieceres dokumentācijā.
130.15. Ja šo noteikumu 130.73.apakšpunktā minēto prasību par divām velosipēdu stāvvietām uz katru dzīvojamās ēkas vienību nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav iespējams izpildīt, tad paredz pēc iespējas vairāk velosipēdu stāvvietas vietu.
130.16. Ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti, tad jaunu dzīvojamo ēku un nozīmīgi atjaunotu dzīvojamo ēku (izņemot veinģimeņu māju, ja izmaksas pārsniedz ieguvumus) paredz ar aprīkojumu, kas nodrošina:
130.161. nepārtrauktu elektronisku uzraudzību, kurā mēra sistēmu efektivitāti, būtiskas novirzes, kā arī informē par apkopes nepieciešamību;
130.162. efektīvu vadību, kas nodrošina optimālu enerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu, izmantojumu un attiecīgā gadījumā arī hidraulisko līdzsvaru;
130.163. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu.
130.17. Ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā izvērtē augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu, piemēram, nelielu vēja elektrostaciju ierīkošanu, un tādu paredz, ja tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.18. Mainot būves elementu, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, būves elementa energoefektivitāte atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.19. Šo noteikumu 11.1 nodaļā un 12.12. pakšnodaļā vārds "ēka" ir lietots ar nozīmi, ka tā ir būve ar jumtu un sienām, kurai iekštelpu vides regulēšanai izmanto enerģiju."
"11.1 Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā
130.2. Jaunu ēku projektē tā, lai tās energoefektivitāte atbilst minimālajām prasībām jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.3. Ja ēku atjauno, lai tā atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām, nodrošina atbilstību būves elementu minimālajām energoefektivitātes prasībām saskaņā ar būvnormatīvos noteikto regulējumu jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai, bet nozīmīgas atjaunošanas gadījumā – esošu ēku (ēku atjaunošanai un pārbūvei) norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.4. Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, to risina, lai ēkas vai tās atjaunotās daļas energoefektivitāte tiktu uzlabota, izpildot minimālās prasības energoefektivitātes jomā. Minētās prasības piemēro atjaunojamajai ēkai vai ēkas vienībai kopumā. Kā alternatīvu, minimālās prasības energoefektivitātes jomā var piemērot tikai atjaunojamajiem būves elementiem.
130.5 Ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami, tad saules enerģijas iekārtu paredz:
130.51. jaunai ēkai, kas ir publisko struktūru īpašumā. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.52. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējā platību lielāku par 250m2. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.53. jaunai dzīvojamai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.54. jaunai autostāvvietai ar jumtu, kas atrodas fiziski blakus citai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.55. nedzīvojamajās ēkas ar kopējo platību lielāku par 500 m2 nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes saskaņojums, darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai. Šā apakšpunkta prasība piemērojama no 2027. gada 31. decembra.
130.6 Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām, paredz:
130.61. vismaz vienu uzlādes punktu uz katrām piecām stāvvietām. Biroju ēkas gadījumā vienu uzlādes punktu paredz uz katrām divām stāvvietām;
130.62. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām kabeļkanālus (elektrības kabeļiem paredzētus kanālus), lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.63. velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.
130.7. Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām un dzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām, paredz:
130.71. vismaz vienu uzlādes punktu. Šī apakšpunkta prasība ir attiecināma uz jaunām dzīvojamajām ēkām, t.i. dzīvojamās ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav obligāta;
130.72. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t. i., elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlākā stadijā būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.73. vismaz divas velosipēdu stāvvietas katrai dzīvojamās ēkas vienībai (ēkai, ēkas sekcijai, stāvam vai dzīvoklim, kas projektēts vai pielāgots patstāvīgai izmantošanai).
130.8. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētā automašīnu stāvvieta ir gan tā, kas ir ēkā, gan tā, kas atrodas fiziski blakus ēkai.
130.9. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētais nozīmīgās atjaunošanas gadījums ir tāds, kas aptver autostāvvietas vai ēkas elektroinfrastruktūru.
130.10. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības var nepiemērot izolētai mikrosistēmai, ja prasību izpildes rezultātā rastos būtiskas problēmas vietējās energosistēmas darbībai un tiktu apdraudēta vietējā tīkla stabilitāte.
130.11. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības nozīmīgas atjaunošanas gadījumā var nepiemērot, ja uzlādes punktu un kabeļkanālu ierīkošanas izmaksas pārsniedz 10 % no ēkas nozīmīgas atjaunošanas kopējām izmaksām.
130.12. Šo noteikumu 130.61. un 130.71. apakšpunktā minētais uzlādes punkts nodrošina:
130.121. viedo uzlādi;
130.122. vajadzības gadījumā arī divvirziena uzlādi;
130.123. ekspluatāciju, balstoties uz bezīpašnieka un nediskriminējošiem sakaru protokoliem un standartiem.
