Projekta ID
24-TA-803Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
14.05.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Valsts zemes dienestam jau ir tikuši piešķirti līdzekļi pētījumiem kadastrālās vērtēšanas jomā, diemžēl bez labiem rezultātiem, ko apliecina fakts, ka kadastrālās vērtēšanas jomā joprojām ir daudz, turklāt sistēmisku problēmu. Privātais sektors objektīvi nepārzin valsts inforāciju sistēmās esošo datu specifiku, kā arī neviens neveic masveida vērtēšanu, tāpēc uzskatām, ka informatīvajā ziņojumā paredzētais pētījums par ieguldījumu un ienākumu metodei trūkstošiem datiem ir obligāti jāveic Valsts zemes dienestā strādājošajiem, kas, protams, neizslēdz iespēju piesaistīt papildus ekspertus. Ja šo pētījumu veiks Valsts zemes dienestā strādājošie, tad pētījuma rezultāti ne tikai būs praktiskāki, bet arī pētīšanas rezultātā iegūtā kompetence paliks valsts pārvaldes ietvarā. Masveida vērtēšanā var izmantot tikai tādus datus, kas jau ir valsts informācijas sistēmās vai kuri tiks sākti uzkrāt tajās, jebkuru datu papildus uzkrāšana valsts informācijas sistēmās pēc būtības ir jašaskaņo ar citiem jau esošiem valsts pārvaldes procesiem.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lūdzam pamatot izvēli Microstrategy licences nomai pretstatā citiem datu apstrādes un vizualizācijas rīkiem kadastrālo vērtību datu apstrādei un vizualizācijai.
Īpaši lūdzam to pamatot saistībā ar Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojumu Nr. 240 apstiprinātajās "Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam" paredzētā pasākuma "Uzlabotas politikas plānotāju prasmes datu analīzes un vizualizācijas jomā"paredzētajām apmācībām, kuras Valsts kanceleja plānojusi programmatūrai PowerBI, nevis Microstraregy, to pamatojot ar PowerBI lielāko pieejamību un finansiālo izdevīgumu pretstatā Microstrategy.
Īpaši lūdzam to pamatot saistībā ar Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojumu Nr. 240 apstiprinātajās "Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam" paredzētā pasākuma "Uzlabotas politikas plānotāju prasmes datu analīzes un vizualizācijas jomā"paredzētajām apmācībām, kuras Valsts kanceleja plānojusi programmatūrai PowerBI, nevis Microstraregy, to pamatojot ar PowerBI lielāko pieejamību un finansiālo izdevīgumu pretstatā Microstrategy.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lūdzam 2.pielikumu izteikt šādā redakcijā, atbilstoši Valsts kancelejas Inovāciju laboratorijas noslēguma dokumenta redakcijai, kā arī veicot loģisku šī dokumenta apkopojumu:
2. Pielikums
Inovāciju laboratorijas koprades sesiju laikā ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem esošajā kadastrālās vērtēšanas metodikā tika apzinātas vismaz 29 sistēmiskajām problēmas (tomēr jāuzsver, ka problēmu uzskaitījums nav galīgs, jo to neļāva sprinta ietvars, kā arī būtiski atšķīrās sprinta dalībnieku problēmu prioritizācija):
1 Neapbūvētai apbūves zemei KV aprēķinā netiek ņemts vērā zonējums un apbūves noteikumi
2 Esošā grupējuma potenciāla neatbilstība tirgus situācijai
3 Rezultātu validācijas veida kopīgs izvērtējums/ vienošanās
4 Apbūvētas Zemes lietošanas mērķi neatspoguļo apbūves noteikumus un dalījumu tirgū
5 Nepietiekami ņemta vērā savrupmāju platība (ļoti mazas un ļoti lielas)
6 Izmaksu pieeja visām ēkām, ne tikai inženierbūvēm
7 Visās vērtību zonās aprēķinātas 44 bāzes vērtības zemei nevar pamatot ar tirgus datiem
8 Zemei zem apbūves MK noteikumi atļauj īpašniekam izvēlēties KV (caur telpu grupu LM)
9 Ēku klasifikācija neatbilst situācijai dabā un tirgus iedalījumam
10 Neapbūvētai zemei MK noteikumi atļauj īpašniekam izvēlēties un mainīt KV (caur NĪLM)
11 Nav ieviests vienota īpašuma vērtēšanas modelis
12 Vērtību zonas ir daudz vairāk, nekā tās var pamatot no tirgus tendencēm
13 MK noteikumi ļauj optimizēt KV līdz 1.2 EUR/kv.m. zemei ar mežu
14 Apbūvei MK noteikumi atļauj īpašniekam izvēlēties un mainīt KV (caur GLV)
15 Neapbūvēta apbūvei paredzēta zeme (NĪLM 1031) ļauj optimizēt KV līdz 1.5 EUR/kv.m.
16 Ēku nolietojuma aprēķina metodika nav adekvāta, neatspoguļo tirgus realitāti
17 Nav identificēti ekskluzīvie un premium īpašumi, šādu īpašumu novērtējums ir kļūdains
18 Apbūvei negatavās zemes identificēšanas pieeja un procesi nav efektīvi
19 Nav pilnvērtīgi publiskots pamatojums par vērtību zonām
20 Esošā KV metodikā nav ieviesta ienākumu pieeja komercīpašumu vērtības aprēķinā
21 Vērtību zonu noteiktās robežas negatīvi ietekmē līdzīgu īpašumu vērtību precizitāti
22 Ēku nolietojums vietām neatspoguļo situāciju dabā, nav aktualizēts
23 Apbūvētu īpašumu zemes daļas ‘vērtības’ pielīdzināšana neapbūvētu zemju darījumu cenām
24 Darījumu ar apbūvētu zemi mākslīga sadalīšana atsevišķi novērtējamās komponentēs
25 Nav pilnvērtīgi publiskots pamatojums par vērtību zonu bāzes vērtībām
26 Visās vērtību zonās aprēķinātas 38 bāzes vērtības būvēm nevar pamatot ar tirgus datiem
27 Reģistrētie NĪLM neatbilst situācijai dabā, nav aktualizēti dati
28 Reģistrētie GLV neatbilst situācijai dabā, nav aktualizēti dati
29 Netiek ņemta vērā iekštelpu apdares esamība, vecums un kvalitāte
Apzinātios problēmjautājumus var apkopot šādos jautājumu blokos:
1 ēku nolietojums (piemēram, jāpārskata nolietojuma aprēķināšanas metodika, nolietojuma atbilstība aktuālajai situācijai dabā u.c.),
2 kadastrālo vērtību bāzes vērtību zonas (piemēram, jāpārskata kadastrālo vērtību bāzes vērtību zonas, pielīdzinot tās nekustamo īpašumu tirgus datiem/tendencēm, u.c.);
3 Neapbūvētu zemju kadastrālā vērtēšana (esošie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi), neapbūvētuzemju vērtēšanu balstīt teritorijas plānojumos
4 Apbūvētu zemju kadastrālā vērtēšana, apstākļos, kad tirgus darījumi ir par zemi un ēku kopā
5 Ēku kadastrālā vērtēšana, apstākļos, kad tirgus darījumi ir par zemi un ēku kopā, kā arī datu identifikācija, kas bez 6 ēkas nolietojuma identificē būtiski dažādus blakus esošos ēku īpašumus, jo īpaši pilsētu centros,
7 Ekskluzīvo un premium īpašumu kadastrālā vērtēšana un identificēšana
8 Tirgū viszemāk vērtēto nekustamo īpašumu (par kuriem darījumu datu ir ļoti maz) kadastrālā vērtēšana un identificēšana,
9 Vienotā nekustamā īpašuma vērtēšana.
Apzinātie problēmjautājumi aptver ne tikai kadastrālās vērtēšanas metodikas aspektus, bet arī tādus horizontālus jautājumus kā datu iegūšana, datu kvalitāte, klasifikācija u.c.
Katrā no šiem blokiem ietvertie jautājumi ir risināmi trijos posmos, kas ir izklāstīti šajā informatīvajā ziņojumā.
