Atzinums

LDDK iebilst pret informatīvā ziņojuma 1. pielikumu esošajā redakcijā, kurā ietvertais kompetenču sadalījums (pa lappusēm un ministrijām) nav atbilstošs konrētajai situācijai. Tā kā regulai ir horizontālas piemērošanas raksturs, tad būtu nepieciešams arī starpnozaru redzējums, kas ļautu identificēt pretrunas starp dažādiem darbības virzieniem.
 

Aicinām neierobežot kompetences, pamatojoties uz lapaspusēm, bet gan izvērtēt tās atbilstoši ministriju nolikumos ietverto kompetenču sadalījumam. Pašreiz piedāvātais kompetenču modelis ir ierobežojošs, kas izriet no publisko tiesību piemērošanas normām un neļaus pilnvērtīgi izvērtēt iespējamo ietekmi. Tā, piemēram, tehniskie kritēriji vairākām nozarēm nenosaka ilgtspējas prasības, savukārt ierobežo to izmantošanu jomās, kurām pastāv šādas ilgtspējas prasības. Lūdzam svītrot lapaspušu sadalījumu un nodrošināt, ka visas iesaistītās ministrijas izvērtē dokumenta projektu kopumā un sagatavo atzinumus, tai skaitā par paredzamo ietekmi uz attiecīgo nozari.
Norādām, ka šīs funkcijas ir definētas atbilstoši valsts pārvaldes iekārtas likumam un ministriju nolikumiem. Aicinām papildināt 1.pielikumā visu nozaru sadaļu atbilstoši ar Ekonomikas ministriju, jo tās kompetencēs ietilpst: ārējā ekonomiskā politika, iekšējā tirgus politika, komercdarbības attīstības politika, inovāciju attīstības politika, konkurētspējas attīstības politika, tautsaimniecības struktūrpolitika u.c. politikas, kuras kuras tiešā veidā skar regulas priekšlikums. Aicinām atbilstoši papildināt visu nozaru sadaļas ar Zemkopības ministriju, jo tās kompetencēs ietilpst- lauku attīstības politika, klimata pārmaiņu samazināšana, ierobežošana un pielāgošanās klimata pārmaiņām lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarē. Lūdzam atbilstoši ministriju nolikumiem izvērtēt citu ministriju kompetences un atbildības sadaļas.

LDDK iebilst pret informatīvā ziņojuma esošo redakciju, jo tajā nav precīzi definētas Latvijas nacionālās intereses tiesību aktu izstrādes procesā.
Informatīvā ziņojuma 1.nodaļā "Esošās situācijas raksturojums" nav pietiekami izvērsts paredzēto elastību attiecināmību, nepieciešamo un neiekļauto elastību uzskaitījums.
Norādām, ka esošie taksonomijas tiesību aktu projekti būtiski skar Latvijas ieguves rūpniecību. Eiropas Komisijas publicētā materiāla "Platform on Sustainable Finance: Technical Working Group" (izdots 2022.gada oktobrī) tehniskajos kritērijos (10.lapā), aprakstot tehnisko kritēriju izvērtēšanas procesu ieguves rūpniecībai, līdz ar naftas, dabasgāzes un akmeņogļu ieguvi tiek paredzēts izslēgt arī kūdras ieguvi. Latvijas gadījumā tas var atstāt būtisku iespaidu uz ekonomiski nozīmīgāko ieguves rūpniecības sadaļu - kūdras ieguve. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijā kūdra galvenokārt tiek iegūta mērķiem, kas nav saistīti ar enerģētiku.
 

Aicinām informatīvajā ziņojumā atspoguļot īpašās intereses, kuras Ministru kabinets ir paudis, sagatavojot Latvijas Republikas starptautiskās pozīcijas, kā arī prioritātes, kuras izriet atbilstoši attīstības plānošanas likumam pieņemtajiem plānošanas dokumentiem.
Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 1. nodaļu  “Esošās situācijas raksturojums” un 3. nodaļu “Eiropas savienības Taksonomija” ne tikai ar starptautiski uzņemtajām saistībām ES un ANO ietvarā, bet arī ar faktisko situāciju un saistošo normatīvu uzskaiti katrā no sadaļām, kas šobrīd regulē ilgtspējas prasības finanšu tirgus dalībniekiem, ietverot informāciju par spēkā esošiem normatīviem un normatīvu projektiem, kuri šobrīd atrodas kādā no likumdošanas stadijām ES. Tas būtu nepieciešams, lai sniegtu pilnvērtīgu, pārbaudāmu informāciju Ministru kabineta locekļiem.