Projekta ID
21-TA-1017Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
29.11.2021.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Priekšlikums
1. punkts un 1.2. apakšpunkts
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 11.pantā noteikti pašvaldības uzdevumi civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jomā. Nacionālās drošības likumā būtu nosakāmi pašvaldības uzdevumi valsts aizsardzības sistēmas jomā. Pretēji nav skaidrs, kāda ir pašvaldības kompetence (uzdevumi) valsts civilās aizsardzības sistēmas uzturēšanas jomā. No likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 18.punkta izriet pašvaldības pienākums piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā. Civilā aizsardzība ir tikai viens no septiņiem valsts aizsardzības ietvara elementiem. [1]
1.2. ir ļoti vispārīgs
[1] Informatīvais ziņojums “Par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progresu”: Pieejams: https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Informativais%20zinojums_VVA_2019.pdf
2. punkts
Nepieciešams skaidrojums, vadoties pēc kādām vadlīnijām vai kādas augstāk stāvošas struktūras norādēm Pašvaldība iniciē civilās aizsardzības pasākumus.
3. punkts
Nepieciešams noteikt, kādā veidā un kādos līmeņos paredzēta informācijas aprite (Pašvaldība – reģionālās Zemessardzes brigāde vai Pašvaldība – Zemessardzes štābs);
nepieciešams par teritoriju atbildīgo Zemessardzes vienības operatīvo dežurantu saraksts.
4. punkts
Papildināt aiz vārdiem “Miera laikā” ar vārdiem “atbilstoši NBS prasībām” .
PIEZĪMES:
nepieciešams definēt, kādām šajā Pielikuma projektā minētajām “pašvaldības datu bāzēm” ir nepieciešams nodrošināt NBS pieeju, papildus definējot piekļuves līmeni;
ņemot vērā to, ka Personas datu apstrādes pārzinis ir Pašvaldība un Personas datu apstrādes mērķis ir administratīvā pārkāpuma procesa (turpmāk – APP) (personas identificēšana, pierādījumu nodrošināšana, informācijas par administratīvajiem pārkāpumiem un administratīvajām lietām ievade datu apstrādes sistēmās, tostarp, Administratīvā pārkāpuma procesa, APP uzsākšana, izskatīšana, materiālu glabāšana, pārsūtīšana atbilstoši kompetencei) nodrošināšana, nepieciešams juridisks izvērtējums, vai prasība “piekļuves nodrošināšana pašvaldības padotībā esošo iestāžu videonovērošanas sistēmām (tiešsaistes režīmā) un tajās uzglabātajiem datiem valsts apdraudējuma gadījumā un plānoto militāro mācību laikā” nepārkāpj EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAS (ES) 2016/679 “PAR FIZISKU PERSONU AIZSARDZĪBU ATTIECĪBĀ UZ PERSONAS DATU APSTRĀDI UN ŠĀDU DATU BRĪVU APRITI” un Pašvaldības personisko datu apstrādes politikas prasības, it īpaši – ņemot vērā šīs prasības sekojošus aspektus:
piekļuve uzglabātiem datiem;
piekļuve militāro mācību laikā (kas nav nedz izņēmuma stāvoklis, nedz kara stāvoklis).
5. punkts
Nepieciešama primārā informācija par Civilās aizsardzības operacionālās vadības centra sakaru kanāliem. Izejot no tā Pašvaldības un Pašvaldības policijas izstrādās vai arī izvēlēsies simetriskus kanālus.
7. punkts
Papildināt pirms vārdiem “NBS vajadzībām” ar vārdiem “atbilstoši NBS tiešsaistes risinājumā izstrādātam katalogam”.
Nepieciešams izstrādāt veidlapu resursu (materiālu, tehnikas u.tml.) uzskaitei, kuru aizpilda pašvaldības.
PIEZĪMES:
- nepieciešams definēt, kas ir domāts ar Pielikuma projektā minētām “Pašvaldības sadarbības partneriem”;
- nepieciešams definēt, kurš veiks Pielikuma projektā minēto “personāla apmācība pretmobilitātes pasākumu veikšanai”;
TIEK PIEDĀVĀTA ŠĀDA REDAKCIJA:
7. Pašvaldības un tās sadarbības partneru valdījumā esošās pretmobilitātes materiālu (piemēram, dzelzsbetons, koki, grants), smagās tehnikas, un tās apkalpojošā (pašvaldībā un pie Pašvaldības sadarbības partneriem strādājošā) personāla apzināšana un nodrošināšana atbilstoši NBS tiešsaistes risinājumā izstrādātam katalogam NBS vajadzībām pretmobilitātes pasākumu veikšanai valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī šī personāla apmācība pretmobilitātes pasākumu veikšanai un NBS pretmobilitātes materiāltehnisko līdzekļu izvietošana uz pašvaldību īpašuma miera laikā.
