Atzinums

Tieslietu ministrija savā atzinumā jau norādīja, ka, lai nodrošinātu kontrolpirkuma tiesiskumu, būtu nepieciešams pietiekams pamatojums, kas norāda uz personas veiktajām prettiesiskajām darbībām. Piemēram, iegūtas ticamas ziņas, ka minētajā vietā tiek tirgotas aizliegtas vielas nepilngadīgajiem.

Savukārt anotācijā ir norādīts, ka "lai nodrošinātu kontrolpirkuma tiesiskumu, veicot pārbaudes un  konstatētu pārkāpumus, nav nepieciešamas norādes uz personas veiktajām prettiesiskajām darbībām."

Tieslietu ministrija nevar pilnībā piekrist anotācijā norādītajam, ka veicot kontrolpirkumus nebūtu jābūt norādēm uz personas veiktajām prettiesikajām darbībām.
Var piekrist, ka policijas darbību pamatā raksturo kontroles pasākumu veikšana, kuru laikā var atklāt likumpārkāpumus (piemēram, uzraugot ceļu satiksmi), tomēr kontrolpirkumi pēc to jēgas un mērķa ir tieši vērsti uz likumpārkāpumu atklāšanu un iespējama procesa (kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma procesa) veikšanu, kas var būtiski ietekmēt personas pamattiesības, piemēram, tiesības uz aizstāvību. Attiecīgi minēto kontrolpirkumu veikšanas pamatojumam būtu jābalstās uz ziņām par vismaz iespējamu likumpārkāpumu veikšanu kontrolpirkuma izdarīšanas vietā.
 
 

-

Anotācijā ir norādīts, "ja, veicot kontrolpirkumu, konstatē likumpārkāpumu, policijas iestāde (pārzinis) nodrošina, ka iesaistītās personas un tās likumiskā pārstāvja personas dati tiek glabāti attiecīgi līdz kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma procesa, administratīvā procesa vai resoriskās pārbaudes pabeigšanai policijas iestādē." 
 Lūdzam izvērtēt  minētā apgalvojuma precizēšanu vai papildināšanu, lai tas atbilstu šobrīd noteiktajiem administratīvo pārkāpumu lietu glabāšanas termiņiem. Piemēram, Sodu reģistra likuma 28. pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros sagatavotos un lejupielādētos dokumentus Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmā glabā vienu gadu no brīža, kad saņemtas ziņas par administratīvi sodītās vai pie administratīvās atbildības saucamās personas nāvi, vai 10 gadus pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izpildes vai administratīvā soda izpildes noilguma termiņa beigām. Datus, kas iegūti, izmantojot tehniskos līdzekļus, glabā trīs mēnešus pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izpildes vai administratīvā soda izpildes noilguma termiņa beigām. 
 

-

Tieslietu ministrija  savā iepriekšējā atzinumā lūgusi vērtēt projekta atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, piemēram, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 6. pantam. Savukārt izziņas 33. punktā Iekšlietu ministrija norāda, ka administratīvie pārkāpumi nekvalificējas tā sauktajiem "Engel" kritērijiem, tādēļ tie nav piekritīgi Konvencijas 6. pantam. 

Vēršam uzmanību, ka Satversmes tiesa (piemēram, 2002.gada 20. jūnija lietā Nr. 2001-17-0106)  ir norādījusi, ka administratīvo pārkāpumu lietās ne tikai arestam, bet arī naudas sodam piemīt kriminālsfēras sankcijai raksturīgais sodošas raksturs, līdz ar to šīs sankcijas atbilst krimināllietas sankcijai. Savukārt Konvencijas mērķis prasa, lai tik nopietnas sankcijas tiktu aizsargātas ar Konvencijas 6.pantu un tās 7.protokola 2.pantu. Attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem Latvijai jānodrošina visiem pārkāpumiem krimināltiesiskām sankcijām atbilstošas garantijas (Satversmes tiesas 2018. gada 15. marta lēmums lietā Nr. 2017-16-01).
Attiecīgi minētais apgalvojums izziņā nav juridiski korekts un būtu precizējams.

Vienlaikus Tieslietu ministrija atkārtoti vērš uzmanību, ka anotācijā būtu ietverams projekta atbilstības izvērtējums starptautiskajām saistībām, ievērojot, ka kontrolpirkumi ir vērsti uz sodoša procesa veikšanu  (kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma process) un pierādījumu iegūšanu.
 

-