Atzinums

Nav atbalstāms regulējums piemaksu apjoma piesaistei papildus darba izpildes termiņam. Piemaksas apjoma noteikšana būtu atstājam iestādes kompetencē, kuri izvērtētu apjomu, atbildību un pienākumu nozīmību. LNB ieskatā piedāvāta redakcija ir komplicēti piemērojama (piemēram, prombūtnei sakarā ar pārejošu darba nespēju ir neprognozējams termiņš) un palielina birokrātiju piemaksas noteikšanas ziņā (jo HOP sistēma neparedz nedēļu uzskaites iespējas, tā būtu jānodrošina ar manuāli realizējamas papildus uzskaites pieeju).
 

-

Iebilstam pret to, ka projekta 8.punkta un 9.punkta apakšpunktos tiek noteikti termiņi: ja prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku) aizvieto un arī papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem pilda vēl citus pienākumus ilgāk nekā četras nedēļas (nekā divas nedēļas, no nedēļas līdz divām nedēļām), jo Latvijas Nacionālā arhīva viena no pamatfunkcijām saskaņā ar Arhīvu likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā un 20.panta  otrās daļas 4.punktā noteikto, nodrošināt personai tiesības iepazīties ar arhīva dokumentiem arhīva lasītavās un saņemt klātienes, neklātienes konsultācijas par dokumentu izmantošanu, savukārt Latvijas Nacionālā arhīva pienākums ir nodrošināt minēto pakalpojumu sniegšanu. Ir arī citi pienākumi, kurus nevar atlikt vairākas dienas. Līdz ar to Latvijas Nacionālajam arhīvam ir jānodrošina minēto pakalpojumu sniegšana arī gadījumos, ja darbinieks, kurš strādā ar šiem jautājumiem, ir prombūtnē sākot jau no pirmās pirmās prombūtnes dienas. Šādos gadījumos tiek noteikti papildus pienākumi citam darbiniekam vai arī tiek noteikta darbinieka aizvietošana uz prombūtnes laiku. Bez tam situācijā, kad darbinieks aizvieto darba nespējā esošu darbinieku nav iespējams prognozēt prombūtnes laiku un līdz ar to esošajā redakcijā nevar noteikt piemaksas apmēru, baltoties uz prombūtnes nezināmo ilgumu.
 Minētie ierobežojumi - ilgāk nekā četras nedēļas (ilgāk nekā divas nedēļas, no nedēļas līdz divām nedēļām) kopsakarā ar to, ka par vienādu darbu būtu jānosaka dažāda apmēra piemaksas, atkarībā no prombūtnes ilguma vai veicamā darba ilguma periodos (20 %, 15 %, 10%) ir pretrunā un neatbilstoši Darba likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajam, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu, jo par vienādu darbu tiktu noteikta dažāda samaksā, kas nav atkarīga no paveicamā darba apjoma, intensitātes vai darba sarežģītības, bet gan ar pilnīgi ar paveicamo darbu nesaistīti apstākli – pienākuma veikšanas ilgumu vai cita darbinieka prombūtnes ilgumu. Tāpat arī tas, ka par pirmo darba nedēļu piemaksa netiek noteikta vispār (klasiskā gadījumā tas ir 5 darba dienas) liegtu Latvijas Nacionālajam arhīvam nodrošināt klientu apkalpošanas (arhīva izziņu jomā) un arhīva lasītavu pieejamību, jo šajā periodā – piecas darba dienas būtu liegts noteikt papildus pienākumus vai darbinieka aizvietošanu citam nodarbinātajam - tas būtu pretrunā ar Darba likuma 65.pantu, kas nosaka ka darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu. Minētais, ka darbiniekam papildus pienākumi būtu jāveic līdz piecām darba dienām bez atlīdzības un tas, ka par vienādā apjoma un kvalifikācijas darbu piemaksa tiktu noteikta atkarībā no attiecīgā pienākuma perioda ilguma ir pretrunā arī Latvijas Republikas Satversmes 107.pantā noteiktajam, ka  ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu. Īpaši Latvijas Nacionālajam arhīvam tas problēmas radītu gadījumos, kad prombūtne ir neplānota un nav prognozējams prombūtnes ilgums, kā arī gadījumos, kad tiek izmantotas papildatvaļinājuma dienas, piemēram, par novērtēšanu vai par darbinieka aprūpē esošiem bērniem.
 