9. punkts
Nepieciešams definēt, ar kādu NBS struktūrvienību paredzama Pielikuma projektā minētā informācijas apmaiņa.
10. punkts
Papildināt ar vārdiem “atbilstoši NBS vadlīnijām par pretmobilitātes (šķēršļu) plāna izstrādi un aktualizāciju”.
11. punkts
Izteikt sekojošā redakcijā:
11. Informācijas aktualizēšana valsts vienotajā informācijas sistēmā par infrastruktūru, kurai valsts apdraudējumu laikā jānodrošina vai jāpastiprina esošā apsardze.
-Nepieciešams izveidot veidlapu saraksta aizpildīšanai, kā arī izstrādāt vadlīnijas, pēc kādiem principiem veidot sarakstu.
PIEZĪMES:
nepieciešams precizēt, vai ar šo sarakstu ir saprotams tikai un vienīgi kritiskās infrastruktūras objektu saraksts;
ja tiek domāti arī kādi citi objekti (vai to grupas) ārpus kritiskās infrastruktūras objektu saraksta, tad nepieciešams vai nu definēt šos objektus (vai to grupas), vai arī apzīmēt vadlīnijas šo objektu (vai to grupu) noteikšanai.
12. punkts
Nepieciešams skaidrojums, par kādām rīcībspējīgām (šī Pielikuma kontekstā) “NVO un jauniešu organizācijām” iet runa;
tiek piedāvāts papildināt šo punktu ar frāzi “īsziņu nosūtīšana ar mobilo sakaru operatoru starpniecību”.
TIEK PIEDĀVĀTA ŠĀDA REDAKCIJA:
12. Valsts apdraudējuma gadījumā izmantojamie alternatīvie apziņošanas viedi: īsziņu nosūtīšana ar mobilo sakaru operatoru starpniecību, radioamatieru stacijas, drukāti paziņojumi daudzdzīvokļu māju kāpņutelpās un publiskās vietās, paziņojumu (skrejlapu vai sociālo tīkla vietņu ziņu) izplatīšana caur pašvaldības teritorijā esošajām NVO un jauniešu organizācijām, namu pārvaldnieku iesaistīšana iedzīvotāju informēšanā, informācijas izlikšana pašvaldību sabiedriskajos transportlīdzekļos, apkaimju biedrības (grupu vecāko) iesaistīšana informācijas iedzīvotājiem izplatīšanā, kā arī citi konkrētajā brīdī pieejamie alternatīvie apziņošanas veidi.
13. punkts
Papildināt pirmo teikumu ar vārdiem “atbilstoši Valsts krīzes komunikācijas stratēģijai”.
TIEK PIEDĀVĀTA ŠĀDA REDAKCIJA:
13. Lai ievērotu informācijas drošības prasības un nodrošinātu klasificētās informācijas aizsardzību, nepieciešams paredzēt mehānismu, kā CAK komunikācijas vēstījumi tiek koordinēti ar NBS atbilstoši Valsts krīzes komunikācijas stratēģijai. Savukārt, lai veicinātu CAK darbības un iedzīvotāju informēšanas efektivitāti, CAK sastāvā nepieciešams paredzēt vadošās pašvaldības amatpersonas vai darbiniekus, kuri ir atbildīgi par komunikācijas jomu (sabiedriskās attiecības, stratēģiskā komunikācija).
14.-19. punkti
Visos punktos aiz vārdiem “akuālajai informācijai” papildināt ar vārdiem “valsts vienotajā informācijas sistēmā”.
17.-18.punktā noteiktā informācija nav pieejama pašvaldībai. Izņēmuma un kara laikā noteicošais ir informācijas saņemšanas ātrums no pirmavota. Lūdzam svītrot šo informāciju un nepieciešamības gadījumā NBS informāciju pieprasīt no Iekšlietu ministrijas vai valsts datu reģistriem vai dot precīzu algoritmu, kā izņēmuma stāvoklī pašvaldība var steidzami pieprasīt aktuālo informāciju.
19.punktā sniegt definīciju vai dot skaidrojumu terminam “kaimiņdrošības datu bāzes”.
