Projekta ID
22-TA-3541Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
23.12.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Iebildums
Ņemot vērā plāna V sadaļā “Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu” sniegto informāciju par Valsts kancelejai papildu nepieciešamo finansējumu plāna īstenošanai, secināms, ka visus pasākumus nebūs iespējams īstenot piešķirto līdzekļu ietvaros, attiecīgi lūdzam redakcionāli precizēt Ministru kabineta rīkojuma projekta 3. punktu un svītrot vārdus “tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros”.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Rīkojuma projekts
Iebildums
Ņemot vērā plāna V sadaļā “Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu” sniegto informāciju, ka Valsts kancelejai plāna 2.2.2.pasākuma īstenošanai būs nepieciešams papildu finansējums 2024.gadā, lūdzam redakcionāli precizēt Ministru kabineta rīkojuma projekta 4. punktu.
Piedāvātā redakcija
4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Valsts kancelejai plāna īstenošanai 2024. gadam skatīt likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem.
3.
Plāna projekts
Iebildums
Izsakām iebildumus saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.-2025. gadam projekta 1. apakšmērķa ietvaros īstenojamo pasākumu 1.7., 1.12. un 2.6. uzdevumu:
1) 1.7. uzdevumam “Pārskatīt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 6.pantā noteiktos vispārējos valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumus, nodrošinot samērīgus un likuma mērķim atbilstošus ierobežojumus.” kā atbildīgā institūcija ir noteikts arī VID.
VID iebilst, ka VID tiek noteikts kā viens no galvenajiem izpildītājiem, jo atbilstoši IKNL 5.pantā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.pantā noteiktajam, valsts politiku korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā īsteno KNAB, kā arī kontrolē IKNL izpildi. Tostarp, saskaņā ar IKNL noteikto, jautājumi, kas saistīti ar valsts amatpersonām noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem ir KNAB kompetencē un KNAB arī kontrolē valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.
Turklāt IKNL valsts amatpersonām noteiktās valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu vai aizliegumu normas attiecas ne tikai uz VID, bet arī uz citām institūcijām. VID ir un var būt līdzatbildīgā institūcija tikai jautājumos, kas attiecas tieši uz VID valsts amatpersonu amatu savienošanas ierobežojumiem un aizliegumiem, bet VID nav atbildīga vai līdzatbildīga par citām institūcijām. Līdz ar to VID nevar arī būt kā atbildīgā institūcija 1. apakšmērķa ietvaros īstenojamo pasākumu 1.7. uzdevumam un nevar arī būt arī kā līdzatbildīgais par citām institūcijām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikt, ka 1. apakšmērķa ietvaros īstenojamo pasākumu 1.7. uzdevumam kā atbildīgās par uzdevuma īstenošanu ir tikai KNAB, savukārt kā līdzatbildīgās institūcijas ir nosakāmas visas institūcijas, uz kurām attiecas IKNL amatu savienošanas ierobežojumu un aizliegumu tiesības normas.
2) 1.12. uzdevumam “Veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot valsts amatpersonas deklarācijā iekļaut informāciju par valsts amatpersonas īpašumā esošajām kriptovalūtām (skaits uz 31.decembri)” kā atbildīgā institūcija ir noteikta FM (VID).
FM iebilst, ka FM (VID) tiek noteikti kā galvenie izpildītāji, jo KNAB, atbilstoši IKNL 5.pantā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.pantā noteiktajam, īsteno valsts politiku korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā un kontrolē arī IKNL izpildi. Turklāt KNAB, saskaņā ar IKNL 27. panta trešajā daļā noteikto, arī pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas, lai savas kompetences ietvaros izskatītu lietas par šā likuma un citu likumu pārkāpumiem. Tāpēc kā atbildīgā institūcija ir jānoteic KNAB (arī saistībā ar grozījumiem IKNL), bet FM (VID) var būt kā līdzatbildīgā institūcija un sniegt atbalstu atbilstoši savai kompetencei.
VID, saskaņā ar IKNL 28.panta pirmajā un 1.2 daļā noteikto, ir pienākums pārbaudīt, vai valsts amatpersonas deklarācija ir iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā, un iesniegta noteiktajā termiņā, kā arī VID salīdzina deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju.
Tādējādi, KNAB ir pienākumus savu funkciju veikšanai lemt par normatīvo regulējumu (arī veikt grozījumus IKNL un MK noteikumos) saistībā ar valsts amatpersonas deklarācijās norādāmās informācijas apjomu, valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanu, cita starp arī, ja valsts amatpersonas deklarācijā nepieciešams iekļaut informāciju par valsts amatpersonai piederošajām kriptovalūtām.
FM ieskatā (ievērojot, ka VID, atbilstoši noteiktajai kompetencei, pārbauda valsts amatpersonas deklarācijas) ir jābūt kontroles mehānismam, lai būtu iespējams pārliecināties par kriptovalūtas esību. VID rīcībā nav informācija piederošajām kriptovalūtām vai ar to saistītajiem darījumiem, jo darījumi ar kriptovalūtu tiek veikti un kriptovalūta tiek uzkrāta dažādās biržās, platformās, bankās utt., kas tostarp atrodas arī ārvalstīs. Tāpēc saistībā ar kriptovalūtu VID nebūs iespējams salīdzināt valsts amatpersonas deklarācijā norādīto informāciju ar VID rīcībā esošo informāciju, jo VID rīcībā nav informācija par piederošo kriptovalūtu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikt 1. apakšmērķa ietvaros īstenojamo pasākumu 1.12. uzdevumam kā atbildīgo par uzdevuma īstenošanu noteikt KNAB, savukārt FM (VID) kā līdzatbildīgo. (VID, NASIPD)
3) 2.6. uzdevumam “Pilnveidot un attīstīt valsts amatpersonu ienākumu likumības kontroli, kā arī tās ietvaros attīstīt spēju identificēt korupcijas riskus.” kā atbildīgā institūcija ir noteikts VID.