2. Pielikums
Inovāciju laboratorijas koprades sesiju laikā ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem esošajā kadastrālās vērtēšanas metodikā tika apzinātas vismaz 29 sistēmiskajām problēmas (tomēr jāuzsver, ka problēmu uzskaitījums nav galīgs, jo to neļāva sprinta ietvars, kā arī būtiski atšķīrās sprinta dalībnieku problēmu prioritizācija):
1 Neapbūvētai apbūves zemei KV aprēķinā netiek ņemts vērā zonējums un apbūves noteikumi
2 Esošā grupējuma potenciāla neatbilstība tirgus situācijai
3 Rezultātu validācijas veida kopīgs izvērtējums/ vienošanās
4 Apbūvētas Zemes lietošanas mērķi neatspoguļo apbūves noteikumus un dalījumu tirgū
5 Nepietiekami ņemta vērā savrupmāju platība (ļoti mazas un ļoti lielas)
6 Izmaksu pieeja visām ēkām, ne tikai inženierbūvēm
7 Visās vērtību zonās aprēķinātas 44 bāzes vērtības zemei nevar pamatot ar tirgus datiem
8 Zemei zem apbūves MK noteikumi atļauj īpašniekam izvēlēties KV (caur telpu grupu LM)
9 Ēku klasifikācija neatbilst situācijai dabā un tirgus iedalījumam
10 Neapbūvētai zemei MK noteikumi atļauj īpašniekam izvēlēties un mainīt KV (caur NĪLM)
11 Nav ieviests vienota īpašuma vērtēšanas modelis
12 Vērtību zonas ir daudz vairāk, nekā tās var pamatot no tirgus tendencēm
13 MK noteikumi ļauj optimizēt KV līdz 1.2 EUR/kv.m. zemei ar mežu
14 Apbūvei MK noteikumi atļauj īpašniekam izvēlēties un mainīt KV (caur GLV)
15 Neapbūvēta apbūvei paredzēta zeme (NĪLM 1031) ļauj optimizēt KV līdz 1.5 EUR/kv.m.
16 Ēku nolietojuma aprēķina metodika nav adekvāta, neatspoguļo tirgus realitāti
17 Nav identificēti ekskluzīvie un premium īpašumi, šādu īpašumu novērtējums ir kļūdains
18 Apbūvei negatavās zemes identificēšanas pieeja un procesi nav efektīvi
19 Nav pilnvērtīgi publiskots pamatojums par vērtību zonām
20 Esošā KV metodikā nav ieviesta ienākumu pieeja komercīpašumu vērtības aprēķinā
21 Vērtību zonu noteiktās robežas negatīvi ietekmē līdzīgu īpašumu vērtību precizitāti
22 Ēku nolietojums vietām neatspoguļo situāciju dabā, nav aktualizēts
23 Apbūvētu īpašumu zemes daļas ‘vērtības’ pielīdzināšana neapbūvētu zemju darījumu cenām
24 Darījumu ar apbūvētu zemi mākslīga sadalīšana atsevišķi novērtējamās komponentēs
25 Nav pilnvērtīgi publiskots pamatojums par vērtību zonu bāzes vērtībām
26 Visās vērtību zonās aprēķinātas 38 bāzes vērtības būvēm nevar pamatot ar tirgus datiem
27 Reģistrētie NĪLM neatbilst situācijai dabā, nav aktualizēti dati
28 Reģistrētie GLV neatbilst situācijai dabā, nav aktualizēti dati
29 Netiek ņemta vērā iekštelpu apdares esamība, vecums un kvalitāte
Apzinātios problēmjautājumus var apkopot šādos jautājumu blokos:
1 ēku nolietojums (piemēram, jāpārskata nolietojuma aprēķināšanas metodika, nolietojuma atbilstība aktuālajai situācijai dabā u.c.),
2 kadastrālo vērtību bāzes vērtību zonas (piemēram, jāpārskata kadastrālo vērtību bāzes vērtību zonas, pielīdzinot tās nekustamo īpašumu tirgus datiem/tendencēm, u.c.);
3 Neapbūvētu zemju kadastrālā vērtēšana (esošie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi), neapbūvētuzemju vērtēšanu balstīt teritorijas plānojumos
4 Apbūvētu zemju kadastrālā vērtēšana, apstākļos, kad tirgus darījumi ir par zemi un ēku kopā
5 Ēku kadastrālā vērtēšana, apstākļos, kad tirgus darījumi ir par zemi un ēku kopā, kā arī datu identifikācija, kas bez 6 ēkas nolietojuma identificē būtiski dažādus blakus esošos ēku īpašumus, jo īpaši pilsētu centros,
7 Ekskluzīvo un premium īpašumu kadastrālā vērtēšana un identificēšana
8 Tirgū viszemāk vērtēto nekustamo īpašumu (par kuriem darījumu datu ir ļoti maz) kadastrālā vērtēšana un identificēšana,
9 Vienotā nekustamā īpašuma vērtēšana.
Apzinātie problēmjautājumi aptver ne tikai kadastrālās vērtēšanas metodikas aspektus, bet arī tādus horizontālus jautājumus kā datu iegūšana, datu kvalitāte, klasifikācija u.c.
Katrā no šiem blokiem ietvertie jautājumi ir risināmi trijos posmos, kas ir izklāstīti šajā informatīvajā ziņojumā.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lūdzam 7.sadaļu izteikt šādā redakcijā:
7. Riski kadastrālas vērtības piemērošanai bez būtiskiem uzlabojumiem sistēmā
Pastāv iespēja uzsākt izmantot universālo kadastrālo vērtību NĪN un citiem maksājumiem bez kadastrālās vērtēšanas sistēmas uzlabojumu otrā posma ieviešanas. Lai gan šāda pieeja var nodrošināt iespēju ievest izmaiņas NĪN politikā ātrāk un bez būtiskiem ieguldījumiem VZD kapacitātē, tāda rīcība nav atbalstāma. Aktualizētās kadastrālās vērtības izmantošana nodokļu administrēšanā pirms laika var veicināt nevienlīdzību un netaisnību maksājumos – maksājumu apjoms nav proporcionāls nekustamā īpašuma ekonomiskajam labumam, nepamatoti pakļauj riskam ekonomiski neaizsargātos iedzīvotājus (sk. 4.Pielikumu). Jo īpaši nevienlīdzība un netaisnība šādā gadījumā pieaugs starp tipveida un ekskluzīvo, kā arī premium segmenta īpašniekiem, jo pirms kadastrālās vērtēšanas sistēmas uzlabojumu otrā posma ieviešanas, šo īpašumu kadastrālās vērtības vienas vērtību zonas ietvaros joprojām būs līdzīgas, tādejādi palielinot kadastrālās vērtības, nodokļa efektīvā likme attiecībā pret īpašuma tirgus vērtību tipveida īpašumu īpašniekiem pieaugs daudz straujāk. Kā būtisku risku jāpiemin tiesvedības un zaudējumu atlīdzināšanas pienākumus no valsts budžeta. Līdz ar to nebūtu pieļaujams, ka kadastrālās vērtības, kuru aprēķinam tiek izmantota kadastrālo vērtību bāze, kuras izstrādei nepieciešami būtiski uzlabojumi, tiktu izmantota NĪN aprēķināšanai.
Kadastrālās vērtēšanas principu ieviešana ir būtisks priekšnosacījums, lai aktualizēto kadastrālo vērtību varētu piemērot NĪN aprēķinam. Tieši attiecībā pret NIN aprēķinu ir īpaši būtiski nodrošināt kadastrālo vērtību objektivitāti, savstarpējo samērīgumu un taisnīgumu. Nodokli maksā katru gadu, nodokļa regulējumā samērīgumu un taisnīgumu attiecībā pret maksātāju nav iespējams īstenot, ja tirgū dārgāk vērtēta nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir proporcionāli mazāka nekā tirgū esoša sliktāka īpašuma kadastrālā vērtība. Nodokļa regulējumā, ja ir nodrošināta apliekamo objektu vērtību savstarpējā samērība un taisnīgums, ir jāīsteno samērīgums un taisnīgums attiecībā uz nodokļa maksātāju, tos izvērtējot attiecībā uz esību salīdzināmos apstākļos.
Prognozējams, ka gadījumā, ja NĪN aprēķinam tiktu izmantotas kadastrālās vērtības, kas balstītas kļūdainos datos, aprēķinos, korekcijas koeficientos, sabiedrībai netiks nodrošināts taisnīgums, kas skar nekustamo īpašumu vērtības.
Turklāt laika posms, kurā kadastrālo vērtību aktualizēšana ir atsaistīta no NĪN administrēšanas un nerada papildus finansiālu slogu personām, dod iespēju pārskatīt kadastrālās vērtēšanas metodiku, pilnveidot datu ievākšanas procesus un saņemt atgriezenisko saiti no ekspertiem, sadarbības partneriem un pašām personām.
7. Riski kadastrālas vērtības piemērošanai bez būtiskiem uzlabojumiem sistēmā
Pastāv iespēja uzsākt izmantot universālo kadastrālo vērtību NĪN un citiem maksājumiem bez kadastrālās vērtēšanas sistēmas uzlabojumu otrā posma ieviešanas. Lai gan šāda pieeja var nodrošināt iespēju ievest izmaiņas NĪN politikā ātrāk un bez būtiskiem ieguldījumiem VZD kapacitātē, tāda rīcība nav atbalstāma. Aktualizētās kadastrālās vērtības izmantošana nodokļu administrēšanā pirms laika var veicināt nevienlīdzību un netaisnību maksājumos – maksājumu apjoms nav proporcionāls nekustamā īpašuma ekonomiskajam labumam, nepamatoti pakļauj riskam ekonomiski neaizsargātos iedzīvotājus (sk. 4.Pielikumu). Jo īpaši nevienlīdzība un netaisnība šādā gadījumā pieaugs starp tipveida un ekskluzīvo, kā arī premium segmenta īpašniekiem, jo pirms kadastrālās vērtēšanas sistēmas uzlabojumu otrā posma ieviešanas, šo īpašumu kadastrālās vērtības vienas vērtību zonas ietvaros joprojām būs līdzīgas, tādejādi palielinot kadastrālās vērtības, nodokļa efektīvā likme attiecībā pret īpašuma tirgus vērtību tipveida īpašumu īpašniekiem pieaugs daudz straujāk. Kā būtisku risku jāpiemin tiesvedības un zaudējumu atlīdzināšanas pienākumus no valsts budžeta. Līdz ar to nebūtu pieļaujams, ka kadastrālās vērtības, kuru aprēķinam tiek izmantota kadastrālo vērtību bāze, kuras izstrādei nepieciešami būtiski uzlabojumi, tiktu izmantota NĪN aprēķināšanai.
