Atzinums

Satiksmes ministrija atbalsta nepieciešamību pilnveidot valsts IKT pārvaldību, palielināt investīciju caurskatāmību, stiprināt iepirkumu konkurenci un nodrošināt profesionālu augsta riska projektu izvērtēšanu. Vienlaikus, ministrijas ieskatā informatīvajā ziņojumā piedāvātais risinājums ir nepilnīgs, jo valsts IKT pārvaldības problēmas galvenokārt tiek risinātas ar trim instrumentiem - pārvaldības centralizāciju un pastiprinātu kontroli, EIS un iepirkumu sistēmas izmaiņām un kompetenču centru attīstību.
Informatīvais ziņojums “Par ārkārtas iekšējā audita rezultātiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju projektu ieviešanas, vadības un kontroles sistēmu efektivitātes izvērtēšanā” (26-TA-1794) (turpmāk – Audita ziņojums) un tajā ietvertie ārkārtas iekšējā audita rezultāti rāda, ka valsts līmeņa problēmas ir plašākas. Audita ziņojumā konstatēta nepietiekama projektu portfeļa pārvaldība un ekonomiskais pamatojums, nepietiekama biznesa procesa īpašnieka iesaiste, nepilnīga dzīves cikla izmaksu plānošana, projektu ieguvumu neizvērtēšana un neskaidra atbildība par projektu rezultātiem.
Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar Audita ziņojumā iekļauto informāciju un kopējo valsts IKT pārvaldības reformu veidot vismaz sešos savstarpēji saistītos virzienos. Satiksmes ministrijas ieskatā tie ir šādi.

1. Valsts IKT pārvaldība, jeb valsts digitālās pārvaldes nostiprināšanas virziens. Šajā virzienā nepieciešams centralizēt kopīgo, taču saglabājot nozares atbildību.  Atbalstāma ir vienota valsts IKT investīciju uzskaite (VIRSIS), kopēji arhitektūras un sadarbspējas principi un neatkarīga lielo un augsta riska projektu ekspertīze. Tomēr lūdzam ziņojumā skaidri noteikt, ka vienota uzskaite un metodika, tajā skaitā attīstības aktivitāšu saskaņošana, nenozīmē visu IKT projektu centralizētu vadību, kā tas norādīts informatīvā ziņojuma tekstā “nodrošinot vienotu, horizontālu pārraudzību pār visu valsts pārvaldes IKT resursu attīstības aktivitāšu kopumu neatkarīgi no to resoriskās piederības vai finansējuma avota.”. Arī Audita ziņojumā tiek secināts, ka nepieciešams stiprināt tieši nozares līmeņa IKT pārvaldības koordināciju, vienlaikus nosakot valsts minimālās prasības.
Vienlaikus nav atbalstāma pieeja, saskaņā ar kuru centralizētās pārvaldības nepieciešamība tiek pamatota galvenokārt ar to, ka VARAM jāiegūst pārskats un horizontāla kontrole pār visām IKT attīstības aktivitātēm neatkarīgi no to resoriskās piederības vai finansējuma avota. Tieši šāds ļoti plašs mandāts VARAM paredzēts ziņojumā, kur vispārējs pārskats vai uzskaite par valsts IKT risinājumiem tiek pielīdzināts centralizētai projektu pārvaldībai (piemēram: lēmumu pieņemšana par projektu iepirkumiem, aktivitāšu realizāciju un tml.). Vienota informācijas uzskaite nav pielīdzināma centralizētai lēmumu pieņemšanai.
Informatīvajā ziņojumā piedāvātais trīs līmeņu IKT resursu attīstības aktivitāšu lietderības un iepirkumu plānu izvērtēšanas modelis paredz projektu iedalījumu pēc finansējuma apjoma:
līdz 140 000 euro – iestādes vadītāja pašnovērtējums;
no 140 000 līdz 3 miljoniem euro – nozares ministrijas izvērtējums un IKT būvvaldes saskaņojums;
virs 3 miljoniem euro vai stratēģiskiem projektiem – VARAM Valsts IKT vadības biroja un Valsts digitālo investīciju padomes izvērtējums.
Transporta nozarē liela daļa projektu var nonākt trešajā līmenī ne tikai summas dēļ, bet arī tādēļ, ka tie ietekmē vairākas institūcijas, nodrošina datu apmaiņu ar citām valstīm, skar kritisko infrastruktūru un paredz ievērojamas uzturēšanas izmaksas. Atsevišķi projekti ir tieši saistīti ar kiberdrošību. Tādēļ “stratēģiska projekta” izņēmums transporta nozarē kļūst par vispārēju normu.
Satiksmes ministrijas ieskatā centralizētas IKT pārvaldības lietderība un nepieciešamība nosakāma vismaz pēc četriem kritērijiem:
Pašas sistēmas funkcijas un nozīmes (pamata reģistrs, pamata pakalpojumi, biznesa procesa atbalsts un tml.);
Pārresoru funkcionalitātes;
Kritiskuma valsts funkciju izpildes nodrošināšanā;
Finansējuma avota un tā, kāda tipa institūcija uzņemas sistēmas dzīves cikla izmaksas.
Attiecīgi ir veidojams federatīvs modelis, kurā valsts līmenī pastiprināti pārvalda valsts pamatresursus un datu avotus, koplietošanas platformas un pārresoru risinājumus, bet konkrētas nozares biznesa procesu sistēmas paliek attiecīgās nozares atbildībā.
Īpaši būtiski tas ir transporta nozarē, kur ievērojama daļa valsts funkciju un to tehnoloģiskā nodrošinājuma atrodas valsts kapitālsabiedrību pārziņā. Informatīvajā ziņojumā ir atzīts, ka finanšu un personāla analīzē kapitālsabiedrības nav ietvertas, tomēr vienlaikus secināts, ka digitālās pārvaldes arhitektūras pieeja būtu konsekventi attiecināma arī uz kapitālsabiedrību īstenotām valsts pārvaldes funkcijām. Šāda paplašināšana nav pietiekami pamatota, pirms nav nodalītas vismaz valsts pārvaldes funkciju, pamatdatu un koplietošanas sistēmas no sistēmām, kuras izveidotas kapitālsabiedrībām deleģētu valsts pārvaldes funkciju izpildei. Nemaz nerunājot par kapitālsabiedrību iekšējām un komercdarbības sistēmām. Pēdējās kategorijas sistēmu attīstības lietderība un finansēšana pēc būtības ir kapitālsabiedrības valdes un kapitāla daļu turētāja atbildības jautājums, nevis centralizēti vērtējams valsts IKT investīciju projekts.
Lūdzu informatīvajā ziņojumā nostiprināt principu, ka  vienota uzskaite tiek veikta visām būtiskajām publiskās pārvaldes IKT investīcijām, taču centralizēta kontrole un apstiprināšana tikai tām investīcijām, kurām ir valsts mēroga, pārresoru, būtiska fiskāla, kiberdrošības vai tehnoloģiskās ilgtspējas ietekme. Nozares ministrijai ir jāsaglabā atbildību par savas nozares biznesa procesiem, prioritātēm un tiem nepieciešamo tehnoloģisko nodrošinājumu.

