Atzinums

Vides aizsardzības klubs Ministru kabineta noteikumu  “Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem” (turpmāk - Noteikumi) grozījumu projektā iekļautajam “seno mežu” definīcijā norādītajam ierobežojumam “vismaz 50 hektāru un lielākā vienlaidus platībā” (2.24.2 apakšpunkts). Noteikumu anotācijā esošajā pamatojumā ir atsauce  “Latvijas valsts mežzinātnes institūta  “Silava” pētījuma ietvaros”, bet av norādīti šī pētījuma secinājumi un pētījums nav identificējams, tāpēc nevar skaidri saprast  šāda platības kritērija pamatojumu). Anotācijas sniegtais pamatojums arī atsaucas uz Eiropas Komisijas vadlīnijām par ES pirmatnējo un veco mežu definēšanu, kartēšanu, monitoringu un stingru aizsardzību”.
Šajā iebildumā, neaplūkojot jautājumu par “seno mežu” atšķirību no “veciem mežiem”, uz ko jau detalizēti norādīts Latvijas ornitoloģijas biedrības izteiktajā iebildumā, jāuzsver, ka Eiropas Komisija sagatavojusi dalībvalstīm vadlīnijas, jo jautājums par pirmatnējo un veco mežu aizsardzību ir ļoti būtisks šo dabas teritoriju saglabāšanai, lai pēc to identificēšanas noteiktu tām stingras aizsardzības statusu. 50 hektāru minimālais slieksnis seno (jeb veco) mežu definēšanai būtu jāpamato ne tikai ar vienu veiktu pētījumu (lai arī kādi būtu tā secinājumi), bet arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertu, kā arī un no valsts pārvaldes neatkarīgu ekspertu viedokļiem. Nepietiekoši argumentēta vai patvaļīga šāda ierobežojoša kritērija noteikšana veco mežu teritorijām radīs neattaisnojamu risku, ka mežsaimniecības rezultātā tiks iznīcinātas veco mežu audzes, kas ir mazākās platībās par norādītajiem 50 hektāriem, jo īpaši, ņemot vērā Latvijas kultūrainavas vēsturisko attīstību, kurā bioloģiski vērtīgi meži vēsturiski veidoja mozaīkveida ainavu ar pļavām un parkveida ganībām, līdumiem.
Nav arī izprotams, vai no Noteikumu grozījumiem 9.1. apakšpunktā secināms, ka Latvijā ir pirmatnējie meži, kuriem nav noteikts stingrs aizsardzības statuss (ierobežojums biomasas ieguvei īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos norādīts 9.3. un 9.4. apakšpunktos) vai pirmatnējie meži, kuriem nav raksturīga augsta bioloģiskā daudzveidība (9.2. apakšpunkts). Vienlaikus jāuzsver, ka norādes uz pirmatnējiem mežiem svītrošana būtu iespējama tikai tad, ja tiek paredzēta stingra visu Eiropas Savienības nozīmes mežu biotopu aizsardzība.

Vides aizsardzības klubs piedāvā noteikumu 2.24.2 apakšpunktu sekojošā redakcijā: "2.24.2 vecie meži - Eiropas Savienības aizsargājamie meža biotopi, kā arī visi dabiskie mežu biotopi, arī tad, ja tie neatbilst Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu kritērijiem, bet atbilst dabisko mežu biotopu zinātniskajiem kritērijiem neatkarīgi no to platības.

Punkts ir pretrunīgs, jo no tā formulējuma saprotams, ka bez cilvēka klātbūtnes tur zālāja vai pļavas nebūtu, attiecīgi mainītos apstākļi. Ieteikums šo punktu svītrot, jo vairumā gadījumu šādiem zālājiem biomasas novākšana ir vēlama, diskutabla ir tikai intensitāte, veids, apjoms. Ja tiks uzlikta prasība pierādīt darbības nepieciešamību, tas var novest pie apsaimniekošanas pārtraukšanas un attiecīgi pie nelabvēlīgām ekoloģiskām sekām.

-

Šajā punktā iekļaujami visi Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie meža biotopi, kā arī dabiskie meža biotopi.

-