Atzinums

Sankcijā ir jābūt noteiktam soda veidam un apmēram.

Normas adresātam ir jābūt iespējai paredzēt valsts atbildes reakciju uz normas pārkāpumu. Likumdevējs ir izpildījis savu pienākumu, ja normas adresāts var novērtēt draudošā soda veidu un apmēru, bet tās piemērotājs – noteikt atbilstošu sodu. Likumdevējam nepieciešams pieņemt lēmumu par iespējamo juridisko seku veidu un apmēru un iespējami precīzi noteikt ietvaru, kurā soda piemērotājam jārīkojas. Jo smagāks ir draudošais sods, jo vairāk likumdevējam ir pienākums sniegt vadlīnijas, kas padara sodu paredzamu, un normas adresātu informēt par gaidāmo sodu. Tādējādi jābūt noteiktām iespējamā soda robežām. Tāpat nepieciešams, lai likumdevējs norādītu kritērijus, pēc kuriem piemērotājam jāvadās, izvēloties soda veidu un apmēru (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve, cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019,  103.-104. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvas (ES) 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē noteikto prasību ievērošanu 6. pantā cita starpā ir minēts, ka dalībvalstis izpildiestādei piešķir pilnvaras noteikt vai ierosināt procedūras, lai pārkāpuma izdarītājam uzliktu naudassodus un citus vienlīdz efektīvus sodus. Minētā direktīva piešķir dalībvalstīm rīcības brīvību soda veida un apmēra izvēlē, tomēr, ieviešot direktīvas prasības nacionālajā regulējumā, soda veidam un apmēram ir jābūt skaidri noteiktam.

Ievērojot minēto, lūdzam vārdus "vai citu vienlīdz efektīvu sodu" aizstāt ar noteiktu soda veidu un apmēru vai svītrot vārdus "vai citu  vienlīdz efektīvu sodu".

-

Projekta anotācijā iekļaujams argumentēts soda apmēra palielināšanas pamatojums.

Projekta anotācijā ir minēts, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs, nosakot atbildību par Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvā (ES) 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē noteikto prasību ievērošanu, tiek piemērota atšķirīga prakse, kur, piemēram, nosakot atbildību, piemērojot to tirgus dalībnieka apgrozījumam, maksimālais pieļaujamais naudas soda apmērs ir noteikts no 0,2% (Latvija) līdz pat 10% (Čehija, Ungārija, Itālija, Nīderlande) no tirgus dalībnieka apgrozījuma.
Tāpat projekta anotācijā ir vispārīgi minēts, ka projekts paredz pārskatīt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma 8. panta otrajā daļā atbildību par likumā noteikto prasību neievērošanu, nosakot, ka turpmāk Konkurences padome būs tiesīga piemērot naudas sodu pircējam un nepārtikas preču mazumtirgotājam līdz četriem procentiem no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 700 euro.
Ņemot vērā to, ka ar projektu tiek būtiski palielināts soda apmērs, lūdzam sniegt argumentētu pamatojumu soda apmēra grozīšanai. Vēlams norādīt arī statistikas datus, kas apliecinātu, ka esošais soda apmērs nav iedarbīgs un atturošs, un līdzšinējo soda piemērošanas praksi.





 

-