Atzinums

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 2. u.c. punkti neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 90. pantam, jo nosaka privātpersonām pienākumu ievērot tām juridiski nesaistoša dokumenta prasības. Norādām, ka Eiropas Komisijas 2022. gada 23. marta paziņojumu “Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu (2022/C 131 I/01) prasības nav juridiski saistošas privātpersonām, līdz ar to, noteikumu projektā ietverot attiecīgas atsauces uz šo dokumentu, bet vienlaikus nenorādot konkrētās prasības projekta tekstā, tiek nesamērīgi aizskartas attiecīgo privātpersonu tiesības zināt savas tiesības. Attiecīgi lūdzam svītrot noteikumu projektā iekļautās atsauces uz paziņojumu un pārņemt tā prasības noteikumu projekta tekstā.
Attiecībā uz noteikumu projekta 1. punkta 2. teikumu norādām, ka šāda norāde būtībā ir lieka, jo tas, ka atbalsta piešķiršana notiek saskaņā ar Pagaidu regulējumu, izriet no Pagaidu regulējuma normu pārņemšanas noteikumu projektā, un šādu skaidrojumu var iekļaut anotācijā, nevis noteikumu projektā. Attiecīgi aicinām svītrot 1. punkta 2. teikumu. Savukārt attiecībā uz 20.1. apakšpunktu atkārtoti norādām, ka, piemēram, MKN Nr. 86 “Noteikumi par atbalstu mākslas, izklaides un atpūtas nozaru komersantiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība” 21. punkts tika formulēts šādi: “Sabiedrība "Altum" nodrošina informācijas publicēšanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 4. punktā noteiktajām publicitātes pasākumu prasībām atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības.” Savukārt 24. punktā iespējams konkrēti noteikt paziņojumā paredzēto termiņu.
 

-

Atkārtotajā saskaņošanā nodotajā noteikumu projektā iekļautas jaunas normas, salīdzinot ar sākotnējo saskaņošanu, piemēram, noteikumu projekta 6. punkts, 21. punkts. Aicinām izvērtēt, vai šajās normās nav ieviestas Eiropas Savienības tiesību aktu (piemēram, regulu vai Pagaidu regulējuma) prasības, un nepieciešamības gadījumā informāciju par Eiropas Savienības normu ieviešanu vai pārņemšanu norādīt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā.
 

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 15.2. apakšpunktu, ņemot vērā, ka sankciju ievērošanas pienākumu jau nosaka Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma, attiecīgi šāda norma noteikumu projektā ir lieka.

-

Vēršam uzmanību, ka Pagaidu regulējuma 46. punktā iekļautais nosacījums “[a]ttiecībā uz to pašu pamatā esošo aizdevuma pamatsummu garantijas, kas piešķirtas saskaņā ar šo iedaļu, nedrīkst kumulēt ar atbalstu, kurš piešķirts saskaņā ar šā paziņojuma 2.3. iedaļu”  pēc būtības nav ietverts noteikumu projekta 18. punktā. Atsauce uz Pagaidu regulējuma 47. punkta e) apakšpunktu turklāt ir nekorekta, jo apakšpunkts noteic nevis atbalsta veidu, bet gan kopējo aizdevumu summu “vienam saņēmējam, kam garantija piešķirta saskaņā ar šo iedaļu”. Attiecīgi aicinām precizēt noteikumu projektu, nodrošinot atbilstību Pagaidu regulējuma noteikumiem par atbalsta apvienošanu, tostarp iekļaujot arī Pagaidu regulējuma 46. punkta pēdējā teikumā paredzēto iespēju, ka “[s]aņēmējs vienlaicīgi var gūt labumu no vairākiem pasākumiem atbilstoši šai iedaļai ar nosacījumu, ka kopējā aizdevumu summa vienam saņēmējam nepārsniedz 47. punkta e) apakšpunktā noteiktos maksimālos apjomus”.
 

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 19. punktu, ņemot vērā, ka pienākums atbalsta piešķiršanas gadījumā ievērot attiecīgā atbalsta nosacījumus izriet jau no citiem normatīvajiem aktiem, kuros šie nosacījumi paredzēti, attiecīgi norma ir lieka.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 21. punkts Ministru kabineta noteikumos par valsts atbalstu konsekventi tiek saistīts ar regulējumu par atbalstu apvienošanu. Attiecīgi šī punkta novietojums noteikumu projektā ir sistēmiski neiederīgs. Papildus lūdzam skaidrot regulējuma iekļaušanas nepieciešamību noteikumu projektā un skaidrot, vai un no kādas Eiropas Savienības tiesību normas izriet šāda regulējuma nepieciešamība konkrētajā noteikumu projektā. Vēršam uzmanību, ka pārsvarā šāda norma, šķiet, tiek iekļauta noteikumos, saskaņā ar kuriem tiek regulēta de minimis atbalsta piešķiršana (sk., piemēram, MKN 383 “ Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai” 29.-31. punktu). MKN 150 šāda norma nebija iekļauta. Attiecīgi aicinām veikt izvērtējumu un atbilstoši precizēt projektu.