130.13. Šo noteikumu 130.62.apakšpunktā un 130.72.apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšējā ierīkošanā ierīkoto kabeļu izmēru paredz tādu, lai visās stāvvietas vietās ierīkotos uzlādes punktus varētu izmantot vienlaikus, nepieciešamības gadījumā paredzot arī slodzes vai uzlādes pārvaldības sistēmu.
130.14. Šo noteikumu 130.63.apakšpupunktā un 130.73.apakšpunktā noteiktās prasības par velosipēdu stāvvietu skaitu var koriģēt ar būvspeciālista pamatojumu, to iekļaujot būvniecības ieceres dokumentācijā.
130.15. Ja šo noteikumu 130.73.apakšpunktā minēto prasību par divām velosipēdu stāvvietām uz katru dzīvojamās ēkas vienību nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav iespējams izpildīt, tad paredz pēc iespējas vairāk velosipēdu stāvvietas vietu.
130.16. Ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti, tad jaunu dzīvojamo ēku un nozīmīgi atjaunotu dzīvojamo ēku (izņemot veinģimeņu māju, ja izmaksas pārsniedz ieguvumus) paredz ar aprīkojumu, kas nodrošina:
130.161. nepārtrauktu elektronisku uzraudzību, kurā mēra sistēmu efektivitāti, būtiskas novirzes, kā arī informē par apkopes nepieciešamību;
130.162. efektīvu vadību, kas nodrošina optimālu enerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu, izmantojumu un attiecīgā gadījumā arī hidraulisko līdzsvaru;
130.163. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu.
130.17. Ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā izvērtē augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu, piemēram, nelielu vēja elektrostaciju ierīkošanu, un tādu paredz, ja tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.18. Mainot būves elementu, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, būves elementa energoefektivitāte atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.19. Šo noteikumu 11.1 nodaļā un 12.12. pakšnodaļā vārds "ēka" ir lietots ar nozīmi, ka tā ir būve ar jumtu un sienām, kurai iekštelpu vides regulēšanai izmanto enerģiju."
Iebildums
[23.03.2026. vēstulē 2.iebildums]
LTRK arī attiecībā uz Noteikumu projekta 130.6 punktu, kas paredz noteikt prasības uzlādei, aicina tās pārskatīt, ņemot vērā EPBD paziņojuma 9. pielikuma 4.1. punktā sniegto norādi, ka dalībvalstis var apsvērt iespēju paredzēt noteiktu elastību, izstrādājot savas prasības par uzlādes punktiem šai ēku kategorijai, ja vien tās nodrošina vajadzīgā uzlādes punktu skaita pieejamību, ņemot vērā autostāvvietas lietotāju vajadzības. Tāpat dalībvalstij ir pienākums īstenot direktīvu, sasniegt direktīvas mērķi, īstenojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta 3. punktā noteikto brīvību izvēlēties īstenošanas formas un metodes, izmantojot vēl efektīvākus alternatīvus līdzekļus, kas atsevišķos gadījumos pēc iespējas precīzāk atbilst samērīguma principam. LTRK aicina kopīgi ar nozares uzņēmumiem izvērtēt risinājumu, kas, tā vietā, lai uzlādes punktus vērtētu pēc to skaita, paredz piemērot īpašu kvalitatīvu, uz jaudu balstītu risinājumu.
No ekoloģiskā un ekonomiskā aspekta būtu loģiski noteikt iespēju izpildīt savas tīri kvantitatīvās saistības uzstādīt konkrētu skaitu uzlādes punktus, pamatojoties uz vajadzību analīzi. Attiecīgi pamatojoties uz lietotāju vai klientu vajadzībām un ņemot vērā ekonomiskos apsvērumus – uzstādīt ātrās uzlādes punktus, nevis lētākus, bet mazāk jaudīgus, parastos uzlādes punktus. Tā vietā, lai uzlādes punktus uzskaitītu pēc to skaita, būtu lietderīgi ieviest īpašu kvalitatīvu, uz jaudu balstītu noteikumu kā līdzvērtīgu iespēju prasību izpildei. Attiecīgi noteikt, ka ir pieļaujams aizstāt kvantitatīvo prasību uz katrām piecām autostāvvietām izvietot vienu uzlādes punktu, ar iespēju izvietot mazāku skaitu lielākas jaudas uzlādes punktus, kuru jauda pārsniegtu Direktīvā Nr. 2024/1275 noteikto uzlādes punktu skaitu reizinot to ar 11 kW, kas praksē ir uzskatāma par parasto uzlādes jaudu. Piemēram, ja saskaņā ar Direktīvu Nr. 2024/1275 būtu jāizvieto 20 uzlādes punkti, tad īpašnieks būtu tiesīgs izvēlēties uzstādīt 20 punktus ar jebkādu jaudu, vai arī tos aizstāt ar uzlādes punktiem kuru jauda būtu lielāka par 20x11 kW, kas ir 220 kW. Attiecīgi īpašnieks varētu uzstādīt piecus 50 kW uzlādes punktus. Īstenojot noteikumus valsts mērogā, kas paredz stingru uzlādes punktu skaitu, radīsies masveida nepamatotas investīcijas un pārmērīgs piedāvājums, kurš neatbildīs pieprasījumam. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešami elastīgi noteikumi, kuri pamatojas uz lietotāju uzvedību un tehniskajām nepieciešamībām. Vēlamies uzsvērt, ka šāda pieeja atbilstu Eiropas Savienības tiesību aktiem. Nosakot nepieciešamību uzstādīt lielāku jaudu nekā to būtu pienākums uzstādot vairākas lēnas uzlādes stacijas, tiktu pārsniegtas direktīvā noteiktās minimālās prasības. Tas atbilstu arī Direktīvas Nr. 2024/1275 nosacījumam, kas neliedz dalībvalstīm uzturēt spēkā vai ieviest stingrākus pasākumus. Šāda aizstāšana balstītos uz kvalitatīvo pieeju.
Papildus norādām, ka jau šobrīd Latvijas normatīvajos aktos, tostarp Ēku energoefektivitātes likumā, ir noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz minimālo elektrouzlādes staciju skaitu pie publiskām ēkām. Praksē šo prasību īstenošanas gaitā ir identificēta problēma, ka elektroinfrastruktūras operatori, tostarp AS “Sadales tīkls”, nav gatavi būtiskam pieprasījuma pieaugumam pēc augstas jaudas uzlādes stacijām. Vienlaikus zemas jaudas uzlādes risinājumi nav pievilcīgi ne operatoriem, ne lietotājiem. Ņemot vērā arī to, ka elektroauto izmantošanas un pārdošanas apjomi Latvijā nav būtiski pieauguši, šādas infrastruktūras izbūve lielā apjomā var radīt nesamērīgas izmaksas. LTRK ieskatā esošajā situācijā, kad jau ir spēkā minimālās prasības attiecībā uz elektrouzlādes staciju skaitu pie publiskām ēkām, nav pamatoti paplašināt šīs prasības attiecībā uz ēku atjaunošanas projektiem.
LTRK arī attiecībā uz Noteikumu projekta 130.6 punktu, kas paredz noteikt prasības uzlādei, aicina tās pārskatīt, ņemot vērā EPBD paziņojuma 9. pielikuma 4.1. punktā sniegto norādi, ka dalībvalstis var apsvērt iespēju paredzēt noteiktu elastību, izstrādājot savas prasības par uzlādes punktiem šai ēku kategorijai, ja vien tās nodrošina vajadzīgā uzlādes punktu skaita pieejamību, ņemot vērā autostāvvietas lietotāju vajadzības. Tāpat dalībvalstij ir pienākums īstenot direktīvu, sasniegt direktīvas mērķi, īstenojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta 3. punktā noteikto brīvību izvēlēties īstenošanas formas un metodes, izmantojot vēl efektīvākus alternatīvus līdzekļus, kas atsevišķos gadījumos pēc iespējas precīzāk atbilst samērīguma principam. LTRK aicina kopīgi ar nozares uzņēmumiem izvērtēt risinājumu, kas, tā vietā, lai uzlādes punktus vērtētu pēc to skaita, paredz piemērot īpašu kvalitatīvu, uz jaudu balstītu risinājumu.
No ekoloģiskā un ekonomiskā aspekta būtu loģiski noteikt iespēju izpildīt savas tīri kvantitatīvās saistības uzstādīt konkrētu skaitu uzlādes punktus, pamatojoties uz vajadzību analīzi. Attiecīgi pamatojoties uz lietotāju vai klientu vajadzībām un ņemot vērā ekonomiskos apsvērumus – uzstādīt ātrās uzlādes punktus, nevis lētākus, bet mazāk jaudīgus, parastos uzlādes punktus. Tā vietā, lai uzlādes punktus uzskaitītu pēc to skaita, būtu lietderīgi ieviest īpašu kvalitatīvu, uz jaudu balstītu noteikumu kā līdzvērtīgu iespēju prasību izpildei. Attiecīgi noteikt, ka ir pieļaujams aizstāt kvantitatīvo prasību uz katrām piecām autostāvvietām izvietot vienu uzlādes punktu, ar iespēju izvietot mazāku skaitu lielākas jaudas uzlādes punktus, kuru jauda pārsniegtu Direktīvā Nr. 2024/1275 noteikto uzlādes punktu skaitu reizinot to ar 11 kW, kas praksē ir uzskatāma par parasto uzlādes jaudu. Piemēram, ja saskaņā ar Direktīvu Nr. 2024/1275 būtu jāizvieto 20 uzlādes punkti, tad īpašnieks būtu tiesīgs izvēlēties uzstādīt 20 punktus ar jebkādu jaudu, vai arī tos aizstāt ar uzlādes punktiem kuru jauda būtu lielāka par 20x11 kW, kas ir 220 kW. Attiecīgi īpašnieks varētu uzstādīt piecus 50 kW uzlādes punktus. Īstenojot noteikumus valsts mērogā, kas paredz stingru uzlādes punktu skaitu, radīsies masveida nepamatotas investīcijas un pārmērīgs piedāvājums, kurš neatbildīs pieprasījumam. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešami elastīgi noteikumi, kuri pamatojas uz lietotāju uzvedību un tehniskajām nepieciešamībām. Vēlamies uzsvērt, ka šāda pieeja atbilstu Eiropas Savienības tiesību aktiem. Nosakot nepieciešamību uzstādīt lielāku jaudu nekā to būtu pienākums uzstādot vairākas lēnas uzlādes stacijas, tiktu pārsniegtas direktīvā noteiktās minimālās prasības. Tas atbilstu arī Direktīvas Nr. 2024/1275 nosacījumam, kas neliedz dalībvalstīm uzturēt spēkā vai ieviest stingrākus pasākumus. Šāda aizstāšana balstītos uz kvalitatīvo pieeju.
Papildus norādām, ka jau šobrīd Latvijas normatīvajos aktos, tostarp Ēku energoefektivitātes likumā, ir noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz minimālo elektrouzlādes staciju skaitu pie publiskām ēkām. Praksē šo prasību īstenošanas gaitā ir identificēta problēma, ka elektroinfrastruktūras operatori, tostarp AS “Sadales tīkls”, nav gatavi būtiskam pieprasījuma pieaugumam pēc augstas jaudas uzlādes stacijām. Vienlaikus zemas jaudas uzlādes risinājumi nav pievilcīgi ne operatoriem, ne lietotājiem. Ņemot vērā arī to, ka elektroauto izmantošanas un pārdošanas apjomi Latvijā nav būtiski pieauguši, šādas infrastruktūras izbūve lielā apjomā var radīt nesamērīgas izmaksas. LTRK ieskatā esošajā situācijā, kad jau ir spēkā minimālās prasības attiecībā uz elektrouzlādes staciju skaitu pie publiskām ēkām, nav pamatoti paplašināt šīs prasības attiecībā uz ēku atjaunošanas projektiem.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu (grozījumu) projekts
1.6. Papildināt ar jaunu 11.1 nodaļu "Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā" ar 130.2, 130.3, 130.4, 130.5, 130.6, 130.7, 130.8., 130.9., 130.10., 130.11., 130.12., 130.13. 130.14., 130.15., 130.16., 130.17., 130.18. un 130.19. punktu šādā redakcijā:
"11.1 Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā
130.2. Jaunu ēku projektē tā, lai tās energoefektivitāte atbilst minimālajām prasībām jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.3. Ja ēku atjauno, lai tā atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām, nodrošina atbilstību būves elementu minimālajām energoefektivitātes prasībām saskaņā ar būvnormatīvos noteikto regulējumu jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai, bet nozīmīgas atjaunošanas gadījumā – esošu ēku (ēku atjaunošanai un pārbūvei) norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.4. Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, to risina, lai ēkas vai tās atjaunotās daļas energoefektivitāte tiktu uzlabota, izpildot minimālās prasības energoefektivitātes jomā. Minētās prasības piemēro atjaunojamajai ēkai vai ēkas vienībai kopumā. Kā alternatīvu, minimālās prasības energoefektivitātes jomā var piemērot tikai atjaunojamajiem būves elementiem.
130.5 Ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami, tad saules enerģijas iekārtu paredz:
130.51. jaunai ēkai, kas ir publisko struktūru īpašumā. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.52. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējā platību lielāku par 250m2. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.53. jaunai dzīvojamai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.54. jaunai autostāvvietai ar jumtu, kas atrodas fiziski blakus citai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.55. nedzīvojamajās ēkas ar kopējo platību lielāku par 500 m2 nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes saskaņojums, darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai. Šā apakšpunkta prasība piemērojama no 2027. gada 31. decembra.
130.6 Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām, paredz:
130.61. vismaz vienu uzlādes punktu uz katrām piecām stāvvietām. Biroju ēkas gadījumā vienu uzlādes punktu paredz uz katrām divām stāvvietām;
130.62. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām kabeļkanālus (elektrības kabeļiem paredzētus kanālus), lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.63. velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.