20.-21. punkti
Informācijai jābūt iegūtai no pirmavota VID vai no valsts uzturētiem reģistriem.
Jābūt izstrādātai procedūrai, kādā veidā pašvaldībai šāda informācija ir iegūstama un uzturama, kā arī jābūt izstrādātai veidlapai, kas parāda, kāda veida informāciju ir jāapkopo.
X. Patvertnes
nepieciešams definēt jēdzienu “patvertne”;
nepieciešams definēt prasības pret patvertnēm;
Rīgas pilsētas pašvaldībai nav pieejama informācija par teritorijā esošajām būvēm, kuras varētu atbilst šādiem nosacījumiem, jo daļa no tām nav apzinātas vai ir noslepenotas valsts līmenī.
23. punkts
Piedāvātā redakcija: 23. Informācija par pašvaldības teritorijā reģistrētajām patvertnēm un citām ēkām, kas atbilst valsts noteiktām patvertnes prasībām (civilās aizsardzības inženiertehniskās būves).
26.-27. punkti
Abos punktos aiz vārda “pieeja” papildināt ar vārdiem “Nacionālā veselības dienesta datu bāzē esošajai”.
Nepieciešams risinājums, lai pašvaldībām būtu piešķirta piekļuve Nacionālā veselības dienesta datu bāzē esošajai informācijai.
Šo informācijas saturošo datu bāzu turētājs nav pašvaldība, un jautājums par piekļuvi šiem datiem un to aktuālo atjaunošanu risināms ar Veselības un Zemkopības ministriju (bez pašvaldības starpniecības).
28. punkts
Papildināt ar vārdiem “atbilstoši NBS un VUGD izstrādātajai procedūrai”.
Nav skaidrs divu procentu aprēķina pielietojums Pielikuma kontekstā. Vai visi pašvaldību resursi kā pašvaldību materiālās rezerves būtu aprēķināmas uz 2 procentiem no pašvaldības dzīvojošo?
Nav skaidrs kādam laika periodam ir aprēķināmi pasākumi un resursi pamatvajadzību nodrošināšanai diviem procentiem no pašvaldībā dzīvojošajiem.
Nav skaidrs, vai pamatvajadzību nodrošināšana 2 procentu apmērā no pašvaldībā dzīvojošo skaita attiecināms uz pamatvajadzību nodrošināšanu tiem, kas tiek uzņemti pašvaldībā no citas administratīvās teritorijas (piemēram, bēgļi).
Nav skaidrs, kāda informācija ir jāatspoguļo. Nepieciešams izstrādāt veidlapu.
PIEZĪMES:
- Rīgas pašvaldībai nav tādu materiāltehnisko resursu, lai nodrošinātu aptuveni 12000 cilvēku pamatvajadzības, jo tas saistīts ar pirmās nepieciešamības preču un pārtikas uzkrājumiem);
- Nav skaidra jēdziena “pamatvajadzību nodrošināšana” nozīme, jo atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likuma prasībām pārtikas un pirmās nepieciešamības preču nodrošinājums gulstas uz Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.
30. punkts
Nepieciešams izstrādāt vadlīnijas, kā prioritizēt pašvaldības funkcijas lai spētu izpildīt kritiskās funkcijas. Nav skaidrs, kas izņēmuma stāvokļa un kara laika situācija ir pašvaldības kritiskās funkcijas.
32. punkts
Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns ar tā pielikumiem tiek apstiprināts domes sēdē (daudzpakāpju sistēma, kas paredz, ka sākotnēji jautājumu izskatot sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēdē, tad domes pastāvīgā komitejā/ās un tad domē). Ja informācija tiek sagatavota un aizpildīta valsts izveidotā valsts informācijas sistēmā, tad nav skaidrs, kā elektroniski ievadītu informāciju datu bāzē apstiprināt domes sēdē. Vai SAB atzītas šifrēšanas metodes to pieļauj?
PIEZĪMES:
- nepieciešams skaidrojums, kura iestāde (Pašvaldība vai Satversmes aizsardzības birojs) vadīs, ieviesīs, īstenos, nodrošinās un uzturēs projektā minētās “Satversmes aizsardzības biroja atzītas šifrēšanas metodes” un to izmantošanu.
Anotācija.
Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.
Likuma “Par pašvaldībām” 8.pants nosaka, ka autonomās funkcijas pašvaldībai ir jāfinansē no pašu ieņēmumiem. Nepieciešams papildināt Anotācijas 3.nodaļu par tiesību akta projekta ietekmi uz pašvaldību budžetu.
