Atzinums

SIA “Credit Solutions” (turpmāk - Sabiedrība)  ir iepazinusies ar likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (turpmāk - Likumprojekts). 
Likumprojekts balstās pieņēmumā, ka līdz ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) funkciju patērētāju kreditēšanas licencēšanas un uzraudzības jomā pāreju Latvijas Bankai automātiski nododama arī sankciju uzraudzības kompetence attiecībā uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr šim pieņēmumam Likumprojekta anotācijā nav sniegts pierādījumos balstīts pamatojums.
SIA “Credit Solutions” kopumā neiebilst pret izmaiņām esošajā sankciju uzraudzības modelī, pie nosacījuma, ka šādas izmaiņas būtu nepieciešamas un objektīvi pamatotas. Vienlaikus Sabiedrība neatbalsta patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju regulatīvo un uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai, jo šāda institucionāla pārdale nav balstīta skaidri identificētās problēmās un var radīt pretēju efektu deklarētajiem mērķiem. Nav konstatēti pierādījumi par PTAC neefektivitāti, kā arī nav veikts izvērtējums par reformas faktiskajiem ieguvumiem un ietekmi uz regulējuma kvalitāti. Līdz ar to šāda pieeja neatbilst labas likumdošanas un samērīguma principiem.
Anotācijā nav ņemtas vērā arī patērētāju kreditēšanas nozares specifika sankciju piemērošanā. PTAC līdzšinējā uzraudzība ir balstīta specializētā, ar nozari saistītā praksē, savukārt Latvijas Bankas uzraudzības modelis ir orientēts uz finanšu sistēmu kopumā. Nav pierādīts, ka šādu pieeju var bez riskiem pārņemt patērētāju kreditēšanas segmentā, kur būtiska ir individuāla un detalizēta uzraudzība.
Vienlaikus anotācijā nav sniegta informācija par Latvijas Bankas institucionālo gatavību uzņemties šo funkciju – nav izvērtēta metodoloģijas, personāla, resursu un vadlīniju pieejamība. Ņemot vērā sankciju regulējuma izteikti represīvo raksturu, šāds pamatojuma trūkums nav pieļaujams.
Nepietiekami izstrādāts ir arī pārejas regulējums, kas nesniedz skaidrību par nepabeigto lietu izskatīšanu, ilgstošu pārkāpumu vērtēšanu un institucionālās kompetences praktisko pārņemšanu, tādējādi radot tiesiskās nenoteiktības risku.
Papildus jānorāda, ka nav vērtēta ietekme uz sankciju piemērošanas vienveidību. Atšķirīgas institucionālās pieejas starp PTAC un Latvijas Banku var novest pie nevienlīdzīgas attieksmes pret tirgus dalībniekiem un mazināt sankciju sistēmas paredzamību.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka sankciju uzraudzības kompetences nodošana Latvijas Bankai nav pietiekami juridiski un faktiski pamatota, rada riskus samērīguma, vienlīdzības un tiesiskās noteiktības principu ievērošanai un līdz ar to nav atbalstāma.

-