Atzinums

Informatīvajā ziņojumā ietvertas atsauces uz likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" un Civillikuma regulējumu kā pamatojumu informatīvajā ziņojumā paredzētajai rīcībai. Tieslietu ministrijas ieskatā ar šīm minētajām normām nevar pamatot informatīvajā ziņojumā paredzēto turpmāko plānoto rīcību. 
Saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta ceturto daļu ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968. pantam un citas personas īpašuma tiesības uz šādām ēkām (būvēm) var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu prasību atzīt īpašuma tiesības uz attiecīgajiem objektiem. Šajā pantā ietverta skaidra norāde uz to, ka dalītais īpašums ir izņēmums no vispārīgās, Civillikumā ietvertās imperatīvās normas, kas paredz zemes un ēkas (būves) vienotību (Civillikuma 968. pants).  Ja persona vēlas nostiprināt īpašuma tiesības uz būvēm, kas celtas uz svešas zemes, kā uz patstāvīgu īpašuma tiesību objektu, ir jāpierāda, pirmkārt, pamats šo būvju atzīšanai par patstāvīgiem īpašuma tiesību objektiem, otrkārt, ka īpašuma tiesības atzīstamas tieši tai personai, kas to prasa (jāatspēko Civillikuma 968. panta prezumpcija). Satiksmes ministrijas un VAS "Latvijas dzelzceļš" vienošanās par īpašuma tiesību atzīšanu nav uzskatāms par dokumentu, kas pierāda minētos apstākļus.
Attiecībā uz īpašuma tiesību iegūšanu ar ieilgumu norādām, ka saskaņā ar Civillikuma 998. pantu ar ieilgumu lietu iegūst par īpašumu, ja ieguvējs to ir valdījis likumā noteiktu laiku kā savu, ievērojot arī citus likumiskus nosacījumus. Šie nosacījumi ir nosaukti Civillikuma 999. pantā un tie ir sekojoši: 
1) priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu (1000.-1005. p.);
2) tiesisks pamats (1006.-1012. p.);
3) valdītāja laba ticība (1013.-1017. p.);
4) nepārtraukts valdījums (1018.-1022. p.);
5) noteiktā laika notecējums (1023. un 1024. p.);
6) lietas īpašnieka tiesiska iespēja izlietot savu tiesību uz lietu (1025.-1029. p.).
Civillikuma 1006. pantā noteikts, ka valdījumam, lai tas dotu tiesību iegūt kādu lietu par īpašumu ar ieilgumu, jābalstās uz tāda tiesiska pamata, kas jau pats par sevi varētu piešķirt īpašuma tiesību, bet kam attiecīgā gadījumā sevišķa šķēršļa dēļ īpašuma iegūšana nav tūliņ sekojusi. Saskaņā ar Civillikuma 1007. pantu tādi pamati ir, piemēram, pieaugums (tajā skaitā būvju būvniecība); tiesiskie darījumi, kuru mērķis ir atdot citam īpašumu; spriedumi, ar kuriem ieguvējam atzīta īpašuma tiesība.

Jāuzsver, ka visu šo apstākļu izvērtējumu var veikt un īpašuma tiesību iegūšanu uz ieilguma pamata var konstatēt tikai tiesa. 

Papildus norādām, ka, ja VAS "Latvijas dzelzceļš" un Satiksmes ministrija uzskata, ka starp VAS "Latvijas dzelzceļš" un valsti pastāv piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības un ir piemērojamas likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" normas, kas regulē šīs tiesiskās attiecības, tad jāņem vērā, ka uz tām attiecināms regulējums par zemes likumisko lietošanu, kas paredz ne tikai pienākumu zemes īpašniekam ļaut būves īpašniekam lietot viņam piederošu zemi, bet arī pienākumu būves īpašniekam maksāt maksu par zemes lietošanu.

