Atzinums

Plāna sadaļā ”3.6. Pielāgošanās klimata pārmaiņām” apakšsadaļā ”III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” tabulā pasākumam  ”3.6.1. Agrīnās brīdināšanas sistēma ir reaģētspējīga, regulāri aktualizēta un nodrošina augstas izšķirtspējas modelēšanu ekstrēmu laikapstākļu ietekmes prognozēšanai” norādīts izpildes termiņš ”2024”.
Ņemot vērā agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanai paredzētās šūnu apraides sistēmas ieviešanas gaitu, kas saistīta ar iepirkuma procedūrām, lūdzam minētajam pasākumam kā izpildes termiņu norādīt 2025. gadu.
 

-

Plāna sadaļā ”3.6. Pielāgošanās klimata pārmaiņām” apakšsadaļā ”III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” tabulā pasākumam  ”3.6.6. Zaļās infrastruktūras izmantošana klimata risku ietekmes mazināšanai” norādītas atbildīgās institūcijas - VARAM, IEM, SM, ZM, VM, KEM.   Zemsvītras atsaucē 231 norādīts, ka detalizēta pasākumu informācija un konkrētas veicamās darbības ir iekļautas LPKPP – tātad Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam.
Vēršam uzmanību uz to, ka Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030. gadam 1.pielikumā ”Pasākumi plānā identificēto rīcības virzienu īstenošanai” sadaļā ”Stratēģiskais mērķis 3: Infrastruktūra un apbūve ir klimatnoturīga un plānota atbilstoši iespējamiem klimata riskiem” rīcības virziena ”3.1.: Zaļās infrastruktūras izmantošana klimata risku ietekmes mazināšanai” pasākumu tabulā iekļauti pasākumi ”Identificēt primāri svarīgās vietas pilsētās un citās blīvi apdzīvotās vietās, kur zaļā infrastruktūra var sniegt vislielāko atdevi un sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām” un ”Attīstot vai reģenerējot urbānas teritorijas, paredzēt un īstenot zaļās infrastruktūras risinājumus, kas sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām”, attiecīgi norādīta atbildīgā institūcija VARAM.
Ievērojot LPKPP ietvaros īstenojamo pasākumu specifisko raksturu, Iekšlietu ministrija nesaskata savu kompetenci plāna pasākuma ”3.6.6. Zaļās infrastruktūras izmantošana klimata risku ietekmes mazināšanai” īstenošanā.  Līdz ar to ierosinām ailē ”Atbildīgā institūcija”  nenorādīt Iekšlietu ministriju.
 

-

Plāna sadaļā ”2.3. Mērķu izpildes atbildības” tabulas ailē ”Sektori ar lielāko ietekmi” sektoram ”Enerģētika, Krīžu vadība” norādīti atbildīgie nozares politikas veidotāji – KEM, ĀM, IeM /Aizsardzības ministrija, VARAM / EM. Ministru kabinets 20.02.2024. sēdē (prot. Nr.8, 51. §)  izskatīja informatīvo ziņojumu ”Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu” (23-TA-2117) un atbalstīja risinājumu par Krīzes vadības centra izveidi. Atbilstoši piedāvātajam risinājumam Krīzes vadības centru paredzēts iekļaut Valsts kancelejas sastāvā,  Ministru prezidenta funkcionālā padotībā. Krīzes vadības centru  paredzēts veidot, lai nodrošinātu krīžu (tai skaitā, pārnozaru krīžu) pārvaldību.
Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt, vai ”2.3. Mērķu izpildes atbildības” tabulas ailē ”Atbildīgais nozares politikas veidotājs” norādāma Iekšlietu ministrija.
 

-