Atzinums

1. iebildums
1.21. papildināt ar 2.24.1 apakšpunktu šādā redakcijā:
2.24.1 senie meži – vecu dabiski atjaunojušos vietējo koku sugu mežaudžu vai dabisko traucējumu ietekmē no tādām veidojušos jaunāku mežaudžu kopas pietiekami lielā vienlaidus platībā, kurām raksturīga liela strukturālā kompleksitāte, liels atmirušās koksnes apjoms un kurās tikai ierobežotā to platības daļā var būt redzamas pakāpeniski izzūdošas agrākās cilvēka darbības pazīmes un šajās platībās aizliegta mežsaimnieciskā darbība vai noteikts galvenās cirtes aizliegums;

Iebilduma pamatojums
Latvijas Mežu sertifikācijas padome kategoriski iebilst pret to kā senie meži tiek definēti MK noteikumu Nr. 686 grozījumos. Jaunais definīcijas piedāvājums ir vispārīgs un neizprotams. Nav saprotams, kādēļ 2.24.1 apakšpunktā un anotācijā ir iekļautas divas pēc būtības dažādas un pretrunīgas definīcijas. Sertifikācijas un uzraudzības procesos atbilstību šīm definīcijām būs grūti līdz pat neiespējami pamatot un novērtēt.
Neskaidri terminu formulējumi atstās būtisku ietekmi uz kopējo energopiegādes drošību un arī enerģijas pieejamību, kā arī radīs konkurences kropļojumus, jo sertificētiem piegādātājiem un iekārtām ES tirgū tiks piemērotas pēc būtības atšķirīgas vai dažādi interpretējamas definīcijas – stingrākas un nelabvēlīgākas, samazinot būtiski resursu pieejamību. Visiem ES tirgus “spēles dalībniekiem” ir jāpiemēro līdzīgus nosacījumus, kurus tālāk var izmantot gan sertificēšanas struktūras, gan visi piegādes ķēdē iesaistītie tirgus dalībnieki.
Piedāvājam gan Noteikumos, gan anotācijā lietot vienādi skaidri noformulētu definīciju.

1. priekšlikums
Piedāvājam 2.24.1 apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
Senie meži – vecas dabiski atjaunojušās vietējo koku sugu mežaudzes, kurās skuju kokiem ir 180 gadi un vairāk vai lapu koku sugām ir 120 gadi un vairāk, kas ir vairāk nekā 35 ha lielā vienlaidus platībā ar veciem mežiem raksturīgām struktūrām (vietējās sugas, atmirusi koksne un veci vai lieli koki, vērtējot papildus audzes izcelsmi, strukturālo sarežģītību, dzīvotņu kokus un indikatorsugas), un ar lielu atmirušās koksnes apjomu ≥50 m³ uz hektāra, kā arī ierobežotā platības daļā līdz 15% ir redzamas pakāpeniski izzūdošas agrākās cilvēka darbības pazīmes.

Papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ka senie meži ir identificēti un iekļauti īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un aizsargāti.

