Atzinums

Uzturam iepriekš izteiktos iebildumus par nepieciešamību tiesību aktu saskaņot ar jau spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Sugu un biotopu aizsardzības likumu, kas nosaka biotopu un mikroliegumu definīcijas un izveidošanas kārtību un  likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", kas nosaka ĪADT noteikšanas kārtību. 
Attiecībā uz definīciju "seni meži" - Anotācijā rakstīts "vienlaikus definīcija netiek sašaurināta uz Eiropas Savienības nozīmes meža biotopu”. Norādām, ka pēc būtības definīcija ir viegli pārprotama un interpretējama, šobrīd saprotams, ka  jebkurš meža biotops, t.sk. Eiropas Savienības nozīmes meža biotops, kas ir jebkura vides eksperta definēts un sistēmā pievienots biotops, kas netiek izveidots atbilstoši LR tiesību aktiem noteiktajā kārtībā, ir senie meži. Atgādinām, ka  Latvijā biotopu un sugu ekspertiem nav tiesiskās atbildības. Definīcija ir pretrunā ar EK vadlīnijās noteiktajiem seno mežu definēšanas, izdalīšanas nosacījumiem (Guidelines for Defining, Mapping, Monitoring and Strictly Protecting EU Primary and Old-Growth Forests (SWD(2023)62).
Esošā redakcija netieši nosaka nepamatotus apgrūtinājumus zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Atkārtoti lūdzam normatīvajā aktā ņemt vērā esošo kārtību aizsargājamo teritoriju noteikšanai, nedodot patvaļu ekspertiem, kuriem nav tiesiska pamata ierobežot zemes īpašniekus un zemes īpašuma apsaimniekošanu. 

-