VID iebilst, ka VID tiek noteikts kā galvenais izpildītājs, jo KNAB, atbilstoši IKNL 5.pantā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.pantā noteiktajam, īsteno valsts politiku korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā un kontrolē arī IKNL izpildi, konkrēti 7.panta 8.punktā ir noteikts, ka KNAB izstrādā metodiku korupcijas novēršanai un apkarošanai valsts un pašvaldību iestādēs un privātajā sektorā. Turklāt KNAB, saskaņā ar IKNL 27. panta trešajā daļā noteikto, arī pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas, lai savas kompetences ietvaros izskatītu lietas par šā likuma un citu likumu pārkāpumiem. VID skatījumā KNAB kompetencē ir jautājumi, kas saistīti ar korupcijas novēršanu un korupcijas riskiem, tostarp izstrādāt metodiku, lai labāk identificētu korupcijas riskus. Tāpēc kā atbildīgā institūcija ir jānoteic KNAB (arī saistībā ar normatīvā regulēja grozījumiem), bet VID var būt kā līdzatbildīgā institūcija un sniegt atbalstu atbilstoši savai kompetencei.
VID šajā gadījumā var būt līdzatbildīgais, lai dalītos pieredzē par savā kompetencē veikto VID amatpersonu deklarāciju kontroli, ņemot vērā korupcijas risku specifiku konkrētajās VID amatpersonu darbības jomās. Šajā gadījumā KNAB kā politikas veidotājam un informācijas par citu jomu amatpersonu iespējamiem korupcijas riskiem turētājam ir jāizvērtē kādā veidā izmantojamās deklarācijās iekļautas ziņas korupcijas risku identifikācijā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikt 1. apakšmērķa ietvaros īstenojamo pasākumu 2.6. uzdevumam kā atbildīgo par uzdevuma īstenošanu noteikt KNAB, savukārt VID kā līdzatbildīgo.
1) 1.7. uzdevumam “Pārskatīt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 6.pantā noteiktos vispārējos valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumus, nodrošinot samērīgus un likuma mērķim atbilstošus ierobežojumus.” kā atbildīgā institūcija ir noteikts arī VID.
VID iebilst, ka VID tiek noteikts kā viens no galvenajiem izpildītājiem, jo atbilstoši IKNL 5.pantā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.pantā noteiktajam, valsts politiku korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā īsteno KNAB, kā arī kontrolē IKNL izpildi. Tostarp, saskaņā ar IKNL noteikto, jautājumi, kas saistīti ar valsts amatpersonām noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem ir KNAB kompetencē un KNAB arī kontrolē valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.
Turklāt IKNL valsts amatpersonām noteiktās valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu vai aizliegumu normas attiecas ne tikai uz VID, bet arī uz citām institūcijām. VID ir un var būt līdzatbildīgā institūcija tikai jautājumos, kas attiecas tieši uz VID valsts amatpersonu amatu savienošanas ierobežojumiem un aizliegumiem, bet VID nav atbildīga vai līdzatbildīga par citām institūcijām. Līdz ar to VID nevar arī būt kā atbildīgā institūcija 1. apakšmērķa ietvaros īstenojamo pasākumu 1.7. uzdevumam un nevar arī būt arī kā līdzatbildīgais par citām institūcijām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikt, ka 1. apakšmērķa ietvaros īstenojamo pasākumu 1.7. uzdevumam kā atbildīgās par uzdevuma īstenošanu ir tikai KNAB, savukārt kā līdzatbildīgās institūcijas ir nosakāmas visas institūcijas, uz kurām attiecas IKNL amatu savienošanas ierobežojumu un aizliegumu tiesības normas.
2) 1.12. uzdevumam “Veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot valsts amatpersonas deklarācijā iekļaut informāciju par valsts amatpersonas īpašumā esošajām kriptovalūtām (skaits uz 31.decembri)” kā atbildīgā institūcija ir noteikta FM (VID).
FM iebilst, ka FM (VID) tiek noteikti kā galvenie izpildītāji, jo KNAB, atbilstoši IKNL 5.pantā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.pantā noteiktajam, īsteno valsts politiku korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā un kontrolē arī IKNL izpildi. Turklāt KNAB, saskaņā ar IKNL 27. panta trešajā daļā noteikto, arī pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas, lai savas kompetences ietvaros izskatītu lietas par šā likuma un citu likumu pārkāpumiem. Tāpēc kā atbildīgā institūcija ir jānoteic KNAB (arī saistībā ar grozījumiem IKNL), bet FM (VID) var būt kā līdzatbildīgā institūcija un sniegt atbalstu atbilstoši savai kompetencei.
VID, saskaņā ar IKNL 28.panta pirmajā un 1.2 daļā noteikto, ir pienākums pārbaudīt, vai valsts amatpersonas deklarācija ir iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā, un iesniegta noteiktajā termiņā, kā arī VID salīdzina deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju.
Tādējādi, KNAB ir pienākumus savu funkciju veikšanai lemt par normatīvo regulējumu (arī veikt grozījumus IKNL un MK noteikumos) saistībā ar valsts amatpersonas deklarācijās norādāmās informācijas apjomu, valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanu, cita starp arī, ja valsts amatpersonas deklarācijā nepieciešams iekļaut informāciju par valsts amatpersonai piederošajām kriptovalūtām.
FM ieskatā (ievērojot, ka VID, atbilstoši noteiktajai kompetencei, pārbauda valsts amatpersonas deklarācijas) ir jābūt kontroles mehānismam, lai būtu iespējams pārliecināties par kriptovalūtas esību. VID rīcībā nav informācija piederošajām kriptovalūtām vai ar to saistītajiem darījumiem, jo darījumi ar kriptovalūtu tiek veikti un kriptovalūta tiek uzkrāta dažādās biržās, platformās, bankās utt., kas tostarp atrodas arī ārvalstīs. Tāpēc saistībā ar kriptovalūtu VID nebūs iespējams salīdzināt valsts amatpersonas deklarācijā norādīto informāciju ar VID rīcībā esošo informāciju, jo VID rīcībā nav informācija par piederošo kriptovalūtu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikt 1. apakšmērķa ietvaros īstenojamo pasākumu 1.12. uzdevumam kā atbildīgo par uzdevuma īstenošanu noteikt KNAB, savukārt FM (VID) kā līdzatbildīgo. (VID, NASIPD)
3) 2.6. uzdevumam “Pilnveidot un attīstīt valsts amatpersonu ienākumu likumības kontroli, kā arī tās ietvaros attīstīt spēju identificēt korupcijas riskus.” kā atbildīgā institūcija ir noteikts VID.