2. iebildums
II. Ilgtspējas kritēriji lauksaimniecības biomasas izejvielām

1.29. izteikt 9. punktu šādā redakcijā:
“9. Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kuras iegūtas bioloģiskās daudzveidības ziņā augstvērtīgās zemes platībās, tas ir, zemē, kurai 2008. gada janvārī vai pēc tam bija piešķirts viens no šādiem statusiem (neatkarīgi no tā, vai zemei joprojām ir šāds statuss):
9.1. pirmatnēji meži kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 31.maija regulas (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 2. panta 8.punktā, un citas kokiem klātas teritorijas, kurās ir sastopamas endēmiskas sugas un nav skaidri konstatējama cilvēku darbība un kuru ekoloģiskie procesi nav nopietni traucēti;
9.2. mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas ar kokiem klātas teritorijas, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai kuras ir atzītas par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, kas liecina, ka attiecīgās izejvielas ražošana nav pretrunā ar šai teritorijai noteiktajiem dabas aizsardzības mērķiem un lietošanas noteikumiem;
9.3. platības, kas ir klasificējamas vienā no šādiem veidiem:
9.3.1. Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldības, Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas parki, dabas rezervāti, biosfēras rezervāti, nacionālie parki, dabas liegumi, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi vai mikroliegumi, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu biotopu un sugu dzīvotnes ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu;
9.3.2. īpaši aizsargājamo sugu vai dzīvotņu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi un un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kurās aizsargā reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas, biotopu veidus vai sugas, kas par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas aizsardzības organizācijas izveidotajos sarakstos un ir Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldību atzītas par īpaši aizsargājamām, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu biotopu un sugu dzīvotnes ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu;
9.4. zālāji, kas kopīgi aptver vairāk nekā 1 hektāru, ar lielu bioloģisko daudzveidību, kuras ir Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikroliegumi, vai platības, kurās ir bioloģiski vērtīgs zālājs, ja minētie zālāji un platības ir klasificējamas vienā no šādiem veidiem:
9.4.1. dabiski zālāji, kas arī bez cilvēku iejaukšanās būtu zālāji un kurās saglabājas dabiskais un vietējais sugu sastāvs, kā arī ekoloģiskie parametri un procesi;
9.4.2. zālāji, kas nav dabiski zālāji, kuras ir bagātas ar dažādām augu sugām vai ir putniem nozīmīgi zālāji, kuras nav noplicinātas un kuras bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu teritoriju ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu;
9.5. virsāji – sauszemes teritorija, kurās galvenokārt sastopama viršu dzimtas augu Calluna vulgaris mozaīka, kas izveidojusies reģionos ar mazu gada vidējo augstāko un zemāko temperatūru atšķirību un mērenu, bet regulāru nokrišņu daudzumu.”;

Iebilduma pamatojums
Nepieciešams pievienot atrunu (piebildi vai komentāru), ka 9.punkta apakšpunkti attiecas tikai uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī jānorāda, ka LR normatīvie akti skaidri definē izņēmuma gadījumus, kad biomasas ieguves šajās aizsargājamās teritorijās ir pieļaujama. 9.punkta prasības ir nepieciešams pielāgot Latvijas apstākļiem, jo to ir grūti uztvert.

Terminu “cita kokaugiem klāta zeme” ir obligāti jādefinē šajos Noteikumos un jāpievieno skaidrojums, kur šādas teritorijas atrodas. Ja definīciju un skaidrojumu nepievieno, tad jaunradītais termins ir jādzēš.

2. priekšlikums
Piedāvājam izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

“9. Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kurām 2008. gada janvārī vai pēc tam bija piešķirts īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statuss, t.sk. no pirmatnējā meža, citām kokaugiem klātām zemēm, dabas parkiem, dabas rezervātiem, biosfēras rezervātiem, nacionāliem parkiem, dabas liegumiem, aizsargājamo ainavu apvidiem, dabas pieminekļiem, mikroliegumiem, zālājiem, virsājiem, izņemot LR normatīvos aktos noteiktajos izņēmuma gadījumos.

3. iebildums
1.30. izteikt 10. punktu šādā redakcijā:
“10. Dabas aizsardzības pārvalde ģeotelpiskos datus par šo noteikumu 9. punktā minētajām teritorijām publicē atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā, ja nepieciešams, tos arī saņemot no ģeotelpisko datu turētāja.”;

Iebilduma pamatojums
Datubāzē “Ozols” ir pieejama arī informācija, kurai nav juridiski saistoša rakstura. Datubāzē ir senas sugu atradnes/novērojumi, biotopu reģistrējumi bez aizsardzības statusiem u.c. informācija, kurai nav juridiska dabas aizsardzības statusa. Ir skaidri jānorāda, ka šāda veida informācija nav izmantojama, lai uzraudzītu, pārbaudītu atbilstību Noteikumu prasībām.

3. priekšlikums
Piedāvājam izteikt 10. punktu šādā redakcijā:
Dabas aizsardzības pārvalde ģeotelpiskos datus par šo noteikumu 9. punktā minētajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām publicē atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā.

Papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ka teritorijas, kurām nav juridiska dabas aizsardzības statusa nebūtu vērtējamas šo Noteikumu ilgtspējas kontekstā.