Kadastrālās vērtēšanas principu ieviešana ir būtisks priekšnosacījums, lai aktualizēto kadastrālo vērtību varētu piemērot NĪN aprēķinam. Tieši attiecībā pret NIN aprēķinu ir īpaši būtiski nodrošināt kadastrālo vērtību objektivitāti, savstarpējo samērīgumu un taisnīgumu. Nodokli maksā katru gadu, nodokļa regulējumā samērīgumu un taisnīgumu attiecībā pret maksātāju nav iespējams īstenot, ja tirgū dārgāk vērtēta nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir proporcionāli mazāka nekā tirgū esoša sliktāka īpašuma kadastrālā vērtība. Nodokļa regulējumā, ja ir nodrošināta apliekamo objektu vērtību savstarpējā samērība un taisnīgums, ir jāīsteno samērīgums un taisnīgums attiecībā uz nodokļa maksātāju, tos izvērtējot attiecībā uz esību salīdzināmos apstākļos.
Prognozējams, ka gadījumā, ja NĪN aprēķinam tiktu izmantotas kadastrālās vērtības, kas balstītas kļūdainos datos, aprēķinos, korekcijas koeficientos, sabiedrībai netiks nodrošināts taisnīgums, kas skar nekustamo īpašumu vērtības.
Turklāt laika posms, kurā kadastrālo vērtību aktualizēšana ir atsaistīta no NĪN administrēšanas un nerada papildus finansiālu slogu personām, dod iespēju pārskatīt kadastrālās vērtēšanas metodiku, pilnveidot datu ievākšanas procesus un saņemt atgriezenisko saiti no ekspertiem, sadarbības partneriem un pašām personām.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lūdzam 5.sadaļā šo rindkopu:
"Kā norādīja Latvijas Pašvaldību savienība, lai pašvaldībām būtu iespēja pilnvērtīgi sagatavoties pilnveidotā NĪN regulējuma piemērošanai, tam būtu jābūt zināmam savlaicīgi (vismaz pusotru gadu pirms tiek paredzēta tā piemērošana). Šāds laika periods ļautu pašvaldībām ieviest izmaiņas pašvaldību saistošajos noteikumos par NĪN piemērošanu, veikts izmaiņas IT rīkos, sagatavot NĪN budžeta ieņēmumu prognozes un sabiedrībai būtu laiks iepazīties un sagatavoties izmaiņām."
Papildināt ar šādu tekstu:
"Tāpat šāds pusotra gada termiņš ir noteikts Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 68.pants pirmajā un otrajā daļā."
Kā arī nākamajā teikumā svītrot vārdus "aktualizētās (universālās)", izskaot teikumu šādā redakcijā:
"Vienlaikus jānorāda, ka kadastrālās vērtības, kas aprēķinātas atbilstoši kadastrālās vērtēšanas metodikai, kas izstrādāta kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides otrajā posmā (2025. - 2027.gads) un atbilst kadastrālās vērtēšanas principiem, būs izmantojamas samērīgas NĪN politikas modelēšanai."
"Kā norādīja Latvijas Pašvaldību savienība, lai pašvaldībām būtu iespēja pilnvērtīgi sagatavoties pilnveidotā NĪN regulējuma piemērošanai, tam būtu jābūt zināmam savlaicīgi (vismaz pusotru gadu pirms tiek paredzēta tā piemērošana). Šāds laika periods ļautu pašvaldībām ieviest izmaiņas pašvaldību saistošajos noteikumos par NĪN piemērošanu, veikts izmaiņas IT rīkos, sagatavot NĪN budžeta ieņēmumu prognozes un sabiedrībai būtu laiks iepazīties un sagatavoties izmaiņām."
Papildināt ar šādu tekstu:
"Tāpat šāds pusotra gada termiņš ir noteikts Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 68.pants pirmajā un otrajā daļā."
Kā arī nākamajā teikumā svītrot vārdus "aktualizētās (universālās)", izskaot teikumu šādā redakcijā:
"Vienlaikus jānorāda, ka kadastrālās vērtības, kas aprēķinātas atbilstoši kadastrālās vērtēšanas metodikai, kas izstrādāta kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides otrajā posmā (2025. - 2027.gads) un atbilst kadastrālās vērtēšanas principiem, būs izmantojamas samērīgas NĪN politikas modelēšanai."
Piedāvātā redakcija
-
6.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lūdzam 3.sadaļu izteikt šādā redakcijā:
Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” dod tiesības pašvaldībām savos saistošajos noteikumos (kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim) noteikt NĪN likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, 2024. gadā tāpat kā 2023. gadā ir spēkā Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 838 “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2016., 2017., 2018. un 2019. gadam”, kas ir piemērojami līdz 2024. gada 31.decembrim.[1] Tādējādi šā brīža kadastrālā vērtība tiek balstīta 2012. gada tirgus informācijā.
Nekustamā īpašuma tirgus informācijas analīze liecina, ka no 2012. gada nekustamo īpašumu tirgus darījumu cenas ir ievērojami mainījušas. Modelējot kadastrālās vērtības zemei un ēkām, kas balstītas 2022. gada nekustamā īpašumu tirgus informācijas datos, kadastrālās bāzes vērtības nosakot pēc nepārskatītas metodikas un kadastrālās vērtības aprēķinot atbilstoši šobrīd piemērojamajai nepārskatītajai kadastrālās vērtēšanas metodikā (skat. 1. attēlu 3. Pielikumā), ir redzamas būtiskas atšķirības no šā brīža vērtībām (skat. 2. attēlu 3. Pielikumā)[2]. Tomēr jāuzsver, ka tās ir vidējās vērtības un ņemot vērā Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas koprades darbnīcu ciklā apzinātās vismaz 29 sistēmiskās problēmas šobrīd piemērojamajā gan kadastrālās vērtēšanas metodikā, gan kadastrālo bāze vērtību grupējumā, gan bāzes vērtību noteikšanas metodikā, ir sagaidāms, ka vairākos tirgus segmentos atšķirības būs krietni mazākas, savukārt ekskluzīvo un premium īpašumu segmentā ar visai lielu pārliecību var pieņemt, ka esošās kadastrālās vērtības ir ļoti nelielas salīdzinot ar šo īpašumu tirgus vērtībām jeb šo īpašumu ekonomisko labumu. Tādejādi tipveida īpašumi, kā piemēram dzīvokļi PSRS sērijveida mājās vai privātmājas, kas celtas starp 1945- 1990.gadiem, kadastrāli ir novērtētas ļoti tuvu 2012.gada tirgus vērtībām, savukārt ekskluzīvo un premium īpašumu kadastrālās vērtības ir daudz mazākas nekā šo īpašumu 2012.gada tirgus vērtības. Tādejādi taisnīgumu starp kadastrālajām vērtībām nav iespējams nodrošināt, neatrisinot ekskluzīvo un premium segmenta īpašumu kadastrālo novērtēšanu.
Būtisks kadastrālo vērtību pieaugums, piemērojot šī brīža NĪN normatīvo regulējumu, nozīmētu arī potenciālu NĪN maksājuma pieaugumu. Tas, ņemot vērā nepieciešamību koriģēt kadastrālās vērtēšanas metodiku, iezīmē vajadzību nodrošināt telpu kadastrālo vērtību aktualizācijas soļu veikšanai bez papildus būtiskas fiskālās ietekmes radīšanas attiecībā uz lielāko daļu nekustamo īpašumu, kuru kadastrālās vērtības ir ļoti tuvas to tirgus vērtībām 2012.gadā. Fiskālās ietekmes radīšana pēc iespējas ātri būtu nepieciešama attiecībā uz tiem nekustamajiem īpašumiem, kuru kadastrālās vērtības joprojām ir niecīgas, salīdzinot ar to tirgus vērtībām 2012.gadā. Apzinoties šo eksistējošo savstarpējo netaisnību, Saeima Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā ir noteikusi šādu Pārejas noteikumu normu: “Lai nodrošinātu līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību savstarpēji labāku proporcionālo atbilstību Ministru kabinets no 2025. gada 1. janvāra fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinā var nepiemērot šā likuma pārejas noteikumu 41. punktā noteikto koeficientu – 0.7 zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve (individuālā un daudzdzīvokļu) un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums — kultūras piemineklis, kā arī var lemt par normatīvo aktu kadastrālās vērtēšanas jomā, kas piemērojami 2024. gada 31. decembrī, piemērošanas izmaiņām.”
Aktualizētās kadastrālās vērtības izmantošana NĪN aprēķinam būtu iespējama pēc tam, kad kadastrālā vērtēšanas sistēma ir būtiski uzlabota, proti, sekmīgi īstenots otrais pilnveides posms. T.sk. nodrošinot nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību savstarpējo proporcionālo atbilstību šo īpašumu savstarpējo tirgus vērtību atbilstībai, nepieļaujot situācijas, kurās ekskluzīvu vai premium īpašumu kadastrālās vērtības tiek noteiktas tādā pat vērtību līmenī, kā tirgū mazvērtīgāk vērtētiem īpašumiem.
Šobrīd Saeimā tiek skatīts likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 288/Lp14) (turpmāk – Likumprojekts). Likumprojekts kā vērtību izvirza aktuālās kadastrālās vērtības, paredzot tās aktualizēt vairākos etapos, pakāpeniski uzlabojot kadastrālās vērtēšanas metodiku. Priekšlikumi precizē regulējumu attiecībā uz šobrīd spēkā esošās kadastrālās vērtības izmantošanu NĪN un citiem maksājumiem valsts un pašvaldību budžetā, vienlaikus precizējot nosacījumus NĪN aprēķina balstīšanai uz aktualizētajām kadastrālajām vērtībām.
Likumprojektā ir noteikti masveida kadastrālās vērtēšanas mērķis – noteikto kadastrālo vērtību objektivitāte, savstarpējais samērīgums un taisnīgums - un pamatprincipi, kuru piemērošanas nosacījumi kadastrālās vērtēšanas metodikā secīgi jāiestrādā kadastrālās vērtēšanas noteikumos. Šobrīd spēkā esošā kadastrālās vērtēšanas metodika ir pilnveidojama vairākos soļos, strādājot ciešā sadarbībā ar sadarbības partneriem. Līdz ar to, lai darbs pie kadastrālo vērtību aktualizācijai neradītu negatīvu fiskālo ietekmi un lai saglabātu status quo attiecībā uz NĪN maksājumiem, tiek piedāvāts noteikt, ka no 2025. gada līdz brīdim, kad tiks pabeigti kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveidojumi (pabeigts otrais pilnveides posms), Valsts zemes dienestam būs jāuztur divas kadastrālās vērtības. Lai skaidri noteiktu, kura kadastrālā vērtība tiek piemērota nodokļu, nodevu un citu maksājumu aprēķinam valsts un pašvaldību budžetā vajadzībām un kura tiek izmantota citām vajadzībām, uz pārejas periodu tiek paredzēts, ka Valsts zemes dienests Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķina un reģistrē divas spēkā esošas kadastrālās vērtības: fiskālo kadastrālo vērtību un universālo kadastrālo vērtību.
Līdz kadastrālās pilnveides otrā posma pabeigšanai fiskālā kadastrālā vērtība tiks izmantota nodokļu, piemēram, NĪN administrēšanas vajadzībām, valsts nodevu un citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā administrēšanai (izņemot maksu par zemes likumisko lietošanu), savukārt, universālā kadastrālā vērtība tiks izmantota citām vajadzībām, piemēram, piespiedu dalītā īpašuma zemesgabala atsavināšanas cenas aprēķinam, termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanai u.c..
Fiskālās kadastrālās vērtības Valsts zemes dienests turpinās aprēķināt atbilstoši 2024. gadā spēkā esošajai kadastrālo vērtību bāzei un normatīvajiem aktiem kadastrālās vērtēšanas jomā, kas ir piemērojami 2024. gada 31. decembrī[3], kā rezultātā kadastrālās vērtības NIN vajadzībām tiks saglabātas līdzšinējā līmenī.
Vienlaikus, lai nodrošināt līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību savstarpēji labāku proporcionālo atbilstību, Ministru kabinetam tiek paredzētas tiesības veikt izmaiņas fiskālās kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodikā.
Lai nodrošinātu pašvaldībām iespēju pilnvērtīgi sagatavot nodokļu ieņēmumu prognozes budžeta sagatavošanai, Valsts zemes dienests fiskālās kadastrālās vērtības darbības laikā aprēķinās prognozētās fiskālās kadastrālās vērtības turpmākiem gadiem, līdz stāsies spēkā otrajā pilnveides posmā uzlabotās kadastrālās bāzes vērtības.
Savukārt universālā kadastrālā vērtība būs aktualizētā kadastrālā vērtība, kas tiks pakāpeniski uzlabota vairākos etapos, uzlabojot kadastrālās vērtēšanas metodiku un datu atbilstību (datu kvalitāti).
Kadastrālo vērtību bāzi universālās kadastrālās vērtības aprēķināšanai paredzēts apstiprināt Ministru kabinetā 2024. gada laikā, nepārsniedzot 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa uz 2022. gada 1. jūliju un izmantojot informāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem laika periodā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 1. jūlijam.
Lai nodrošinātu gan fiskālās kadastrālās vērtības, gan universālās kadastrālās vērtības aprēķinu, Valsts zemes dienesta informācijas sistēmās, sākot ar 2025.gadu, tiks ieviests attiecīgs risinājums. Publiski informācija par kadastrālajām vērtībām tiks nodrošināta Valsts zemes dienesta portālā Kadastrs.lv.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumus ne vēlāk, kā līdz 2027. gada 15. jūnijam[4] jāpabeidz sagatavošanas darbi kadastrālās vērtēšanas pilnveidei (realizēti otrā un trešā pilnveides posmu darbi). Ja Ministru kabinets nebūs līdz 2027.gada 15.jūnijam apstiprinājis kadastrālo vērtību bāzi atbilstoši Pārejas noteikumu 50.punktam (kas aprakstīts kadastrālās vērtēšanas otrajā posmā), tad šajā termiņā (līdz 2027.gada 15.jūnijam) tam būs jau jāapstiprina kadastrālo vērtību bāze atbilstoši vienota īpašuma vērtēšanas principam (pilnveides trešajam posmam). Ja Ministru kabinets apstiprinās kadastrālo vērtību bāzi, atbilstoši likuma Pārejas noteikumu 50.punktam līdz kārtējā gada 15.jūnijam, tā būs piemērojama kadastrālās vērtības aprēķinā no aiznākamā gada 1.janvāra un ar minēto 1.janvāri tiks izbeigta 2 kadastrālo vērtību paralēlā spēkā esība - fiskālās un universālās kadastrālās vērtības pārstās būt spēkā un turpmāk būs spēkā viena kadastrālā vērtība, kas piemērojama visu normatīvo aktu izpratnē, t.sk. NIN.
Tādejādi atgriešanās pie vienas kadastrālās vērtības ir iespējama šādos gados, ja Ministru kabinets apstiprina jaunu kadastrālo vērtību bāzi, atbilstoši likuma Pārejas noteikumu 50.punktam šādos termiņos:
Apstiprina līdz 2025.gada 15.jūnijam, viena vienota kadastrālā vērtība no 2027.gada 1.janvāra
Apstiprina līdz 2026.gada 15.jūnijam, viena vienota kadastrālā vērtība no 2028.gada 1.janvāra
Apstiprina līdz 2027.gada 15.jūnijam, viena vienota kadastrālā vērtība no 2029.gada 1.janvāra
Šādas kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanai būs nepieciešams noteikt arī tās aprēķinā izmantojamo nekustamā īpašuma tirgus darījumu periodu, kuram ir jāsakrīt ar 2024. gadā apstiprinātās universālo kadastrālo vērtību bāzes periodu, lai nodrošinātu rezultātu salīdzināmību. Pašvaldības ir vērsušas uzmanību, ka tām ir būtiski, lai šādu kadastrālo vērtību bāze būtu apstiprināta pusotru gadu pirms 1. janvāra, kad ir paredzama tās spēkā stāšanās arī attiecībā uz NĪN aprēķinu. Vienlaicīgi šādu prasību paredz arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma normas, kas tika pieņemtas jau ar 10.06.2021. likumu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (likuma 68.pants pirmā un otrā daļa:
“68.pants (1) Kadastrālo vērtību bāzi apstiprina Ministru kabinets reizi četros gados līdz attiecīgā gada 15.jūnijam. Kadastrālo vērtību bāzi reģistrē Kadastra informācijas sistēmā.
(2) Kadastrālās vērtības aprēķinam apstiprināto kadastrālo vērtību bāzi piemēro no aiznākamā gada 1. janvāra.”)
[1] Kadastra likuma pārejas noteikumu 38. punkts
[2] Datu modelēšana nav uzskatāma par juridiski saistošu
[3] Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumi Nr. 103 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, kuru 160.punkts noteic, ka šo noteikumu 7., 8. un 9. nodaļa kadastrālās vērtības aprēķinam stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Kadastrālās vērtības aprēķinā līdz 2024. gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" VIII, IX, X, XI, XII un XIII nodaļas normas, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Tādējādi, faktiski Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" ir zaudējuši spēku 2020.gada 20.februārī, tomēr tajā ietvertais regulējums tiek piemērots un tiks piemērots līdz brīdim, kad kadastrālās vērtēšanas metodika tiks pilnveidota, nodrošinot Kadastra likumā ietverto principu piemērošanu un šos pilnveidojumus atzīs sociālie partneri.
[4] Datums ir tieši un nepastarpināti atkarīgs t.sk. no papildu finansējuma pieejamības visu paredzēto uzlabojumu tehniskai ieviešanai. Līdz ar to, finansējuma nepieejamības gadījumā tas noteikti tiks mainīts, pagarinot termiņu.
Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” dod tiesības pašvaldībām savos saistošajos noteikumos (kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim) noteikt NĪN likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, 2024. gadā tāpat kā 2023. gadā ir spēkā Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 838 “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2016., 2017., 2018. un 2019. gadam”, kas ir piemērojami līdz 2024. gada 31.decembrim.[1] Tādējādi šā brīža kadastrālā vērtība tiek balstīta 2012. gada tirgus informācijā.
Nekustamā īpašuma tirgus informācijas analīze liecina, ka no 2012. gada nekustamo īpašumu tirgus darījumu cenas ir ievērojami mainījušas. Modelējot kadastrālās vērtības zemei un ēkām, kas balstītas 2022. gada nekustamā īpašumu tirgus informācijas datos, kadastrālās bāzes vērtības nosakot pēc nepārskatītas metodikas un kadastrālās vērtības aprēķinot atbilstoši šobrīd piemērojamajai nepārskatītajai kadastrālās vērtēšanas metodikā (skat. 1. attēlu 3. Pielikumā), ir redzamas būtiskas atšķirības no šā brīža vērtībām (skat. 2. attēlu 3. Pielikumā)[2]. Tomēr jāuzsver, ka tās ir vidējās vērtības un ņemot vērā Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas koprades darbnīcu ciklā apzinātās vismaz 29 sistēmiskās problēmas šobrīd piemērojamajā gan kadastrālās vērtēšanas metodikā, gan kadastrālo bāze vērtību grupējumā, gan bāzes vērtību noteikšanas metodikā, ir sagaidāms, ka vairākos tirgus segmentos atšķirības būs krietni mazākas, savukārt ekskluzīvo un premium īpašumu segmentā ar visai lielu pārliecību var pieņemt, ka esošās kadastrālās vērtības ir ļoti nelielas salīdzinot ar šo īpašumu tirgus vērtībām jeb šo īpašumu ekonomisko labumu. Tādejādi tipveida īpašumi, kā piemēram dzīvokļi PSRS sērijveida mājās vai privātmājas, kas celtas starp 1945- 1990.gadiem, kadastrāli ir novērtētas ļoti tuvu 2012.gada tirgus vērtībām, savukārt ekskluzīvo un premium īpašumu kadastrālās vērtības ir daudz mazākas nekā šo īpašumu 2012.gada tirgus vērtības. Tādejādi taisnīgumu starp kadastrālajām vērtībām nav iespējams nodrošināt, neatrisinot ekskluzīvo un premium segmenta īpašumu kadastrālo novērtēšanu.
Būtisks kadastrālo vērtību pieaugums, piemērojot šī brīža NĪN normatīvo regulējumu, nozīmētu arī potenciālu NĪN maksājuma pieaugumu. Tas, ņemot vērā nepieciešamību koriģēt kadastrālās vērtēšanas metodiku, iezīmē vajadzību nodrošināt telpu kadastrālo vērtību aktualizācijas soļu veikšanai bez papildus būtiskas fiskālās ietekmes radīšanas attiecībā uz lielāko daļu nekustamo īpašumu, kuru kadastrālās vērtības ir ļoti tuvas to tirgus vērtībām 2012.gadā. Fiskālās ietekmes radīšana pēc iespējas ātri būtu nepieciešama attiecībā uz tiem nekustamajiem īpašumiem, kuru kadastrālās vērtības joprojām ir niecīgas, salīdzinot ar to tirgus vērtībām 2012.gadā. Apzinoties šo eksistējošo savstarpējo netaisnību, Saeima Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā ir noteikusi šādu Pārejas noteikumu normu: “Lai nodrošinātu līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību savstarpēji labāku proporcionālo atbilstību Ministru kabinets no 2025. gada 1. janvāra fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinā var nepiemērot šā likuma pārejas noteikumu 41. punktā noteikto koeficientu – 0.7 zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve (individuālā un daudzdzīvokļu) un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums — kultūras piemineklis, kā arī var lemt par normatīvo aktu kadastrālās vērtēšanas jomā, kas piemērojami 2024. gada 31. decembrī, piemērošanas izmaiņām.”
Aktualizētās kadastrālās vērtības izmantošana NĪN aprēķinam būtu iespējama pēc tam, kad kadastrālā vērtēšanas sistēma ir būtiski uzlabota, proti, sekmīgi īstenots otrais pilnveides posms. T.sk. nodrošinot nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību savstarpējo proporcionālo atbilstību šo īpašumu savstarpējo tirgus vērtību atbilstībai, nepieļaujot situācijas, kurās ekskluzīvu vai premium īpašumu kadastrālās vērtības tiek noteiktas tādā pat vērtību līmenī, kā tirgū mazvērtīgāk vērtētiem īpašumiem.
Šobrīd Saeimā tiek skatīts likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 288/Lp14) (turpmāk – Likumprojekts). Likumprojekts kā vērtību izvirza aktuālās kadastrālās vērtības, paredzot tās aktualizēt vairākos etapos, pakāpeniski uzlabojot kadastrālās vērtēšanas metodiku. Priekšlikumi precizē regulējumu attiecībā uz šobrīd spēkā esošās kadastrālās vērtības izmantošanu NĪN un citiem maksājumiem valsts un pašvaldību budžetā, vienlaikus precizējot nosacījumus NĪN aprēķina balstīšanai uz aktualizētajām kadastrālajām vērtībām.
Likumprojektā ir noteikti masveida kadastrālās vērtēšanas mērķis – noteikto kadastrālo vērtību objektivitāte, savstarpējais samērīgums un taisnīgums - un pamatprincipi, kuru piemērošanas nosacījumi kadastrālās vērtēšanas metodikā secīgi jāiestrādā kadastrālās vērtēšanas noteikumos. Šobrīd spēkā esošā kadastrālās vērtēšanas metodika ir pilnveidojama vairākos soļos, strādājot ciešā sadarbībā ar sadarbības partneriem. Līdz ar to, lai darbs pie kadastrālo vērtību aktualizācijai neradītu negatīvu fiskālo ietekmi un lai saglabātu status quo attiecībā uz NĪN maksājumiem, tiek piedāvāts noteikt, ka no 2025. gada līdz brīdim, kad tiks pabeigti kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveidojumi (pabeigts otrais pilnveides posms), Valsts zemes dienestam būs jāuztur divas kadastrālās vērtības. Lai skaidri noteiktu, kura kadastrālā vērtība tiek piemērota nodokļu, nodevu un citu maksājumu aprēķinam valsts un pašvaldību budžetā vajadzībām un kura tiek izmantota citām vajadzībām, uz pārejas periodu tiek paredzēts, ka Valsts zemes dienests Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķina un reģistrē divas spēkā esošas kadastrālās vērtības: fiskālo kadastrālo vērtību un universālo kadastrālo vērtību.
Līdz kadastrālās pilnveides otrā posma pabeigšanai fiskālā kadastrālā vērtība tiks izmantota nodokļu, piemēram, NĪN administrēšanas vajadzībām, valsts nodevu un citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā administrēšanai (izņemot maksu par zemes likumisko lietošanu), savukārt, universālā kadastrālā vērtība tiks izmantota citām vajadzībām, piemēram, piespiedu dalītā īpašuma zemesgabala atsavināšanas cenas aprēķinam, termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanai u.c..
Fiskālās kadastrālās vērtības Valsts zemes dienests turpinās aprēķināt atbilstoši 2024. gadā spēkā esošajai kadastrālo vērtību bāzei un normatīvajiem aktiem kadastrālās vērtēšanas jomā, kas ir piemērojami 2024. gada 31. decembrī[3], kā rezultātā kadastrālās vērtības NIN vajadzībām tiks saglabātas līdzšinējā līmenī.
Vienlaikus, lai nodrošināt līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību savstarpēji labāku proporcionālo atbilstību, Ministru kabinetam tiek paredzētas tiesības veikt izmaiņas fiskālās kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodikā.
Lai nodrošinātu pašvaldībām iespēju pilnvērtīgi sagatavot nodokļu ieņēmumu prognozes budžeta sagatavošanai, Valsts zemes dienests fiskālās kadastrālās vērtības darbības laikā aprēķinās prognozētās fiskālās kadastrālās vērtības turpmākiem gadiem, līdz stāsies spēkā otrajā pilnveides posmā uzlabotās kadastrālās bāzes vērtības.
Savukārt universālā kadastrālā vērtība būs aktualizētā kadastrālā vērtība, kas tiks pakāpeniski uzlabota vairākos etapos, uzlabojot kadastrālās vērtēšanas metodiku un datu atbilstību (datu kvalitāti).
Kadastrālo vērtību bāzi universālās kadastrālās vērtības aprēķināšanai paredzēts apstiprināt Ministru kabinetā 2024. gada laikā, nepārsniedzot 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa uz 2022. gada 1. jūliju un izmantojot informāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem laika periodā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 1. jūlijam.
