Atzinums

Projekta ID
26-TA-831
Atzinuma sniedzējs
VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”
Atzinums iesniegts
16.06.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Bērnu vakcinācijas kalendārs
Iebildums
BKUS ĢVC, izvērtējot Grozījumus, iebilst pret priekšlikumu valsts imunizācijas programmā atdalīt vējbaku vakcīnas otro devu no MMR vakcīnas un noteikt tās ievadīšanu 7 gadu vecumā, t.sk., saredz augstu risku vējbaku vakcinācijas aptveres samazinājumam. BKUS ĢVC ieskatā šādas izmaiņas var radīt būtisku risku vējbaku vakcinācijas aptveres samazinājumam, kas savukārt var veicināt vējbaku saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu, ar to saistīto hospitalizāciju, komplikāciju ārstēšanas nepieciešamību un lokālu uzliesmojumu risku nevakcinētu vai nepilnīgi vakcinētu bērnu vidū.
Masalas, epidēmiskais parotīts, masaliņas un vējbakas ir augsti kontagiozas vīrusu infekcijas, kas var izraisīt nozīmīgu saslimstības slogu un smagas, bet novēršamas komplikācijas. Imunizācijas programmas, kurās tiek izmantotas dzīvas novājinātas vakcīnas (MMR un vējbaku vakcīna), ir pierādījušas augstu efektivitāti šo infekciju izplatības un ar tām saistīto seku mazināšanā.
Starptautiskās rekomendācijas un uz pierādījumiem balstīta prakse uzsver pilnas divu devu vējbaku vakcinācijas shēmas nozīmi, kā arī iespēju MMR un vējbaku vakcīnu ievadīt vienas vizītes laikā. Otrās devas ievadīšana pirmsskolas vecumā (4–6 gadi) nodrošina savlaicīgu imunitātes nostiprināšanu periodā, kad bērni atrodas paaugstināta infekciju transmisijas riska vidēs – pirmsskolas izglītības iestādēs un citās bērnu kolektīvu vidēs.
Gan MMR, gan vējbaku vakcīna ir dzīvas novājinātas vakcīnas, kuru darbības pamatā ir kontrolēta vakcīnas vīrusa replikācija un specifiskas imūnās atbildes veidošanās. Pieejamie pētījumu dati liecina, ka šo vakcīnu ievadīšana vienlaicīgi vai atsevišķās vizītēs nodrošina līdzvērtīgu imunogenitāti un aizsardzības līmeni pret attiecīgajām infekcijām. Vienlaicīga vakcīnu ievadīšana ir droša un plaši izmantota prakse bērnu imunizācijas programmās.
Vakcīnu ievadīšana vienas vizītes laikā samazina periodu, kurā bērns ir uzņēmīgs pret infekcijām, kā arī samazina risku, ka otrā deva netiek saņemta savlaicīgi vai netiek saņemta vispār. Tas ir īpaši būtiski vējbaku gadījumā, ņemot vērā infekcijas augsto transmisijas spēju un iespējamo komplikāciju risku.
Otrā vējbaku vakcīnas deva ir būtiska pilnvērtīgas aizsardzības nodrošināšanai. Pēc pirmās devas aizsargājoša imūnā atbilde neveidojas visiem vakcinētajiem bērniem, savukārt otrā deva būtiski palielina aizsardzības līmeni, novēršot primārās vakcinācijas nepilnības. Tādēļ otrā deva nav uzskatāma tikai par papildu jeb balstvakcinācijas devu, bet gan par būtisku pilnas vakcinācijas shēmas sastāvdaļu.
Otrās devas ievadīšana 4–6 gadu vecumā veicina augstāka kolektīvās imunitātes līmeņa sasniegšanu savlaicīgi pirms skolas gaitu uzsākšanas un samazina uzņēmīgo personu skaitu populācijā. Savlaicīga vakcinācija palīdz aizsargāt arī riska grupas – zīdaiņus, kuri vēl nav sasnieguši vakcinācijas vecumu, un personas ar imūnsistēmas darbības traucējumiem.
Vējbaku otrās devas atdalīšana no MMR vakcīnas var palielināt vakcinācijas procesa sarežģītību, radīt nepieciešamību pēc papildu vizītes un potenciāli samazināt pilnas vakcinācijas shēmas pabeigšanas īpatsvaru. Savukārt vienlaicīga MMR un vējbaku vakcīnas ievadīšana atbilstoši imunizācijas kalendāram veicina vakcinācijas procesa ievērošanu un samazina izlaistu vakcināciju risku.
Ņemot vērā imunoloģiskos principus, klīnisko pētījumu rezultātus un sabiedrības veselības apsvērumus, BKUS Ģimenes vakcinācijas centrs un speciālisti uzskata, ka optimāla pieeja ir saglabāt MMR un vējbaku vakcīnu vienlaicīgu ievadīšanu abās vakcinācijas reizēs, nodrošinot pilnas divu devu vējbaku vakcinācijas shēmas pabeigšanu līdz 4–6 gadu vecumam.
Kopumā vienlaicīga MMR un vējbaku vakcīnu ievadīšana agrīnā bērnībā, kā arī pilnīgas divu devu shēmas pabeigšana līdz 4–6 gadu vecumam ir stingri pamatota ar imunoloģiskajiem principiem, klīnisko pētījumu datiem un sabiedrības veselības apsvērumiem, un tā ir uzskatāma par efektīvāko stratēģiju šo infekciju kontrolei un ar tām saistītā saslimstības sloga mazināšanai.
Piedāvātā redakcija
-