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 11.pantā noteikti pašvaldības uzdevumi civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jomā. Nacionālās drošības likumā būtu nosakāmi pašvaldības uzdevumi valsts aizsardzības sistēmas jomā. Pretēji nav skaidrs, kāda ir pašvaldības kompetence (uzdevumi) valsts civilās aizsardzības sistēmas uzturēšanas jomā. No likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 18.punkta izriet pašvaldības pienākums piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā. Civilā aizsardzība ir tikai viens no septiņiem valsts aizsardzības ietvara elementiem. [1]
1.2. ir ļoti vispārīgs
[1] Informatīvais ziņojums “Par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progresu”: Pieejams: https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Informativais%20zinojums_VVA_2019.pdf
2. punkts
Nepieciešams skaidrojums, vadoties pēc kādām vadlīnijām vai kādas augstāk stāvošas struktūras norādēm Pašvaldība iniciē civilās aizsardzības pasākumus.
3. punkts
Nepieciešams noteikt, kādā veidā un kādos līmeņos paredzēta informācijas aprite (Pašvaldība – reģionālās Zemessardzes brigāde vai Pašvaldība – Zemessardzes štābs);
nepieciešams par teritoriju atbildīgo Zemessardzes vienības operatīvo dežurantu saraksts.
4. punkts
Papildināt aiz vārdiem “Miera laikā” ar vārdiem “atbilstoši NBS prasībām” .
PIEZĪMES:
nepieciešams definēt, kādām šajā Pielikuma projektā minētajām “pašvaldības datu bāzēm” ir nepieciešams nodrošināt NBS pieeju, papildus definējot piekļuves līmeni;
ņemot vērā to, ka Personas datu apstrādes pārzinis ir Pašvaldība un Personas datu apstrādes mērķis ir administratīvā pārkāpuma procesa (turpmāk – APP) (personas identificēšana, pierādījumu nodrošināšana, informācijas par administratīvajiem pārkāpumiem un administratīvajām lietām ievade datu apstrādes sistēmās, tostarp, Administratīvā pārkāpuma procesa, APP uzsākšana, izskatīšana, materiālu glabāšana, pārsūtīšana atbilstoši kompetencei) nodrošināšana, nepieciešams juridisks izvērtējums, vai prasība “piekļuves nodrošināšana pašvaldības padotībā esošo iestāžu videonovērošanas sistēmām (tiešsaistes režīmā) un tajās uzglabātajiem datiem valsts apdraudējuma gadījumā un plānoto militāro mācību laikā” nepārkāpj EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAS (ES) 2016/679 “PAR FIZISKU PERSONU AIZSARDZĪBU ATTIECĪBĀ UZ PERSONAS DATU APSTRĀDI UN ŠĀDU DATU BRĪVU APRITI” un Pašvaldības personisko datu apstrādes politikas prasības, it īpaši – ņemot vērā šīs prasības sekojošus aspektus:
piekļuve uzglabātiem datiem;
piekļuve militāro mācību laikā (kas nav nedz izņēmuma stāvoklis, nedz kara stāvoklis).
5. punkts
Nepieciešama primārā informācija par Civilās aizsardzības operacionālās vadības centra sakaru kanāliem. Izejot no tā Pašvaldības un Pašvaldības policijas izstrādās vai arī izvēlēsies simetriskus kanālus.
7. punkts
Papildināt pirms vārdiem “NBS vajadzībām” ar vārdiem “atbilstoši NBS tiešsaistes risinājumā izstrādātam katalogam”.
Nepieciešams izstrādāt veidlapu resursu (materiālu, tehnikas u.tml.) uzskaitei, kuru aizpilda pašvaldības.
PIEZĪMES:
- nepieciešams definēt, kas ir domāts ar Pielikuma projektā minētām “Pašvaldības sadarbības partneriem”;
- nepieciešams definēt, kurš veiks Pielikuma projektā minēto “personāla apmācība pretmobilitātes pasākumu veikšanai”;
TIEK PIEDĀVĀTA ŠĀDA REDAKCIJA:
7. Pašvaldības un tās sadarbības partneru valdījumā esošās pretmobilitātes materiālu (piemēram, dzelzsbetons, koki, grants), smagās tehnikas, un tās apkalpojošā (pašvaldībā un pie Pašvaldības sadarbības partneriem strādājošā) personāla apzināšana un nodrošināšana atbilstoši NBS tiešsaistes risinājumā izstrādātam katalogam NBS vajadzībām pretmobilitātes pasākumu veikšanai valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī šī personāla apmācība pretmobilitātes pasākumu veikšanai un NBS pretmobilitātes materiāltehnisko līdzekļu izvietošana uz pašvaldību īpašuma miera laikā.