Lai nodrošinātu gan fiskālās kadastrālās vērtības, gan universālās kadastrālās vērtības aprēķinu, Valsts zemes dienesta informācijas sistēmās, sākot ar 2025.gadu, tiks ieviests attiecīgs risinājums. Publiski informācija par kadastrālajām vērtībām tiks nodrošināta Valsts zemes dienesta portālā Kadastrs.lv.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumus ne vēlāk, kā līdz 2027. gada 15. jūnijam[4] jāpabeidz sagatavošanas darbi kadastrālās vērtēšanas pilnveidei (realizēti otrā un trešā pilnveides posmu darbi). Ja Ministru kabinets nebūs līdz 2027.gada 15.jūnijam apstiprinājis kadastrālo vērtību bāzi atbilstoši Pārejas noteikumu 50.punktam (kas aprakstīts kadastrālās vērtēšanas otrajā posmā), tad šajā termiņā (līdz 2027.gada 15.jūnijam) tam būs jau jāapstiprina kadastrālo vērtību bāze atbilstoši vienota īpašuma vērtēšanas principam (pilnveides trešajam posmam). Ja Ministru kabinets apstiprinās kadastrālo vērtību bāzi, atbilstoši likuma Pārejas noteikumu 50.punktam līdz kārtējā gada 15.jūnijam, tā būs piemērojama kadastrālās vērtības aprēķinā no aiznākamā gada 1.janvāra un ar minēto 1.janvāri tiks izbeigta 2 kadastrālo vērtību paralēlā spēkā esība - fiskālās un universālās kadastrālās vērtības pārstās būt spēkā un turpmāk būs spēkā viena kadastrālā vērtība, kas piemērojama visu normatīvo aktu izpratnē, t.sk. NIN.
Tādejādi atgriešanās pie vienas kadastrālās vērtības ir iespējama šādos gados, ja Ministru kabinets apstiprina jaunu kadastrālo vērtību bāzi, atbilstoši likuma Pārejas noteikumu 50.punktam šādos termiņos:
Apstiprina līdz 2025.gada 15.jūnijam, viena vienota kadastrālā vērtība no 2027.gada 1.janvāra
Apstiprina līdz 2026.gada 15.jūnijam, viena vienota kadastrālā vērtība no 2028.gada 1.janvāra
Apstiprina līdz 2027.gada 15.jūnijam, viena vienota kadastrālā vērtība no 2029.gada 1.janvāra
Šādas kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanai būs nepieciešams noteikt arī tās aprēķinā izmantojamo nekustamā īpašuma tirgus darījumu periodu, kuram ir jāsakrīt ar 2024. gadā apstiprinātās universālo kadastrālo vērtību bāzes periodu, lai nodrošinātu rezultātu salīdzināmību. Pašvaldības ir vērsušas uzmanību, ka tām ir būtiski, lai šādu kadastrālo vērtību bāze būtu apstiprināta pusotru gadu pirms 1. janvāra, kad ir paredzama tās spēkā stāšanās arī attiecībā uz NĪN aprēķinu. Vienlaicīgi šādu prasību paredz arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma normas, kas tika pieņemtas jau ar 10.06.2021. likumu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (likuma 68.pants pirmā un otrā daļa:
“68.pants (1) Kadastrālo vērtību bāzi apstiprina Ministru kabinets reizi četros gados līdz attiecīgā gada 15.jūnijam. Kadastrālo vērtību bāzi reģistrē Kadastra informācijas sistēmā.
(2) Kadastrālās vērtības aprēķinam apstiprināto kadastrālo vērtību bāzi piemēro no aiznākamā gada 1. janvāra.”)
[1] Kadastra likuma pārejas noteikumu 38. punkts
[2] Datu modelēšana nav uzskatāma par juridiski saistošu
[3] Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumi Nr. 103 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, kuru 160.punkts noteic, ka šo noteikumu 7., 8. un 9. nodaļa kadastrālās vērtības aprēķinam stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Kadastrālās vērtības aprēķinā līdz 2024. gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" VIII, IX, X, XI, XII un XIII nodaļas normas, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Tādējādi, faktiski Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" ir zaudējuši spēku 2020.gada 20.februārī, tomēr tajā ietvertais regulējums tiek piemērots un tiks piemērots līdz brīdim, kad kadastrālās vērtēšanas metodika tiks pilnveidota, nodrošinot Kadastra likumā ietverto principu piemērošanu un šos pilnveidojumus atzīs sociālie partneri.
[4] Datums ir tieši un nepastarpināti atkarīgs t.sk. no papildu finansējuma pieejamības visu paredzēto uzlabojumu tehniskai ieviešanai. Līdz ar to, finansējuma nepieejamības gadījumā tas noteikti tiks mainīts, pagarinot termiņu.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lūdzam 2.sadaļu izteikt šādā redakcijā:
2. Kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides posmi[1]
2023. gada nogalē Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas koprades darbnīcu ciklā sadarbībā ar sociālajiem partneriem esošajā kadastrālās vērtēšanas metodikā tika apzinātas vismaz 29 sistēmiskās problēmas, kā arī panākta vienošanās par nepieciešamību izveidot ilgtspējīgu kadastrālās vērtēšanas sistēmu . Vienlaikus, ņemot vērā veicamo uzlabojumu lielo apjomu, tika diskutēts arī par nepieciešamību atsaistīt aktualizēto kadastrālo vērtību no nodokļu administrēšanas un citiem publiskajiem maksājumiem, lai ļautu uzlabojumus soli pa solim nodot sabiedrības vērtējumam, tādejādi gūstot arī ieteikumus tālākām pilnveidēm. Tas ļautu noteikt elastīgāku termiņu kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidei, kas veicinātu jēgpilnāku kadastrālās vērtības izmantošanu dažādiem mērķiem.
Šobrīd Valsts zemes dienests, konsultējoties ar sadarbības partneriem, veicot datos balstītu izpēti, turpina Inovāciju laboratorijā uzsākto darbu pie kadastrālās metodikas apzinātajām sistēmiskām problēmām (sk. 2. Pielikumu), strādājot pie uzlabojumu pakāpeniskas ieviešanas, kas risināmi pa posmiem, tos kvantificējot.
Kadastrālo vērtību aktualizēšana ir veicama trīs posmos, pilnveidojot kadastrālās vērtēšanas metodiku un datu kvalitāti, līdz brīdim, kad tā atbildīs Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā[2] (turpmāk – Kadastra likums) noteiktajiem kadastrālajā vērtēšanā piemērojamiem principiem. Kadastrālās vērtēšanas principu ieviešana ir būtisks priekšnosacījums, lai aktualizēto kadastrālo vērtību varētu piemērot NĪN aprēķinam. Tieši attiecībā pret NIN aprēķinu ir īpaši būtiski nodrošināt kadastrālo vērtību objektivitāti, savstarpējo samērīgumu un taisnīgumu. Nodokli maksā katru gadu, nodokļa regulējumā samērīgumu un taisnīgumu attiecībā pret maksātāju nav iespējams īstenot, ja tirgū dārgāk vērtēta nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir proporcionāli mazāka nekā tirgū esoša sliktāka īpašuma kadastrālā vērtība. Nodokļa regulējumā, ja ir nodrošināta apliekamo objektu vērtību savstarpējā samērība un taisnīgums, ir jāīsteno samērīgums un taisnīgums attiecībā uz nodokļa maksātāju, tos izvērtējot attiecībā uz esību salīdzināmos apstākļos. Vienlaikus jāuzsver, ka sākotnēji identificēto problēmu risinājumi tiek modelēti uz nelielām teritorijām un vēlāk konstatētās likumsakarības pārbaudītas visas valsts mērogā, kas ļauj pilnvērtīgāk pārliecināties par izvēlēto pilnveidojumu atbilstību izvirzītajiem mērķiem.
Kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides pirmais posms (2024. gads) tiks veikts līdz universālo kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanai 2024. gadā. Lai kadastrālās vērtības atbilstu nekustamā īpašuma tirgus situācijai, izšķiroša nozīme ir Kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastrs) reģistrēto nekustamā īpašuma objekta datu kvalitātei (t.sk. datu pilnīgumam) un kadastrālās vērtēšanas metodikai, kā arī izvērtējumam – kuri kadastrā reģistrētie datu veidi korelē ar īpašumu vērtībām tirgū. To datu, kuri būtiski raksturo īpašumu vērtības tirgū, esībai kadastrā kā arī atbilstībai faktiskajai situācijai (datu kvalitāte) ir izšķiroša ietekme nekustamā īpašuma tirgus darījumu datu analīzē, kas ietekmē kadastrālo vērtību atbilstību tirgus situācijai. Tādējādi pirmajā posmā ir paredzēts primāri uzlabot atsevišķu datu veidu atbilstību faktiskajai situācijai, kā arī veikt metodikas izmaiņas gan attiecībā uz universālās, gan fiskālās kadastrālās vērtības noteikšanas metodiku. Proti:
līdz 2024. gada 1. oktobrim tiks pilnveidoti normatīvie akti, lai kadastrālās vērtības aprēķinā izmantotu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datus, atsakoties no vēsturiski mērniecības procesos iegūto datu izmantošanas;
ēkas faktiskā stāvokļa noteikšanā paredzēts atteikties no normatīva nolietojuma – būvkonstrukciju iespējamās kalpošanas ilgums[3], un pāriet uz vērtējumiem, kuri balstās uz ēku faktisko stāvokli kopumā, vērtējumam izmantojot vienotas ēkas vērtējuma pazīmes katrai vērtējuma klasei (vizuālais novērtējums);
tiks sakārtots regulējums attiecībā uz nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu neapbūvētai apbūves zemei, balstot to teritorijas plānošanas procesos jau pieņemtajos lēmumos. Šāda pieeja precīzāk atspoguļos neapbūvētas zemes izmantošanas potenciālu;
tiks veikti uzlabojumi kadastrālās vērtēšanas metodikā, balstoties uz jaunākām atziņām, kuras iegūtas Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas laikā, sabiedrības līdzdalības procesos un veicot tirgus datu analīzi. Plānoto izmaiņu apjomu un iespējas ierobežo Valsts zemes dienesta informācijas sistēmas iespējas un budžeta nepieejamība izmaiņu ieviešanai, tāpēc izmaiņas skars dažādus esošus korekcijas koeficientus, jo tos ir iespējams ieviest bez ieguldījumiem informācijas sistēmās.