130.7. Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām un dzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām, paredz:
130.71. vismaz vienu uzlādes punktu. Šī apakšpunkta prasība ir attiecināma uz jaunām dzīvojamajām ēkām, t.i. dzīvojamās ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav obligāta;
130.72. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t. i., elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlākā stadijā būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.73. vismaz divas velosipēdu stāvvietas katrai dzīvojamās ēkas vienībai (ēkai, ēkas sekcijai, stāvam vai dzīvoklim, kas projektēts vai pielāgots patstāvīgai izmantošanai).
130.8. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētā automašīnu stāvvieta ir gan tā, kas ir ēkā, gan tā, kas atrodas fiziski blakus ēkai.
130.9. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētais nozīmīgās atjaunošanas gadījums ir tāds, kas aptver autostāvvietas vai ēkas elektroinfrastruktūru.
130.10. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības var nepiemērot izolētai mikrosistēmai, ja prasību izpildes rezultātā rastos būtiskas problēmas vietējās energosistēmas darbībai un tiktu apdraudēta vietējā tīkla stabilitāte.
130.11. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības nozīmīgas atjaunošanas gadījumā var nepiemērot, ja uzlādes punktu un kabeļkanālu ierīkošanas izmaksas pārsniedz 10 % no ēkas nozīmīgas atjaunošanas kopējām izmaksām.
130.12. Šo noteikumu 130.61. un 130.71. apakšpunktā minētais uzlādes punkts nodrošina:
130.121. viedo uzlādi;
130.122. vajadzības gadījumā arī divvirziena uzlādi;
130.123. ekspluatāciju, balstoties uz bezīpašnieka un nediskriminējošiem sakaru protokoliem un standartiem.
130.13. Šo noteikumu 130.62.apakšpunktā un 130.72.apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšējā ierīkošanā ierīkoto kabeļu izmēru paredz tādu, lai visās stāvvietas vietās ierīkotos uzlādes punktus varētu izmantot vienlaikus, nepieciešamības gadījumā paredzot arī slodzes vai uzlādes pārvaldības sistēmu.
130.14. Šo noteikumu 130.63.apakšpupunktā un 130.73.apakšpunktā noteiktās prasības par velosipēdu stāvvietu skaitu var koriģēt ar būvspeciālista pamatojumu, to iekļaujot būvniecības ieceres dokumentācijā.
130.15. Ja šo noteikumu 130.73.apakšpunktā minēto prasību par divām velosipēdu stāvvietām uz katru dzīvojamās ēkas vienību nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav iespējams izpildīt, tad paredz pēc iespējas vairāk velosipēdu stāvvietas vietu.
130.16. Ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti, tad jaunu dzīvojamo ēku un nozīmīgi atjaunotu dzīvojamo ēku (izņemot veinģimeņu māju, ja izmaksas pārsniedz ieguvumus) paredz ar aprīkojumu, kas nodrošina:
130.161. nepārtrauktu elektronisku uzraudzību, kurā mēra sistēmu efektivitāti, būtiskas novirzes, kā arī informē par apkopes nepieciešamību;
130.162. efektīvu vadību, kas nodrošina optimālu enerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu, izmantojumu un attiecīgā gadījumā arī hidraulisko līdzsvaru;
130.163. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu.
130.17. Ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā izvērtē augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu, piemēram, nelielu vēja elektrostaciju ierīkošanu, un tādu paredz, ja tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.18. Mainot būves elementu, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, būves elementa energoefektivitāte atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.19. Šo noteikumu 11.1 nodaļā un 12.12. pakšnodaļā vārds "ēka" ir lietots ar nozīmi, ka tā ir būve ar jumtu un sienām, kurai iekštelpu vides regulēšanai izmanto enerģiju."
"11.1 Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā
130.2. Jaunu ēku projektē tā, lai tās energoefektivitāte atbilst minimālajām prasībām jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.3. Ja ēku atjauno, lai tā atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām, nodrošina atbilstību būves elementu minimālajām energoefektivitātes prasībām saskaņā ar būvnormatīvos noteikto regulējumu jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai, bet nozīmīgas atjaunošanas gadījumā – esošu ēku (ēku atjaunošanai un pārbūvei) norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.4. Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, to risina, lai ēkas vai tās atjaunotās daļas energoefektivitāte tiktu uzlabota, izpildot minimālās prasības energoefektivitātes jomā. Minētās prasības piemēro atjaunojamajai ēkai vai ēkas vienībai kopumā. Kā alternatīvu, minimālās prasības energoefektivitātes jomā var piemērot tikai atjaunojamajiem būves elementiem.
130.5 Ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami, tad saules enerģijas iekārtu paredz:
130.51. jaunai ēkai, kas ir publisko struktūru īpašumā. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.52. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējā platību lielāku par 250m2. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.53. jaunai dzīvojamai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.54. jaunai autostāvvietai ar jumtu, kas atrodas fiziski blakus citai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.55. nedzīvojamajās ēkas ar kopējo platību lielāku par 500 m2 nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes saskaņojums, darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai. Šā apakšpunkta prasība piemērojama no 2027. gada 31. decembra.
