Atzinums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK, nosaka, ka brīvības atņemšanu var piemērot par smagiem pārkāpumiem, kas darbības rezultātā izraisījuši nāvi vai smagus miesas bojājumus, piemēram, plaša mēroga piesārņojums, rūpnieciskas avārijas ar smagu ietekmi uz vidi un liela mēroga meža ugunsgrēki.
Atbilstoši Direktīvā definētajam, dažiem noziedzīgiem nodarījumiem ir noteikts slieksnis, kas ir jāpārsniedz, lai rīcība būtu noziedzīgs nodarījums, proti, tas, ka šāda rīcība izraisa cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, ūdens vai augsnes kvalitātei, ekosistēmai, dzīvniekiem vai augiem.
Lai pēc iespējas pilnīgi aizsargātu vidi, minētais slieksnis būtu jāsaprot plašā nozīmē, attiecīgā gadījumā ar to saprotot arī būtisku kaitējumu faunai un florai, dzīvotnēm un dabas resursu un ekosistēmu nodrošinātajiem pakalpojumiem, kā arī ekosistēmu funkcijām. Ar jēdzienu “ekosistēma” būtu jāsaprot dinamisks augu, dzīvnieku, sēņu un mikroorganismu sabiedrību un to nedzīvās vides komplekss, kurš mijiedarbojas kā funkcionāla vienība, un tam būtu jāietver dzīvotņu veidi, sugu dzīvotnes un sugu populācijas. Mazākas vienības, piemēram, bišu ligzda, skudru pūznis vai celms, vai auga vai sūnas dzīvotne, var būt ekosistēmas daļa, bet šajā direktīvā pašas par sevi tās nebūtu jāuzskata par ekosistēmām.
Saskaņā ar tiesību aktu portālā pieejamo likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (25-TA-2349) (turpmāk – grozījumi)  ir ļoti plaši interpretējami (nav izmērāmi) un var radīt riskus, ka pat jebkura cilvēka brīva pārvietošanās mežā, kas Latvijā nostiprināta Meža likumā, ietekmējot vai neapzināti iznīcinot kādu dzīvotni, var tikt uzskatīta par pārkāpumu, kuru var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Aizsargājamās teritorijas Latvijā nav marķētas vai iežogotas. Turklāt likumprojektā tiek lietoti termini, piemēram, ‘aizsargājamā teritorija’, ‘vides vērtības’ u.c. termini, kas nav definēti speciālajos (ar vides jomu saistītajos) normatīvajos aktos. 
Latvijas Darba devēju konfederācija vērš uzmanību ka, esošā likumprojekta redakcija ir dažādi interpretējama sašaurinot direktīvā noteikto tvērumu un var novest pie privātpersonu kriminālatbildības, normu atšķirīgas piemērošanas dēļ.
Latvijā ir spēkā likums Par ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk -IVN), kas paredz procedūru, kas veicama likumā noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu. Likumā ir noteiktas darbības, kurām var būt būtiska ietekme uz vidi un kurām jāveic ietekmes novērtējuma piemērošana. Ievērojot spēkā esošo regulējumu jau esošie normatīvie akti nosaka, ka ir jāveic IVN, veicot noteiktas darbības ar iespējamu būtisku ietekmi, kas apliecina, ka šajā procesā likumdevējs ir atzinis, ka noteiktas darbības var būt ar būtisku ietekmi un IVN process tās samazinās, novērsīs vai aizliegs.
 

-