-

Iebilstam pret to, ka projekta 8.punkta un 9.punkta apakšpunktos tiek noteikti termiņi: ja prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku) aizvieto un arī papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem pilda vēl citus pienākumus ilgāk nekā četras nedēļas (nekā divas nedēļas, no nedēļas līdz divām nedēļām), jo Latvijas Nacionālā arhīva viena no pamatfunkcijām saskaņā ar Arhīvu likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā un 20.panta  otrās daļas 4.punktā noteikto, nodrošināt personai tiesības iepazīties ar arhīva dokumentiem arhīva lasītavās un saņemt klātienes, neklātienes konsultācijas par dokumentu izmantošanu, savukārt Latvijas Nacionālā arhīva pienākums ir nodrošināt minēto pakalpojumu sniegšanu. Ir arī citi pienākumi, kurus nevar atlikt vairākas dienas. Līdz ar to Latvijas Nacionālajam arhīvam ir jānodrošina minēto pakalpojumu sniegšana arī gadījumos, ja darbinieks, kurš strādā ar šiem jautājumiem, ir prombūtnē sākot jau no pirmās pirmās prombūtnes dienas. Šādos gadījumos tiek noteikti papildus pienākumi citam darbiniekam vai arī tiek noteikta darbinieka aizvietošana uz prombūtnes laiku. Bez tam situācijā, kad darbinieks aizvieto darba nespējā esošu darbinieku nav iespējams prognozēt prombūtnes laiku un līdz ar to esošajā redakcijā nevar noteikt piemaksas apmēru, baltoties uz prombūtnes nezināmo ilgumu.
 Minētie ierobežojumi - ilgāk nekā četras nedēļas (ilgāk nekā divas nedēļas, no nedēļas līdz divām nedēļām) kopsakarā ar to, ka par vienādu darbu būtu jānosaka dažāda apmēra piemaksas, atkarībā no prombūtnes ilguma vai veicamā darba ilguma periodos (20 %, 15 %, 10%) ir pretrunā un neatbilstoši Darba likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajam, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu, jo par vienādu darbu tiktu noteikta dažāda samaksā, kas nav atkarīga no paveicamā darba apjoma, intensitātes vai darba sarežģītības, bet gan ar pilnīgi ar paveicamo darbu nesaistīti apstākli – pienākuma veikšanas ilgumu vai cita darbinieka prombūtnes ilgumu. Tāpat arī tas, ka par pirmo darba nedēļu piemaksa netiek noteikta vispār (klasiskā gadījumā tas ir 5 darba dienas) liegtu Latvijas Nacionālajam arhīvam nodrošināt klientu apkalpošanas (arhīva izziņu jomā) un arhīva lasītavu pieejamību, jo šajā periodā – piecas darba dienas būtu liegts noteikt papildus pienākumus vai darbinieka aizvietošanu citam nodarbinātajam - tas būtu pretrunā ar Darba likuma 65.pantu, kas nosaka ka darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu. Minētais, ka darbiniekam papildus pienākumi būtu jāveic līdz piecām darba dienām bez atlīdzības un tas, ka par vienādā apjoma un kvalifikācijas darbu piemaksa tiktu noteikta atkarībā no attiecīgā pienākuma perioda ilguma ir pretrunā arī Latvijas Republikas Satversmes 107.pantā noteiktajam, ka  ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu. Īpaši Latvijas Nacionālajam arhīvam tas problēmas radītu gadījumos, kad prombūtne ir neplānota un nav prognozējams prombūtnes ilgums, kā arī gadījumos, kad tiek izmantotas papildatvaļinājuma dienas, piemēram, par novērtēšanu vai par darbinieka aprūpē esošiem bērniem.

-

Iebilstam, ka piemaksa tiek noteikta atkarībā no sasniedzamā mērķa termiņa, nevis par rezultātu. Līdz šim šīs piemaksas tika noteiktas pēc rezultāta sasniegšanas, ņemot vērā darbinieka ieguldījumu. Esošā redakcija neveicina ka mērķis tiešām tiek sasniegts, kas ir pretrunā likumā definētajai piemaksai par nozīmīgu ieguldījumu (nevis termiņu) mērķu sasniegšanā.
 

-

Piekrītam, ka ir jānosaka ierobežojumi. Kultūras  resora iestādes norāda, ka piemaksas nenoteikšana par papaildus pienākumu veikšanu ar pirmo dienu var radīt lielu apdraudējumu iestādes pakalpojumu sniegšanā jeb kavēties sniegto pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem.
Piemaksu ierobežojumu noteikšanā ir jāvērtē vai pienākumu izpilde uz darbinieka prombūtni  līdz vienai nedēļai ir atliekama un neveicama, jo nenosakot piemaksu par citu pienākumu veikšanu demotivē darbiniekus uzņemties papildus pienākumus.
Kā arī jāvērtē vai noteikumos iekļauto sadalījumu administrēšana neradīs papildus administratīvo slogu.

-