Atzinums

[1] Ekonomikas ministrija  iebilst pret Tieslietu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Noteikumos par valodas lietošanu informācijā, kas nosaka valodas lietošanas ierobežojumus publiskās informācijas sniegšanai starptautiskā tūrisma jomā. 
 
Norādām, ka Latvijas starptautiskā tūrisma prioritārie mērķa tirgi ir arī valstis, kurās netiek lietotas Eiropas Savienības oficiālās valodas, piemēram, Norvēģija, kā arī pēc Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā tika pārskatītas Latvijas eksporta, tostarp - tūrisma tirgus prioritātes, iekļaujot Āzijas valstis, tostarp: Japānu, Korejas Republiku. Tāpat norādām, ka nebūtu atbalstāma Eiropas Savienības kandidātvalstu vai asociēto dalībvalstu valodu lietošana informatīvajos materiālos. Tādēļ Ekonomikas ministrijas ieskatā nepamatots ir Tieslietu ministrijas priekšlikums ierobežot valodas lietojumu, sašaurinot to uz tikai Eiropas Savienības oficiālajām valodām.
 
Saskaņā ar Valsts valodas likuma 21.panta pirmo daļu, Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā, izņemot šajos noteikumos minētajiem izņēmumiem (t.sk. starptautiskais tūrisms un starptautiskie pasākumi). Šis noteikums attiecināms arī uz privātām iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, ja informācijas sniegšana saistīta ar attiecīgo funkciju izpildi.
 
Norādām, valsts un pašvaldību iestādēm ir Latvijas valsts tēla veicināšanas un tūrisma informācijas sniegšanas funkcija. Tūrisma informācijas centri (turpmāk - TIC) ir pamatā pašvaldību uzturētas institūcijas, kas nodrošina tūrisma informācijas sniegšanu tūristiem, kā arī galamērķa attīstības veicināšanu un tā popularizēšanu (īpaši reģionos). Tieslietu ministrijas piedāvātie grozījumi esošajā redakcijā principā aizliegtu tādām iestādēm kā TIC vai pašvaldības uzturētos un administrētos tūrisma infrastruktūras objektos, vai tūristu mītnēs (viesnīcās) publiski izlikt tūrisma informāciju valodās, kas nav ES oficiālās valodas. Papildus norādām, ka arī šobrīd Tieslietu ministrijas piedāvātais risinājums, ka informācijas izplatīšana jebkurā citā valodā līdztekus latviešu valodai tiek atļauta tikai pēc īpaša pieprasījuma, šobrīd nav pieņemams, jo tas būtiski ietekmē jau minēto TIC un citu tūrisma objektu, tostarp - viesnīcu darbību (tostarp, liedzot bezkontakta un automatizēto risinājumu izmantošanu, kā arī nozīmē jau izstrādāto vairāku valodu informatīvo materiālu izņemšanu un pārstrādes nepieciešamību).
 
Papildus lūdzam skaidrot, vai valodas ierobežojumi attiektos arī uz valsts vai pašvaldības uzturētām tiešsaistes mājas lapām, kur tiek sniegta tūrisma informācija, piemēram latvia.travel. Kā arī - vai attiecināmi uz privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kā arī pašnodarbināto personu tiešsaistes mājas lapām.
 
[2] Vienlaikus Ekonomikas ministrija atzinīgi vērtē un atbalsta Tieslietu ministrijas piedāvāto precizējumu redakcijai par starptautisko tūrismu, papildinot to ar skaidrojumu, ka tas iekļauj arī sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu un starptautiska mēroga transporta infrastruktūras objektus.

