Atzinums

Iebilstam pret rosinātajām izmaiņām, ar kurām paredzēts noteikt ierobežojumu maksimālajam slodzes apmēram, apvienojot valsts amatpersonas amatu ar citu valsts amatpersonas amatu vai amatu citās publiskas personas institūcijās.

Pamatojums:

1) Likumprojekta anotācijā kā risināmā problēma minēts apstāklis, ka augstas ministrijas amatpersonas nereti apvieno amatus ministrijā ar amatiem valsts kapitālsabiedrībās, ostu valdēs un speciālajās ekonomiskajās zonās, kas savukārt rada riskus, ka augstas amatpersonas, neraugoties uz viņu plašo kompetenci un augsto atbildības pakāpi, var nespēt pietiekami augstā līmenī un simtprocentīgi pilnvērtīgā apjomā pildīt visus amata pienākumus. Taču ar šiem grozījumiem likumā netiek diferencētas konkrētas valsts amatpersonu kategorijas, kam noteikti ierobežojumi amatu savienošanā, tā vietā ierobežojumi amatu savienošanā tiek attiecināti uz ikvienu valsts amatpersonu, kas nav atbalstāms.
     Turklāt iekļautais regulējums sagatavots, šauri koncentrējoties tikai uz anotācijā izklāstīto problēmu, bet neņemot vērā esošo likuma regulējumu, tai skaitā speciālos amatu savienošanas ierobežojumus un piedāvātā regulējuma ietekmi uz to piemērošanu, radot acīmredzamas pretrunas;

2) nav saprotams tieši, kādā veidā konkrēta slodzes limita noteikšana praksē nodrošinās pilnvērtīgāku valsts amatpersonu pienākumu izpildi, kā tas ir norādīts likumprojekta anotācijā. Valsts amatpersonas amatu pienākumu veikšanai nepieciešamais laiks nav atkarīgs no tā, vai amatu pienākumu veicējs ir vai nav nodarbināts citos valsts amatpersonas amatos;

3) šobrīd spēkā ir gan Darba likums, gan Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, kuros jau ir noregulēti jautājumi par slodzēm, tādēļ nav nepieciešams vēl kādā normatīvajā aktā ietvert jautājumus, kas ikdienā izriet no jau minētajiem likumiem un būtu ņemami vērā arī saistībā ar amatu savienošanu;

4) spēkā esošā likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā (turpmāk – Likums) 8.1 panta piektajā daļā jau šobrīd skaidri noteikts, kas jāizvērtē, izsniedzot atļaujas valsts amatpersonām amatu savienošanai, tai skaitā vienmēr ir pienākums izvērtēt, vai amatu savienošana nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai (vienlaikus ir pienākums izvērtēt arī, vai amatu savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām; vai amatu savienošana nekaitēs Latvijas valsts interesēm, ja darba izpilde paredzēta ārvalstī, starptautiskajā organizācijā, tās pārstāvniecībā (misijā) vai to uzdevumā) – tātad šie kritēriji ir attiecināmi arī uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Valsts pārvalde – “quo vadis”? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais” ietverto, lai novērstu praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus (padomes un valdes locekļu amatu) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
     Ja augstas ministriju valsts amatpersonas tiek ieceltas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, tad jau pirms iecelšanas atbilstoši likuma regulējumam ir jāizvērtē, vai šāda amatu savienošana ir pieļaujama un ne tikai gramatiski/tehniski vērtējot, ka amatus ļauts savienot (Likuma 6.panta otrās daļas un Likuma 7.panta attiecīgās daļas ietvaros), bet pēc būtības – atbilstoši Likuma 8.1 panta piektajā daļā noteiktajam – vērtējot, vai šādu amatu savienošana ir samērīga, atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajam par darba/atpūtas laiku utt. Ja līdz šim tiek pieļauta neatbilstoša prakse, lai gan normatīvais regulējums jau ir, tad to nevar novērst, Likumā veicot grozījumus, kas šaura loka valsts amatpersonu/negodprātīgi izsniegtu atļauju dēļ būtu attiecināma uz visām valsts amatpersonām. Konkrētajā situācijā Valsts kontroles identificēto problēmu var risināt ar izglītojošu materiālu izstrādi, regulārām apmācībām, skaidrojumu sniegšanu, atbildīgo institūciju pārbaudēm/ieteikumiem amatu savienošanas jautājumos pirms iecelšanas, kad ir šādas “pelēkās zonas”), normatīvajiem aktiem atbilstošu valsts kapitālsabiedrību nominācijas procesu virzīšanu, bet ne veidojot jaunu/papildu/nesamērīgu regulējumu Likumā, kas attiecināms uz visām valsts amatpersonām.
     Vienlaikus norādāms, ka minētie grozījumi neparedz izņēmumus, tādējādi var secināt, ka tie būs attiecināmi uz visām valsts amatpersonām, ieskaitot operatīvo dienestu darbiniekus (Valsts policijas, pašvaldības policijas darbinieki, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki). Ņemot vērā iekšlietu sistēmā pastāvošo situāciju ar darbaspēka trūkumu un pašreizējo situāciju, šādu grozījumu apstiprināšana var vēl nelabvēlīgāk ietekmēt minēto nozari;