VID iebilst, ka VID tiek noteikts kā galvenais izpildītājs, jo KNAB, atbilstoši IKNL 5.pantā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.pantā noteiktajam, īsteno valsts politiku korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā un kontrolē arī IKNL izpildi, konkrēti 7.panta 8.punktā ir noteikts, ka KNAB izstrādā metodiku korupcijas novēršanai un apkarošanai valsts un pašvaldību iestādēs un privātajā sektorā. Turklāt KNAB, saskaņā ar IKNL 27. panta trešajā daļā noteikto, arī pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas, lai savas kompetences ietvaros izskatītu lietas par šā likuma un citu likumu pārkāpumiem. VID skatījumā KNAB kompetencē ir jautājumi, kas saistīti ar korupcijas novēršanu un korupcijas riskiem, tostarp izstrādāt metodiku, lai labāk identificētu korupcijas riskus. Tāpēc kā atbildīgā institūcija ir jānoteic KNAB (arī saistībā ar normatīvā regulēja grozījumiem), bet VID var būt kā līdzatbildīgā institūcija un sniegt atbalstu atbilstoši savai kompetencei.
VID šajā gadījumā var būt līdzatbildīgais, lai dalītos pieredzē par savā kompetencē veikto VID amatpersonu deklarāciju kontroli, ņemot vērā korupcijas risku specifiku konkrētajās VID amatpersonu darbības jomās. Šajā gadījumā KNAB kā politikas veidotājam un informācijas par citu jomu amatpersonu iespējamiem korupcijas riskiem turētājam ir jāizvērtē kādā veidā izmantojamās deklarācijās iekļautas ziņas korupcijas risku identifikācijā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikt 1. apakšmērķa ietvaros īstenojamo pasākumu 2.6. uzdevumam kā atbildīgo par uzdevuma īstenošanu noteikt KNAB, savukārt VID kā līdzatbildīgo.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Plāna projekts
Iebildums
IUB pievienojas FM izteiktajam iebildumam attiecībā par plāna 4.2.apakšpunktā Finanšu ministrijai un IUB paredzēto uzdevumu.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Plāna projekts
Iebildums
Iebilstam pret plāna projekta 4.2.apakšpunktā paredzēto uzdevumu Finanšu ministrijai un Iepirkumu uzraudzības birojam "izvērtēt iespēju Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) nodrošināt informācijas publicēšanu (arī atvērtu datu formā) par publisku personu institūciju veiktajiem iepirkumiem un rakstiski noslēgtajiem publiskajiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem neatkarīgi no to līgumcenas, kā arī izvērtēt normatīvā regulējuma grozījumu nepieciešamība (tostarp administratīvais slogs un publikāciju lietderība, nosakot konkrētus līgumcenu sliekšņus)." Finanšu ministrijas un Iepirkumu uzraudzības biroja ieskatā, minētais uzdevums no plāna ir svītrojams, ņemot vērā tālāk minēto:
1) Paskaidrojam, ka publisko iepirkumu tiesiskais regulējums regulē iepirkumu līgumu noslēgšanu pie noteiktām līgumcenu robežvērtībām (šobrīd Publisko iepirkumu likuma prasības ir attiecināmas, ja noslēdzamā līguma paredzamā līgumcena ir no 10 000 euro piegādēm/pakalpojumiem un 20 000 euro būvdarbiem), un šobrīd spēkā esošais publisko iepirkumu tiesiskais regulējums jau paredz visu iepirkumu līgumu, kas slēgti saskaņā ar publisko iepirkumu regulējumu, publicēšanu Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Tā kā minētais plāna projekta uzdevums paredz izvērtēt iespēju noteikt, ka EIS publicējami iepirkumu līgumi neatkarīgi no to līgumcenas, proti, publicēt t.s. "zemsliekšņu iepirkumu" līgumus, Finanšu ministrija nevar atbalstīt šādu publisko iepirkumu regulējuma paplašināšanu ar atsevišķiem nosacījumiem par tādu līgumu publicēšanu, kas neietilpst spēkā esošā publisko iepirkumu tiesiskā regulējuma tvērumā (t.i., "zemsliekšņu iepirkumu" līgumiem).
2) Vēršam uzmanību, ka spēkā esošā Publisko iepirkumu likuma pieņemšanas procesā viens no būtiskākajiem diskusiju tematiem bija tieši regulējuma attiecināšanas robežvērtību summu diapazona noteikšana, rezultātā gan iestādēm vienojoties, gan likumdevējam lemjot par šobrīd spēkā esošajām robežvērtībām. Ņemot vērā, ka arī plāna projektā nav sniegta informācija par indikācijām robežvērtību pārskatīšanas nepieciešamībai, kā arī tādas līdz šim nav identificējusi Finanšu ministrija, mūsu ieskatā, šobrīd spēkā esošās publisko iepirkumu regulējuma piemērošanas līgumcenu robežvērtības jau ir pilnvērtīgi izdiskutētas un nav pamata tās pārskatīt.
3) Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2007.gada 6.marta noteikumi Nr.171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" (spēkā no 2007.gada 10.marta līdz 2018.gada 28.septembrim) redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 28.septembrim, paredzēja iestādēm pienākumu savā tīmekļvietnē ievietot informāciju par iestādes rakstiski noslēgtajiem publiskajiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem neatkarīgi no to līgumcenas. Savukārt Ministru kabineta 2018.gada 25.septembra noteikumos Nr.611 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" (spēkā no 2018.gada 28.septembra līdz 2020.gada 18.jūlijam), ar kuru spēkā stāšanos spēku zaudēja iepriekš minētie Ministru kabineta noteikumi, vairs šāda prasība, ka iestādēm jāpublicē visi to noslēgtie līgumi neatkarīgi no līgumcenas, vairs netiek noteikta. Attiecīgi, Finanšu ministrijas ieskatā, ar minēto noteikumu pieņemšanu (2018.gada 25.septembrī) jau ir ticis izvērtēts jautājums par pieejas maiņu, un iestādes attiecīgo noteikumu saskaņošanas procesā un likumdevējs, attiecīgos noteikumus pieņemot, tika nolēmis vairs neparedzēt "zemsliekšņu iepirkumu" līgumu publicēšanu.