4. iebildums

1.34. izteikt 13. punktu šādā redakcijā:
“13. Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kas iegūtas no zemes platībām, kuras 2008. gada janvārī bija kūdrājs – sauszemes teritorija, kur anaerobos apstākļos uzkrājas vai arī vēsturiski uzkrājies kūdras slānis, kur var būt funkcionējošs purvs vai arī kūdras ieguvei nosusināts purvs, ja vien nav pierādīts, ka šīs izejvielas audzēšanai un novākšanai pēc minētā datuma nav notikusi vai nenotiek iepriekš nenosusinātas zemes nosusināšana vai ka šīm platībām piemērojams mitrāju statuss atbilstoši šo noteikumu 11.3. apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem. Mitrāju statusa atkāpi nevar piemērot kūdrājiem, kuri nosusināti pēc datuma, kad stājās spēkā šī punkta grozījumi, ar kuriem precizēti minētajā apakšpunktā noteiktie nosacījumi.”;

4. Iebilduma pamatojums
Nepieciešams pievienot atsauci, ka aizsargājami ir tikai tie kūdrāji un mitrāji, kas ietilpst īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

4. priekšlikums
Piedāvājam izteikt 13. punktu šādā redakcijā:
“13. Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kas iegūtas no zemes platībām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja 2008. gada janvārī bija kūdrāja statuss (ar to saprot sauszemes teritoriju, kur anaerobos apstākļos uzkrājas vai arī vēsturiski uzkrājies kūdras slānis, kur var būt funkcionējošs purvs vai arī kūdras ieguvei nosusināts purvs), ja vien nav pierādīts, ka šīs izejvielas audzēšanai un novākšanai pēc minētā datuma nav notikusi vai nenotiek iepriekš nenosusinātas zemes nosusināšana vai no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kurām ir mitrāja statuss, atbilstoši šo noteikumu 11.3. apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem.

5. iebildums
Cita kokaugiem klāta zeme

5. iebilduma pamatojums
“Cita kokaugiem klāta zeme” netiek definēta Noteikumu projektā, jo Direktīvas 2018/2001 redakcija (Direktīvas 2023/2413 redakcijā) neatbilst Regulas 2023/1115 2. panta 12. punktā iekļautajai definīcijai, kur Direktīva 2018/2001 pēc būtības noteic, ka konkrētajiem nosacījumiem atbilst pirmatnējie meži un meži ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas ar kokiem klātas teritorijas, t.i. citām ar kokiem klātām teritorijām arī būtu jāatbilst nosacījumiem, kas tiek piemēroti “pirmatnējiem mežiem vai citām teritorijām, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai kuras ir atzītas par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību”.
Lai novērstu šo definīciju neatbilstošu piemērošanu, Noteikumu projektā “cita kokaugiem klāta zeme” redakcija ir mainīta, lai tā nesakristu ar Regulā 2023/1115 noteiktajai definīcijai.
Terminu “cita kokaugiem klāta zeme” ir obligāti jānodefinē šajos Noteikumos un jāpievieno skaidrojums, kur šādas teritorijas atrodas. Ja definīciju un skaidrojumu nepievieno, jaunradītais termins ir jādzēš.

6. iebildums
Problēmas apraksts
“Senie meži” definīcija

Dabas aizsardzības regulējumā vai mežsaimniecības jomas regulējuma aktualizēšanas ietvaros diskusijas par “senie meži” definīciju, kas skar arī Noteikumu nosacījumus, ir notikušas ilgu laiku, un vienošanos par “senie meži” definīciju ir ļoti grūti panākt.
Attiecībā uz atbilstības ilgtspējas kritērijiem novērtēšanu un apliecināšanu šāda vilcināšanās rada lielu risku energopiegādes drošībai un arī enerģijas pieejamībai par saprātīgām cenām. Ja netiks noteikta harmonizēta definīcija, kas tiktu piemērota valsts līmenī, tad brīvprātīgo shēmu sertificēšanas struktūras, kas sertificē kurināmā piegādātājus vai enerģijas ražošanas iekārtas, izmantos savu shēmu ietvaros izstrādātās definīcijas, kas varētu būt nelabvēlīgi Latvijai, un kas radītu konkurences kropļojumus, jo sertificētiem piegādātājiem un iekārtām tiktu piemērotas vienas definīcijas (iespējams stingrākas un nelabvēlīgākas), kā citiem piegādātājiem un iekārtām, kuras izvēlēsies nesertificēties un izmantos komersanta shēmu atbilstības apliecināšanai. Līdz ar to, lai visiem “spēles dalībniekiem” piemērotu vienlīdzīgus nosacījumus, ir nepieciešams noteikt nacionālās definīcijas, kuras izmantotu gan sertificēšanas struktūras, gan tiktu izmantotas komersantu shēmas ietvaros.

