Atzinums

LPS nesaskaņo MK rīkojuma projektu,jo uzskata, ka pirms MK rīkojuma Nr.448 atzīšanas par spēku zaudējušu,  vispirms atkārtoti jāizvērtē ēkas Kuldīgas ielā 2 atjaunošanai nepieciešamo resursu apjoms un iespējas atjaunošanai piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu, kā arī jāizvērtē vai ar MK rīkojumu Nr.448 ministrijām piešķirtais finansējums būtu pietiekams ēkas ekspluatācijas izdevumu segšanai.

 

 

LPS nesaskaņo MK rīkojumu un tā anotāciju, jo kā norāda Ventspils valstspilsētas pašvaldība, tā vairākkārtīgi ir paudusi viedokli, ka ir ieinteresēta šī projekta sekmīgā realizācijā, norādot gan uz nepieciešamību nodrošināt ērti pieejamus valsts iestāžu un pašvaldības pakalpojumus, gan uz ēkas vēsturisko kultūras pieminekļa statusu un tā saglabāšanu.

Līdzšinējās sarunas nav nesušas rezultātu un VNĪ argumenti ir bijuši dažādi:
Uz Pašvaldības aicinājumu paskaidrot, kas VNĪ skatījumā ir valsts iestāžu telpu atbilstība pašreizējām vajadzībām efektīvas darba vides nodrošināšanā un telpu transformēšanas iespējas citu publisko funkciju nodrošināšanai, kas nav paredzētas Projektā, VNĪ sniedza ļoti teorētisku un vispārinātu atbildi, analizējot izveidojamā klientu apkalpošanas centra Kuldīgas ielā 2, Ventspilī atbilstību Valsts kancelejas uzdevumā izstrādātajam valsts pārvaldes “Nākotnes biroja” konceptam, kā arī pašas VNĪ izstrādātajām Publiskā sektora biroja izveides vadlīnijām. Pašvaldība nekādā ziņā neapstrīd iepriekš minēto dokumentu izstrādātāju kompetenci, taču, mūsu skatījumā, VNĪ, analizējot telpu atbilstību atrauti no konkrētajā objektā Kuldīgas ielā 2, Ventspilī paredzamajām funkcijām un to konkrēto valsts un pašvaldību iestāžu darbības pamatvirzieniem un sniedzamajiem pakalpojumiem Ziemeļkurzemes iedzīvotājiem, par prioritāti ir izvirzījusi nevis klienta intereses ērti un ātri saņemt kvalitatīvu valsts un pašvaldības iestāžu pakalpojumu, bet pašu iestāžu darbinieku labbūtību darba vidē.
Atzīstam, ka dažādu apstākļu dēļ mūsdienās prasības darba videi mainās, un nav mazsvarīga pašu darbinieku labbūtība, taču Pašvaldības skatījumā šajā objektā, kurā tika iecerēts izvietot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (turpmāk -VSAA), Nodarbinātības valsts aģentūru (turpmāk -NVA), Valsts darba inspekciju (turpmāk-VDI) un sniegt pašvaldības pakalpojumus, vērtējot telpu atbilstību, prioritāri ir jāņem vērā klienta intereses saņemt kvalitatīvu valsts un pašvaldības iestāžu pakalpojumu apstākļos, kas nodrošina katras personas sensitīvo datu aizsardzību. No šāda sasniedzamā mērķa vadoties, Pašvaldības vērtējumā izstrādātajā būvprojektā ietvertais telpu plānojums ir atbilstošs, un nav pamata VNĪ secinājumiem ne par koprades telpu trūkumu, ne klusuma un atpūtas telpu trūkumu darbiniekiem.

Pašvaldība vērsa uzmanību uz VSAA, NVA un VID pašreizējām atrašanās vietām Ventspils pilsētā, kas iedzīvotājiem ir ievērojami neizdevīgākas, nekā tās, kas tiktu izbūvētas plānotajā vienotajā novietnē pilsētas centrā – ēkā Kuldīgas ielā 2, Ventspilī. Pie tam, kā jau iepriekš konstatējām, Labklājības ministrijas un Valsts ieņēmuma dienesta vēstulēs minēts tikai viens būtiskais arguments par labu darba turpināšanai esošajās dienestu telpās - nomas maksas pieaugums un tam nepietiekamais finansējums.