130.6 Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām, paredz:
130.61. vismaz vienu uzlādes punktu uz katrām piecām stāvvietām. Biroju ēkas gadījumā vienu uzlādes punktu paredz uz katrām divām stāvvietām;
130.62. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām kabeļkanālus (elektrības kabeļiem paredzētus kanālus), lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.63. velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.
130.7. Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām un dzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām, paredz:
130.71. vismaz vienu uzlādes punktu. Šī apakšpunkta prasība ir attiecināma uz jaunām dzīvojamajām ēkām, t.i. dzīvojamās ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav obligāta;
130.72. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t. i., elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlākā stadijā būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.73. vismaz divas velosipēdu stāvvietas katrai dzīvojamās ēkas vienībai (ēkai, ēkas sekcijai, stāvam vai dzīvoklim, kas projektēts vai pielāgots patstāvīgai izmantošanai).
130.8. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētā automašīnu stāvvieta ir gan tā, kas ir ēkā, gan tā, kas atrodas fiziski blakus ēkai.
130.9. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētais nozīmīgās atjaunošanas gadījums ir tāds, kas aptver autostāvvietas vai ēkas elektroinfrastruktūru.
130.10. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības var nepiemērot izolētai mikrosistēmai, ja prasību izpildes rezultātā rastos būtiskas problēmas vietējās energosistēmas darbībai un tiktu apdraudēta vietējā tīkla stabilitāte.
130.11. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības nozīmīgas atjaunošanas gadījumā var nepiemērot, ja uzlādes punktu un kabeļkanālu ierīkošanas izmaksas pārsniedz 10 % no ēkas nozīmīgas atjaunošanas kopējām izmaksām.
130.12. Šo noteikumu 130.61. un 130.71. apakšpunktā minētais uzlādes punkts nodrošina:
130.121. viedo uzlādi;
130.122. vajadzības gadījumā arī divvirziena uzlādi;
130.123. ekspluatāciju, balstoties uz bezīpašnieka un nediskriminējošiem sakaru protokoliem un standartiem.
130.13. Šo noteikumu 130.62.apakšpunktā un 130.72.apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšējā ierīkošanā ierīkoto kabeļu izmēru paredz tādu, lai visās stāvvietas vietās ierīkotos uzlādes punktus varētu izmantot vienlaikus, nepieciešamības gadījumā paredzot arī slodzes vai uzlādes pārvaldības sistēmu.
130.14. Šo noteikumu 130.63.apakšpupunktā un 130.73.apakšpunktā noteiktās prasības par velosipēdu stāvvietu skaitu var koriģēt ar būvspeciālista pamatojumu, to iekļaujot būvniecības ieceres dokumentācijā.
130.15. Ja šo noteikumu 130.73.apakšpunktā minēto prasību par divām velosipēdu stāvvietām uz katru dzīvojamās ēkas vienību nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav iespējams izpildīt, tad paredz pēc iespējas vairāk velosipēdu stāvvietas vietu.
130.16. Ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti, tad jaunu dzīvojamo ēku un nozīmīgi atjaunotu dzīvojamo ēku (izņemot veinģimeņu māju, ja izmaksas pārsniedz ieguvumus) paredz ar aprīkojumu, kas nodrošina:
130.161. nepārtrauktu elektronisku uzraudzību, kurā mēra sistēmu efektivitāti, būtiskas novirzes, kā arī informē par apkopes nepieciešamību;
130.162. efektīvu vadību, kas nodrošina optimālu enerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu, izmantojumu un attiecīgā gadījumā arī hidraulisko līdzsvaru;
130.163. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu.
130.17. Ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā izvērtē augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu, piemēram, nelielu vēja elektrostaciju ierīkošanu, un tādu paredz, ja tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.18. Mainot būves elementu, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, būves elementa energoefektivitāte atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.19. Šo noteikumu 11.1 nodaļā un 12.12. pakšnodaļā vārds "ēka" ir lietots ar nozīmi, ka tā ir būve ar jumtu un sienām, kurai iekštelpu vides regulēšanai izmanto enerģiju."