3) Papildus vēlamies uzvērt, ka pēdējos gados ir veikti būtiskas reformas un pasākumi, lai veicinātu publisko iepirkumu atklātību un informācijas par noslēgtajiem iepirkumu līgumiem pieejamību - proti, ir veiktas izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā, nodrošinot to, ka visi regulējuma tvērumā ietilpstošie iepirkumu līgumi un to grozījumi tiek publicēti EIS. Tāpat ar 2023.gada 1.janvāri tiek izveidots līgumu reģistrs, kas ērtā vizuālā formā attēlo informāciju par publisko iepirkumu līgumiem, tostarp par tajos veiktajiem grozījumiem un faktisko gala izpildi.
1) Paskaidrojam, ka publisko iepirkumu tiesiskais regulējums regulē iepirkumu līgumu noslēgšanu pie noteiktām līgumcenu robežvērtībām (šobrīd Publisko iepirkumu likuma prasības ir attiecināmas, ja noslēdzamā līguma paredzamā līgumcena ir no 10 000 euro piegādēm/pakalpojumiem un 20 000 euro būvdarbiem), un šobrīd spēkā esošais publisko iepirkumu tiesiskais regulējums jau paredz visu iepirkumu līgumu, kas slēgti saskaņā ar publisko iepirkumu regulējumu, publicēšanu Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Tā kā minētais plāna projekta uzdevums paredz izvērtēt iespēju noteikt, ka EIS publicējami iepirkumu līgumi neatkarīgi no to līgumcenas, proti, publicēt t.s. "zemsliekšņu iepirkumu" līgumus, Finanšu ministrija nevar atbalstīt šādu publisko iepirkumu regulējuma paplašināšanu ar atsevišķiem nosacījumiem par tādu līgumu publicēšanu, kas neietilpst spēkā esošā publisko iepirkumu tiesiskā regulējuma tvērumā (t.i., "zemsliekšņu iepirkumu" līgumiem).
2) Vēršam uzmanību, ka spēkā esošā Publisko iepirkumu likuma pieņemšanas procesā viens no būtiskākajiem diskusiju tematiem bija tieši regulējuma attiecināšanas robežvērtību summu diapazona noteikšana, rezultātā gan iestādēm vienojoties, gan likumdevējam lemjot par šobrīd spēkā esošajām robežvērtībām. Ņemot vērā, ka arī plāna projektā nav sniegta informācija par indikācijām robežvērtību pārskatīšanas nepieciešamībai, kā arī tādas līdz šim nav identificējusi Finanšu ministrija, mūsu ieskatā, šobrīd spēkā esošās publisko iepirkumu regulējuma piemērošanas līgumcenu robežvērtības jau ir pilnvērtīgi izdiskutētas un nav pamata tās pārskatīt.
3) Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2007.gada 6.marta noteikumi Nr.171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" (spēkā no 2007.gada 10.marta līdz 2018.gada 28.septembrim) redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 28.septembrim, paredzēja iestādēm pienākumu savā tīmekļvietnē ievietot informāciju par iestādes rakstiski noslēgtajiem publiskajiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem neatkarīgi no to līgumcenas. Savukārt Ministru kabineta 2018.gada 25.septembra noteikumos Nr.611 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" (spēkā no 2018.gada 28.septembra līdz 2020.gada 18.jūlijam), ar kuru spēkā stāšanos spēku zaudēja iepriekš minētie Ministru kabineta noteikumi, vairs šāda prasība, ka iestādēm jāpublicē visi to noslēgtie līgumi neatkarīgi no līgumcenas, vairs netiek noteikta. Attiecīgi, Finanšu ministrijas ieskatā, ar minēto noteikumu pieņemšanu (2018.gada 25.septembrī) jau ir ticis izvērtēts jautājums par pieejas maiņu, un iestādes attiecīgo noteikumu saskaņošanas procesā un likumdevējs, attiecīgos noteikumus pieņemot, tika nolēmis vairs neparedzēt "zemsliekšņu iepirkumu" līgumu publicēšanu.
3) Papildus vēlamies uzvērt, ka pēdējos gados ir veikti būtiskas reformas un pasākumi, lai veicinātu publisko iepirkumu atklātību un informācijas par noslēgtajiem iepirkumu līgumiem pieejamību - proti, ir veiktas izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā, nodrošinot to, ka visi regulējuma tvērumā ietilpstošie iepirkumu līgumi un to grozījumi tiek publicēti EIS. Tāpat ar 2023.gada 1.janvāri tiek izveidots līgumu reģistrs, kas ērtā vizuālā formā attēlo informāciju par publisko iepirkumu līgumiem, tostarp par tajos veiktajiem grozījumiem un faktisko gala izpildi.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Plāna projekts
Iebildums
Plāna 1.4. pasākums ir vērsts uz to, lai pārskatītu valsts amatpersonu loku Nacionālajos bruņotajos spēkos, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījumu vietu pārvaldē atbilstoši izvērtējumam par nodarbināto veicamajām funkcijām un nepieciešamības gadījumā sagatavotu grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, veicot arī skaitliskās izmaiņas valsts amatpersonu sarakstos Nacionālajos bruņotajos spēkos, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījumu vietu pārvaldē, par atbildīgo iestādi nosakot FM (VID).
Vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija atbilstoši tās darbību reglamentējošiem normatīviem aktiem, tajā skaitā kompetences sadalījumam neveido politiku interešu konfliktu un korupcijas novēršanas jomā, līdz ar ko tās pilnvarās neietilpst noteikt, paplašināt vai sašaurināt valsts amatpersonu loku. Tajā skaitā Finanšu ministrijas pilnvarās neietilpst un no praktiskā viedokļa nav iespējams izvērtēt Nacionālajos bruņotajos spēkos, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījumu vietu pārvaldē un citās institūcijās nodarbināto amatpersonu veicamos uzdevumus, lai objektīvi un pilnvērtīgi spētu novērtēt to atbilstību vai neatbilstību valsts amatpersonu sarakstam.