Kamēr dalībvalstis nav transponējušas Direktīvu 2023/2413 un izstrādājušas “senie meži” definīciju, sertificēšanas institūcijas, kas darbojas Eiropas Komisijas apstiprināto brīvprātīgo shēmu ietvaros, kā arī komersanti piemēro nosacījumus pēc saviem ieskatiem. Šobrīd brīvprātīgās shēmas (SBP, SURE) noteic, ka tās aizsargātās dabas teritorijas vai dabas teritorijas, kuras ir nepieciešams aizsargāt. Brīvprātīgās shēmas cita starpā atsaucas uz teritorijām, kas Latvijā ir iekļautas datubāzē “Ozols”, t.i. teritorijas, kas ir atzīmētas kā īpaši aizsargājamās teritorijas, tiek uzskatītas kā no-go teritorijas, kurās iegūta meža biomasa nav atzīstama par ilgtspējīgu. Līdz ar to brīvprātīgās shēmas un komersanti kā no-go teritorijas nosaka arī teritorijas, kas nav juridiski atzītas kā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, bet kuras ir ekspertu atzītas par tādām. Šāda pieeja ir izvēlēta arī tāpēc, ka tā ir pietiekami skaidri un viegli izmantojama un izsekojama, jo skaidri nosaka teritorijas un arī informācija par šīm teritorijām ir skaidri un pietiekami viegli iegūstama. Šādā gadījumā arī nav jāpaļaujas uz ekspertu interpretāciju par teritorijām un platībām, kuras būtu no-go teritorijas.
Šīs teritorijas, kas ir iekļautas datubāzē “Ozols”, nav tikai teritorijas, kuras aptver Noteikumu 9.2. un 9.3.apakšpunkts, t.i. teritorijas, kuras ar tiesību aktiem vai administratīvajiem aktiem ir atzītas / noteiktas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģija dalībvalstīm uzliek pienākumu aizsargāt senos mežus prasot gan definīciju, gan kartējumu, monitoringa datus un aizsardzību. Lai šādus pienākumus uzliktu, ir nepieciešams noteikt tādas definīcijas, kas ir konkrētas un pēc kurām var pietiekami viegli definēt minētās no-go teritorijas. Tāpēc tirgus dalībniekiem būs jāzina konkrētas platības, uz kurām šīs prasības attiecas, vēlams brīdī, kad nosacījumi stājas spēkā vai ir piemērojami.

Lai Noteikumos noteiktajā definīcijā neiekļautu ļoti tehniskus nosacījumus, definīcija tiek noteikta pietiekami vispārīga. Vienlaikus definīcija ir jātraktē šādi:
1) vecas dabiski atjaunojušās vietējo koku sugu mežaudzes ir 150-180 gadi skuju kokiem vai cietajiem lapu kokiem vai 100-120 gadi citām lapu koku sugu kokiem;
2) pietiekami liela vienlaidus platība ir vairāk nekā 20 ha vienlaidus platība;
Saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām galvenie rādītāji vecu mežu definēšanai ir meža struktūras: autohtonas sugas, atmirusi koksne un veci vai lieli koki (papildrādītāji: audzes izcelsme, strukturālā sarežģītība, dzīvotņu koki un indikatorsugas).
Ņemot vērā Latvijas mežu augsto fragmentācijas līmeni, ir ļoti maz ticams, ka ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (un lielākoties – arī šajās teritorijās) ir iespējams atrast ļoti lielas, piemēram, 50 hektāru, vienlaidus meža platību, kas būtu pārsniegusi galvenās cirtes vecumu, piemēram, saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem kopējā platība valstī mežiem, kas pārsnieguši 260 gadu vecumu, ir 63,66 hektāru.
3) liels atmirušās koksnes apjoms ir vairāk nekā ≥50 m³ hektārā;
4) ierobežotā platības daļa, kurā var būt redzamas pakāpeniski izzūdošas agrākās cilvēka darbības pazīmes ir līdz 15%.
Definīcijā nav iekļauta atsauce uz šo teritoriju iekļaušanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, jo to aptver Noteikumu 9.3.apakšpunkts.