9. punkts
Nepieciešams definēt, ar kādu NBS struktūrvienību paredzama Pielikuma projektā minētā informācijas apmaiņa.
10. punkts
Papildināt ar vārdiem “atbilstoši NBS vadlīnijām par pretmobilitātes (šķēršļu) plāna izstrādi un aktualizāciju”.
11. punkts
Izteikt sekojošā redakcijā:
11. Informācijas aktualizēšana valsts vienotajā informācijas sistēmā par infrastruktūru, kurai valsts apdraudējumu laikā jānodrošina vai jāpastiprina esošā apsardze.
-Nepieciešams izveidot veidlapu saraksta aizpildīšanai, kā arī izstrādāt vadlīnijas, pēc kādiem principiem veidot sarakstu.
PIEZĪMES:
nepieciešams precizēt, vai ar šo sarakstu ir saprotams tikai un vienīgi kritiskās infrastruktūras objektu saraksts;
ja tiek domāti arī kādi citi objekti (vai to grupas) ārpus kritiskās infrastruktūras objektu saraksta, tad nepieciešams vai nu definēt šos objektus (vai to grupas), vai arī apzīmēt vadlīnijas šo objektu (vai to grupu) noteikšanai.
12. punkts
Nepieciešams skaidrojums, par kādām rīcībspējīgām (šī Pielikuma kontekstā) “NVO un jauniešu organizācijām” iet runa;
tiek piedāvāts papildināt šo punktu ar frāzi “īsziņu nosūtīšana ar mobilo sakaru operatoru starpniecību”.
TIEK PIEDĀVĀTA ŠĀDA REDAKCIJA:
12. Valsts apdraudējuma gadījumā izmantojamie alternatīvie apziņošanas viedi: īsziņu nosūtīšana ar mobilo sakaru operatoru starpniecību, radioamatieru stacijas, drukāti paziņojumi daudzdzīvokļu māju kāpņutelpās un publiskās vietās, paziņojumu (skrejlapu vai sociālo tīkla vietņu ziņu) izplatīšana caur pašvaldības teritorijā esošajām NVO un jauniešu organizācijām, namu pārvaldnieku iesaistīšana iedzīvotāju informēšanā, informācijas izlikšana pašvaldību sabiedriskajos transportlīdzekļos, apkaimju biedrības (grupu vecāko) iesaistīšana informācijas iedzīvotājiem izplatīšanā, kā arī citi konkrētajā brīdī pieejamie alternatīvie apziņošanas veidi.
13. punkts
Papildināt pirmo teikumu ar vārdiem “atbilstoši Valsts krīzes komunikācijas stratēģijai”.
TIEK PIEDĀVĀTA ŠĀDA REDAKCIJA:
13. Lai ievērotu informācijas drošības prasības un nodrošinātu klasificētās informācijas aizsardzību, nepieciešams paredzēt mehānismu, kā CAK komunikācijas vēstījumi tiek koordinēti ar NBS atbilstoši Valsts krīzes komunikācijas stratēģijai. Savukārt, lai veicinātu CAK darbības un iedzīvotāju informēšanas efektivitāti, CAK sastāvā nepieciešams paredzēt vadošās pašvaldības amatpersonas vai darbiniekus, kuri ir atbildīgi par komunikācijas jomu (sabiedriskās attiecības, stratēģiskā komunikācija).
14.-19. punkti
Visos punktos aiz vārdiem “akuālajai informācijai” papildināt ar vārdiem “valsts vienotajā informācijas sistēmā”.
17.-18.punktā noteiktā informācija nav pieejama pašvaldībai. Izņēmuma un kara laikā noteicošais ir informācijas saņemšanas ātrums no pirmavota. Lūdzam svītrot šo informāciju un nepieciešamības gadījumā NBS informāciju pieprasīt no Iekšlietu ministrijas vai valsts datu reģistriem vai dot precīzu algoritmu, kā izņēmuma stāvoklī pašvaldība var steidzami pieprasīt aktuālo informāciju.
19.punktā sniegt definīciju vai dot skaidrojumu terminam “kaimiņdrošības datu bāzes”.
20.-21. punkti
Informācijai jābūt iegūtai no pirmavota VID vai no valsts uzturētiem reģistriem.