Finanšu ministrijas ieskatā KNAB būtu nepieciešams pārrunāt ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu Ministriju un Tieslietu ministriju Nacionālajos bruņotajos spēkos, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošo veicamo darba pienākumu ietvaru, lai gūtu pilnvērtīgu priekšstatu par to veicamajiem pienākumiem un to vai tās ir, vai nav iekļaujamas valsts amatpersonu sarakstā, ņemot vērā, ka KNAB atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā ietvertajam - kontrolē likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu; analizē normatīvos aktus un normatīvo aktu projektus, kā arī ierosina izdarīt tajos grozījumus, iesniedz priekšlikumus jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanai; likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajā apjomā pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas.
Ievērojot augstāk minēto Finanšu ministrija iebilst, ka tā tiek noteikta par atbildīgo iestādi 1.4. pasākuma izpildē, vienlaikus aicinot noteikt par atbildīgo institūciju 1.4. pasākumā īstenošanā KNAB.
Vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija atbilstoši tās darbību reglamentējošiem normatīviem aktiem, tajā skaitā kompetences sadalījumam neveido politiku interešu konfliktu un korupcijas novēršanas jomā, līdz ar ko tās pilnvarās neietilpst noteikt, paplašināt vai sašaurināt valsts amatpersonu loku. Tajā skaitā Finanšu ministrijas pilnvarās neietilpst un no praktiskā viedokļa nav iespējams izvērtēt Nacionālajos bruņotajos spēkos, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījumu vietu pārvaldē un citās institūcijās nodarbināto amatpersonu veicamos uzdevumus, lai objektīvi un pilnvērtīgi spētu novērtēt to atbilstību vai neatbilstību valsts amatpersonu sarakstam.
Finanšu ministrijas ieskatā KNAB būtu nepieciešams pārrunāt ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu Ministriju un Tieslietu ministriju Nacionālajos bruņotajos spēkos, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošo veicamo darba pienākumu ietvaru, lai gūtu pilnvērtīgu priekšstatu par to veicamajiem pienākumiem un to vai tās ir, vai nav iekļaujamas valsts amatpersonu sarakstā, ņemot vērā, ka KNAB atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā ietvertajam - kontrolē likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu; analizē normatīvos aktus un normatīvo aktu projektus, kā arī ierosina izdarīt tajos grozījumus, iesniedz priekšlikumus jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanai; likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajā apjomā pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas.
Ievērojot augstāk minēto Finanšu ministrija iebilst, ka tā tiek noteikta par atbildīgo iestādi 1.4. pasākuma izpildē, vienlaikus aicinot noteikt par atbildīgo institūciju 1.4. pasākumā īstenošanā KNAB.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Plāna projekts
Iebildums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.-2025. gadam 2.rīcības virziena punktā Nr.2.4. minēts uzdevums izvērtēt iespēju Latvijā ieviest ģimenes ienākumu deklarācijas sistēmu attiecībā uz valsts augstāko amatpersonu radiniekiem.
Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka šobrīd neiezīmējas skaidrs priekšstats par plāna 2.4. punktā ietvertā pasākuma jēgu proti, ģimenes ienākumu deklarācijas ieviešanas nepieciešamību, kāds ir šī pasākuma mērķis, it īpaši, ka Finanšu ministrija nav bijusi šī pasākuma formulētāja, lai spētu šo pasākumu turpmāk kvalitatīvi izvērtēt un virzīt. Vienlaikus ģimenes ienākumu deklarācijas ieviešanas nepieciešamība būtu jāvērtē no administratīvā sloga aspekta, samērīguma principa, it īpaši, ka šobrīd jau pastāv Mantiskā stāvokļa deklarācija, Gada ienākuma deklarācija. Tāpat Finanšu ministrija informē, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022.gada 23.marta rīkojumu Nr.201) 5.1.pasākums nosaka uzdevumu izstrādāt normatīvo regulējumu par ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas pienākumu. Tādējādi Finanšu ministrijas ieskatā, nav lietderīgi vērtēt papildus jaunas deklarācijas ieviešanas nepieciešamību, jo tajā norādāmā informācija vismaz daļēji var pārklāties, kas palielinātu slogu gan privātpersonai, gan Valsts ieņēmumu dienestam.
Papildus norādām, ka priekšlikums atsevišķas deklarācijas ieviešanai, kura attiektos tieši uz amatpersonu ģimenes locekļiem jau pirmšķietami pārlieku aizskar trešo pušu intereses un tiesības. Katrs informācijas pieprasījums no privātpersonas ir jāpamato ar noteiktu mērķi. Vienmēr ir jāizvērtē, vai personai uzliktais pienākums pārlieku neaizskar tās tiesības attiecībā pret ieguvumu, kādu valsts gūtu. Šajā sakarā par amatpersonas deklarācijas publiskošanu un personas datu aizsardzību Eiropas Savienības Tiesas 1. augusta spriedumā lietā C-184/20 ir izteikta atziņa, ka, samērojot no privāto interešu deklarācijās ietverto personas datu publiskošanas izrietošo iejaukšanos ar vispārējo interešu mērķiem novērst interešu konfliktus un korupciju publiskajā sektorā – ir jāņem vērā tostarp korupcijas parādības konkrētās izpausmes un vēriens attiecīgās dalībvalsts valsts pārvaldē, un tāpēc rezultāts, kas izriet no šā mērķa samērošanas ar datu subjekta tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un savu personas datu aizsardzību, var arī nebūt vienāds visās dalībvalstīs.