5) kā jau ir zināms, Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) šogad atklāja projektu “Korupcijas novēršanas ietvara stiprināšana Latvijā”, kas tiek īstenots pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) iniciatīvas un kura viens no mērķiem ir sniegt Latvijai atbalstu reformu izstrādē un ieviešanā korupcijas novēršanas jomā (projektam ir noteikti trīs apakšmērķi: pārskatīt interešu konflikta novēršanas normatīvā regulējuma atbilstību mūsdienu situācijai, veikt publiskas personas institūciju sagatavoto iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmu kvalitatīvo novērtējumu, kā arī sagatavot metodoloģiju nacionālo korupcijas risku novērtēšanai), ņemot vērā, ka Likums ir spēkā kopš 10.05.2022. un gadu gaitā veikti vairāki grozījumi, taču nav veikts visaptverošs novērtējums Likuma atbilstībai starptautiskajai labajai praksei, tādēļ projektā paredzētas vairākas aktivitātes, lai pārskatītu un modernizētu likuma normas, tādējādi veicinot likuma prasību ievērošanu valsts amatpersonu darbībā. Ievērojot minēto, uzskatāms, ka sākotnēji obligāti sagaidāmi šī projekta ietvaros ekspertu veikto pētījumu rezultāti, secinājumi un rekomendācijas, kas, iespējams, varētu rezultēties ar pilnīgi jauna normatīvā regulējuma izstrādi vai grozījumu veikšanu Likumā atbilstoši OECD ekspertu secinājumiem, kuru ietvaros attiecīgi var risināt arī šo plānoto grozījumu jautājumu, bet ne pašreiz. Ņemot vērā iepriekš minēto, papildu bažas rada arī likumprojekta kvalitāte/nepieciešamība, jo to virza Valsts kanceleja bez KNAB (kā Likuma galvenā piemērotāja) atbalsta/ziņas;

6) paredzētie papildu ierobežojumi praksē nebūs izpildāmi, t.i., nebūs izmērāms katra amata pienākumu izpildei patērētais laiks, jo atsevišķi valsts amatpersonu amati netiek pildīti darba tiesisko attiecību ietvaros, kad tiek pielīgts darba slodzes ilgums, bet gan citu tiesisko attiecību ietvaros. Attiecīgi uz šādiem amatiem nav attiecināmi likumprojektā skaidrotie termini “pilnas slodzes amats” un “nepilnas slodzes amats”.
     Piemēram, ar iepirkumu komisijas locekļiem var tikt slēgti uzņēmuma līgumi vai arī tie amatā var tikt apstiprināti ar pārvaldes lēmumu, nenodibinot darba tiesiskās attiecības ar normālo darba laiku. Tāpat ar publiskas personas kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrības pārvaldības likumam tiek slēgti pilnvarojuma nevis darba līgumi. Pilnvarojuma līgumos, ņemot vērā amata būtību, nenorāda konkrētu attiecīgā amata pienākumu veikšanai aprēķināto (paredzētā) laika slodzi. Līdz ar to uz valdes locekli neattiecas Darba likuma regulējums par normālo darba laiku un ir nepieciešams precizēt minētā termina skaidrojumu, t.i., kā tas skaidrojams attiecībā uz amatiem, par kuru izpildi netiek slēgts darba līgums. Papildus vēršam uzmanību, ka Pārresoru koordinācijas centra vadlīnijās publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai minēts, ka padomes priekšsēdētājam mēneša atlīdzības īpatsvars ir ne vairāk kā 30 % no valdes priekšsēdētājam noteiktās mēneša atlīdzības tajā pašā kapitālsabiedrībā.
     Arī pašvaldības domes deputāts saskaņā ar Pašvaldību likuma 71. panta pirmās daļas 4. punktu var ieņemt pilnas slodzes amatu, piemēram, vadot izglītības iestādi, bet tai pat laikā viņš var būt pašvaldības domes deputāts, kura amatam nav piemērojamas normālā darba laika attiecības;

7) papildus vēršam uzmanību, ka, ņemot vērā 6. panta otrās daļas piedāvāto redakciju, nav saprotams, kā turpmāk būtu piemērojami speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, piemēram, likuma 7. panta piektajā daļā ir paredzēta iespēja savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja ir saņemta attiecīga atļauja. Piemēram, vai publiskas personas kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš, iespējams, ieņem vēl divus nepilnas slodzes valsts amatpersonas amatus vai amatus publiskas personas institūcijās, var minētos amatus savienot ar privātas kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu, kā to šobrīd pieļauj speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, t.i., vai slodze ir nosakāma tikai attiecībā uz valsts amatpersonas amatiem un amatiem citās publiskas personas institūcijās.
     Turklāt no piedāvātās redakcijas 6. panta otrās daļas b) apakšpunktam izriet, ka grozījumu rezultātā darbinieks, kurš iestādē strādā uz pilnu slodzi amatā, kas nav valsts amatpersonas amats, nevarēs papildus ieņemt valsts amatpersonas amatu (piemēram, iepirkuma komisijas locekļa amatu) uz nepilnu slodzi, jo grozījumi nosaka, ka valsts amatpersonas amatu var savienot tikai ar nepilnas slodzes amatu. Minētais piemērs norāda uz risku, ka personas nevēlēsies ieņemt valsts amatpersonas amatus uz nepilnu slodzi, jo ar grozījumiem personām tiks ierobežotas tiesības papildus valsts amatpersonas amatam uz nepilnu slodzi veikt citu darbu uz pilnu slodzi. Jau šobrīd likumos noteikto ierobežojumu dēļ reģionos pastāv cilvēkresursu trūkums publiskajā pārvaldē uz noteiktiem valsts amatpersonu amatiem, piemēram, darbā iepirkumu komisijās. Ar likumprojektu paredzēto papildu ierobežojumu rezultātā šī problemātika vēl jo vairāk tiks veicināta.


Rezumējot iepriekš minēto, aicinām saglabāt līdzšinējos ierobežojumus amatu savienošanai pēc pieļaujamo amatu skaita, ja tas nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Vienlaikus norādāms, ka ne priekšlikums, ne likums neaptver gadījumus, kad valsts amatpersona apvieno amatus ārvalstu institūcijās.
 

-