Iebildums
[23.03.2026. vēstulē 1.iebildums]
LTRK ieskatā Noteikumu projekta anotācijā skaidrotais risinājums Direktīvas Nr. 2024/1275 10. panta 4. punkta (paredz atkāpi) ieviešanai, paredzot tikai un vienīgi Būvniecības likuma 9.1 panta devītajā daļā paredzētā instrumenta piemērošanu atkāpēm attiecībā uz prasību saules iekārtu uzstādīšanai ēkās, ārējā normatīvajā aktā nenosakot skaidrus izņēmumus atsevišķām ēku grupām, rada bažas, ka tādējādi Latvijas normatīvie tiesību akti būvniecības jomā paredzēs stingrākas prasības nekā Direktīvā Nr. 2024/1275 noteiktās minimālās prasības, negatīvi ietekmējot Latvijas uzņēmumus dažādos tautsaimniecības sektoros. LTRK lūdz Ministrijai atkārtoti izvērtēt Direktīvā Nr. 2024/1275 pieejamās elastības iespējas, tostarp, kontekstā ar Eiropas Komisijas paziņojumu, kurā sniegti norādījumi par jauniem vai būtiski grozītiem pārstrādātās Ēku energosnieguma direktīvas (ES) 2024/1275 noteikumiem (C/2025/6438)[1] (turpmāk – EPDB paziņojums), nodrošinot datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Papildus norādāms, ka arī publiskās apspriešanas laikā saņemto viedokļu apkopojumā ir norādīts, ka atkāpes varēs tikt paredzētas tikai saskaņā ar Būvniecības likuma 9.1 pantā paredzēto instrumentu attiecībā uz uzlādes staciju jaudām, kabeļkanāliem un velosipēdu novietnēm. Nenosakot konkrētas atkāpes jau Noteikumu projektā, pastāv iespēja, ka atkāpju piemērošanas prakse nebūs vienveidīga dažādās pašvaldību būvvaldēs, tādējādi ierobežojot attīstītāju iespējas izvēlēties tikpat ekoloģisku vai pat ekoloģiskāku risinājumu.
Papildus vēršam uzmanību, ka, ievērojot saražotās saules enerģijas projektu apjomu pēdējo divu gadu periodā un esošās neskaidrības ar enerģijas balansēšanas tirgu, saules enerģijas ražošanas aktīvajā periodā elektroenerģijas cenas biržā bieži ir ļoti zemas. Attiecīgi ēku īpašniekiem var būt būtiski apgrūtināta saules enerģijas ražošanā veikto investīciju atpelnīšana. Turklāt šādu prasību ieviešana var veicināt enerģijas ražošanas disbalansu jau tā neskaidrā balansēšanas tirgus situācijā. LTRK ieskatā kā viens no iespējamajiem risinājumiem būtu paredzēt grantu vai citu atbalsta programmu ēku īpašniekiem atjaunojamās enerģijas ģenerācijas investīciju veikšanai.
[1] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C_202506438
LTRK ieskatā Noteikumu projekta anotācijā skaidrotais risinājums Direktīvas Nr. 2024/1275 10. panta 4. punkta (paredz atkāpi) ieviešanai, paredzot tikai un vienīgi Būvniecības likuma 9.1 panta devītajā daļā paredzētā instrumenta piemērošanu atkāpēm attiecībā uz prasību saules iekārtu uzstādīšanai ēkās, ārējā normatīvajā aktā nenosakot skaidrus izņēmumus atsevišķām ēku grupām, rada bažas, ka tādējādi Latvijas normatīvie tiesību akti būvniecības jomā paredzēs stingrākas prasības nekā Direktīvā Nr. 2024/1275 noteiktās minimālās prasības, negatīvi ietekmējot Latvijas uzņēmumus dažādos tautsaimniecības sektoros. LTRK lūdz Ministrijai atkārtoti izvērtēt Direktīvā Nr. 2024/1275 pieejamās elastības iespējas, tostarp, kontekstā ar Eiropas Komisijas paziņojumu, kurā sniegti norādījumi par jauniem vai būtiski grozītiem pārstrādātās Ēku energosnieguma direktīvas (ES) 2024/1275 noteikumiem (C/2025/6438)[1] (turpmāk – EPDB paziņojums), nodrošinot datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Papildus norādāms, ka arī publiskās apspriešanas laikā saņemto viedokļu apkopojumā ir norādīts, ka atkāpes varēs tikt paredzētas tikai saskaņā ar Būvniecības likuma 9.1 pantā paredzēto instrumentu attiecībā uz uzlādes staciju jaudām, kabeļkanāliem un velosipēdu novietnēm. Nenosakot konkrētas atkāpes jau Noteikumu projektā, pastāv iespēja, ka atkāpju piemērošanas prakse nebūs vienveidīga dažādās pašvaldību būvvaldēs, tādējādi ierobežojot attīstītāju iespējas izvēlēties tikpat ekoloģisku vai pat ekoloģiskāku risinājumu.