Tāpat neapdomīgu priekšlikumu dēļ ieviestu pārmaiņu rezultātā likumdevējs var netīši pavērt jaunu diskrimināciju pret noteiktām sabiedrības grupām. Minētajā spriedumā ir norādīts, ka deklarācijā ietvertie personas dati, iespējams, var atklāt informāciju par deklarācijas iesniedzēja, viņa laulātā, faktiskā vai reģistrētā dzīvesbiedra, kā arī viņa bērnu privāto dzīvi, un tāpēc ar šo datu izpaušanu tiek pārkāptas datu subjektu tiesības uz viņu privātās dzīves neaizskaramību. Proti, šie dati varot atklāt ļoti sensitīvu informāciju, kā piemēram, par datu subjekta kopdzīvi bez laulības noslēgšanas vai ar tā paša dzimuma personu, kuru izpaušana var radīt ievērojamas neērtības šo personu privātajā dzīvē.
Finanšu ministrija uzsver, ka ir kritiski vērtējama papildus jaunu pienākumu uzlikšana, šajā gadījumā amatpersonu ģimenes locekļiem, ja informāciju iespējams iegūt mazāk tiesību aizskarošā veidā ar alternatīviem risinājumiem. No Eiropas savienības pamatprincipiem un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem izriet ne tikai apņemšanās cīnīties pret korupciju, bet arī apņemšanās aizsargāt privātpersonu tiesības, kuru ierobežošana nekad nevar būt par pašmērķi. Uzdevuma mērķa pamatojums nekādā veidā nerada skaidru pārliecību par to, ka papildus jau pašlaik spēkā esošajiem pienākumiem, jaunu pienākumu uzlikšana radītu pozitīvu rezultātu.
Ievērojot iepriekš minēto, Finanšu ministrija iebilst par tās noteikšanu par atbildīgo iestādi Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.-2025. gadam 2.4. pasākumam.
Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka šobrīd neiezīmējas skaidrs priekšstats par plāna 2.4. punktā ietvertā pasākuma jēgu proti, ģimenes ienākumu deklarācijas ieviešanas nepieciešamību, kāds ir šī pasākuma mērķis, it īpaši, ka Finanšu ministrija nav bijusi šī pasākuma formulētāja, lai spētu šo pasākumu turpmāk kvalitatīvi izvērtēt un virzīt. Vienlaikus ģimenes ienākumu deklarācijas ieviešanas nepieciešamība būtu jāvērtē no administratīvā sloga aspekta, samērīguma principa, it īpaši, ka šobrīd jau pastāv Mantiskā stāvokļa deklarācija, Gada ienākuma deklarācija. Tāpat Finanšu ministrija informē, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022.gada 23.marta rīkojumu Nr.201) 5.1.pasākums nosaka uzdevumu izstrādāt normatīvo regulējumu par ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas pienākumu. Tādējādi Finanšu ministrijas ieskatā, nav lietderīgi vērtēt papildus jaunas deklarācijas ieviešanas nepieciešamību, jo tajā norādāmā informācija vismaz daļēji var pārklāties, kas palielinātu slogu gan privātpersonai, gan Valsts ieņēmumu dienestam.
Papildus norādām, ka priekšlikums atsevišķas deklarācijas ieviešanai, kura attiektos tieši uz amatpersonu ģimenes locekļiem jau pirmšķietami pārlieku aizskar trešo pušu intereses un tiesības. Katrs informācijas pieprasījums no privātpersonas ir jāpamato ar noteiktu mērķi. Vienmēr ir jāizvērtē, vai personai uzliktais pienākums pārlieku neaizskar tās tiesības attiecībā pret ieguvumu, kādu valsts gūtu. Šajā sakarā par amatpersonas deklarācijas publiskošanu un personas datu aizsardzību Eiropas Savienības Tiesas 1. augusta spriedumā lietā C-184/20 ir izteikta atziņa, ka, samērojot no privāto interešu deklarācijās ietverto personas datu publiskošanas izrietošo iejaukšanos ar vispārējo interešu mērķiem novērst interešu konfliktus un korupciju publiskajā sektorā – ir jāņem vērā tostarp korupcijas parādības konkrētās izpausmes un vēriens attiecīgās dalībvalsts valsts pārvaldē, un tāpēc rezultāts, kas izriet no šā mērķa samērošanas ar datu subjekta tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un savu personas datu aizsardzību, var arī nebūt vienāds visās dalībvalstīs.
Tāpat neapdomīgu priekšlikumu dēļ ieviestu pārmaiņu rezultātā likumdevējs var netīši pavērt jaunu diskrimināciju pret noteiktām sabiedrības grupām. Minētajā spriedumā ir norādīts, ka deklarācijā ietvertie personas dati, iespējams, var atklāt informāciju par deklarācijas iesniedzēja, viņa laulātā, faktiskā vai reģistrētā dzīvesbiedra, kā arī viņa bērnu privāto dzīvi, un tāpēc ar šo datu izpaušanu tiek pārkāptas datu subjektu tiesības uz viņu privātās dzīves neaizskaramību. Proti, šie dati varot atklāt ļoti sensitīvu informāciju, kā piemēram, par datu subjekta kopdzīvi bez laulības noslēgšanas vai ar tā paša dzimuma personu, kuru izpaušana var radīt ievērojamas neērtības šo personu privātajā dzīvē.
Finanšu ministrija uzsver, ka ir kritiski vērtējama papildus jaunu pienākumu uzlikšana, šajā gadījumā amatpersonu ģimenes locekļiem, ja informāciju iespējams iegūt mazāk tiesību aizskarošā veidā ar alternatīviem risinājumiem. No Eiropas savienības pamatprincipiem un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem izriet ne tikai apņemšanās cīnīties pret korupciju, bet arī apņemšanās aizsargāt privātpersonu tiesības, kuru ierobežošana nekad nevar būt par pašmērķi. Uzdevuma mērķa pamatojums nekādā veidā nerada skaidru pārliecību par to, ka papildus jau pašlaik spēkā esošajiem pienākumiem, jaunu pienākumu uzlikšana radītu pozitīvu rezultātu.
Ievērojot iepriekš minēto, Finanšu ministrija iebilst par tās noteikšanu par atbildīgo iestādi Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.-2025. gadam 2.4. pasākumam.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Plāna projekts
Iebildums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.-2025. gadam 1.rīcības virziena punktā Nr.1.11. minēts uzdevums izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot valsts amatpersonas deklarācijā uzrādītās skaidrās naudas uzkrājuma ieskaitīšanu kredītiestādē, nosakot aizliegumu veidot skaidras naudas uzkrājumus virs noteikta sliekšņa. Finanšu ministrija informē, ka jau vairākus gadus atpakaļ tā virzīja līdzīga veida grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu likumā (likumprojektsNr: 893/Lp), paredzot skaidras naudas uzkrājumu ierobežojumus valsts amatpersonām, taču Saeimā deputāti tālāk šis likumprojektu nevirzīja.