6. priekšlikuma pamatojums
Latvijas Mežu sertifikācijas padome kategoriski iebilst pret to kā senie meži tiek definēti MK noteikumu Nr. 686 grozījumos. Jaunais definīcijas piedāvājums ir vispārīgs un neizprotams. Nav saprotams, kādēļ 2.24.1 apakšpunktā un anotācijā ir iekļautas divas pēc būtības dažādas un pretrunīgas definīcijas. Sertifikācijas un uzraudzības procesos atbilstību šīm definīcijām būs grūti līdz pat neiespējami pamatot un novērtēt.

Neskaidri terminu formulējumi atstās būtisku ietekmi uz kopējo energopiegādes drošību un arī enerģijas pieejamību, kā arī radīs konkurences kropļojumus, jo sertificētiem piegādātājiem un iekārtām ES tirgū tiks piemērotas pēc būtības atšķirīgas vai dažādi interpretējamas definīcijas – stingrākas un nelabvēlīgākas, samazinot būtiski resursu pieejamību. Visiem ES tirgus “spēles dalībniekiem” ir jāpiemēro līdzīgus nosacījumus, kurus tālāk var izmantot gan sertificēšanas iestādes, gan kontrolējošās iestādes, kā arī visi citi piegādes ķēdē iesaistītie tirgus dalībnieki.

Anotācijas apraksts nav korekts, jo atbilstoši EK mājas lapā pieejamajai informācijai (https://energy.ec.europa.eu/topics/renewable-energy/bioenergy/voluntary-schemes_en)
Eiropā attiecībā uz lauksaimniecības un/vai meža biomasas novērtēšanu ir atzītas šādas brīvprātīgās shēmas: PEFC, SBP, SURE un KZR INIG. Brīvprātīgās sertifikācijas sistēmas drīkst izvirzīt papildus prasības ES un LR normatīvajiem aktiem, t.sk. noteikt un interpretēt atšķirīgi ‘no go’ teritorijas, ja vēlas. Tomēr MK noteikumu Nr. 686 prasības būtu jābalsta vienīgi un tikai uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīvas 2023/2413/ES, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 (turpmāk – Direktīva 2023/2413) nosacījumiem un Eiropas Komisijas sagatavoto pamatojumu seno mežu aizsardzības idejai, kas balstās uz Eiropas kopējā pētniecības pētījumu, kā arī Latvijā veikto LVMI Silava zinātnisko pētījumu.

Datubāzē “Ozols” ir pieejama ļoti plaša un dažāda informācija par biotopiem, sugu atradnēm u.c. dabas vērtības, kam nav juridiska statusa un kas neatbilst īpaši aizsargājamu dabas teritoriju kritērijiem. Datu bāzē Ozols dati bieži nav pārbaudīti un verificēti, tādēļ nebūtu korekti par ‘no go’ teritorijām uzskatīt visu informāciju, kas pieejama datubāzē “Ozols”, jo tas pēc būtības ir pretrunā ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un no tās izrietošiem ES normatīviem aktiem. Par ‘no-go’ teritorijām nedrīkst uzskatīt teritorijas, kas nav juridiski atzītas kā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Ekspertu vērtējumi bieži mēdz būt subjektīvi un pretrunīgi. Eksperti jebkuru teritoriju varētu pasludināt par ‘no go’ teritoriju, ja vēlētos, tādēļ Latvijā tiek izstrādāts normatīvais regulējums, kas nosaka patiesās aizsargājamās dabas vērtības.

Papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ka teritorijas, kurām nav juridiska dabas aizsardzības statusa nebūtu vērtējamas šo Noteikumu ilgtspējas kontekstā.