Pašvaldībai nav saprotams viens no VNĪ izteiktajiem argumentiem, ka “Ēkai nebūs identitātes, kas ļauj to asociēt ar lokālo kopienu”. Ēka Kuldīgas ielā 2, Ventspilī ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar valsts nozīmes mākslas pieminekļiem tajā, ar skaistu historisma perioda zāli. Tāpēc Pašvaldībai rodas jautājums, kāpēc, lai šāds atzīts kultūras mantojuma objekts Ventspils lokālajai kopienai būtu mazāk asociējams ar sevi, nekā padomju laikā būvēta kopmītne Lakstīgalu ielā, kur pilsētas nomalē pašlaik ir izvietotas Labklājības ministrijas iestāžu darba telpas?
VNĪ apšauba iespēju objekta atjaunošanai piesaistīt ES fondu līdzekļus, jo īpašums pieder valsts kapitālsabiedrībai. Pašvaldības ieskatā un nolūkā taupīt valsts līdzekļus, nepiesaistot objekta realizācijai kredītlīdzekļus, būtu nepieciešams apzināt visas iespējas Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistei, nepieciešamības gadījumā, mainot nekustamā īpašuma juridisko īpašnieku – no valsts kapitālsabiedrības uz valsts iestādi.
Pašvaldība atkārtoti vērsa uzmanību uz VNĪ iepriekšējās sarunās ar Pašvaldību, saistībā ar vēsturiskās ēkas Kuldīgas ielā 2, Ventspilī atjaunošanu un pielāgošanu jaunai funkcijai pausto, tāpat arī publiskajā telpā saistībā ar citiem kultūras mantojuma objektiem izskanējušo retoriku par nesamērīgu un nelietderīgu valsts līdzekļu izmantošanu šāda veida objektu atjaunošanā, kas, Pašvaldības skatījumā, liecina par neizpratni par Latvijas valstij nozīmīga kultūras mantojuma saglabāšanu un tā potenciāla nenovērtēšanu, kā arī, iespējams, dziļākas atbildības trūkumu par VNĪ atbildībā nodotā kultūras mantojuma saglabāšanu. Neuzsākot būvdarbus, valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – ēkas Kuldīgas ielā 2, Ventspilī un tajā esošo valsts nozīmes mākslas pieminekļu tehniskais stāvoklis pasliktinās ar katru dienu, kā rezultātā jau šobrīd neatliekami būtu jāuzsāk ēkas konservācijas pasākumu realizācija, lai ēkas stāvoklis vismaz neturpinātu pasliktināties. Pašvaldība saņēmu ka VNĪ rūpēsies par ēkas tehniskā stāvokļa nepasliktināšanos, kamēr būs rasts valstiski atbildīgs risinājums īpašuma izmantošanai, taču, diemžēl, bez konkrēti ieplānotu pasākumu neatliekamas realizācijas – ēka, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bez apkures un pienācīgas vēdināšanas, mitrumā un aukstumā ik dienu turpina bojāties, taču Atbildē nav konkretizēts, kā VNĪ konkrēti rūpēsies, lai ēkas tehniskais stāvoklis nepasliktinātos.
Attiecībā uz ēkas- arhitektūras pieminekļa Kuldīgas ielā 2, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 2023.gada 15.jūnijā nosūtīja VNĪ un arī Pašvaldībai vēstuli Nr.14.2-03/4238 “Par arhitektūras pieminekļa Kuldīgas ielā 2, Ventspilī, saglabāšanu”, kurā aicina VNĪ sniegt informāciju par to, kāds ir VNĪ ilgtermiņa redzējums arhitektūras pieminekļa saglabāšanā un izmantošanā nākotnē, kā arī sniegt konkrētu informāciju Pārvaldei par 2023. gadā veiktiem un plānotiem darbiem arhitektūras piemineklī, un norāda, ka Arhitektūras pieminekļa īpašniekam VNĪ ir saistošs likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (saskaņā ar Likuma 11. panta pirmo daļu juridiskajām personām ir jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā, valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu nodrošina to valdītāji) un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 720 „Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi”, kā arī Norādījumi par Arhitektūras pieminekļa  izmantošanu un saglabāšanu, pieejami https://www.vestnesis.lv/op/2023/70.6. un mantojums.lv. Pašvaldības rīcībā nav informācija vai VNĪ ir sniedzis atbildi Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei.