Ņemot vērā, ka tas jau ir bijis darīts, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav sniedzis jaunus argumentus šāda regulējuma nepieciešamībai, kā arī nav pamatojis, kā tieši situācija ir mainījusies (pasliktinājusies) salīdzinot ar iepriekšējo periodu, kas prasītu šāda regulējuma izstrādi, Finanšu ministrija šāda uzdevuma iekļaušanu plānā neuzskata par nelietderīgu. Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzskata, ka šis uzdevums ir saglabājams, tad lūdzam to būt par atbildīgo izpildītāju šim 1.rīcības virziena punktā Nr.1.11. minētajam uzdevumam, svītrojot Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu no atbildīgo izpildītāju saraksta.
Ņemot vērā, ka tas jau ir bijis darīts, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav sniedzis jaunus argumentus šāda regulējuma nepieciešamībai, kā arī nav pamatojis, kā tieši situācija ir mainījusies (pasliktinājusies) salīdzinot ar iepriekšējo periodu, kas prasītu šāda regulējuma izstrādi, Finanšu ministrija šāda uzdevuma iekļaušanu plānā neuzskata par nelietderīgu. Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzskata, ka šis uzdevums ir saglabājams, tad lūdzam to būt par atbildīgo izpildītāju šim 1.rīcības virziena punktā Nr.1.11. minētajam uzdevumam, svītrojot Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu no atbildīgo izpildītāju saraksta.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Plāna projekts
Iebildums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.-2025. gadam 1.rīcības virziena punktā Nr.1.12. minētajam uzdevumam veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot valsts amatpersonas deklarācijā iekļaut informāciju par valsts amatpersonas īpašumā esošajām kriptovalūtām (skaits uz 31.decembri), kā atbildīgās institūcijas ir noteiktas Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests. Finanšu ministrijas ieskatā šis apstāklis ir kritiski vērtējams, jo atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 5.pantā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.pantā noteiktajam, valsts politiku korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā īsteno Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Finanšu ministrijas ieskatā šī uzdevuma izpilde ir tieši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetencē, un tādējādi tas ir nosakāms kā galvenais izpildītājs.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Plāna projekts
Iebildums
Lūdzam izvērtēt un precizēt Pretkorupcijas pasākuma plāna III sadaļas "Plāna mērķi un rīcības virzieni" "5. apakšmērķis: Ierobežot naudas varu politikā" 62. lpp. trešajā rindkopā norādīto, t.i., aizstājot vārdus "plānošanas periodā" ar vārdiem "ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā". Papildu aicinu precizēt informāciju par VAS projektu. Vēršam uzmanību, ka jaunajā plānošanas periodā ir Eiropas Sociālais fonds Plus. Tāpat aicinu, skaidrot norādīto informāciju par projektu Nr.3.4.2.0/15/I/002 “Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā”. Vēršu uzmanību, ka ES struktūrfondu un Kohēzijas 2014.-2020.gada plānošanas perioda projektu maksimālais īstenošanas termiņš 2023.gada 31.decembris.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Plāna projekts
Iebildums
Lūdzam papildināt plāna V sadaļas “Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu” pirmajā rindkopā sniegto informāciju norādot, ka jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Valsts kancelejai plāna īstenošanai 2024. gadam skatāms likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Plāna projekts
Iebildums
Lūdzam precizēt plāna V sadaļā “Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu” sniegto informāciju par nepieciešamo papildu finansējumu 2.2.2.pasākumam, norādot budžeta resoru “Ministru kabinets” un budžeta programmu 01.00.00 “Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika”, kā arī sniedzot detalizētus aprēķinus finansējuma apmēram.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Plāna projekts
Priekšlikums
Lūdzam papildināt plāna projektā informāciju par Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. Nr.3.4.2.0/15/I/002, ka tas tiek īstenots 2014.-.2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība ietvaros”.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Plāna projekts
Priekšlikums
Lūgums veidot visā tekstā vienotu terminoloģiju terminiem: "iekšējās kontroles sistēma korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai" un "korupcijas un interešu konflikta risks". Šobrīd iekšējās kontroles sistēma korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai tektā tiek minēta dažādos veidos, vairāk tiek lietots termins "iekšējā pretkorupcijas kontroles sistēma" vai "iekšējā kontroles sistēma", kas jau ir plašāks jēdziens. Savukārt, pie izmantotajiem saīsinājumiem norādītais saīsinājums IKS ("IKS - Iekšējās kontroles sistēma") praktiski tiek lietots tikai vienā rindkopā 26.lpp. "Korupcijas un interešu konflikta risks" tekstā tiek bieži saīsināts kā "korupcijas risks", bet nav norādes uz lietoto saīsinājumu.
Piedāvātā redakcija
Veidot norādes terminiem, piemēram:
"Korupcijas un interešu konflikta risks" ( turpmāk - korupcijas risks)
"Iekšējās kontroles sistēma korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai" (turpmāk - "iekšējā pretkorupcijas kontroles sistēma" vai "pretkorupcijas IKS" )
"Korupcijas un interešu konflikta risks" ( turpmāk - korupcijas risks)
"Iekšējās kontroles sistēma korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai" (turpmāk - "iekšējā pretkorupcijas kontroles sistēma" vai "pretkorupcijas IKS" )
15.
Plāna projekts
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka FKTK pārtrauc savu darbību un Latvijas Banka pārņem FKTK funkcijas ar 01.01.2023. lūdzam izvērtēt vai Pretkorupcijas pasākuma plāna III sadaļas "Plāna mērķi un rīcības virzieni" "4. apakšmērķis: Nodrošināt soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamību" 50. lpp. pēdējā rindkopā, kā arī turpmākajā dokumenta tekstā iestāde "FKTK" nav aizstājama ar "Latvijas Banku".
