Atzinums

Ņemot vērā pašreiz likumprojektā ietverto informāciju par plānotā projekta būtību, saturu un iesaistītajam pusēm, vēršam uzmanību, ka šobrīd nav skaidrs plānotā projekta ieviešanas un īstenošanas process attiecībā uz iesaistītajām pusēm, tai skaitā attiecībā uz komercdarbības atbalsta kontroles aspektiem. Skaidrojam, ka nedz no likumprojekta, nedz no tā anotācijas nav skaidrs, vai un kādā veidā plānotā projekta ieviešanā un īstenošanā tiks ievērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums. Līdz ar to lūdzam konceptuāli pārskatīt visu likumprojektu, kā arī papildināt anotāciju ar informāciju par plānotā atbalsta pasākuma analīzi no komercdarbības atbalsta viedokļa, kā arī par komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma ievērošanu projekta ieviešanas un īstenošanas laikā attiecībā uz visām iesaistītajām pusēm, nepieciešamības gadījumā paredzot deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, kas atrunātu komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus likumprojektā minētajiem subjektiem.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta 1.pantu ar skaidrojumu, kas likumprojekta izpratnē ir pārvades sistēmas operators.

Tāpat šobrīd anotācijā norādīts, ka ELWIND projektu īsteno Ministru kabineta noteikta kompetentā institūcija, kas šobrīd ir noteikta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Vienlaikus no likumprojekta un tā anotācijas nav secināms, ka būtu plānots izdot Ministru kabineta noteikumus, kas uz šī likuma pamata noteiktu attiecīgo kompetento institūciju. Līdz ar to lūdzam vērtēt, vai likumprojekta 1.pants nebūtu papildināms, skaidri norādot, kas likumprojekta izpratnē ir (Ministru kabineta noteiktā) kompetentā institūcija.

-

Attiecībā uz likumprojektā minēto izsoli, kuras ietvaros ir plānots izraudzīties projekta attīstītāju, skaidrojam, ka no likumprojekta nav viennozīmīgi saprotams šīs izsoles tvērums un saturs. Piemēram, likumprojekta 1.panta 1.punktā ir minēts, ka izsoles rezultātā tiks piešķirtas tiesības attīstīt atkrastes vēju parku ELWIND projekta ietvaros. Savukārt likumprojekta 7.panta ceturtajā daļā ir paredzēts, ka pēc izsoles īstenošanas tiesības pieprasīt un saņemt atļauju jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai no kompetentās institūcijas pāries attīstījām. Papildus no likumprojekta 7.panta septītās daļas izriet, ka izsoles rezultātā attīstītājs iegūs nomas tiesības atkrastes vēja parka būvniecības vajadzībām un iegūs tiesības attīstīt ELWIND projektu un slēgt līgumu ar kompetento institūciju par ELWIND projekta īstenošanu un atkrastes vēja parka turpmāku uzturēšanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt un papildināt likumprojektu, tajā skaidri nosakot plānotās izsoles tvērumu, saturu un izsoles rezultātā attīstītājam piešķirtās tiesības (piemēram, papildinot likumprojektu ar termina "izsole" definīciju vai ietverot skaidru normu, no kuras tas būtu viennozīmīgi saprotams). Papildus lūdzam anotācijā detalizēti skaidrot plānotās izsoles tvērumu, sastāvdaļas un procedūru, tai skaitā par izsoles maksu.
Vienlaikus skaidrojam, ka, lai attīstītāja līmenī izslēgtu ekonomiskās priekšrocības piešķiršanu (un tādējādi nebūtu konstatējams komercdarbības atbalsts tā līmenī) ir jānodrošina, ka plānotais darījums noticis, ievērojot pietiekami plaši publicētu, atklātu, pārredzamu un beznosacījumu konkursa procedūru, kuras rezultātā pieņemot vislabāko vai vienīgo cenas piedāvājumu. Līdz ar to, lūdzam papildināt attiecīgo jauno likumprojekta normu, kas definētu, tai skaitā izsoles saturu un nosacījumus, ar iepriekš minēto prasību.

-

Likumprojekta 5.panta pirmā daļa paredz, ka pārvades sistēmas operators ceturtā starpsavienojuma izpētes, ietekmes uz vidi, projektēšanas un būvniecības izmaksas pārvades sistēmas operators finansē, piesaistot Eiropas Savienības vai cita ārvalstu finanšu instrumenta vai atbalsta līdzekļus, bet atlikušo daļu sedz no saviem līdzekļiem. Lūdzam skaidrot vai precizēt panta redakciju, jo  nav saprotams kas ir atbalsta līdzekļi.

-

Attiecībā uz likumprojekta 5.pantu lūdzam izvērtēt, vai publisko līdzekļu piešķiršana pārvades sistēmas operatoram plānotā projekta īstenošanai ir vai nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts un kas to pamato. 
Papildus attiecībā uz 5.panta pirmajā daļā minēto, ka "atlikušo daļu sedz no saviem līdzekļiem", lūdzam precizēt un skaidrot anotācijā, vai ar to saprot pārvades sistēmas operatora saimnieciskās darbības ieņēmumus, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta.