2. IKT resursu un pakalpojumu sagādes pārmaiņu virziens. Ir atbalstāma EIS katalogu un iepirkumu pieejas pārskatīšana, piegādātāju atkarības mazināšana, labāka darba apjoma un rezultātu definēšana un konkurences risku analīze. Tomēr iepirkuma kvalitāte pati par sevi nevar atrisināt situācijas, kad sākotnēji izvēlēts pēc satura nepareizs risinājums, nav zināmas precīzas prasības vai tiek realizēts mazāk prioritārs projekts. Ja pirms iepirkuma nav pamatojuma par to, kādu valsts pārvaldes procesu nepieciešams mainīt, kāpēc tieši šī funkcionalitāte ir nepieciešama, kāpēc šis projekts ir prioritārāks par citu valsts vai nozares projektu un kā un kas finansēs sistēmas uzturēšanu turpmāk, tad pat perfekti organizēts konkurss, EIS pasūtījums, ievērojot lielu skaitu robežvērtības un pakalpojumu sniedzēja maiņu, un korekti publicēts pirmkods nevar padarīt investīciju lietderīgu. Satiksmes ministrija arī neatbalsta pirmkoda publicēšanu kā pašmērķi. Valstij jābūt pietiekamām tiesībām uz tās finansēto pasūtījumprogrammatūru, jānovērš nepamatota piegādātāja atkarība un jānodrošina iespēja risinājumu nodot citam uzturētājam. Savukārt publiska pirmkoda pieejamība izvērtējama atbilstoši drošības, kritiskās infrastruktūras, licenču un komercinformācijas apsvērumiem.
Audita ziņojums konstatē nepietiekamu sasaisti starp finansējumu, paveiktajiem darbiem un sasniegtajiem rezultātiem. Tādēļ sagādei jābūt projekta īstenošanas instrumentam, nevis galvenajam valsts IKT pārvaldības reformas saturam. IKT iepirkumi un EIS ir attiecināmi uz sagādes sakārtošanu, taču tos nevar pielīdzināt projekta lietderībai
Lūdzu informatīvajā ziņojumā saglabāt IKT sagādes reformu kā atsevišķu virzienu, bet noteikt, ka sagādes metode tiek izvēlēta tikai pēc biznesa vajadzības, projekta prioritātes, finansējuma avota un sistēmas dzīves cikla modeļa apstiprināšanas. Iepirkuma procesa sakārtošana neatrisina nepareizi izvēlēta projekta problēmas.