Papildus vēršam uzmanību, ka, ievērojot saražotās saules enerģijas projektu apjomu pēdējo divu gadu periodā un esošās neskaidrības ar enerģijas balansēšanas tirgu, saules enerģijas ražošanas aktīvajā periodā elektroenerģijas cenas biržā bieži ir ļoti zemas. Attiecīgi ēku īpašniekiem var būt būtiski apgrūtināta saules enerģijas ražošanā veikto investīciju atpelnīšana. Turklāt šādu prasību ieviešana var veicināt enerģijas ražošanas disbalansu jau tā neskaidrā balansēšanas tirgus situācijā. LTRK ieskatā kā viens no iespējamajiem risinājumiem būtu paredzēt grantu vai citu atbalsta programmu ēku īpašniekiem atjaunojamās enerģijas ģenerācijas investīciju veikšanai.
[1] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C_202506438
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu (grozījumu) projekts
1.8. Papildināt ar jaunu 12.12.apakšnodaļu "Bezemisiju ēka" un 173.4 un 173.5 punktu šādā redakcijā:
"12.12 Bezemisiju ēkas
173.4 Jaunu ēku projektē kā bezemisiju ēku, ja tā ir publiskas struktūras īpašumā. Šā punkta prasība ir piemērojama no 2028. gada 1. janvāra. Līdz 2027. gada 31. decembrim šajā punktā noteikto ēku projektē kā vismaz gandrīz nulles enerģijas ēku, kas atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām.
173.5 Jaunu ēku projektē kā bezemisiju ēku. Šā punkta prasība ir piemērojama no 2030. gada 1.janvāra. Līdz 2029. gada 31. decembrim jaunu ēku projektē kā vismaz gandrīz nulles enerģijas ēku, kas atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām."
"12.12 Bezemisiju ēkas
173.4 Jaunu ēku projektē kā bezemisiju ēku, ja tā ir publiskas struktūras īpašumā. Šā punkta prasība ir piemērojama no 2028. gada 1. janvāra. Līdz 2027. gada 31. decembrim šajā punktā noteikto ēku projektē kā vismaz gandrīz nulles enerģijas ēku, kas atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām.
173.5 Jaunu ēku projektē kā bezemisiju ēku. Šā punkta prasība ir piemērojama no 2030. gada 1.janvāra. Līdz 2029. gada 31. decembrim jaunu ēku projektē kā vismaz gandrīz nulles enerģijas ēku, kas atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām."
Iebildums
[23.03.2026. vēstulē 5.iebildums]
Attiecībā uz noteikumu projektā paredzētajām prasībām par nulles emisijas ēku izbūvi norādām, ka šādas prasības noteikšanu uzskatām par nesamērīgu. Atjaunojamo energoresursu pieejamība Latvijā lielā mērā ir ierobežota un būtiski atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem. Vienlaikus alternatīva nulles emisiju energoresursiem – centralizētā siltumapgāde – nav pieejama visās Latvijas pilsētās un apdzīvotajās vietās. LTRK ieskatā obligāta nulles emisiju ēku projektēšanas prasība šobrīd nevar tikt vienveidīgi piemērota visos gadījumos. Kā iespējamais risinājums būtu apsverama atbalsta mehānismu ieviešana, kas veicinātu daļēju ēku energopatēriņa segšanu ar atjaunojamiem energoresursiem.
Attiecībā uz noteikumu projektā paredzētajām prasībām par nulles emisijas ēku izbūvi norādām, ka šādas prasības noteikšanu uzskatām par nesamērīgu. Atjaunojamo energoresursu pieejamība Latvijā lielā mērā ir ierobežota un būtiski atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem. Vienlaikus alternatīva nulles emisiju energoresursiem – centralizētā siltumapgāde – nav pieejama visās Latvijas pilsētās un apdzīvotajās vietās. LTRK ieskatā obligāta nulles emisiju ēku projektēšanas prasība šobrīd nevar tikt vienveidīgi piemērota visos gadījumos. Kā iespējamais risinājums būtu apsverama atbalsta mehānismu ieviešana, kas veicinātu daļēju ēku energopatēriņa segšanu ar atjaunojamiem energoresursiem.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
[23.03.2026. vēstulē 6.iebildums]
LTRK aicina Ministriju skaidrot, vai un kā Direktīvas Nr. 2024/1275 prasību ieviešana paredz ietekmēt jau šobrīd dažādās projekta attīstības stadijās esošus ēku būvniecības un atjaunošanas projektus, ņemot vēra nepieciešamību uzņēmumu pusē prognozēt riskus investoriem un nekustamo īpašumu īpašniekiem.
LTRK aicina Ministriju skaidrot, vai un kā Direktīvas Nr. 2024/1275 prasību ieviešana paredz ietekmēt jau šobrīd dažādās projekta attīstības stadijās esošus ēku būvniecības un atjaunošanas projektus, ņemot vēra nepieciešamību uzņēmumu pusē prognozēt riskus investoriem un nekustamo īpašumu īpašniekiem.
Piedāvātā redakcija
-