Atzinums

No likumprojekta anotācijā ietvertās informācijas un tam pievienotajiem paskaidrojošajiem dokumentiem redzams, ka atsavināmā nekustamā īpašuma tirgus vērtība, kas veido taisnīgo atlīdzību, noteikta 2019. gada jūlijā. Kopš šī brīža ir pagājuši vairāk kā divi gadi. Lūdzam Satiksmes ministriju izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā, virzot likumprojektu par nekustamā īpašuma atsavināšanu par atlīdzību, ko veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība, kas noteikta 2019. gadā, nav nepieciešams aktualizēt atsavināmā nekustamā īpašuma vērtējumu.
Papildus vēršam uzmanību uz šādu atsavināšanas procesa virzības aspektu konkrētajā gadījumā. Tieslietu ministrija savā 10.06.2021. atzinumā Nr. 1 - 9.1/654 par Satiksmes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu un konceptuālo ziņojumu "Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai" ir norādījusi, ka Rail Baltica projekta paātrināšanas kontekstā vispirms (pirms tiek paredzēti jauni izņēmumi no tiesību sistēmā pastāvošajām tiesību normām) ir nepieciešams izvērtēt līdzšinējo atsavināšanas praksi, piemēram, vai nav iespējams atsavināšanas procesu padarīt ātrāku, mainot fokusu no atsavināšanas, kas notiek vienojoties par labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu, uz atsavināšanu piespiedu kārtā uz atsevišķa likuma pamata. Tāpat arī Tieslietu ministrija norādījusi, ka nenoliedzami Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 4. pantā minētais atsavināšanas veids – vienošanās par labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu būtu atzīstams par saudzīgāko veidu, kā ierobežot privātpersonas īpašuma tiesības, un tāpēc būtu tikai atbalstāmi, ka lielākais vairums īpašumu tiek atsavināti šādā veidā, tomēr vienlaikus var secināt, ka Atsavināšanas likums jau šobrīd ir veidotas arī tā, lai atsavināšanu varētu veikt pēc iespējas īsākā laika posmā, un lai visai sabiedrībai būtisku projektu īstenošanā atsavināšanu veicošā institūcija nebūtu atkarīga no privātpersonas piekrišanas atsavināšanai.
Konkrētajā gadījumā no Tieslietu ministrijai pieejamās informācijas (anotācijā ietvertā informācija un likumprojekta paskaidrojošie dokumenti) var secināt, ka Ministru kabinets ir pieņēmis rīkojumu Nr. 380 “Par nekustamā īpašuma Gramzdas ielā, Rīgā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai” 2020. gada 15. jūlijā, taču likumprojekts saskaņošanai virzīts tikai tagad, un iemesls tam, iespējams, ir tādi atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieces iebildumi līguma noslēgšanai, kuriem pat nav tiešas saistības ar atsavināmo īpašumu un tā atsavināšanas procesu. Ņemot vērā konceptuālajā ziņojumā "Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai" norādīto steidzamību Rail Baltica projekta īstenošanā, Tieslietu ministrijas ieskatā būtu lietderīgi izvērtēt atsavināšanas procesu efektivitātes celšanas iespējamību arī esošā regulējuma ietvaros. 

-

Ievērojot to, ka Zemesgrāmatu likumā tiek lietots termins "zemes gabals", tomēr Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1. panta 11. punktā skaidrots, ka zemes vienība ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums, Tieslietu ministrija ierosina izvērtēt, vai likumprojektā vārdi " zemes gabals" nebūtu aizstājami ar vārdiem "zemes vienība" attiecīgā locījumā. Arī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000183125 norādīts, ka nekustamais īpašums Gramzdas iela, Rīgā ar kadastra numuru 01000990039 sastāv no divām zemes vienībām - zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 01000990813 un zemes vienības  ar kadastra apzīmējumu 01000990814. Attiecīgi būtu precizējami arī likumprojekta pielikumi.

-

Tieslietu ministrijas ieskatā anotācijas 2.1. apakšpunkts jāpapildina ar informāciju par projekta tiešo ietekmi attiecībā uz fizisko personu - atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieku.

-