Atzinums

Par Noteikumu projekta 1.1. punktu (MK noteikumu Nr. 281 32. punktu):
Iebildumu pamatojums:
1. Esošā MK noteikumu Nr. 281 redakcijas 32. punkts apraksta ēkas uzmērīšanas nosacījumus. Savukārt Noteikumu projekta piedāvātā redakcija apraksta apbūves laukuma noteikšanu. Abas, minētās darbības nav identiskas, tās neaizstāj viena otru un normatīva izpratnē ir jābūt saglabātai ēkas uzmērīšanas prasībām, jo MK noteikumi Nr. 281 nosaka arī objektu uzmērīšanu un topogrāfiskā plāna sagatavošanu.
2. Normatīva projekta anotācijā (ex-ante) ir norādīts, ka būves kontūras attēlošana attiecas uz “visu Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamo vai aktualizējamo būvju loku”. Tātad, tas neattiecas uz būvēm, kas jau ir reģistrētas vai netiek reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā, bet tiek attēlotas augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas grafiskajos attēlojumos, piemēram topogrāfiskā plānā.
3. Normatīva projekta anotācijā (ex-ante) norādīt būvniecības jomas normatīvos aktus, piemēram, MK noteikumu 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200‑21" un tā 13. punktā noteiktās prasības.

Priekšlikums:
1. Saglabāt 32. punktu un izteikt redakcijā:
Ēku uzmēra lielākā perimetra projekciju uz zemes atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, norādot virszemes stāvu skaitu un ārsienu materiālu. Ēkas arhitektoniskos izvirzījumus uzmēra un attēlo, ja tie lielāki par 20 centimetriem apvidū.

2. Papildināt ar 32.¹ punktu un izteikt redakcijā:
Ēkai apbūves laukumu nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, norādot virszemes stāvu skaitu un ārsienu materiālu. Laukuma vērtības tiek reģistrētas Būvniecības informācijas sistēmā.

3. Precizēt 1. pielikuma 7.1. rindas paskaidrojumu un izteikt redakcijā:
Kapitālas konstrukcijas dzīvojamās būves; būves, kuras paredzētas saimnieciskai un rūpnieciskai izmantošanai; vieglas, slēgtas celtnes ar pamatiem. Ēkas kontūru uzmēra un attēlo atbilstoši 32. punkta prasībām.

-

Par Noteikumu projekta 1.2. punktu (MK noteikumu Nr. 281 48. punktu):

Iebildumu pamatojums:
1. Šajā punktā un citur visā Normatīva projektā harmonizēt Normatīva projektā lietoto terminoloģiju un jēdzienu “inženierkomunikācijas” ar būvniecības normatīvos aktos lietoto terminu “inženiertīkli”.
2. MK noteikumu 48. punkts nosaka uzmērīt būvi vai inženiertīklu daļu un Noteikumu projektā plānots papildus norādīt būves kontūru, izmantojot noslēgtu, nepārtraukta līniju. Pēc būtības noslēgta līnija nevar būt pārtraukta, tātad, lietotie līnijas apzīmējumi ir sinonīmi. Tā kā inženiertīkli ir lineāras būves, tad šādiem objektiem var izmantot nepārtrauktu, lauztu līniju.
3. Plaknē attēlojot inženiertīklu telpisko novietojumu nav iespējams noteik korektu posma garumu. Ja tas ir nepieciešamas būvju reģistrācijai, atsevišķā normatīva punktā vai 1. pielikuma paskaidrojumā noteikt metodiku un avotu no kura uzrāda posmu garumus. Noteikuma projektā 48. punktu izteikt sekojošā redakcijā:
Priekšlikums:
48. punktu un izteikt redakcijā:
Izpildmērījumos uzmēra būvi vai attiecīgo inženiertīklu, norādot tā posmu garumus un raksturlielumus atbilstoši 1. pielikumam, papildus norādot būves kontūru (noslēgta vai nepārtraukta līnija) atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 27.6. rindai.
 

-

Par Noteikumu projekta 1.3. punktu (MK noteikumu Nr. 281 52. punktu):

Iebildumu pamatojums:
a) Augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija ir elektroniska un digitālā vidē ar nolasāmu objektu parametrisko informāciju. Tiek plānots atteikties no izdruku veidošanas dokumentu veidā, tāpēc Noteikumu projekta punktā noteiktā prasība par izdrukām nav atbilstoša augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas plānotai apritei un izmantošanai.
b) Prasība par koordinātu norādīšanu nav primāra. Izpildmērījumos tā neattēlo novirzi no projekta.
c) LMB norāda uz situāciju, kur vietējo pašvaldību speciālistiem, kas pieņem būves ekspluatācijā nav piemērotas programmatūras, lai uzrādītās koordinātas pārbaudītu, ievadītu vai citādi izmantotu.
d) Būtiskāks rādītājs atbilstībai projektam ir t.s. “piesaistes”, jeb lineāri attālumi pret objektiem apvidū un projektā izvēlētām vietām. LMB norāda, ka izmantojot izpildmērījumu un projekta elektronisko informāciju, arī lineārie attālumi ir nolasāmi jebkurā objekta vietā un skaitā (un tā ir būvinspekcijas kompetence).
e) LMB norāda, ka šobrīd netiek paredzēts slānis, kurā atbilstošie lineārie attālumi ir jānorāda (MK noteikumu Nr. 281 1. pielikums).
f) Normatīva projekta anotācijā (ex-ante) norādīt, ka izpildmērījuma plānā tiek attēlots jauizbūvētās būves faktiskais novietojums, papildus visos gadījumos uzrādot attālumu pret skaidri nosakāmiem objektiem apvidū vai projektā norādītiem objektiem.

Priekšlikums: 52. punktu un izteikt redakcijā:
Inženiertīklu izpildmērījuma plānā var norādīt inženiertīklu sākuma, beigu un raksturīgāko pagrieziena punktu koordinātas. Izpildmērījuma plānā attēlo jaunizbūvētās būves faktisko novietojumu un uzrāda attālumu pret skaidri nosakāmu objektu apvidū vai projektā norādīto objektu.

Papildus precizēt 51. punktu un izteikt redakcijā:
51. Veicot pazemes inženiertīklu izpildmērījumus, inženiertīkliem uzmēra sākuma, beigu un raksturīgākos pagrieziena punktus. Taisnos posmos mērījumus veic ik pēc 15–20 metriem. Mērījumu vietās izpildmērījuma plānā norāda pazemes inženiertīklu augstuma atzīmi, izmantojot attiecīgā inženiertīkla apraksta tekstu. Zemes virsmas augstuma atzīmi norāda, ja to pieprasa pasūtītājs. Ja inženiertīkls izbūvēts, izmantojot automātisko kabeļu ierakšanas arklu, uzmērīšanu veic 10 dienu laikā un kamēr redzama tās izbūves vieta.

-

Par Noteikumu projekta 1.4. punktu (MK noteikumu Nr. 281 57.³ punktu):
a) Ļoti izvērsta (gara) normatīvā punkta redakcija ar vairākiem “papildus” nosacījumiem to padara grūti uztveramu. Aicinām punktu izteikt piedāvātā redakcijā.
b) Saskaņā ar vienoto būves datu reģistrācijas procesu ieviešanu, paredzēt, ka primārais ceļš kā paziņot par būves novietojumu ir informācijas sniegšana Būvniecības informācijas sistēmā. Pārejas periodā vai atsevišķiem gadījumiem normatīvā saglabāt iespēju izpildmērījumus iesniegt noteiktā grafisko datņu formāta un parakstītu ar sertificētās personas (ģeodēzista) elektronisko parakstu. LMB norāda uz priekšlikumiem, kuros plānots atteikties no ierobežojumiem, izmantot konkrētu datņu formātus vai programmu nodrošinājumu.
c) Ir nepieciešams precizēt metodiku un skaidri noteikt rīcību gadījumos, ja viena būve sastāv no vairākām daļām, piemēram, viena stāva (“MDz”) un divu stāvu daļa (“2MDz”). Vai šādā situācijā izpildmērījumu plānā ir jāsagatavo vairākas kontūras (vai nav pretruna starp Normatīva projekta 32. un 48. punktu?) un vairāki apjoma rādītāju tabulas?
d) Noteikumu projekta redakcijā 57.³ punkta sākumā netiek lietots termins “inženierbūves” un tas aizstāts ar plašāku terminu “būves”.  

Priekšlikums:
57.³ punktu un izteikt redakcijā:
Ja paredzēta datu reģistrācija vai aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā uz izpildmērījuma plāna pamata, būves izpildmērījuma plānā attēlo reģistrējamās vai aktualizējamās būves kontūru (noslēgta vai nepārtraukta līnija) atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 27.6. rindai. Būves apjomu norāda atbilstoši normatīvajos aktos būves kadastrālās uzmērīšanas jomā noteiktajiem apjoma rādītājiem. Būves lietošanas veidu norāda atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā. Ja inženierbūve sastāv no daļām ar atšķirīgiem attiecīgo inženierbūves tipu raksturojošiem apjoma rādītājiem vai materiāliem, katrai daļai norāda kontūru vai nepārtrauktu līniju un šajā punktā norādītos būvi raksturojošos rādītājus. Par būves faktisko novietojumu un būves apjomu paziņo Būvniecības informācijas sistēmā. Ja izpildmērījums nav ievietots Būvniecības informācijas sistēmā un tajā nav reģistrēti apjoma rādītāji strukturētu datu veidā mērnieka darba vietā, izpildmērījuma plānu iesniedz DGN vai DWG datņu formātā ar izpildmērījuma sagatavotāja drošu elektronisku parakstu un laika zīmogu EDOC datņu formātā.
 