Piedāvātā redakcija
-
16.
Plāna projekts
Priekšlikums
Lūdzam pārbaudīt un labot Pretkorupcijas pasākuma plāna Pretkorupcijas pasākuma plāna III sadaļas "Plāna mērķi un rīcības virzieni" "3. apakšmērķis: Mazināt sabiedrības toleranci pret korupciju" 41. lpp. 6. rindkopā norādīto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas datumu "2019. gada 1. septembrī" uz "2019. gada 3. septembrī".
Piedāvātā redakcija
-
17.
Plāna projekts
Priekšlikums
Lūdzam izvērtēt nepieciešamību un svītrot Pretkorupcijas pasākuma plāna Pretkorupcijas pasākuma plāna III sadaļas "Plāna mērķi un rīcības virzieni" "3. apakšmērķis: Mazināt sabiedrības toleranci pret korupciju" 41. lpp 5.rindkopas teikuma sākumā: "MK 2018. gada 27. novembrī [..]" lietoto saīsinājumu "MK".
Piedāvātā redakcija
-
18.
Plāna projekts
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka šajā dokumentā ir iepriekš atrunāts saīsinājums "EIS", lūdzam aiztāt Pretkorupcijas pasākuma plāna III sadaļas "Plāna mērķi un rīcības virzieni" "4. Rīcības virziens Publiskās mantas un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu izlietojuma likumības nodrošināšana" 33. lpp. 4.2. punkta otrajā kolonnā "Darbības rezultāts" vārdus "Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS)" ar vārdu "EIS".
Piedāvātā redakcija
-
19.
Plāna projekts
Priekšlikums
Lūdzam atrunāt Pretkorupcijas pasākuma plāna Pretkorupcijas pasākuma plāna III sadaļas "Plāna mērķi un rīcības virzieni" "4. Rīcības virziens Publiskās mantas un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu izlietojuma likumības nodrošināšana" 32. lpp. 4.1. punkta trešajā kolonnā "Rezultatīvais rādītājs" lietoto saīsinājumu "IT".
Piedāvātā redakcija
-
20.
Plāna projekts
Priekšlikums
Lūdzam papildināt Pretkorupcijas pasākuma plāna III sadaļas "Plāna mērķi un rīcības virzieni" "1. apakšmērķa ietvaros īstenojamie pasākumi" 22. lpp. 2.2. punkta otro kolonnu "Darbības rezultāts" pēc saīsinājuma "MK" ar cipariem "21.11.2018.".
Piedāvātā redakcija
-
21.
Plāna projekts
Priekšlikums
Lūdzam papildināt Pretkorupcijas pasākuma plāna III sadaļas "Plāna mērķi un rīcības virzieni" "1. apakšmērķa ietvaros īstenojamie pasākumi" 19. lpp. 1.6. punkta otro kolonnu "Darbības rezultāts" pēc saīsinājuma "MK" ar cipariem "18.05.2004." un aizstāt vārdus "Ministru kabineta" ar saīsinājumu "MK".
Piedāvātā redakcija
-
22.
Plāna projekts
Priekšlikums
Lūdzam pārbaudīt Pretkorupcijas pasākuma plāna III sadaļas "Plāna mērķi un rīcības virzieni" 1.nodaļas "apakšmērķis: Nodrošināt tādu publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībai" 15. lpp. 32. zemsvītras atsaucē norādīto tīmekļa adresi - minētā informācija no vietnes ir dzēsta (20.12.2022.).
Piedāvātā redakcija
-
23.
Plāna projekts
Priekšlikums
Lūdzu atrunāt Pretkorupcijas pasākuma plāna III sadaļas "Plāna mērķi un rīcības virzieni" 1. nodaļas "apakšmērķis: Nodrošināt tādu publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībai" 15. lpp. pirmajā rindkopā norādīto saīsinājumu "VAS".
Piedāvātā redakcija
-
24.
Plāna projekts
Priekšlikums
Lūdzu pārbaudīt Pretkorupcijas pasākuma plāna II. sadaļas "Esošās situācijas raksturojums" 1. nodaļas Pretkorupcijas plāna sasaiste ar citiem politikas plānošanas un starptautisko organizāciju dokumentiem" 13. lpp. 26. atsaucē norādīto tīmekļa saiti- dokuments nav pieejams.
Piedāvātā redakcija
-
25.
Plāna projekts
Priekšlikums
Lūdzu pārbaudīt Pretkorupcijas pasākuma plāna II. sadaļas "Esošās situācijas raksturojums" 1. nodaļas Pretkorupcijas plāna sasaiste ar citiem politikas plānošanas un starptautisko organizāciju dokumentiem" 9. lpp. 11. atsaucē norādīto tīmekļa vietnes saiti, proti, norādītā saite nedarbojas.
Piedāvātā redakcija
-
26.
Plāna projekts
Priekšlikums
Lūdzam pārbaudīt Pretkorupcijas pasākuma plāna I. sadaļas "Plāna kopsavilkums" 5. lpp. ceturtajā atsaucē minēto informāciju, proti, atbilstoši Members and observers - Committee of Experts on the Evaluation of Anti-Money Laundering Measures and the Financing of Terrorism (coe.int) (20.12.2022.) norādīto valstu skaits neatbilst.
Piedāvātā redakcija
-
27.
Plāna projekts
Priekšlikums
Lūdzam pārbaudīt Pretkorupcijas pasākuma plāna I. sadaļas "Plāna kopsavilkums" 5. lpp. trešajā zemsvītras atsaucē pausto informāciju, proti, atbilstoši OECD vietnē List of OECD Member countries - Ratification of the Convention on the OECD esošajai informācijai (20.12.2022) ES dalībvalstis ir 22 un kopā ir 38 dalībvalstis.
Piedāvātā redakcija
-
28.
Plāna projekts
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka ar 01.01.2023. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkcijas pārņem Latvijas Banka, lūdzam izvērtēt un papildināt Pretkorupcijas pasākuma plāna "Izmantotie saīsinājumi" 3.lpp ar saīsinājumu "LB" un vārdiem "Latvijas Banka".
Piedāvātā redakcija
-