Atzinums

Likumprojekta 2. panta pirmā daļa paredz: "Šis likums attiecas uz pakalpojumiem, kuriem noteiktas drošuma prasības vai nepieciešamie pasākumi riska mazināšanai vai novēršanai." Savukārt likumprojekta 2. panta otrā daļa paredz: "Šā likuma prasības piemērojamas, ja speciālās tiesību normas nenosaka citas pakalpojumu drošuma prasības, tajā skaitā citus riskus vai citu risku kategorijas un to novēršanas veidus."
Saistībā ar minēto atkārtoti lūdzam precizēt likumprojekta 2. pantā paredzēto likuma piemērošanas jomu un tā anotācijā sniegto informāciju, ņemot vērā turpmāk minēto:
1) lai privātpersonām likuma piemērošanas joma būtu nepārprotama un skaidra, nepieciešams izslēgt pašreiz likumprojekta 2. panta pirmajā daļā ietverto regulējumu un, ja nepieciešams, konkretizēt, uz kādiem pakalpojumiem likums attiecas. Atkārtoti norādām, ka likumprojekta 2. panta pirmajā daļā paredzētā likuma piemērošanas joma ir ne tikai nekonkrēta un neskaidra, bet, ņemot vērā anotācijā ietvertos skaidrojumus, - arī neatbilstoša Latvijas tiesību sistēmai. No anotācijā ietvertā skaidrojuma (piemēram: "Iepriekš Preču un pakalpojumu drošuma likuma 3.panta pirmajā daļā pakalpojumu uzskaitījums bija pārāk šaurs. Tas galvenokārt noteica tādus pakalpojumus, kur pēc pasūtījuma tiek izgatavota vai remontēta kāda lieta. Tā kā pēdējos gados ir ļoti attīstījušies dažādi ar izklaidi saistīti pakalpojumi, kā spēļu laukumi, slēpošanas trases un cits, tad būtiski mainījies ir arī ar pakalpojumiem saistītais normatīvais regulējums, kā, piemēram, 2020.gada 7.janvārī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.18  “Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi”, tāpat vairākās jomās ir izdotas arī vadlīnijas, piemēram, slēpošanas trasēm.") var secināt, ka likumprojekta 2. panta pirmās daļu domāts attiecināt arī uz pakalpojumiem, kuriem prasības noteiktas tikai nesaistošos dokumentos (sk. arī likumprojekta 10. pantu). Atgādinām, ka privātpersonām saistošas prasības nosakāmas ārējos normatīvajos aktos, un privātpersonai nevar uzlikt par pienākumu ievērot juridiski nesaistošus dokumentus. Attiecīgi šāds regulējums neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā paredzētajām tiesībām zināt savas tiesības;
2)likumprojekta 2. panta pirmo daļu nepieciešams precizēt, atkarībā no mērķa nosakot, uz kādiem pakalpojumiem likums attiecas. Citastarp vēršam uzmanību, ka šobrīd likumprojektā vairs nav ietverta norāde, ka likums attiecas uz pakalpojumiem, kuri tiek sniegti patērētājam, tomēr uz minēto norādīts likumprojekta anotācijā. Attiecīgi, ja nepieciešams konkretizēt, uz kādiem pakalpojumiem likums attiecas, lūdzam to noteikt likumprojektā;
3) likumprojekta 2. panta otro daļu nepieciešams izslēgt vai citādi atbilstoši novērst pretrunu 2. panta otrajā daļā, vai arī sniegt pamatotu skaidrojumu. Proti, ja ar "speciālajām tiesību normām, kuras nosaka citas pakalpojumu drošuma prasības, tajā skaitā citus riskus vai citu risku kategorijas un to novēršanas veidus", ir saprotami Ministru kabineta noteikumi, kas tiks izdoti uz likumprojekta 7. pantā ietvertā pilnvarojuma pamata, tad likumprojekta 2. panta otro daļu nepieciešams izslēgt kā pretrunīgu. Papildus lūdzam skaidrot, kur un kādas pakalpojumu drošuma prasības, tajā skaitā riski vai risku kategorijas un to novēršanas veidi, ir noteikti likumprojektā;
4) reizē ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus par likumprojekta 2. panta pirmo daļu, līdzīgi nepieciešams izvērtēt un skaidrot, par kādiem normatīvajiem aktiem ir runa likumprojekta 2. panta pirmajā daļā, un, ja domāti Ministru kabineta noteikumi, kas tiks izdoti uz likumprojekta 7. pantā ietvertā pilnvarojuma pamata, tad arī likumprojekta 2. panta pirmā daļa būtu izslēdzama kā pašsaprotama.

-

Lūdzam sistēmiski izvērtēt un nošķirt iestādes uzraudzības un kontroles funkcijas, kas ir īstenojamas administratīvā procesa ietvaros, no iestāžu tiesībām administratīvā pārkāpuma procesā un novērst regulējumu, ka iestāde vienlaikus attiecībā uz personu par vienu un to pašu darbību vai bezdarbību var uzsākt divus dažādus procesus - šajā gadījumā administratīvo procesu (kontroles un uzraudzības ietvaros), kā arī atbilstoši likumprojekta 15. pantam administratīvā pārkāpuma procesu, ja kontroles un uzraudzības ietvaros konstatē, ka likumā noteiktās prasības nav ievērotas. Tā, piemēram, no likumprojekta izriet, ka par pakalpojuma drošuma prasību neievērošanu personai var tikt piemērota administratīvā atbildība. Vienlaikus gadījumā, ja iestādei ir aizdomas par pakalpojuma neatbilstību drošuma prasībām, iestāde var apturēt pakalpojuma sniegšanu uz laiku. Norādām, ka šāds regulējums neatbilst tiesību sistēmai.