3. Valsts pārvaldes IKT kompetences pilnveides, standartizācijas un konsolidācijas - kompetences centru attīstības virziens. Satiksmes ministrija lūdz pārskatīt informatīvā ziņojuma pieņēmumu, ka IKT kompetenču trūkums galvenokārt risināms ar kompetenču centralizāciju, izveidojot 10-12 kompetenču centrus, kuros būtu vidēji 120-160 pilnas speciālistu slodzes katrā. Kompetenču centri ir viens no risinājumiem, nevis vienīgais risinājums.
Var piekrist, ka katrā nelielā valsts iestādē nav iespējams ekonomiski efektīvi uzturēt visas augsta līmeņa IKT kompetences, taču no kompetences trūkuma pats par sevi neizriet secinājums, ka optimālais risinājums vienmēr ir institucionāla centralizācija vai funkcijas nodošana kompetenču centram.
Ziņojums paredz VDAA bāzētā atbalsta centrā koncentrēt datorizēto darba vietu, infrastruktūras, sagādes, koda repozitorija, kiberdrošības un citus pakalpojumus, bet attiecībā uz nozaru sistēmām, arī jomu arhitektūras tehnisko skatu, risinājumu arhitektūru un projektu tehnoloģisko darba paku vadību. Satiksmes ministrijas ieskatā var centralizēt horizontālo tehnoloģisko kompetenci, taču nozares biznesa kompetenci centralizēt nevar. Universāls kompetenču centrs var efektīvi nodrošināt:
-darbstaciju un lietotāju kontu pārvaldību;
-mākoņpakalpojumu brokerus;
-DevOps pamatpakalpojumus;
-standarta kiberdrošības instrumentus;
-iepirkumu un arhitektūras ekspertu atbalstu.
Taču šāds centrs nevar aizvietot padziļinātu izpratni par, piemēram, ārstniecības procesu, nodokļu administrēšanu, sabiedriskā transporta maršrutu plānošanu, dzelzceļa kustības vadību vai jūras transporta formalitātēm. Arī profesionāla sistēmu arhitektūra nav atrauta no biznesa procesa. Tehnoloģiskais risinājums ir kvalitatīvs tikai tad, ja arhitekts izprot nozares procesu, datus, normatīvo vidi un darbības riskus.
Tādēļ kompetences trūkuma novēršanai jāvērtē arī alternatīvas institucionālai centralizācijai: ekspertu koplietošanas modeļi, starpresoru profesionāļu tīkli, kopīgi ekspertu iepirkumi, mērķēta speciālistu piesaiste un nozares kompetences stiprināšana.
Audita ziņojuma priekšlikumi paredz ne tikai koplietošanu, bet tieši stiprināt valsts pārvaldes iekšējo IKT kompetenci un nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, kā arī izvērtēt alternatīvus ekspertu piesaistes modeļus. Turklāt auditā rosināts noteikt kritiskās kompetences, kurām jābūt pieejamām pašā institūcijā, tostarp produktu vadībā, arhitektūrā, drošībā, integrācijās un piegādātāju pārvaldībā.
Pārskatot vienīgo piedāvāto risinājumu, lūdzam salīdzināt vismaz vairākas alternatīvas:
-institūciju un nozaru iekšējās kapacitātes stiprināšanu;
-koplietotu ekspertu un profesionālo tīklu modeli;
-neatkarīgas ārējās ekspertīzes izmantošanu;
-kompetenču centrus standartizējamām horizontālām funkcijām.
Lūdzam noteikt, ka kompetenču centri primāri veidojami horizontālām un standartizējamām IKT funkcijām. Specializētu nozaru sistēmu projektēšanā un attīstībā ir jāsaglabā nozares kompetenci un atbildību, kompetenču centrus izmantojot kā tehnoloģisku ekspertīzes un pakalpojumu avotu, nevis kā biznesa procesa īpašnieku.