6. priekšlikums
Skat. LMSP piedāvāto definīcijas formulējumu, kas apvieno abas šajos Noteikumos piedāvātās seno mežu definīcijas.

7. iebildums
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem, Noteikumu projektā ir noteikts, ka:
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no teritorijām, kas pēc 2008. gada 1. janvāra bija pirmatnējie meži un citas kokiem klātas teritorijas;
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no teritorijām, kas pēc 2008. gada 1. janvāra bija zālāji, kas aizņem vairāk nekā 1 ha (iepriekš platības slieksnis netika noteikts);
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no virsājiem, kur Direktīvā 2018/2001 netiek definēts šāds augšanas apstākļu tips, definējumu atstājot dalībvalstu ziņā;
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no teritorijām, kas uz 2008. gada janvāri bija mitrājs, bet pēc tam šīm teritorijām šāds statuss vairs nav noteikts.

Iepriekšminētie nosacījumi attiecas uz biodegvielu vai biomasas kurināmā lauksaimniecības biomasas izejvielām, piemēram, rapsi, kukurūzu, graudiem, salmiem uc. Vienlaikus atbilstoši lauksaimniecības un mežsaimniecības praksēm Latvijā šobrīd meža zemju transformācija par aramzemēm notiek ļoti mazā apjomā, līdz ar to var pieņemt, ka mežsaimniecības darbības lauksaimniecības biomasas izejvielu ieguvi ietekmē ļoti maz.

Noteikumu projekts precizē Noteikumos iekļautās atsauces uz īpaši aizsargājamām teritorijām, kur ar Noteikumu projektu precizētais Noteikumu 9.3. apakšpunkts aptver visas platības, kas ir Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldības, Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, un šīs teritorijas aptver gan meža zemju platības, gan pārējās platības.

Noteikumu projekts nemaina Noteikumu nosacījumus attiecībā uz “no-go” teritorijām lauksaimniecības biomasas izejvielām un nenosaka izņēmumu kādai konkrētai dabas aizsardzības teritorijai, piemēram, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālajai zonai, jo Direktīvas 2018/2001 teksts konkrēti noteic, ka izejvielas netiek iegūtas teritorijās (platībās), kas dabas aizsardzības mērķiem izraudzītas ar tiesību aktiem vai ko dabas aizsardzības mērķiem izraudzījusies attiecīgā kompetentā iestāde. Attiecībā uz Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu ir pieņemts likums “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”, kur ir definēta “neitrālā zona”, kurā tiek nodrošināta ilgtspējīga dabsaimniecība, un zonējumu nosaka Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 303 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kas noteic, ko drīkst un nedrīkst darīt arī rezervāta neitrālajā daļā. Līdz ar to ir saprotams, ka konkrētie specifiskie tiesību akti nosaka Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālās zonas lietošanas nosacījumus, tāpēc tos nav nepieciešams specifiski izdalīt arī Noteikumos.

7. iebilduma pamatojums
Katrā Noteikumu punktā un apakšpunktā, t.sk. 9. ir skaidri jānorāda, ka virsāji, zālāji, kūdrāji, mitrāji, pirmatnējie meži un senie meži atrodas ar LR normatīvajiem aktiem izveidotajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un tiek aizsargātas.

8. iebildums
Ģeotelpisko datu publicēšana
Noteikumu projekts precizē nosacījumus ģeotelpisko datu publicēšanai, kur Noteikumi noteic, ka šāda informācija ir jāpublicē tikai par par īpaši aizsargājamās dabas teritorijām, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu teritorijām, zālājiem un pļavām ar lielu bioloģisko daudzveidību, bet Noteikumu projekts paplašina teritoriju aptvērumu, par kurām ir jāpublicē ģeotelpiskie dati, nosakot, ka tiek publicēti arī dati par pirmatnējiem mežiem, mežiem ar lielu bioloģisko daudzveidību, virsājiem, zālājiem uc..
Šobrīd ir noteikts, ka Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina atvērtos ģeotelpiskos datus par minētajām teritorijām, tomēr, ievācot informāciju, kas ir nepieciešama atjaunīgās enerģijas go-to teritoriju kartēšanai, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” ir secinājusi, ka šādu datu turētājs nav tikai Dabas aizsardzības pārvalde, bet arī, piemēram, Valsts meža dienests, pašvaldības uc. Tāpēc Noteikumu projekts noteic, ka Dabas aizsardzības pārvalde publicē datus, ko arī cita starpā saņem no datu turētāja.