Tieslietu ministrija anotācijā norāda, ka piedāvātie grozījumi ir vērsti uz to, lai, piemēram, sabiedriskajā transportā, kas pārvadā tūristus uz un no starptautiskās lidostas “Rīga”, Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas (Centrālā stacija “Rīga”), Rīgas pasažieru ostas un Rīgas Starptautiskās autoostas varētu sniegt informāciju arī Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Minētais būtu attiecināms arī uz gadījumiem, kad sabiedriskais transports veic starptautiskos pārvadājumus un šķērso Latvijas robežu. Lietot kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām līdzās valsts valodai būs pieļaujams arī tajos sabiedriskajos transportos, kam galapunkts ir kādā no starptautiska mēroga transporta infrastruktūras objektiem (starptautiskā lidosta “Rīga”, Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (Centrālā stacija “Rīga”), Rīgas pasažieru osta un Rīgas Starptautiskā autoosta).

Ekonomikas ministrija aicina no grozījumu tvēruma neizslēgt citus būtiskos starptautiskā tūrisma objektus, tostarp – transporta mezglus, kas nodrošina starptautiskā tūrisma plūsmu iekšzemē – kultūrvēsturiskā mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklēšanas iespējošanai, kur informācijas pieejamība svešvalodā ir tikpat būtiska, piemēram, Ventspils vai Liepājas pasažieru ostas, lielāko Latvijas pilsētu autoostas vai dzelzceļa stacijas u.c.

[3] Lūdzam Tieslietu ministriju MK projekta anotācijā pamatot šī brīža redakcijā 2.4. apakšpunkta "Eiropas Savienības brīvu preču apriti" pārnešanas uz 2.12. apakšpunktu pamatojumu un tvērumu.

[4] Ņemot vērā minēto, aicinām Tieslietu ministriju izvērtēt nepieciešamību organizēt atsevišķu sarunu par MK noteikumu projektu.

-

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 28. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū 7. panta 5. punktā ir noteikts, ka informācijai, kas nepieciešama pakalpojumu sniedzējiem pakalpojumu sniegšanai, t.sk. par procedūrām vai formalitātēm, kas nepieciešamas, lai piekļūtu pakalpojumu darbībai, būtu jābūt pieejamai arī kādā no ES svešvalodām. Ņemot vērā minēto, aicinām precizēt noteikumu projekta 2¹2. apakšpunktu un 3. punktu, to papildinot ar 3.4. apakšpunktu, paredzot, ka informāciju kādā no ES svešvalodām var sniegt arī, ja tā ir saistīta ar Eiropas Savienības brīvu pakalpojumu apriti un procedūrām un formalitātēm, kas nepieciešamas pakalpojumu sniedzējiem, lai tie piekļūtu pakalpojumu darbībai.  

2.¹2. Eiropas Savienības brīvu preču un pakalpojumu apriti.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 28. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū 7. panta 5. punktā ir noteikts, ka informācijai, kas nepieciešama pakalpojumu sniedzējiem pakalpojumu sniegšanai, t.sk. par procedūrām vai formalitātēm, kas nepieciešamas, lai piekļūtu pakalpojumu darbībai, būtu jābūt pieejamai arī kādā no ES svešvalodām. Ņemot vērā minēto, aicinām precizēt noteikumu projekta 2¹2. apakšpunktu un 3. punktu, to papildinot ar 3.4. apakšpunktu, paredzot, ka informāciju kādā no ES svešvalodām var sniegt arī, ja tā ir saistīta ar Eiropas Savienības brīvu pakalpojumu apriti un procedūrām un formalitātēm, kas nepieciešamas pakalpojumu sniedzējiem, lai tie piekļūtu pakalpojumu darbībai.  

3.4. lai pieprasītu valsts pārvaldes publiskos pakalpojumus (piemēram, iesniegumos un veidlapās).  

Latvijas starptautiskā tūrisma prioritārie mērķa tirgi ir arī valstis, kurās netiek lietotas Eiropas Savienības oficiālās valodas, piemēram, Norvēģija, Japāna, Korejas Republika. Tādēļ ierosinām paplašināt valodas vismaz ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dalībvalstu oficiālajām valodām. 

2.1 Līdztekus valsts valodai Valsts valodas likuma 21. panta pirmajā daļā minētās institūcijas un personas var lietot kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dalībvalstu oficiālajām valodām, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, ja šī informācija ir saistīta ar: