Atzinums

Pamatnostādņu 2. pielikumā ir iekļauts to normatīvo aktu saraksts, kas ir saistīti ar pamatnostādņu izstrādi. Ievērojot minēto, ka pamatnostādnēs aprakstīta arī bērnu likumpārkāpēju sistēma, lūdzam pamatnostādņu 2. pielikumu papildināt ar Administratīvās atbildības likumu un likumu ''Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem''.
 

-

Pamatnostādņu 1.5. sadaļā ''Rīcības virziens: Bērnu noziedzības novēršana, aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņa pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem'' noteikts, ka ''[..] Turklāt konstatēts, ka šobrīd nav nodrošināta arī sistemātiska pieeja un izsekojamība speciālistiem, kas apguvuši vai kuriem atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantam ir jāapgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzībā, kas var radīt situācijas, ka speciālisti šīs zināšanas neapgūst vai iegūst nepietiekamā apjomā. Līdz ar to būtiski ir izveidot reģistru, kurā tiktu iekļauta informācija par konkrētiem speciālistiem, ieņemamo amatu un apliecības izsniegšanas datumu, kas ļautu nodrošināt sistemātisku apmācību plānošanu un koordinētu speciālistu pārraudzību zināšanu apguves procesā''. Ievērojot minēto, lūdzam skaidrot, vai attiecībā uz minētajiem speciālistiem ir plānoti apmācību kvalitātes un efektivitātes izvērtēšana un analīze. Ja attiecīga izvērtēšana un analīze tomēr ir plānota, lūdzam to atspoguļot pamatnostādnēs.

-

Nozaru politikas departaments (turpmāk – NPD) ir izskatījis Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes), tās pavadošo pielikumu, tai skaitā plāna (turpmāk – Plāns) projektus un savas kompetences ietvaros izsaka šādu iebildumu:
Pārskatīt Plānā lietotās nevienādības zīmes:
- nevienādības zīme “>” nozīmē “lielāks” (lielāka ir nevienādības kreisā puse)
- nevienādības zīme “<” nozīmē “mazāks” (lielāka ir nevienādības labā puse);

-

Nozaru politikas departaments (turpmāk – NPD) ir izskatījis Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes), tās pavadošo pielikumu, tai skaitā plāna (turpmāk – Plāns) projektus un savas kompetences ietvaros izsaka šādu iebildumu:
2.pielikumā ir ietverta norāde par Pamatnostādņu sasaisti ar nacionālā līmeņa ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem. Lūdzam papildināt minēto sadaļu ar informāciju par Tieslietu ministrijas izstrādes procesā esošajām “Resocializācijas politikas pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam”:
“Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam” (izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē 2021.gada 1.jūlijā). Resocializācijas politikas mērķis ir mazināt noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem (t.sk. nepilngadīgas personas) (mērķa grupa) soda izpildes laikā, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām, t.sk. aktīvai līdzdalībai sabiedrības procesos (arī nodarbināmības jomā). Tādejādi Resocializācijas politikas pamatnostādnes paredz specifiskus atbalsta pasākumus, kuri ir saistīti ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanai sekojošas notiesāšanas izpildes seku mazināšanu konkrētajai mērķa grupai.


 

“Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam” (izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē 2021.gada 1.jūlijā). Resocializācijas politikas mērķis ir mazināt noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem (t.sk. nepilngadīgas personas) (mērķa grupa) soda izpildes laikā, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām, t.sk. aktīvai līdzdalībai sabiedrības procesos (arī nodarbināmības jomā). Tādejādi Resocializācijas politikas pamatnostādnes paredz specifiskus atbalsta pasākumus, kuri ir saistīti ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanai sekojošas notiesāšanas izpildes seku mazināšanu konkrētajai mērķa grupai.

Nozaru politikas departaments (turpmāk – NPD) ir izskatījis Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes), tās pavadošo pielikumu, tai skaitā plāna (turpmāk – Plāns) projektus un savas kompetences ietvaros izsaka šādu iebildumu:
Pamatnostādņu 1.5. Politikas rezultāta (PR): “Samazināta bērnu noziedzība un bērnu skaits, kas cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem, novēršot noziedzīgu uzvedību veicinošo faktoru ietekmi bērnu izaugsmes ceļā” dinamiku labāk raksturotu rādītājs, kas aptver ar jebkuru kriminālsodu notiesāto bērnu skaitu, nevis atspoguļo bērnu skaitu, kas notiesāti ar brīvības atņemšanu un bērnu skaitu, kam piemērots apcietinājums. Tāpēc rezultatīvo rādītāju 5.8. “Ieslodzīto nepilngadīgo skaits” lūdzam izteikt šādā redakcijā: “Notiesāto nepilngadīgo skaits”. Papildus informējam, ka šādu informāciju var sniegt Tiesu administrācija. 
 