-

Aicinām pārskatīt anotāciju un nodrošināt, ka tajā minētā informācija lieki neatkārtojas (sk., piem. 1.3. sadaļas risinājuma apraksta pirmās trīs rindkopas). Aicinām arī izziņā iekļauto skaidrojumu par noteikumu projekta 8.3. apakšpunkta atbilstību Pagaidu regulējumam norādīt anotācijas 1.3. sadaļā, kā arī skaidrot, kas ir “jauns atsevišķs finanšu pakalpojums”.
Papildus lūdzam izvērstāk skaidrot 9.1. apakšpunktā minēto frāzi “citos pierādāmos veidos”, tostarp skaidrojot, ar kādiem dokumentiem atbalsta saņēmējs to var pierādīt. Turklāt, ņemot vērā, ka 9. punktā nav iekļauti pilnīgi skaidri kritēriji, kā nošķirt, kad negatīvā ietekme vai ekonomiskā dzīvotspēja ir vai nav konstatējama un kādai (cik būtiskai) tai jābūt, aicinām anotācijā skaidrot, kā atbalsta piešķiršanā tiks ievērots vienlīdzības princips (proti, vai jebkuram saimnieciskās darbības veicējam, kuram konstatēta jebkāda negatīva ietekme vai nepieciešama tirgus pārorientācija sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā, tiks piešķirts atbalsts, vai tomēr ietekmei jābūt būtiskai un pēc kādiem kritērijiem to izvērtēs). Nepieciešamības gadījumā aicinām precizēt arī projektu.

-

Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta trešās daļa paredz pienākumu finanšu institūcijai pirms programmas apstiprināšanas Ministru kabinetā novērtēt programmas ietekmi, riskus un sagaidāmos zaudējumus, finansiālos rezultātus un programmas īstenošanas izmaksas. Attiecīgi no šīs normas izriet, ka šādam novērtējumam būtu jābūt veiktam pirms programmas apstiprināšanas Ministru kabinetā. Attiecīgi aicinām ievērot likuma prasības attiecībā uz novērtējuma veikšanu. Alternatīvi aicinām izvērtēt iespēju svītrot Ministru kabineta protokollēmuma projekta 2. punktu, tā vietā skaidrojumu par šīs normas neizpildes iemesliem ietverot anotācijā.

-

Aicinām Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 3. punktu izteikt kā konkrētu uzdevumu Ekonomikas ministrijai (“sagatavot un iesniegt”).

-

Aicinām precizēt noteikumu projekta nosaukumu, norādot pareizus locījumus (“garantiju”, nevis “garantijas”, “pārorientācijai”, nevis “pārorientācijas”).

-

Vēršam uzmanību, ka Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta ceturtā daļa noteic, ka "Ministru kabinets [..] nosaka [..], tai skaitā finansējumu Finanšu institūcijas izdevumu segšanai”. Ņemot vērā, ka šāds regulējums noteikumu projektā nav iekļauts, aicinām izvērtēt, vai nav nepieciešams tādu iekļaut, attiecīgi precizējot projektu. Alternatīvi aicinām sniegt skaidrojumu, kādēļ šāds regulējums nav paredzēts.

-

Aicinām izvērtēt noteikumu projektā lietoto terminoloģiju attiecībā uz terminiem “valsts atbalsts”, “komercdarbības atbalsts”, “atbalsts”, “garantijas” un lietot vienādu terminoloģiju, īpaši ņemot vērā Komercdarbības atbalsta kontroles likumā lietoto terminoloģiju. Ja nepieciešams, aicinām izveidot attiecīgu saīsinājumu un to lietot turpmāk noteikumu projektā (piemēram, 1. punktā ietverot terminu “komercdarbības atbalsts garantiju veidā” (turpmāk – garantijas) vai izmantojot citādu piemērotu formulējumu). Attiecīgi aicinām izvērtēt un precizēt noteikumu projektu, nodrošinot vienveidīgu terminoloģiju un stilistiku.