Jābūt izstrādātai procedūrai, kādā veidā pašvaldībai šāda informācija ir iegūstama un uzturama, kā arī jābūt izstrādātai veidlapai, kas parāda, kāda veida informāciju ir jāapkopo.
X. Patvertnes
nepieciešams definēt jēdzienu “patvertne”;
nepieciešams definēt prasības pret patvertnēm;
Rīgas pilsētas pašvaldībai nav pieejama informācija par teritorijā esošajām būvēm, kuras varētu atbilst šādiem nosacījumiem, jo daļa no tām nav apzinātas vai ir noslepenotas valsts līmenī.
23. punkts
Piedāvātā redakcija: 23. Informācija par pašvaldības teritorijā reģistrētajām patvertnēm un citām ēkām, kas atbilst valsts noteiktām patvertnes prasībām (civilās aizsardzības inženiertehniskās būves).
26.-27. punkti
Abos punktos aiz vārda “pieeja” papildināt ar vārdiem “Nacionālā veselības dienesta datu bāzē esošajai”.
Nepieciešams risinājums, lai pašvaldībām būtu piešķirta piekļuve Nacionālā veselības dienesta datu bāzē esošajai informācijai.
Šo informācijas saturošo datu bāzu turētājs nav pašvaldība, un jautājums par piekļuvi šiem datiem un to aktuālo atjaunošanu risināms ar Veselības un Zemkopības ministriju (bez pašvaldības starpniecības).
28. punkts
Papildināt ar vārdiem “atbilstoši NBS un VUGD izstrādātajai procedūrai”.
Nav skaidrs divu procentu aprēķina pielietojums Pielikuma kontekstā. Vai visi pašvaldību resursi kā pašvaldību materiālās rezerves būtu aprēķināmas uz 2 procentiem no pašvaldības dzīvojošo?
Nav skaidrs kādam laika periodam ir aprēķināmi pasākumi un resursi pamatvajadzību nodrošināšanai diviem procentiem no pašvaldībā dzīvojošajiem.
Nav skaidrs, vai pamatvajadzību nodrošināšana 2 procentu apmērā no pašvaldībā dzīvojošo skaita attiecināms uz pamatvajadzību nodrošināšanu tiem, kas tiek uzņemti pašvaldībā no citas administratīvās teritorijas (piemēram, bēgļi).
Nav skaidrs, kāda informācija ir jāatspoguļo. Nepieciešams izstrādāt veidlapu.
PIEZĪMES:
- Rīgas pašvaldībai nav tādu materiāltehnisko resursu, lai nodrošinātu aptuveni 12000 cilvēku pamatvajadzības, jo tas saistīts ar pirmās nepieciešamības preču un pārtikas uzkrājumiem);
- Nav skaidra jēdziena “pamatvajadzību nodrošināšana” nozīme, jo atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likuma prasībām pārtikas un pirmās nepieciešamības preču nodrošinājums gulstas uz Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.
30. punkts
Nepieciešams izstrādāt vadlīnijas, kā prioritizēt pašvaldības funkcijas lai spētu izpildīt kritiskās funkcijas. Nav skaidrs, kas izņēmuma stāvokļa un kara laika situācija ir pašvaldības kritiskās funkcijas.
32. punkts
Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns ar tā pielikumiem tiek apstiprināts domes sēdē (daudzpakāpju sistēma, kas paredz, ka sākotnēji jautājumu izskatot sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēdē, tad domes pastāvīgā komitejā/ās un tad domē). Ja informācija tiek sagatavota un aizpildīta valsts izveidotā valsts informācijas sistēmā, tad nav skaidrs, kā elektroniski ievadītu informāciju datu bāzē apstiprināt domes sēdē. Vai SAB atzītas šifrēšanas metodes to pieļauj?
PIEZĪMES:
- nepieciešams skaidrojums, kura iestāde (Pašvaldība vai Satversmes aizsardzības birojs) vadīs, ieviesīs, īstenos, nodrošinās un uzturēs projektā minētās “Satversmes aizsardzības biroja atzītas šifrēšanas metodes” un to izmantošanu.
Anotācija.
Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.
Likuma “Par pašvaldībām” 8.pants nosaka, ka autonomās funkcijas pašvaldībai ir jāfinansē no pašu ieņēmumiem. Nepieciešams papildināt Anotācijas 3.nodaļu par tiesību akta projekta ietekmi uz pašvaldību budžetu.
Piedāvātā redakcija
-