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu anotācijā, no kāda finansējuma avota attīstītājs un pārvades sistēmas operators īstenos likumprojekta 6.panta otrajā daļā paredzēto kompensācijas pasākumu programmas, un vai tiem šo programmu īstenošanai ir plānots piešķirt publiskos līdzekļus, kas būtu vērtējams no komercdarbības atbalsta kontroles viedokļa.

-

Lūdzam papildināt likumprojektu un tā anotāciju ar skaidru informāciju par to, vai attīstītājs projekta īstenošanai saņems publiskos līdzekļus (Eiropas Savienības līdzekļus, valsts budžeta līdzekļus) vai arī projektu tas īstenos par saviem līdzekļiem.

-

Ministru Kabineta 2004. gada 3. augusta noteikumi Nr. 677 “Valsts kases nolikums” nosaka Valsts kases funkcijas, uzdevumus un kompetenci, kas neparedz tiesības Valsts kasei sniegt garantijas un galvojumus.
Savukārt Likuma par budžetu un finanšu vadību 37. panta tiesību normas regulē valsts galvojuma  sniegšanu, tai skaitā nosaka par kādām saistībām var tikt sniegts valsts galvojums, kā arī nosaka, ka  lēmumu par galvojumu sniegšanu vai nesniegšanu valsts vārdā saskaņā ar valsts budžeta likumu pieņem Ministru kabinets. Ja valdība pieņem lēmumu par valsts budžeta likumā iekļauto galvojumu sniegšanu, tad finanšu ministrs sniedz galvojumu atbilstoši Ministru kabineta pilnvarojumam. Līdz ar to lūdzam jautājumu par valsts galvojuma sniegšanu risināt atbilstoši normatīvo aktu tiesību normām.
Attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt panta redakciju.
 

-

Attiecībā uz likumprojekta 7.panta sestajā daļā minēto pārvades sistēmas operatoram plānoto Valsts kases izdoto garantiju, lūdzam skaidrot anotācijā šī finansējuma mehānisma būtību un saturu, kā arī šādas garantijas atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam. Vēršam uzmanību, ka šobrīd nav skaidrs, par ko garantija pārvades sistēmas operatoram tiks sniegta un uz kādiem nosacījumiem - lūdzam to skaidrot anotācijā.

-

Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, kāds normatīvais regulējums tiks piemērots plānotās izsoles rīkošanai un izpētītās teritorijas iznomāšanai atkrastes vēja parka būvniecības vajadzībām, kā arī skaidrot, kādi nosacījumi un uz kāda pamata plānotajā izsolē tiks izvirzīti. 
Tāpat nepieciešams arī anotācijā ietvert skaidrojumu par to, uz kāda pamata ar likumprojektu tiek paredzēts, ka līgums ar attīstītāju tiek slēgts tieši izsoles rezultātā un kādēļ konkrētā līguma noslēgšanai ar attīstītāju nepiemēro publisko iepirkumu vai publiskās un privātās partnerības tiesisko regulējumu.

-

Likumprojekta 7.panta astotā daļa paredz, ka attīstītājam ir pienākums izsoles nolikumā noteiktajā kārtībā un termiņā samaksāt izsoles maksu pilnā apmērā. Lūdzam anotācijā iekļaut papildu informāciju par izsoles organizēšanu, ja iespējams novērtējot izsoles rezultātā sagaidāmo finanšu līdzekļu apmēru, skaidrojot kur attiecīgie līdzekļi tiks ieskaitīti.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, no kura normatīvā akta izriet likumprojekta 7.panta astotajā daļā minētais 70 gadu termiņš.

-

Attiecībā uz likumprojekta 7.panta astotajā daļā minēto izsoles maksu, lūdzam skaidrot anotācijā, kādas pozīcijas atbilstoši izsoles tvērumam aptvers izsoles maksa un vai tā būs atbilstoša tirgus cenai (un kā tas tiks nodrošināts).

-

Likumprojekta 7.panta devītajā daļā minēts, ka attīstītajam ir pienākums atlīdzināt izmaksas par Latvijas jūras ūdeņos un uz sauszemes Latvijā izvietoto apakšstaciju un pieslēguma pastiprinājumu projektēšanu un izbūvi tādā apmērā, kā tās līdz izsoles līguma noslēgšanai segtas no šā panta sestajā daļā minētās garantijas. Lūdzam precizēt minēto normu, skaidri nosakot, kam attīstītājs šo izmaksu atlīdzību veiks, kā arī sniegt skaidrojumu anotācijā.