-

Civiltiesību departaments (turpmāk – CTD) ir izskatījis Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) un tās pavadošā plāna (turpmāk – Plāns) projektu un savas kompetences ietvaros izsaka šādu iebildumu:
Pamatnostādņu 2.2. rīcības virzienā "Bērnu un jauniešu ar invaliditāti, kā arī bērnu, kuriem nav noteikta paternitāte sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšana" kā viena no īpaši atbalstāmo bērnu un jauniešu mērķgrupām minēti bērni bez noteiktas paternitātes (45.lpp.).
CTD vērš uzmanību, ka paternitātes ieraksta esamība nav priekšnoteikums bērna atbilstošam materiālajam nodrošinājumam. Lai sasniegtu Pamatnostādnēs definēto mērķi - nodrošināt vienlīdzīgas iespējas katram bērnam saņemt viņa vajadzībām atbilstošu pakalpojumu pieejamību, nepieciešams iekļaut pasākumus nevis attiecībā uz bērniem, kam nav noteikta paternitāte, bet gan attiecībā uz bērniem, kas aug viena vecāka ģimenē, kur bērni bez noteiktas paternitātes var veidot tikai daļu no minētās grupas. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt Pamatnostādņu tekstu un struktūru.


 

-

Civiltiesību departaments (turpmāk – CTD) ir izskatījis Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) un tās pavadošā plāna (turpmāk – Plāns) projektu un savas kompetences ietvaros izsaka šādu iebildumu:

Plāna 6.1.1. apakšpunktā (37. lapa "Pārskatīt normatīvo aktu regulējumu par dzimšanas reģistra ierakstu (ziņas par tēvu, paternitātes ieraksts), izvērtējot, tiesisko iespēju vienlīdzību, tai skaitā, izvērtēt nepieciešamību piešķirt jaunu atbalsta veidu"), Tieslietu ministrija norādīta kā atbildīgā institūcija.
CTD uzskata, ka paternitātes ieraksta esamība nav uzskatāma par priekšnoteikumu bērna atbilstošam materiālajam nodrošinājumam un ka, lai sasniegtu Pamatnostādnēs definēto mērķi, nepieciešams iekļaut pasākumus nevis attiecībā uz bērniem bez noteiktas paternitātes, bet gan attiecībā uz bērniem, kas aug viena vecāka ģimenē.
Vienlaikus norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 474 “Tieslietu ministrijas nolikums” noteiktajam Tieslietu ministrijai nav kompetences attiecībā uz jaunu atbalsta veidu piešķiršanas izvērtēšanu.
 Tā kā Pamatnostādņu 53.lpp. attiecībā uz 7. īstenojamo uzdevumu "Izvērtēt, bērnu, kuriem nav noteikta paternitāte (reģistrējot bērna dzimšanas faktu, ievadīta informācija tikai par bērna māti), tiesisko iespēju vienlīdzību, tai skaitā, izskatot iespēju piešķirt jaunu atbalsta veidu, Tieslietu ministrija norādīta kā līdzatbildīgā eistāde, bet Plāna 6.1.1. apakšpunktā – kā atbildīgā iznstitūcija, lūdzam svītrot Tieslietu ministriju kā Plāna 6.1.1. apakšpunktā paredzētā uzdevuma atbildīgo iestādi.


 

-

Pamatnostādņu 1.5. sadaļā ''Rīcības virziens: Bērnu noziedzības novēršana, aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņa pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem'' noteikts, ka ''[..] Neskatoties uz to, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58.panta otrajā daļā ir noteikts, ka pašvaldība katram bērnam, kurš veic darbības, kas var novest pie prettiesiskas rīcības, iekārto profilakses lietu un izstrādā uzvedības sociālās korekcijas programmu, šobrīd  valsts iestāžu uzmanības lokā pamatā nonāk bērni, kuri jau ir izdarījuši''. Iepriekš minētā teikuma konstrukcija nenorāda uz to, ko tieši bērni ir izdarījuši. Līdz ar to lūdzam precizēt minēto teikumu.

-

Pamatnostādņu 1.5. sadaļā ''Rīcības virziens: Bērnu noziedzības novēršana, aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņa pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem'' noteikts, ka ''Latvijā ik gadu ievērojams skaits bērnu saskaras ar kriminālo un administratīvo justīciju gan kā likumpārkāpumu izdarītāji, gan kā cietušie''. Vēršam uzmanību, ka administratīvais process ir nodalāms no administratīvā pārkāpuma procesa, tādējādi nebūtu atbilstoši izmantot vārdus ''administratīvā justīcija''. Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt pamatnostādnes.

-