Atzinums

Aicinām šo jautājumu skatīt kontekstā ar zāļu kompensācijas statusu Lietuvā, Igaunijā un Latvijā, kas šobrīd ir atšķirīgs starp valstīm. Papildus būtu nepieciešams apskatīt katrā valstī izplatītos apjomus – faktiskās izmaksas, atkarībā no pārdotā apjoma, visticamāk ir nozīmīgi atšķirīgas (pie lielāka apjoma tās noteikti ir zemākas). Vēršam uzmanību, ka, lai mazinātu valsts budžeta izdevumus, kompensācijas sistēmas ietvaros virknei zāļu ir piemērotas konfidenciālas atlaides vai ir noslēgti līgumi par finansiālu līdzdalību kompensācijas nodrošināšanā, ievērojot konfidencialitātes principu.
 

-

Atsevišķām zāļu kategorijām jau INN tiek rakstīts receptēs. Šo paplašinot un attiecinot uz visām recepšu zāļēm, faktiski konkrētu zāļu piemērošana konkrētajam pacientam tiek pārnesta no ārsta uz farmaceitu, kas aptiekā izsniedz zāles. Bioloģiskas izcelsmes zāļu gadījumā tas nebūtu atbalstāms.
Būtiskākais jautājums šī priekšlikuma gadījumā ir - kas pieņem lēmumu un uzņemas atbildību par konkrētā pacienta ārstēšanu- ārsts vai farmaceits.

-

Vēršam uzmanību, ka ieviešot šādu normu, recepšu zālēm, kuras netiek kompensētas, ražotājiem tiek ierobežota iespēja sniegt brīvprātīgu atbalstu pacientiem (un pacientiem saņemt) zāļu izmaksu samazināšanai, īpaši izmaksu ietilpīgu terapiju gadījumā. Situācijā, kad valsts nenodrošina zāļu kompensāciju, ir jārada mehānisms, kas pieļauj iespēju ražotājiem sniegt atbalstu pacientiem tiem nepieciešamo recepšu medikamentu iegādei vai vismaz daļējai izdevumu segšanai.

-

1) Vēršam uzmanību, ka zāļu pieejamību, pacientu līdzestību un veselības iznākumu pacientiem nodrošina ne tikai šie pasākumi, bet arī pasākumi, kas jau šobrīd ir iekļauti Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam un Reto slimību plānā, Onkoloģijas plānā, Psihiskās veselības plānā un citos stratēģiskajos dokumentos, tostarp aprēķinātais finansējums kompensējamajiem medikamentiem, kas ilgstoši nav piešķirts plānotajā apmērā;
2) Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, valsts investē un nodrošina izmaksu efektīvu medikamentu kompensāciju. Izmaksu efektivitāte ir viens no priekšnoteikumiem, lai zāles tiktu iekļautas KZS. No šī priekšlikuma pirmšķietami izriet, ka 5% kompensācija attiektos uz visiem recepšu medikamentiem, neatkarīgi no izmaksu efektivitātes novērtējuma. Lūdzam skaidrot, vai šī iniciatīva nav pretrunā ar šobrīd spēkā esošajām prasībām zāļu kompensācijas no valsts budžeta uzsākšanai un racionālai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai;
3) Lūdzam papildu skaidrojumu, vai ir izvērtēts šādas iniciatīvas datos balstīts ieguvums ne vien fiskālā izpratnē, bet arī - kā konkrēti 5%  kompensācijas apmērs ļaus uzlabot, piemēram, zāļu pieejamību, pacientu  līdzestību un tiešmaksājumu par zālēm samazināšanu; 
4) Vēršam uzmanību, ka pacientu maksājumu slieksnis daudziem medikamentiem, īpaši izmaksu ietilpīgu terapiju gadījumā, piemēram, onkoloģijā, ir salīdzinoši augsts. Tādējādi, būtu precizējams, vai aprēķinātie ieguldījumi tieši 5% apmērā no valsts budžeta, tiešām sniegs (un kurām pacientu grupām) būtisku sagaidāmo ieguvumu pacientiem.
 

-

Ņemot vērā, ka Veselības ministrijas Nolikuma 5.3.2.punkts paredz, ka Veselības ministrija "koordinē, analizē un sniedz priekšlikumus par zāļu kompensācijas sistēmas attīstību un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu par zālēm", lūdzam skaidrot, vai šis konkrētais Ministru kabineta rīkojuma projekta 7.punkts paredz izmaiņas esošajā lēmumu pieņemšanas kārtībā attiecībā uz zāļu iekļaušanu KZS.
 

-

1)Lūdzam precizēt terminu “biosimilārs”. Zāļu reģistrā tiek izmantots termins "biolīdzīgas zāles";
2)Vēršam uzmanību, ka šo priekšlikumu izstrādes procesā būtu nodrošināmi vienlīdzīgas attieksmes pret komersantiem principi.

-

Šāds regulējuma izstrādes priekšlikums nav atbalstāms. Mūsu ieskatā nav pamatoti noteikt obligātu pienākumu ražotājiem slēgt līgumus un sadarboties ar jebkuru komersantu. Pirms šāda priekšlikuma ierosināšanas būtu nepieciešams to izvērtēt no konkurences viedokļa.
 

-