MK 448 ir noteikti arī investīciju un uzturēšanas izdevumu avoti laika posmam līdz 2052.gadam, bet pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta sēdes protokolu Nr.40 tika veikti grozījumi Nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Ventspilī, nomas maksas, papildu maksājumu un komunālo pakalpojumu izdevumu segšanai plānotajā finansējumā 2024.gadā un turpmāk, līdzekļus novirzot:
VID -  automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas projekta izstrādei un izbūvei, kā arī bēniņu pārseguma siltināšanai un ventilācijas izbūvei nekustamajā īpašumā Dzintaru ielā 18, Ventspilī un no 2025.gada daļējai izdevumu segšanai saistībā ar pāriešanu no apsaimniekošanas un lietošanas līgumiem uz telpu nomas attiecībām Dzintaru ielā 18, Ventspilī, Atbrīvošanas alejā 160C, Rēzeknē, un Draudzības alejā 2, Jēkabpilī, kā arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas Vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas pilnveidošanai;
Labklājības ministrijai - lai VDI ārstu valsts komisija daļēji segtu nomas maksas izdevumus valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams" apsaimniekotajos īpašumos un daļēji segtu pasta izdevumus saistībā ar pasta tarifu sadārdzinājumu un nosūtāmo vēstuļu apjoma palielinājumu; NVA daļēji segtu nomas maksas izdevumus valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams" apsaimniekotajos īpašumos; Labklājības ministrija daļēji segtu nomas maksas izdevumus valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams" apsaimniekotajos īpašumos.
Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta sēdes protokola 45.punktā uzdots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus vai atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2018. gada 19. septembra rīkojumu Nr. 488 "Par nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Ventspilī, pielāgošanu valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra izveidei un valsts institūciju vajadzībām un nepieciešamo finansējumu nomas maksas, papildu maksājumu, komunālo pakalpojumu, aprīkojuma iegādes un pārcelšanās izdevumu segšanai" un noteiktā kārtībā sagatavot attiecīgu tiesību aktu projektu.
Pašvaldība netika savlaicīgi informēta par šādu iniciatīvu un MK sēdē atbalstītais līdzekļu izlietojums ir paredzēts uzturēšanas izdevumiem nevis investīcijām un pakalpojumu attīstībai, līdz ar to Pašvaldība atkārtoti uzsver, ka nav pieļaujami virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā jautājumu par Ministru kabineta 2018. gada 19. septembra rīkojuma Nr. 448 atcelšanu, saglabājot valsts iestādēm minētajā rīkojumā paredzēto finansējumu to pašreiz lietošanā esošo telpu efektivizēšanai, pielāgošanai mūsdienu prasībām un izmaksu pieauguma segšanai. Šo VNĪ nodomu Pašvaldība vērtē kā nepieļaujamu pieeju valstij piederoša nekustamā īpašuma - valsts nozīmes kultūras pieminekļa apsaimniekošanā, un kā Ventspils valstspilsētas un novada iedzīvotāju interešu pēc mūsdienīga - vienota un ērti sasniedzama valsts un pašvaldības iestāžu pakalpojuma centra klaju ignorēšanu. Vienlaicīgi, Pašvaldība apšauba iespēju pielāgot padomju laika kopmītnes ēku Lakstīgalu ielā 1 “Nākotnes biroja” konceptam un Publiskā sektora biroja izveides vadlīnijām, tāpēc. Pašvaldība, apstākļos, kad darbinieku ieradumi un prasības pret darba vietu un vidi mainās, saskata iespējas, attīstot Projektu ēkā Kuldīgas ielā 2, Ventspilī būtu iespēja paredzēt ne tikai Projektā ietverto iestāžu darba telpas, bet paplašināt to izmantošanas iespējas citu valsts iestāžu darbinieku vajadzībām, attīstot koprades telpas, vienlaicīgi uzlabojot attālinātā darba veicēju tehniskās iespējas un uzlabojot darba produktivitāti. Un šis aicinājums sasaucas ar 2024.gada 6.martā saņemto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstuli Nr.1-13/1494 “Par Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla pilnveidi”, kurā pašvaldības aicinātas izvērtēt jaunu Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (turpmāk- VPVKAC) veidošanas nepieciešamību un papildus aicināts sniegt skaidrojumu kāpēc jaunu VPVKAC izveide pašvaldībā nav nepieciešama, jo šis aicinājums apliecina, ka arī valstiskā līmeni ir svarīgi turpināt pēdējos gados sekmīgi iesākto VPVKAC) tīkla attīstību un paplašināšanu un aicināja pašvaldības izvērtēt iespēju pašvaldībā izveidot novada nozīmes vai vietējās nozīmes VPVKAC kā vienotu pakalpojumu sniegšanas kontaktpunktu, lai sniegtu iedzīvotājiem atbalstu valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanā.

Lūdzam anotācijā atspoguļot Ventspils pašvaldībās viedokli, kā arī organizēt sarunu pirms lēmuma pieņemšanas.
 

Pārstādāt anotāciju un nevirzīt MK rīkojuma projektu