4. Jauns virziens - IKT finansēšanas modelis.
Satiksmes ministrijas ieskatā šis ir būtiskākais ziņojumā iztrūkstošais virziens. Informatīvajā ziņojumā konstatē valsts IKT finansēšanas strukturālas problēmas: zemu bāzes finansējumu, atkarību no ES fondu cikliem un situāciju, kurā fondi tiek izmantoti nevis investīcijām, bet  novecojušu sistēmu nomaiņai un uzturēšanai. Tomēr pēc problēmas konstatēšanas finansēšana nav izdalīta kā atsevišķs reformas virziens. Tās vietā tālāk tiek piedāvāta VARAM mandāta paplašināšana, kompetenču centru attīstība un sagādes reforma. Arī MK protokollēmumā FM uzdevums galvenokārt ir kontrolēt, lai tiktu finansētas tikai VIRSIS reģistrētas aktivitātes un visi ieguldījumi būtu kumulatīvi uzskaitīti. Tā ir nepieciešamā uzskaite, bet tas nav valsts IKT finansēšanas modelis. Satiksmes ministrijas ieskatā informatīvajā ziņojumā ir jāatbild uz  pamatjautājumu par to, kurām valsts informācijas sistēmām valstij ir pienākums nodrošināt stabilu ilgtermiņa finansējumu un kurām sistēmām finansējums jānodrošina attiecīgajai nozarei vai pakalpojuma sniedzējam/funkcijas izpildītājam.
Audita ziņojumā tiek prasīts vērtēt pilna dzīves cikla izmaksas, CAPEX un OPEX, regulāri aktualizēt finansējumu un sasaistīt to ar projekta vajadzībām, rezultātiem un ieguvumiem.
Sākotnēji ierosinām izvērtēt vismaz šādus finansēšanas modeļa principus:
valsts pamatdatu reģistri un koplietošanas platformas - stabils valsts pamatbudžeta finansējums visam dzīves ciklam;
pārresoru koplietošanas risinājumi - kopīgs/centralizēti koordinēts finansēšanas modelis;
nozares biznesa procesa sistēmas - nozares budžets;
deleģētas valsts funkcijas kapitālsabiedrībā - attiecīgās funkcijas finansēšanas vai ieņēmumu modelis;
kapitālsabiedrības komercdarbības un iekšējās sistēmas - pašas kapitālsabiedrības finansējums.
Modelim būtu jānodrošina, ka lēmumu pieņemšanas tiesības, finansējums un atbildība nav atrauti viens no otra. Ja centralizētā institūcija nosaka obligātu risinājumu vai centralizēti pārņem funkciju, tai jābūt skaidri definētai arī finansēšanas un pakalpojuma kvalitātes atbildībai. Nav ilgtspējīgi, ja VARAM nosaka tehnoloģisko risinājumu, bet nozares budžets finansē tā ieviešanu un pēc tam vienpersoniski atbild par rezultātu.
Lūdzam izstrādāt un ziņojumā iekļaut atsevišķu valsts IKT strukturālās finansēšanas un dzīves cikla modeli.

5. Jauns virziens – biznesa procesu un IKT resursu savstarpējās sadarbības nodrošināšana.
Informatīvajā ziņojumā biznesa procesi ir analizēti nepietiekami. Attīstības aktivitātes ierosināšanas posmā paredzēts noteikt ietekmi uz biznesa procesiem un pakalpojumiem, bet kompetenču centru modelī noteikts, ka nozaru iestādes saglabā pamatdarbības plānošanu un prasību definēšanu. Taču Satiksmes ministrijas ieskatā biznesa process ir jāizveido par patstāvīgu pārvaldības dimensiju. Bez biznesa procesa virziena ievērošanas IKT projekti joprojām tiks pārvaldīti kā tehnoloģiski investīciju objekti, nevis kā biznesa pārmaiņu instruments.
Šis virziens ir īpaši nepieciešams, jo Audita ziņojumā ir tieši konstatēts, ka pirms sistēmu izmaiņu pasūtīšanas ne vienmēr tiek nodrošināts biznesa procesa īpašnieka formāls saskaņojums un tādēļ pastāv risks izstrādāt risinājumus, kas neatbilst faktiskajām biznesa vajadzībām. Satiksmes ministrijas ieskatā pirms jebkura būtiska IKT projekta iniciēšanas jānosaka:
1. Kāds process tiek digitalizēts vai pārveidots (vai tas ir valsts mēroga vai pārresoru process, vienas nozares process, konkrētas iestādes process vai kapitālsabiedrībai deleģētas funkcijas process);
2. Kas ir biznesa procesa īpašnieks (jābūt konkrēti noteiktam īpašniekam, kas atbild par procesa rezultātu arī pēc IT sistēmas nodošanas);
3. Kāda problēma tiek risināta (jādefinē problēma esošajā procesā un tās izmērāms apjoms, nepietiek norādīt, ka nepieciešama “sistēmas modernizācija” vai “jauni pakalpojumi”);
4. Kā mainīsies process pēc projekta (kuras konkrētās darbības tiks likvidētas, automatizētas vai vienkāršotas);
5. Kā tiks izmērīti ieguvumi (procesa ilgums, manuālo darbību skaits, lietotāju slogs, izmaksas, datu kvalitāte, pakalpojuma izmantošana un tml.);
6. Kas notiks ar esošo sistēmu un procesu ( jābūt plānam vecās sistēmas, paralēlā procesa un dubultās datu uzturēšanas izbeigšanai).
Šādi tiktu novērsta situācija, kurā projekts ir formāli veiksmīgs. Proti, saskaņots VIRSIS, pareizi iepirkts, atbilst arhitektūrai, kods nodots un budžets nav pārsniegts, bet pats biznesa process nav kļuvis efektīvāks. Nozares specifiskā biznesa procesa īpašnieks arī nevar būt centralizēts IKT kompetenču centrs. Piemēram, sabiedriskā transporta organizēšanas procesa saturu un mērķus nosaka transporta nozare; kompetenču centrs var nodrošināt tehnoloģisko ekspertīzi, bet nevar uzņemties procesa rezultāta atbildību.