-

Sagatavotajā ziņojumā nav informācijas, vai VAS "Latvijas Dzelzceļš" (turpmāk – LDZ) ir iesniedzis kādu nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatā un tiesnesis atstājis to bez ievērības, lai varētu iepazīties ar tiesas izteiktajiem argumentiem. Ņemot vērā laika gaitā veiktās reorganizācijas, kā rezultātā valsts uzņēmums pārveidots par uzņēmējsabiedrību, iespējams, ka nav izvērtēti visi pieejamie dokumenti, jo nekustamo īpašumu skaits - 283 būves, ir ļoti ievērojams, lai ne par vienu būvi nebūtu saglabājies neviens uzskaites dokuments.
Vēlamies uzsvērt, ka neskatoties uz to, ka likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 28.panta uzskaitījums nav izsmeļošs un 9.punkts paredz "citus dokumentus", tiem ir jābūt tādiem, kas apliecina būvju tiesisku iegūšanu. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 76.panta pirmo daļu, skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, tiesnesis pamatojas vienīgi uz tiem datiem, kas ir lūgumā un tam pievienotos dokumentos, nepieprasot nekādas ziņas no iestādēm vai privātpersonām. Tiesnesis pieņemot lēmumu ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam.
Informatīvajā ziņojumā piedāvātais risinājums slēgt vienošanos starp Satiksmes ministriju un LDZ, atzīstot LDZ īpašuma tiesības uz ieilgumu pamata nebūtu uzskatāms par tiesisku pamatu, kas ļautu īpašuma tiesības nostiprināt zemesgrāmatā. Ministrija nevar nodot vai atzīt otrai personai īpašuma tiesības, kuras pašai nekad nav piederējušas. Civillikums 1006.pants noteic, ka valdījumam, lai tas dotu tiesību iegūt kādu lietu par īpašumu ar ieilgumu, jābalstās uz tāda tiesiska pamata, kas jau pats par sevi varētu piešķirt īpašuma tiesību. Šāda vienošanās pati par sevi nevar piešķirt LDZ īpašuma tiesības. Atzīt kādai personai īpašuma tiesības uz ieilguma pamata var tikai tiesa. Tādējādi arī šajā gadījumā LDZ vajadzētu vērsties tiesā.
Ziņojumā ir norādīts, ka būves atrodas uz valstij Satiksmes ministrijas personā piederošajām zemes vienībām, tādējādi būtu izvērtējama iespēja būves nostiprināt zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā, pamatojoties uz Civillikuma 968.pantu un likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 18., un 35.pantu.
 

-

Informatīvo ziņojumu lūdzam papildināt ar informāciju, ka lielākai daļai no minētajām būvēm nav veikta būves kadastrālā uzmērīšana, līdz ar to dati nav derīgi ierakstīšanai zemesgrāmatā. Būves Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrētas nepilnā datu apjomā, proti, neatbilst normatīvajos aktos noteiktajā prasībām būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā. Datu aktualizācija  un reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir maksas pakalpojums, tās būs papildus izmaksas būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā, kas nav minētas informatīvajā ziņojumā.
Informatīvajā ziņojumā minēts, ka Satiksmes ministrija pirms tiesvedību ierosināšanas lūdza valsts akciju sabiedrību "Latvijas dzelzceļš" atkārtoti izvērtēt iespēju iegūt dokumentus (piemēram, no arhīva), taču nav konkrēti minēts, kādos arhīvos dokumenti tika meklēti. Līdz ar to Valsts zemes dienests vērš uzmanību, ka, ierosinot būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu, Valsts zemes dienests arhīvā pārbaudīs, vai tā rīcībā nav būvju piederību apliecinoši dokumenti. Ja tādi Valsts zemes dienesta rīcībā būs un tie liecinās par iespējamu strīdus situāciju, tad Valsts zemes dienests nevarēs aktualizēt un reģistrēt datus par piederību valsts akciju sabiedrībai "Latvijas dzelzceļš" uz vienošanās pamata.

-

Tieslietu ministrija nevar atbalstīt protokollēmuma 2. punktā piedāvāto risinājumu, jo ne protokollēmumā, ne informatīvajā ziņojumā nav ietverts pamatojums - tiesību normas, ar kurām saskaņā šāds risinājums var tikt virzīts. Gan valsts pārvaldes institūcijām, gan valsts kapitālsabiedrībām ir jāievēro normatīvie akti un jārīkojas saskaņā ar tiem. Satiksmes ministrijas un VAS "Latvijas dzelzceļš" vienošanās par īpašuma tiesību atzīšanu nevar būt pamats īpašuma tiesību iegūšanai un attiecīgi to nostiprināšanai zemesgrāmatā. 

-