-

Aicinām izvērtēt iespēju noteikumu projekta 2. punktu apvienot ar 1. punktu, jau 1. punktā norādot atbalsta piešķiršanas mērķi un to, kam atbalsts piešķirams (sk. iepriekšējo 1. punkta redakciju).

-

Aicinām izvērtēt saikļa “un” lietojumu (starp vārdiem “Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai” un  “tirgus pārorientācijas īstenošanas”) gan noteikumu projekta nosaukumā, gan arī citviet noteikumu projektā (sk., piemēram, 2. punktu). Aicinām izvērtēt, vai visos gadījumos negatīvo ekonomisko seku ietekmē saimnieciskās darbības veicēji īstenos arī tirgus pārorientāciju. Noliedzošas atbildes gadījumā piemērotāks, šķiet, būtu saiklis “vai”. Papildus aicinām izvērtēt lietotos formulējumus kontekstā ar likumprojektā “Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas un tirgus pārorientācijas atbalsta likums” (22-TA-1107) lietotajiem formulējumiem. Attiecīgi aicinām izvērtēt un, ja nepieciešams, precizēt projektu.
 

-

Aicinām izvērtēt iespēju noteikumu projekta 7. punktā konkrēti noteikt, kāds finansējuma apjoms Sabiedrībai "Altum" šīs programmas īstenošanai pieejams (proti, nevis norādot, kādu apmēru tas nepārsniedz, bet gan norādot konkrēti finansējuma apmēru).

-

Aicinām noteikumu projektā simbolu „/” aizstāt ar saikli „un” vai saikli „vai” (sk. 9.1. apakšpunktu un 21. punktu), jo no projekta nav skaidrs, vai ar simbolu „/” tiek saprasts saiklis „un” vai saiklis „vai”. Pamatojoties uz juridiskās tehnikas prasībām, noteikumu projektam ir jābūt skaidram, lai tā lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.

-

Aicinām izvērtēt noteikumu projekta 18. punktā lietotā saikļa “un” starp abiem normā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, ņemot vērā, ka saiklis „un” ir kumulatīvs nosacījums, kura lietošanas gadījumā ir jāiestājas visiem normā minētajiem priekšnosacījumiem. Savukārt saiklis „vai” ir alternatīvs nosacījums, kura lietošana nosaka tikai viena priekšnosacījuma iestāšanās nepieciešamību.
 

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projektā šobrīd nav paredzēts atbalsta saņēmēja pienākums glabāt dokumentāciju saistībā ar piešķirto atbalstu (salīdzinājumam sk. noteikumu projekta “
Aizdevumu programmas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai un tirgus pārorientācijai īstenošanas noteikumi” (22-TA-1066) 36. punktu. Aicinām izvērtēt, vai nav nepieciešams regulējumu par atbalsta saņēmēja datu glabāšanas pienākumu paredzēt arī šajā noteikumu projektā. Izvērtējumā aicinām ņemt vērā citastarp abu projektu regulējumu atšķirības, kā arī piemērojamās Eiropas Savienības prasības. Nepieciešamības gadījumā aicinām precizēt projektu.
 

-

Aicinām noteikumu projekta 22. punktu, ņemot vērā līdzīgos noteikumu projektos saistībā ar valsts atbalsta piešķiršanu lietoto stilistiku, noformulēt, piemēram, šādi: “Par atbalsta piešķiršanas brīdi uzskatāms [..].” Aicinām arī izvērtēt vārda “brīdis” lietošanu, ja nepieciešams, izvēloties piemērotāku vārdu (piemēram, “diena”).
Papildus aicinām anotācijā skaidrot noteikumu projektā lietoto terminu “garantijas vēstule”, tostarp skaidrojot tā saistību ar lēmumu par garantijas piešķiršanu.

-

Lūdzam anotācijas 5. sadaļas 1. tabulā konsekventi atsaukties uz Regulas Nr. 651/2014, kā arī Regulas Nr. 702/2014 1. pielikumu vai tā attiecīgo vienību. Piemēram, noteikumu projekta 4.1. apakšpunktā iekļauta vispārīga atsauce uz Regulas Nr. 702/2014 1. pielikumu (neminot konkrētu apakšvienību), savukārt anotācijas 5. sadaļas 1. tabulā norādīts, ka noteikumu projekta 4.1. apakšpunktā ieviests Regulas Nr. 702/2014 1. pielikuma 2. pants. Attiecīgi lūdzam vai nu precizēt noteikumu projektu, iekļaujot atsauces uz konkrētām abu regulu 1. pielikuma apakšvienībām, vai arī precizēt anotācijas 5. sadaļas 1. tabulu.
 

-