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar darbības virzienu, kas prasa katram būtiskam IKT projektam obligāti noteikt:
-biznesa procesu, kuru projekts maina;
-procesa īpašnieku;
-sākotnējos procesa rādītājus;
-sagaidāmo procesa izmaiņu;
-izmērāmus ieguvumus;
-ieguvumu īpašnieku un atbildību;
-rezultātu izvērtējumu pēc sistēmas ieviešanas.
Projekta sekmīgums būtu jāvērtē nevis tikai pēc termiņa, budžeta, iepirkuma un tehniskās atbilstības, bet pēc tā, vai ir reāli uzlabots valsts pārvaldes vai sabiedrībai sniegtais pakalpojums.

6. Jauns virziens – valsts IKT projektu ierosināšana un investīciju prioritātes.
Informatīvajā ziņojumā paredzēts, ka jomu arhitektūras kalpos par stratēģisku pamatu investīciju plānošanai un projektu ierosināšanai. MK protokollēmumā, savukārt, nozaru ministrijām uzdots sagatavot jomu arhitektūras kā priekšnosacījumu investīciju projektu saskaņošanai. Tomēr joprojām nav izveidots process, kā valsts līmenī rodas IKT investīciju portfelis un kā konkurējošas valsts IKT vajadzības tiek savstarpēji prioritizētas pirms finansējuma sadales. Šis jautājums ir būtiskāks un jārisina pirms projektu  saskaņošanas, pārvaldības centralizācijas un sagādes. Ja konkrētu finanšu instrumentu finansējums jau ir sadalīts pa resoriem un katrai nozarei pēc tam jāatrod projekti pieejamā finansējuma izmantošanai, centralizēts projekta lietderības vērtējums jau notiek pārāk vēlu.
Satiksmes ministrijas ieskatā centralizētai IKT pārvaldības institūcijai būtu jāizveido nacionālo IKT investīciju vajadzību portfelis, kurā pirms finansējuma plānošanas un sadales dažādos līmeņos tiek salīdzinātas nozaru iesniegtās investīciju vajadzības. Investīciju vajadzības sākotnēji var klasificēt, piemēram, pēc šādiem pamatiem:
-obligāta ES vai nacionālā regulējuma ieviešana;
-kritisks kiberdrošības vai darbības nepārtrauktības risks;
-tehnoloģiska novecošanās un pamata sistēmas dzīves cikla beigas;
-valsts pamatdatu vai koplietošanas infrastruktūras nepieciešamība;
-būtiska biznesa procesa pārveide;
-izmērāms administratīvā sloga vai izmaksu samazinājums;
-vairāku nozaru kopēja digitālā vajadzība;
-valsts stratēģiskās attīstības prioritāte;
-un tml.
Un pēc tam tiek vērtēts, kuri projekti valstij konkrētajā budžeta periodā ir svarīgākie un tie arī saņem finansējumu. Šādā modelī Valsts digitālo investīciju padomei būtu daudz lietderīgāka funkcija nekā tikai jau sagatavotu lielu projektu pēdējā līmeņa saskaņošana. Politiskajam līmenim saglabātos tiesības noteikt budžeta prioritātes un pieņemt gala lēmumu, bet lēmuma pamatā būtu publiski definēti un salīdzināmi kritēriji. Šāda rīcība arī būtiski mazinātu pašreiz ziņojumā dominējošo nepieciešamību pēc kontroles pēc projekta rašanās, jo valsts jau iepriekš būtu izlēmusi, kādēļ konkrētā investīcija ir nepieciešama un kā tā ierindojas starp citām vajadzībām.
Audita ziņojuma priekšlikumos jau ir prasīts noteikt vienotu pieeju projektu un investīciju portfeļu veidošanai, prioritizēšanai, resursu un finansējuma sadalei, kā arī sasaistīt projektu portfeli ar valsts attīstības prioritātēm.
Lūdzam ziņojumā paredzēt vienota valsts IKT investīciju vajadzību portfeļa izveidi pirms finansējuma sadales.