8. Iebilduma pamatojums
Datubāzē “Ozols” ir pieejama arī informācija, kurai nav juridiski saistoša rakstura. Datubāzē ir senas sugu atradnes/novērojumi, biotopu reģistrējumi bez aizsardzības statusiem u.c. informācija, kurai nav juridiska dabas aizsardzības statusa. Ir skaidri jānorāda, ka šāda veida informācija nav izmantojama, lai uzraudzītu, pārbaudītu atbilstību Noteikumos minētajām ilgtspējas prasībām.

8. priekšlikums
Papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ka teritorijas, kurām nav juridiska dabas aizsardzības statusa nebūtu vērtējamas šo Noteikumu ilgtspējas kontekstā.

9. iebildums
Riska novērtējuma kritērijs
Noteikumu projektā ir noteikts, ka riska novērtējuma kritērija izpildei ir jānovērtē, ka valstī ir spēkā uzraudzības un izpildes pasākumi un tiesību akti, kas nodrošina, ka:
- tiek aizsargātas platības, kas ir ne tikai mitrāji un kūdrāji, bet arī pļavas un virsāji, un minētā aizsardzība notiek bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un sugu un dzīvotņu saglabāšanai.
- meži, kuros tiek iegūta meža biomasas neaug šādās zemēs – pirmatnējie meži, meži, kur ir sastopamas endēmiskas sugas un nav skaidri konstatējama cilvēku darbība, meži ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas kokaugiem klātas zemes, kas ir sugām bagātas un nav degradētas, zālāji, kas aizņem vairāk nekā 1 hektāru, ar lielu bioloģisko daudzveidību, virsāji, mitrāji, kūdrāji;
- meža biomasas kurināmā ražotāji izdod ticamības deklarāciju par to, ka meža biomasas izejvielas nav iegūtas no iepriekšējā ievilkumā minētajām zemēm, t.i. pirmatnējiem mežiem, neskartajiem mežiem, zālājiem, virsājiem, mitrājiem un kūdrājiem;
- netiek pieļauta pirmatnējo mežu un seno mežu degradācija un pārvēršana par plantāciju mežiem, netiek pieļauta mežizstrāde neaizsargātās augsnēs un tiek novērsta celmu un sakņu ieguve;
- tiek ievērotas maksimālās lielo kailciršu platības un atmirušās koksnes ieguves sliekšņi, ja tādi ir noteikti konkrēto valstu meža apsaimniekošanas nozares tiesību aktos;
- līdz minimumam tiek samazināta nelabvēlīga ietekme uz augsni, bioloģisko daudzveidību un dzīvotnēm.
Noteikumu projektā atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem ir noteikti izņēmumi riska novērtējuma piemērošanai – ja valstī nav izstrādāti tiesību akti vai vadības sistēmas, kas nepieļauj, ka meža biomasas izejvielas tiek iegūtas noteikumu 9.1., 9.2., 9.4. un 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā, t.i. pirmatnējos mežos, bioloģiski daudzveidīgos mežos, virsājos, mitrājos vai kūdrājos, kā arī nav noteikts pienākums kurināmā ražotājiem izdot ticamības deklarāciju, tad attiecībā uz meža biomasas izejvielām ir jāveic pilnais novērtējums ieguves teritorijas līmenī – katrai ieguves teritorijai ir jāizvērtē, vai minētā teritorija atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem – ir vai nav pirmatnējais mežs, cita kokiem klāta teritorija, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, bioloģiski daudzveidīgs mežs, virsājs, mitrājs vai kūdrājs.

Iebilduma pamatojums
Katrā Noteikumu punktā un apakšpunktā, t.sk. 9. ir skaidri jānorāda, ka virsāji, zālāji, kūdrāji, mitrāji, pirmatnējie meži un senie meži atrodas ar LR normatīvajiem aktiem izveidotajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un tiek aizsargātas.

-