-

Par Noteikumu projekta 1.5. punktu (MK noteikumu Nr. 281 57.⁴ punktu):

Iebildumu pamatojums:
Punkta redakcijā divas reizes lietots termins “būves”, kas vērtējams plašāk un ietver arī “inženierbūves” un “inženiertīklus”. Savukārt šī paša punkta beigās attiecībā uz pārbūvētām un atjaunotām būvēm darbība tiek sašaurināta uz “inženierbūvēm”. Nav skaidrs vai tā ir kļūda normatīvā akta redakcijā vai cita nepilnība. LMB aicina kontūru un apjoma rādītājus attiecināt uz “būvi” kā tas ir minēts šī punkta redakcijas sākumā.
Pēc būtības 57.⁴ punkts attiecināms uz būvju pārbūves un atjaunošanas gadījumiem, tāpēc skaidrai normatīva piemērošanas rīcībai piedāvājam sekojošu redakciju:

Priekšlikums:
57.⁴ punktu un izteikt redakcijā:
Ja būvju pārbūvē un atjaunošanā paredzēta datu aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā uz izpildmērījuma plāna pamata, būves izpildmērījuma plānā papildus šo noteikumu 57.³ punktā minētajam norāda pārbūvētās vai atjaunotās būves daļas kontūru vai ēkas kontūru un apjoma rādītājus.
 

-

Par Noteikumu projekta 1.6. punktu (MK noteikumu Nr. 281 57.⁵ punktu):

Iebildumu pamatojums:
a) Normatīva projekta piedāvātā redakcijā norādīts, ka būves un nekustamā īpašuma robežas savstarpējam novietojumam ir “informatīvs raksturs”. Šo raksturojumu var attiecināt uz jebkuru ģeotelpiskās informācijas savietojumu. Saskaņā ar Normatīva projekta anotāciju (ex-ante), savietojot topogrāfiskās informācijas datus ar kadastra pārskata kartes datiem, tie var nesakrist, atbilstoši kadastrālās uzmērīšanas datu precizitātei (uzmērīta, ierādīta, projektēta zemes vienība), tāpēc aicinām izmantot atbilstošāku terminu “orientējošs raksturs”, kas atbilst telpiskajam novietojumam.
b) Piedāvātā punkta otrā teikuma redakcija rada iespaidu, ka būves novietojums var tikt noteikts, veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus. Nebūtu pieļaujams, ka MK noteikumu Nr. 281 var uzlikt papildus slogu būves stāvokli noteikt vairākas reizes, pie tam inžertīklu gadījumā, pie aizbērtas tranšejas tas nevar būt noteikts labāk vai precīzāk kā veicot izpildmērījumus būvniecības laikā.
c) Nav pieļaujams, ka nekustamā īpašuma īpašniekiem un pārvaldītājiem tiek radīts iespaids, ka, veicot cita veida darbus, tiek mainīts būves vai īpašuma robežas stāvoklis apvidū. Normatīva punkta otrā teikuma būtība ir saistīta ar ģeotelpiskās informācijas savietojamību plānā.
d) Normatīva projekta anotācijā (ex-ante) norādīts, ka ierādītas un projektētas zemes vienību robežas kadastra pārskata kartē attēlo “savstarpēji izlīdzinātas”. Terminu “izlīdzinātas” attiecina uz darbībām, kas novērš pretrunas, nesaskaņas, izlabo vai mazina kļūdas. Tomēr zināms, ka šādas darbības neuzlabo kadastra grafisko informāciju un nerisina neatbilstības zemes kadastrālās uzmērīšanas izpratnē. Arī no ģeodēziskā viedokļa minētā “savstarpējā izlīdzināšana” nav saistīta ar analītiskiem aprēķiniem vai apstrādi. Lūdzam Normatīva projekta anotācijā nelietot terminu “zemes vienību robežas kadastra pārskata kartē attēlo savstarpēji izlīdzinātas”.


Priekšlikums:
57.⁵ punktu un izteikt redakcijā:
Savietojot topogrāfisko informāciju ar kadastra karti, apvidus objekta, tai skaitā būves, un zemes vienības robežas savstarpējam novietojumam ir orientējošs raksturs. Zemes vienības robežas plānā nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā.

-

Par Noteikumu projekta 1.7. punktu (MK noteikumu Nr. 281 1. pielikuma 27.6. rindu):

Iebildumu pamatojums:
Normatīva projektā tiek piedāvāts vienādot prasības un visos izpildmērījumos norādīt piesaistes (lineāros attālumus). Priekšlikums ir atbalstāms, jo visi izpildmērījumi būs pakļauti vienām prasībām un vienādam izpildījumam un saturam. Tas pats attiecināms uz būves apjoma kontūru. Darbu pasūtītājs ne vienmēr zina izpildmērījuma izmantošanas visus mērķus un vēlāk sniedzot datus reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā uz izpildmērījuma plāna pamata var saskarties ar nepilnīgu informāciju. Tas kopumā mazinātu birokrātiju un atvieglotu izpildmērījumu, izmantot kā universiālu dokumentu par faktisko būves novietojumu un apjomu.

Priekšlikums:
Normatīva projekta 1. pielikuma 27.6. rindas 3. kolonnā “Objekta nosaukums” svītrot atsauci [3] – objektu topogrāfiskajā plānā un izpildmērījuma plānā attēlo pēc pasūtītāja pieprasījuma.

-