7. Īpašs risinājums valsts kapitālsabiedrībām.
Satiksmes ministrijas ieskatā informatīvā ziņojuma dati (5.pielikums) neatspoguļo transporta un sakaru nozares faktisko IKT apjomu. Satiksmes ministrijas resoram kā IKT jomas resursi norādītas piecas iestādes, no kopējā darbinieku skaita 289 darbiniekiem - 15 IKT amata vietas un 644 522 euro IT izdevumi. Tas nozīmē, ka analīzē nav pilnvērtīgi atspoguļots tas nozares IKT apjoms, kas faktiski koncentrēts kapitālsabiedrībās un citās nozares institūcijās. Transporta un sakaru nozarē tieši tur tiek nodrošināta nozares pamatdatu reģistru, transporta atļauju un uzskaites sistēmu, satiksmes vadības un drošības risinājumu, autoceļu un sabiedriskā transporta sistēmu, loģistikas, ostu un jūrniecības risinājumu, kritiskās sakaru un datu pārraides infrastruktūras darbība, tajā skaitā arī būtiska daļa nozares IKT personāla un kompetenču.
Tādēļ no ziņojuma datiem nevar izdarīt pamatotu secinājumu, ka transporta un sakaru nozares IKT kapacitāte ir tikai 15 amata vietas un ka tā ir nepietiekama vai sadrumstalota. Vēl mazāk no šiem datiem iespējams pamatot, kuras nozares kompetences būtu centralizējamas. Šīm kategorijām arī nevar piemērot vienādu VARAM saskaņošanas un finansēšanas režīmu. Šāda kapitālsabiedrību diferenciācija arī nav izstrādāta Audita ziņojuma valsts līmeņa priekšlikumos, jo tajos galvenokārt noteikti vispārēji iestāžu un valsts IKT pārvaldības principi.
Satiksmes ministrija ir izvērtējusi informatīvā ziņojuma reformas virzienu ietekmi uz nozares IKT risinājumiem un secina, ka pozitīvi ir vērtējama vienota jomas arhitektūras izstrāde un aktualizācija, kas kalpo par priekšnosacījumu turpmāku investīciju saskaņošanai un nozares kopējiem risinājumiem.  Taču ja tiktu ieviests turpmākais plānotais IKT pārvaldības modelis, Satiksmes ministrijai vienlaikus nāktos kļūt par:
-nozares jomas arhitektūras virsvadītāju;
-vidēja apjoma projektu lietderības vērtētāju;
-kapitālsabiedrību projektu koordinētāju;
-VARAM metodikas piemērotāju;
-informācijas apkopošanas un VIRSIS datu kvalitātes nodrošinātāju;
-starpnieku starp kapitālsabiedrībām un VARAM.
Tas nozīmē būtisku jaunu slodzi ministrijai. Pašreizējā ziņojumā nav novērtēts, cik cilvēkresursu tam nepieciešams un kāda ir šo resursu lietderība, ja tiek mainīts nozarē esošais IKT pārvaldības modelis.  Ja papildu kapacitāte ministrijai netiek paredzēta, pastāv risks, ka tā kļūs par formālu dokumentu caurlaides punktu, nevis kvalitatīvu projektu lietderības izvērtētāju.
Informatīvajā ziņojumā īpaši ir norādīts, ka valsts pārvaldes funkciju tehnoloģiskā nodrošinājuma arhitektūras pieeja būtu attiecināma arī uz valsts kapitālsabiedrību īstenotām valsts pārvaldes funkcijām. Šis formulējums ir pārāk vispārīgs, jo nenodala trīs dažādas sistēmu kategorijas, par kurām jau ir sniegta informācija transporta un sakaru jomas arhitektūrā:
1) Valstiski svarīgas sistēmas un pārresoru risinājumi. Centralizēts izvērtējums un kontrole ir pamatota, ja kapitālsabiedrības sistēma ir valsts pamatdatu autoritatīvais avots, nodrošina kritisku infrastruktūru,  ietekmē vairākus resorus,  rada ilgtermiņa saistības valsts budžetam vai tiek finansēta no ES fondiem vai tieša valsts ieguldījuma;
2) Sistēmas, ar kurām kapitālsabiedrība izpilda deleģētu valsts pārvaldes uzdevumu. Šeit valsts prasības varētu būt pamatotas attiecībā uz datu ticamību, sadarbspēju, kiberdrošību, darbības nepārtrauktību, valsts piekļuvi datiem un pirmkodam, risinājuma izmantojamību pēc deleģējuma izbeigšanās un tml.  Taču arī šīs sistēmas nevajadzētu automātiski pakļaut pilnai centralizētai lietderības izvērtēšanai, ja sistēmu finansē no deleģētās funkcijas ieņēmumiem vai kapitālsabiedrība pati uzņemas finanšu saistības un neprasa valsts budžetam papildu finansējumu.
3)  Kapitālsabiedrības komercdarbības un iekšējās darbības sistēmas. Uz tām VARAM centralizētā projektu pārvaldība nav attiecināma. Šīm sistēmām jāpaliek pašas sabiedrības valdes un kapitāla daļu turētāja kompetencē. Pretējā gadījumā tiktu nepamatoti sajaukta valsts pārvaldes funkciju uzraudzība ar kapitālsabiedrības komercdarbības vadību.
MK protokollēmums nosaka, ka FM jāievieš mehānisms, ar kuru finansē tikai VIRSIS reģistrētas aktivitātes, EIS pasūtījumus sasaista ar konkrētu IKT resursu un visus viena resursa ieguldījumus uzskaita kumulatīvi. Nav skaidrs, kā šis mehānisms attieksies uz:
-kapitālsabiedrību pašu ieņēmumiem;
-tarifiem un pakalpojumu maksām;
-deleģētas funkcijas finansējumu;
-infrastruktūras projektu kopējām izmaksām, kur IKT ir tikai viena komponente;
-starptautisku projektu finansējumu;
-kapitālsabiedrības komercdarbības investīcijām.
FM iespējas apturēt finansējumu ir saprotamas valsts budžeta un ES fondu projektiem. Tās nav automātiski pārnesamas uz kapitālsabiedrības pašu līdzekļiem vai regulatora apstiprinātā tarifā iekļautām izmaksām. Satiksmes ministrijas ieskatā ir jānosaka, ka centralizēta finansēšanas kontrole piemērojama atbilstoši finansējuma avotam un valsts uzņemtajam finanšu riskam, savukārt vienota uzskaite var aptvert plašāku projektu loku.
Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar atsevišķu modeli kapitālsabiedrībām, kurā sniegt plānoto risinājumu atbilstošajās pozīcijās, kas attiecinātas uz valsts IKT pārvaldības modeli, bet no kapitālsabiedrību viedokļa. Lūdzam veikt šādus precizējumus:
a) Izstrādāt atsevišķu tvēruma modeli kapitālsabiedrībām, nodalot deleģēto valsts funkciju sistēmas, komercdarbības sistēmas un valstiski kritiskās koplietošanas sistēmas.
b) Sasaistīt kontroles līmeni ar finansējuma avotu. Pilna centralizētā lietderības kontrole piemērojama valsts budžeta, ES fondu un valsts garantētu saistību projektiem; kapitālsabiedrību pašu līdzekļu projektiem – tikai horizontālo prasību un valstisku risku apmērā.
c) Nodalīt vienotu uzskaiti no centralizētas apstiprināšanas. VIRSIS var sniegt pilnu pārskatu, bet reģistrācija pati par sevi nedrīkst nozīmēt VARAM veto tiesības.
d) Noteikt transporta nozares biznesa procesa īpašnieka atbildību. VARAM un kompetenču centri nedrīkst pārņemt lēmumus par nozares procesa saturu.
e) Precīzi noteikt VARAM, SM, kapitālsabiedrības, FM un padomes atbildību, īpaši gadījumā, ja projekts saņēmis visus atzinumus, bet nav sasniedzis biznesa rezultātu.
f) Nodalīt VDAA un LVRTC kompetences, nepieļaujot savstarpēji konkurējošu vai dublējošu valsts kompetenču centru izveidi.
g) Paredzēt maksimālos saskaņošanas termiņus un klusēšanas/piekrišanas principu, lai centralizētais izvērtējums nekavētu regulējumos noteiktos projektu termiņus.
h) Pirmkoda prasību aizstāt ar diferencētu koda pārvaldības modeli, nodalot nodošanu valstij, glabāšanu kontrolētā repozitorijā un publisku publicēšanu.