-

Lūdzam likumprojekta 9. panta 2. punktā izslēgt vai atkarībā no normas mērķa precizēt vārdus "vai attiecīgās iestādes funkciju izpildi". Norādām, ka pašreiz norma nav konstruēta loģiski, jo noteic, ka: "[t]irgus uzraudzības iestāžu amatpersonas, īstenojot šajā likumā paredzēto tirgus uzraudzību un kontroli, savas kompetences ietvaros ir tiesīgas [..] pieprasīt un bez maksas saņemt no saimnieciskās darbības veicēja, fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām jebkādu informāciju, arī mutvārdos, [..] lai pārliecinātos par pakalpojumu drošuma novērtēšanu vai attiecīgās iestādes funkciju izpildi". Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojekta 9. panta 2. punktu.

-

Apzināmies, ka pašreiz līdzīga satura regulējums ietverts Preču un pakalpojumu drošuma likuma 6. panta otrajā daļā, tomēr atkārtoti atgādinām, ka privātpersonām saistošas ir prasības, kas noteiktas ārējā normatīvajā aktā. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojekta 11. pantā ietverto regulējumu. Šādu regulējumu par to, ko tirgus uzraudzības iestādes ņem vērā (proti, standartus, kas noteikti pakalpojumu drošuma jomā, tirgus uzraudzības iestāžu izstrādātas labās prakses vadlīnijas, nozaru labās prakses kodeksus, kas saskaņoti ar atbildīgo tirgus uzraudzības iestādi, jaunākos zinātnes un tehnikas līmeņa sasniegumus, kā arī zinātnisko pētnieku un ekspertu atzinumus), vērtējot pakalpojuma atbilstību drošuma prasībām, pastarpināti ir domāts piemērot arī uz pakalpojuma sniedzējiem, pat ja likumprojektā tas konkrēti nav noteikts. Atgādinām, ka nav pieļaujams ar atsauces palīdzību uzlikt par pienākumu privātpersonām ievērot juridiski nesaistošus dokumentus. Citastarp atkārtoti lūdzam skaidrot, par kādiem "standartiem, kas noteikti pakalpojumu drošuma jomā", ir runa (proti, vai ir runa par obligāti piemērojamiem Latvijas nacionālajiem standartiem Standartizācijas likuma izpratnē).
 

-

Likumprojektā būtiski pilnveidojams pamatregulējums un precizējams administratīvo pārkāpumu formulējums, skaidri un izsmeļoši norādot visas nepieciešamās administratīvā pārkāpuma pazīmes.

Likumprojekta 15. pants paredz administratīvo atbildību par:
1) normatīvajos aktos noteikto pasākumu risku novērtēšanai vai novēršanai neveikšanu vai nepienācīgu veikšanu, kā arī par pakalpojumu piedāvāšanas kārtības neievērošanu;
2) tāda pakalpojuma sniegšanu, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām drošuma prasībām.
Saistībā ar minēto atkārtoti lūdzam precizēt administratīvo pārkāpumu formulējumu, skaidri un izsmeļoši norādot visas nepieciešamās administratīvā pārkāpuma pazīmes (detalizētāk pamatojumu lasīt Tieslietu ministrijas š.g. 11. septembra iebildumā Nr. 8).
Skaidrojam, ka jebkurai personai, izlasot administratīvo pārkāpumu, būtu jāspēj saprast, par kādu tieši darbību vai bezdarbību tai var tikt piemērotas sodoša rakstura sankcijas. Nav atbalstāms administratīvais pārkāpums, kas satur pārkāpuma pazīmi "par tāda pakalpojuma sniegšanu, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām drošuma prasībām", "par normatīvajos aktos noteikto pasākumu risku novērtēšanai […], kā arī par pakalpojumu piedāvāšanas kārtības neievērošanu". Pārkāpuma pazīmes "normatīvajos aktos noteiktās" un tamlīdzīgas pazīmes neatklāj administratīvā pārkāpuma pazīmes.
Turklāt vēršam uzmanību, ka likumprojekts nenosaka, uz kādiem konkrēti pakalpojumiem attiecas likumprojektā ietvertais regulējums. Lai gan likumprojekta anotācijā tiek minēti atsevišķi pakalpojumi (piemēram, izklaides pakalpojumi), likumprojekts nenosaka pakalpojumus, kuriem ir noteiktas drošuma prasības. Attiecīgi kopumā likumprojektā ietvertais regulējums ir nekonkrēts un neskaidrs. No likumprojektā ietvertā regulējuma nav saprotams, kādiem pakalpojuma sniedzējiem vispār var tikt piemērota likumprojektā paredzētā administratīvā atbildība.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt un papildināt likumprojektu ar regulējumu, kas atklāj administratīvā pārkāpuma pazīmes un nosaka pakalpojumu sniedzējus, uz kuriem attiecas projektā noteiktais regulējums.
 

-

Atkārtoti lūdzam pilnveidot likumprojekta anotāciju, papildinot to ar administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējumu (precizējot anotāciju, izvērtējums nav veikts par katru administratīvo pārkāpumu, tas ir veikts ļoti vispārīgi). 
Papildus atkārtoti lūdzam likumprojekta anotācijā iekļaut paredzētā pārkāpuma satura skaidrojumu, norādīt korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēta administratīvā atbildība, un pamatojumu izvēlētajam soda veidam un apmēram.
Norādām, ka detalizētāks un argumentētāks skaidrojums par minēto iebildumu ir jau sniegts Tieslietu ministrijas š.g. 11. septembra iebildumā Nr. 9.

-

Lūdzam precizēt informāciju attiecībā uz terminu "administratīvā procesa ietekmes līdzekļi", jo saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, ja administratīvā akta adresāts labprātīgi to neizpilda, piemērojami piespiedu izpildes līdzekļi.
 

-