-

Likumprojekta 8.panta pirmajā daļā noteikts, ka pārvades sistēmas operators nepiemēros normatīvajos aktos par prasībām būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā noteikto ārpakalpojumu sniedzēju piesaisti konkursa kārtībā to iekārtu, mākslīgo būvju un infrastruktūras objektu projektēšanai un izbūvei, kas ierīkojamas Ceturtā starpsavienojuma un ELWIND projekta ietvaros izveidojamā atkrastes vēja parka pieslēguma izbūvei. Lūdzam sniegt skaidrojumu, kas pamato šāda izņēmuma piemērošanu un vai šāda gadījuma ārpakalpojumu sniedzēji nekvalificēsies kā komercdarbības atbalsta saņēmēji. Skaidrojam, ka, izraugoties ārpakalpojumu sniedzēju tādā procedūrā, kuras ietvaros netiek piemēroti normatīvie akti publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru, to līmenī netiek izslēgta ekonomiskā priekšrocība un tādējādi var tikt konstatēta komercdarbības atbalsta piešķiršana. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojekta 8.panta pirmo daļu, kā arī sniegt skaidrojumu anotācijā.

-

Anotācijas 1.3. sadaļā minēts, ka " [6] Realizējot ELWIND projektu, paredzama ietekme uz valsts aizsardzības radariem. Potenciāli ELWIND projekts atrodas valsts aizsardzības radaru t.s. "dzeltenajā" zonā, kur vēja parka attīstība ir iespējama, taču veicot kompensējošus pasākumus (sk. anotācijas pielikuma 6. attēlu)", bet teikums ir nepabeigts.

Savukārt, infromatīvajā ziņojumā “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” (24-TA-140) minēts, ka "Paredzams, ka būtisku ietekmi uz valsts aizsardzības radariem radīs arī plānotais nacionāla līmeņa projekts ELWIND, jo jebkāda veida atkrastes projekta attīstība jūrā Kurzemes atkrastes teritorijā radīs ievērojamus izaicinājumus, lai nodrošinātu gaisa un jūras telpas novērošanu. Attīstot vēja parkus, būs jāievieš kompensējošie risinājumi[1], kā piemēram, jaunu radaru uzstādīšana pie vēja parkiem, kompensējot “aizēnotās” zonas.
[1] Kompensējošais risinājums – tehniska rakstura risinājumus, ar ko tiek mazināta vai pilnībā novērsta vēja turbīnu negatīvā ietekme uz valsts aizsardzības navigācijas tehniskajiem līdzekļiem." Tāpat šajā ziņojumā ir norādīts, ka "Jāņem vērā arī tālās darbības gaisa telpas novērošanas radara augstās izmaksas, kas šobrīd sastāda ap 50 miljoniem eiro, papildu izmaksas zemes iegādei, infrastruktūras izbūvei, kā arī personāla izdevumi un iepriekšminētā radara uzturēšanas izdevumi."

Lūdzam papildināt nepabeigto teikumu, skaidrojot kādi ir paredzami kompensējošie pasākumi un vai to izmaksas ir ierēķinātas Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND izmaksās un kāds ir paredzamais to finansēšanas avots.

 

-

Lūdzam anotācijas 3.sadaļā atspoguļot projekta ietekmi uz valsts budžetu, aizpildot 1.-5.punktus un norādot finansējuma apmēru, kas jau ir ieplānots likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” un finansējuma apmēru, kas būs nepieciešams Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) projekta īstenošanai.  6.punktā lūdzam sniegt informāciju par neieciešamo finansējumu sadalījumā pa gadiem līdz projekta beigām, ka arī precizēt punktā “Cita informācija”  sniegto informāciju, norādot Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammas, kur finansējums ir ieplānots, savukārt attiecībā uz papildu nepieciešamo finansējumu jānorāda ministrija, kura lūgs pārdalīt nepieciešamo finansējumu no 74.resora ”Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas ”Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Vienlaikus punktā “Cita informācija” lūdzam norādīt konkrētas likumprojektā paredzētās normas, kas tiks nodrošinātas Ekonomikas ministrijas budžeta paredzētā finansējuma ietvaros vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) projekta ietvaros.

-

Likumprojektā tiek lietoti termini, piemēram, “Pārvades sistēmas operators” un “kompetentā institūcija”, kuru skaidrojums likumprojektā nav dots. Lūdzam papildināt likumprojektu ar visu lietoto terminu skaidrojumu.
 

-

Lūdzam pārskatīt likumprojekta 7.panta otro un piekto daļu, jo šobrīd minētās normas savstarpēji dublējas.

-

Anotācijas 1.3.sadaļas risinājuma aprakstā otrajā daļā minēts ”Likums paredz, ka ELWIND projektu īsteno Ministru kabineta noteikta kompetentā institūcija”, savukārt, likumprojektā netiek paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kompetento iestādi. Lūdzam salāgot likumprojektu ar anotāciju tā, lai būtu nepārprotami skaidrs attiecībā uz deleģējumu nepieciešamību Ministru kabineta saistībā ELWIND projektu īstenošanu šā likumprojekta izpratnē, ja nepieciešams.

-