 

-

Papildināt protokollēmumu ar šādiem punktiem:
1.FM sadarbībā ar VARAM un nozaru ministrijām izstrādāt valsts IKT strukturālās finansēšanas un dzīves cikla modeli, nosakot finansēšanas principus valsts pamatdatu un koplietošanas resursiem, pārresoru risinājumiem, nozaru biznesa procesu sistēmām un deleģētu valsts funkciju tehnoloģiskajam nodrošinājumam. 
2. VARAM sadarbībā ar Valsts kanceleju un nozaru ministrijām izstrādāt vienotu IKT investīciju sasaistes ar biznesa procesiem metodiku, paredzot projekta biznesa procesa īpašnieka, sākotnējo un mērķa rādītāju, ieguvumu īpašnieka un pēcieviešanas ieguvumu izvērtēšanas obligātu noteikšanu.
3. VARAM un FM sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādāt vienotu valsts IKT investīciju vajadzību portfeli un caurskatāmu prioritizācijas metodiku, lai nodrošinātu konkurējošu investīciju vajadzību salīdzināšanu pirms finansējuma sadales.
4. VARAM sadarbībā ar FM un nozaru ministrijām izstrādāt atsevišķu IKT pārvaldības tvēruma modeli valsts kapitālsabiedrībām, nodalot valstiski kritiskos un pārresoru risinājumus, deleģētu valsts funkciju sistēmas un kapitālsabiedrību komercdarbības un iekšējās sistēmas, kā arī nosakot centralizētās uzraudzības piemērošanu atbilstoši sistēmas funkcijai, finansējuma avotam un valsts uzņemtajam finanšu riskam. 

-

Nav atbalstāma konkrētā pārvaldības modeļa konceptuāla apstiprināšana, kamēr informatīvajā ziņojumā nav iestrādāti Satiksmes ministrijas ieskatā būtiski trūkstošie modeļa elementi. Pašlaik protokollēmums faktiski apstiprina centralizācijas virzienu, pirms noteikts strukturālais finansēšanas modelis, biznesa procesu un IKT sasaistes modelis, projektu iniciēšanas un prioritizācijas kārtība un atsevišķs regulējums kapitālsabiedrībām.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un, ja nepieciešams, precizēt protokollēmumu. 

-

Protokollēmums paredz sākt pilota ieviešanu ar 1. septembri, bet pašus darbības noteikumus, tiesisko regulējumu, metodiku un pastāvīgā procesa modeli  izstrādāt tikai līdz 30. septembrim/1. oktobrim. Nav pieļaujams pilotēt jaunu lēmumu pieņemšanas un projektu saskaņošanas sistēmu uz reāliem, finansiāli apjomīgiem un stratēģiskiem valsts IKT projektiem, kamēr nav skaidrs vērtēšanas tvērums, kritēriji, termiņi, atbildība, atbildība, finansējuma avotu ietekme un kapitālsabiedrību statuss. Ja VARAM un FM nepieciešams pārbaudīt metodiku, pēc tās izstrādes iespējams veikt  izvērtējuma simulāciju uz jau īstenotiem vai sagatavotiem projektiem, neradot tiesiskas, finanšu vai projekta virzību ietekmējošas sekas. Reālu projektu izvērtēšanas režīmu iespējams piemērot tikai pēc noteikumu apstiprināšanas.

-

Punkts ir pārāk vispārīgs. Nav noteikts, uz kādu finansējumu FM kontrole attiecas. Satiksmes nozarē tas īpaši būtiski skar kapitālsabiedrību pašu ieņēmumus, tarifus, deleģēto funkciju finansējumu, starptautisko projektu līdzekļus un komercdarbības investīcijas. Reģistrācija VIRSIS var būt plaša, taču FM finansēšanas veto nevar automātiski attiekties uz jebkuru finansējuma avotu. Ierosinām precizēt, ka finansēšanas kontroles mehānisms piemērojams valsts budžeta, ES fondu un citiem valsts finanšu risku veidojošiem līdzekļiem, savukārt attiecībā uz kapitālsabiedrību pašu līdzekļiem un citiem avotiem piemērojamība nosakāma atbilstoši valsts finanšu riskam un sistēmas funkcijai.

-

Jomu arhitektūras izstrāde ir atbalstāma, bet arhitektūra nevar kļūt par absolūtu juridisku šķērsli nepieciešamam projektam. Ierosinām noteikt jomu arhitektūru kā stratēģiskās plānošanas un izvērtēšanas pamatu, nevis absolūtu priekšnosacījumu, kamēr nav apstiprināts vienots tiesiskais regulējums par jomas arhitektūru izstrādi un statusu. Ierosinām paredzēt pārejas režīmu obligātiem ES regulējuma, kiberdrošības, darbības nepārtrauktības un neatliekamiem projektiem.

-

3.1.1. un 3.1.2. apakšpunktos norādītā darbību secība ir pretēja labai projektu pārvaldībai. Protokollēmums paredz līdz 31. oktobrim jau uzsākt centralizētas platformas projektu, bet tikai līdz 2027. gada 27. februārim izstrādāt paša Digitālās attīstības un atbalsta pakalpojumu centra darbības modeli. Tātad risinājumu sāk izstrādāt, pirms noteikts, ko centrs centralizēs, kam sniegs pakalpojumus, kas par tiem maksās un kas atbildēs. Tas ir pretrunā ar informatīvajā ziņojumā analizēto. Lūdzam mainīt darbību secību, vispirms izstrādājot un MK apstiprinot centra darbības modeli, pakalpojumu katalogu, klientu loku, finansēšanas modeli, SLA un atbildību un tikai pēc tam lemt par centralizētas platformas projekta uzsākšanu. 

-

Protokollēmums faktiski jau pieņem, ka kompetenču trūkuma risinājums būs konsolidācija un kompetenču centri. Taču Audita ziņojums prasa arī stiprināt iestāžu iekšējo kompetenci, konkurētspējīgu atalgojumu un alternatīvus ekspertu piesaistes modeļus. Audita atzinumā kompetenču centri definēti tikai kā viens no iespējamiem instrumentiem. Ierosinām precizēt tekstu ar “izvērtēt optimālo IKT kompetenču nodrošināšanas modeli”, kas pieļauti ne tikai definēto kompetenču centru izveidi bet arī citus pasākumus, t.sk. papildus personāla piesaisti IKT jautājumiem. 

-

Obligāta publiska pirmkoda publicēšana visām individuālajām izstrādēm ir nesamērīga. Ir nepieciešams nodalīt valsts piekļuvi kodam un tā izmantošanas tiesības no publiskas publicēšanas. Kritiskās infrastruktūras, drošības, licencēšanas un komercinformācijas gadījumos publiskošana var nebūt pieļaujama. 

-