Faktiski pirmā posma īstenošanas mērķis ir uzlabot atsevišķu datu atbilstību (datu kvalitāti), kā arī veikt izmaiņas kadastrālās vērtēšanas metodikā, kas neprasa lielus automatizētās sistēmas pārbūves darbus, bet kuri varētu būtiski raksturot īpašumu vērtības tirgū, lai nākamajos kadastrālās vērtēšanas sistēmas uzlabošanas posmos panāktu efektīvākus sistēmas uzlabojumus.
Universālo kadastrālo vērtību bāze ar jauniem korekcijas koeficientiem tiks izstrādāta pirmā posma ietvaros un šobrīd tiek plānots to publicēt līdz 2024. gada 1. oktobrim. Tā stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī un darbosies līdz brīdim, kad stāsies spēkā Ministru kabineta apstiprināta jauna kadastrālo vērtību bāze, kas tiks izstrādāta otrajā posmā un kuras spēkā stāšanās izbeigs pārejas periodu, kurā darbosies 2 spēkā esošas kadastrālās vērtības: fiskālā un universālā.
Kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides otrajā posmā (2025. - 2027. gads) tiks nodrošināta Kadastra likumā[4] ietverto principu pilnvērtīga ieviešana (izņemot vienota īpašuma novērtēšanas principu), primāri nodrošinot savstarpējo taisnīgumu un samērīgumu starp dažādu īpašumu kadastrālajām vērtībām lai tirgū būtiski dažādi vērtētu īpašumu kadastrālo vērtību savstarpējās atšķirības būtu proporcionālas tirgū esošajām tendencēm, vienlaikus nodrošinot līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālu savstarpēju atbilstību. Šajā posmā arī tiks rasti risinājumi, lai identificētu ekskluzīvus un premium segmenta īpašumus, kā arī lai šo īpašumu kadastrālās vērtības tiktu noteiktas atbilstoši to ekonomiskajam labumam, pat ja tirgus darījumi šajos segmentos ir ļoti maz vai to nav vispār. Tāpat šajā posmā tiks rasti risinājumi kā kadastrālajā vērtēšanā identificēt būtiski mazvērtīgākus īpašumus, kas atrodas tirgū augstāk vērtētajās vērtību zonās, kur tipiskie īpašumi ir kvalificējami kā ekskluzīvi vai premium. Kā arī radīt sistēmu kā identificēt un kadastrāli vērtēt tirgū absolūtās summās visnevērtīgākos īpašumus, apstākļos, kad ir ļoti maz darījumu datu ar tiem. Ņemot vērā Latvijas vēsturisko situāciju, kurā no īpašumu vērtību viedokļa ir ļoti maz homogēnu vērtību zonu, kurās esošie īpašumi būtu salīdzinoši līdzīgi, šis sistēmiskās problēmas novēršana prasīs gan inovatīvus, gan laiku prasošus risinājumus. Ir svarīgi uzsvērt, ka nav iespējams saņemt sabiedrības akceptu par kadastrālo vērtību taisnīgumu, ja ekskluzīvi vai premium segmenta īpašumi kadastrāli tiek novērtēti it kā tie būtu tikpat vērtīgi kā blakusesošie tipveida īpašumi
Šajā posmā būtiskais pārmaiņu mērķis ir īpašumu kadastrālās vērtības noteikšana atbilstoši to ekonomiskajam labumam. Pārmaiņu mērķa sasniegšanai plānots kadastrālās vērtēšanas metodikā pilnvērtīgāk iestrādāt visas nekustamā īpašuma vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas pieejas (izmaksu pieeju, darījumu salīdzināšanas pieeju un ienākumu kapitalizācijas pieeju). Šāda kadastrālās vērtēšanas sistēmas attīstība kalpos kā pamats pārējai uz vienota īpašuma novērtējuma principu trešajā posmā.
Tāpat tiks pilnveidots regulējums attiecībā uz apbūvētas zemes kadastrālo vērtību bāzes noteikšanu, tuvinoties principiem, kas pastāv apbūvētiem nekustamajiem īpašumiem tirgū. Kā arī pilnveidots/ izvērtēts regulējums attiecībā uz datu veidiem, kas tiek izmantoti kadastrālās vērtības aprēķinā konkrētām apbūvētām zemes vienībām, t.sk. vērtējot iespēju atteikties no manuālu datu radīšanas (lietošanas mērķi) situācijā, kad par apbūvētām zemēm dati par apbūvi jau ir pieejami kadastrā un tie ir automatizēti izmantojami.
Vērtējot plašākas nekustamā īpašuma tirgus informācijas izmantošanu kadastrālajā vērtēšanā, vienlaikus jāpārskata esošo vērtību zonu un tajās noteikto bāzes vērtību skaitu, lai publiskotajos vērtību zonu pamatojumos pilnvērtīgi atspoguļotu konstatētās attiecības tirgū, īpašu uzmanību pievēršot informācijas pasniegšanas vienkāršībai un izsekojamībai.
Šajā posmā būtiska ir vienošanās ar sadarbības partneriem par rezultātu pārbaudes veidu un algoritmiem, kuru ietvaros sabiedrība var pārbaudīt kadastrālo vērtības atbilstību Kadastra likumā[5] ietvertajam mērķim, proti, ka masveida vērtēšanā noteiktās kadastrālās vērtības ir objektīvas, savstarpēji samērīgas un taisnīgas.
Kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides otrā posma īstenošanas rezultātā tiks izstrādāta un pieņemta Ministru kabinetā kadastrālās vērtēšanas metodika un šai metodikai atbilstoša kadastrālo vērtību bāze. Ar jaunās kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas brīdi, kas atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 68.pants pirmajai un otrajai daļai ir aiznākamā gada 1.janvāris, ja Ministru kabinets bāzi ir apstiprinājis līdz attiecīgā gada 15.jūnijam, tiks izbeigta divu spēkā esošo kadastrālo vērtību: universālās un fiskālās vienlaicīga spēkā esamība un tiks visos gadījumos lietota viena kadastrālā vērtība.
Otrā posma laikā no brīža, kad Tieslietu ministrija nodos sabiedriskajai apspriešanai jauno kadastrālo vērtību bāzi un atbilstoši tai aprēķinātās projektētās kadastrālās vērtības tās būs izmantojamas tālākās NĪN politikas izstrādei, NĪN prognozes aprēķināšanai. Posmā no nodošanas sabiedriskajai apspriešanai līdz apstiprināšanai Ministru kabinetā būs iespējamas arī izmaiņas kā vērtēšanas metodikā, tā kadastrālo vērtību bāzes un zonu projektā. Jau šajā posmā būs iespējamas NIN politikas izmaiņas, bet noteikti pēc kadastrālo vērtību bāzes un zonu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā būs vismaz 1,5 gads NIN politikas izmaiņu pieņemšanai, pirms jaunās kadastrālās vērtības būs piemērojamas kadastrālajā vērtēšanā.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 50.punktam, ievērojot likuma 68.panta pirmo un otro daļu, Ministru kabinetam ir jāapstiprina gan kadastrālās vērtēšanas metodika, gan jauna kadastrālo vērtību bāze ne vēlāk kā līdz 2027.gada 15.jūnijam, lai tā būtu piemērojama no 2029.gada 1.janvāra. Ātrākais laiks, kad varētu tikt izbeigta fiskālās un universālās kadastrālās vērtības līdzās pastāvēšana, atsākot vienas kadastrālās vērtības darbību, kas aprēķināta pēc jaunās metodikas un jaunās kadastrālo vērtību bāzes ir 2026.gada 1.janvāris, ja Ministru kabinets apstiprinātu jaunu kadastrālo vērtību bāzi līdz 2024,gada 15.jūnijam, kas šobrīd vairs nav iespējams, jo šādas bāzes izstrādes priekšnoteikums ir jauna kadastrālās vērtēšanas metodika. Ja kadastrālo vērtību bāzi Ministru kabinets apstiprinās līdz 2025,gada 15.jūnijam, tā būs piemērojama no 2027.gada 1.janvāra; ja apstiprinās līdz 2026,gada 15.jūnijam, tā būs piemērojama no 2028.gada 1.janvāra
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 43.4 punktam Ministru kabinetam fiskālās kadastrālās vērtības darbības laikā ir dotas tiesības veikt izmaiņas fiskālās kadastrālās vērtības aprēķina metodikā, lai nodrošinātu līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību savstarpēji labāku proporcionālo atbilstību. Tādejādi kadastrālās vērtēšanas otrajā posmā paralēli jaunas metodikas un tai atbilstošas kadastrālo bāzes vērtību izstrādes būs iespējamas izmaiņas fiskālajās kadastrālajās vērtībās, atbilstoši pilnveides rezultātiem, vienlaikus nemainot piemērojamo kadastrālo vērtību bāzi, kas visa otrā posma laiku paliks 2012.gada tirgus vērtību līmenī. Ņemot vērā jau secināto attiecībā uz neapbūvētu, bet apbūvējamu zemju kadastrālo vērtēšanu, otrā posma laikā noteikti tiks nodrošināta šī segmenta labāka savstarpēji proporcionālā atbilstība, kas pēc sākotnējiem novērtējumiem šobrīd nepamatoti zemi kadastrāli novērtētos īpašumus tuvinās citu līdzīgu īpašumu spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām. Līdzīgi tuvinājumi ir iespējami un visai ticami sagaidāmi arī citos nekustamo īpašumu segmentos, kas līdz šim nav bijuši kadastrāli novērtēti kā citi ļoti līdzīgi nekustamie īpašumi. Šīs izmaiņas var nodrošināt lielākus NIN ieņēmumus, vienlaikus nodrošinot taisnīgāku esošā NIN slogu, jo tirgū līdzīgi vērtētu nekustamo īpašumu nodokļu slogs pie vienādām un joprojām nemainītām nodokļa likmēm tiks nodrošināts līdzīgāks. Tā kā spēkā esošā un arī fiskālajām vērtībām piemērojamā kadastrālo vērtību bāze un piemērojamā metodika vistuvāk un precīzāk tirgus situācijai 2012.gadā ir kadastrāli novērtējusi PSRS laiku dzīvokļus un individuālās dzīvojamās mājas, tad nav sagaidāms fiskālo kadastrālo vērtību pieaugums šajā segmentā, bet varētu sagaidīt citu līdz šim kadastrāli nenovērtētu segmentu kadastrālo vērtību labāku proporcionālo atbilstību PSRS laiku dzīvokļu un individuāli dzīvojamo māju spēkā jau esošajām kadastrālajām vērtībām.
Kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides trešais posms (no 2029. gada) nodrošinās vienota īpašuma (zeme kopā ar būvēm, kas uz tās atrodas) novērtējuma principa ieviešanu kadastrālo vērtību aprēķinā. Vienotā īpašuma vērtēšanas principa ieviešana saistās ar nekustamo īpašumu tirgus darījumu analīzes stratēģijas pārmaiņām, kuru īstenošana efektīvi var notikt, ja ir veiksmīgi īstenoti iepriekšējie posmi, it īpaši tie pasākumi, kuri ir saistīti ar datu kvalitāti. Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 49 punktam vienota īpašuma novērtēšanas principu jāsāk piemērot izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2029. un turpmākajiem gadiem. Tādejādi, ievērojot likuma 68.panta pirmo un otro daļu, Ministru kabinetam ne vēlāk kā līdz 2027.gada 15.jūnijam ir jāapstiprina kadastrālo vērtību bāze 2029. un turpmākiem gadiem, lai tā varētu stāties spēkā ar aiznākamā gada 1.janvaŗi, proti no 2029.gada 1.janvāra. Tādejādi, ja Ministru kabinets nebūs līdz 2027.gada 15.jūnijam apstiprinājis kadastrālo vērtību bāzi atbilstoši Pārejas noteikumu 50.punktam (kas aprakstīts kadastrālās vērtēšanas otrajā posmā), tad šajā termiņā (līdz 2027.gada 15.jūnijam) tam būs jau jāapstiprina kadastrālo vērtību bāze atbilstoši vienota īpašuma vērtēšanas principam un tikai ar šīs kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas brīdi kadastrālajā vērtēšanā (2029.gada 1.janvāris) tiks izbeigta 2 kadastrālo vērtību paralēlā spēkā esība: fiskālās un universālās.
Būtiski atzīmēt, ka pēc katra kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides posma realizācijas ir svarīgi pārskatīt konstatēto problēmu aktualitāti, tās pārvērtējot un aktualizējot.
[1] Šajā nodaļā tiek apskatīti veicamie pasākumi, lai pilnveidotu kadastrālās vērtēšanas metodiku un aktualizētu kadastrālās vērtības, šo jautājumu apskatot izolēti no nodokļu un citu maksājumu, kuru aprēķinā tiek izmantota kadastrālās vērtība, analīzes (proti, iesniegto priekšlikumu Kadastra likuma grozījumu kontekstā domājam “universālo kadastrālo vērtību”).
[2] Turpat
[3] atšķirībā no šobrīd noteiktā regulējuma, kas paredz, ka ēkas nolietojumu nosaka procentos, ņemot vērā ēkas konstruktīvo elementu īpatsvaru ēkā, katra ēkas konstruktīvā elementa nolietojumu, kuru nosaka, ņemot vērā katra ēkas konstruktīvā elementa tehniskā stāvokļa vizuālo novērtējumu, normatīvo nolietojumu (būvkonstrukciju teorētiskais kalpošanas ilgums)
[4] Grozījumi, kas ietverti likumprojektā “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” Nr.288/Lp14; Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=288/Lp14;
[5] Turpat;
2. Kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides posmi[1]
2023. gada nogalē Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas koprades darbnīcu ciklā sadarbībā ar sociālajiem partneriem esošajā kadastrālās vērtēšanas metodikā tika apzinātas vismaz 29 sistēmiskās problēmas, kā arī panākta vienošanās par nepieciešamību izveidot ilgtspējīgu kadastrālās vērtēšanas sistēmu . Vienlaikus, ņemot vērā veicamo uzlabojumu lielo apjomu, tika diskutēts arī par nepieciešamību atsaistīt aktualizēto kadastrālo vērtību no nodokļu administrēšanas un citiem publiskajiem maksājumiem, lai ļautu uzlabojumus soli pa solim nodot sabiedrības vērtējumam, tādejādi gūstot arī ieteikumus tālākām pilnveidēm. Tas ļautu noteikt elastīgāku termiņu kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidei, kas veicinātu jēgpilnāku kadastrālās vērtības izmantošanu dažādiem mērķiem.
Šobrīd Valsts zemes dienests, konsultējoties ar sadarbības partneriem, veicot datos balstītu izpēti, turpina Inovāciju laboratorijā uzsākto darbu pie kadastrālās metodikas apzinātajām sistēmiskām problēmām (sk. 2. Pielikumu), strādājot pie uzlabojumu pakāpeniskas ieviešanas, kas risināmi pa posmiem, tos kvantificējot.
Kadastrālo vērtību aktualizēšana ir veicama trīs posmos, pilnveidojot kadastrālās vērtēšanas metodiku un datu kvalitāti, līdz brīdim, kad tā atbildīs Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā[2] (turpmāk – Kadastra likums) noteiktajiem kadastrālajā vērtēšanā piemērojamiem principiem. Kadastrālās vērtēšanas principu ieviešana ir būtisks priekšnosacījums, lai aktualizēto kadastrālo vērtību varētu piemērot NĪN aprēķinam. Tieši attiecībā pret NIN aprēķinu ir īpaši būtiski nodrošināt kadastrālo vērtību objektivitāti, savstarpējo samērīgumu un taisnīgumu. Nodokli maksā katru gadu, nodokļa regulējumā samērīgumu un taisnīgumu attiecībā pret maksātāju nav iespējams īstenot, ja tirgū dārgāk vērtēta nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir proporcionāli mazāka nekā tirgū esoša sliktāka īpašuma kadastrālā vērtība. Nodokļa regulējumā, ja ir nodrošināta apliekamo objektu vērtību savstarpējā samērība un taisnīgums, ir jāīsteno samērīgums un taisnīgums attiecībā uz nodokļa maksātāju, tos izvērtējot attiecībā uz esību salīdzināmos apstākļos. Vienlaikus jāuzsver, ka sākotnēji identificēto problēmu risinājumi tiek modelēti uz nelielām teritorijām un vēlāk konstatētās likumsakarības pārbaudītas visas valsts mērogā, kas ļauj pilnvērtīgāk pārliecināties par izvēlēto pilnveidojumu atbilstību izvirzītajiem mērķiem.
Kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides pirmais posms (2024. gads) tiks veikts līdz universālo kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanai 2024. gadā. Lai kadastrālās vērtības atbilstu nekustamā īpašuma tirgus situācijai, izšķiroša nozīme ir Kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastrs) reģistrēto nekustamā īpašuma objekta datu kvalitātei (t.sk. datu pilnīgumam) un kadastrālās vērtēšanas metodikai, kā arī izvērtējumam – kuri kadastrā reģistrētie datu veidi korelē ar īpašumu vērtībām tirgū. To datu, kuri būtiski raksturo īpašumu vērtības tirgū, esībai kadastrā kā arī atbilstībai faktiskajai situācijai (datu kvalitāte) ir izšķiroša ietekme nekustamā īpašuma tirgus darījumu datu analīzē, kas ietekmē kadastrālo vērtību atbilstību tirgus situācijai. Tādējādi pirmajā posmā ir paredzēts primāri uzlabot atsevišķu datu veidu atbilstību faktiskajai situācijai, kā arī veikt metodikas izmaiņas gan attiecībā uz universālās, gan fiskālās kadastrālās vērtības noteikšanas metodiku. Proti:
līdz 2024. gada 1. oktobrim tiks pilnveidoti normatīvie akti, lai kadastrālās vērtības aprēķinā izmantotu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datus, atsakoties no vēsturiski mērniecības procesos iegūto datu izmantošanas;
ēkas faktiskā stāvokļa noteikšanā paredzēts atteikties no normatīva nolietojuma – būvkonstrukciju iespējamās kalpošanas ilgums[3], un pāriet uz vērtējumiem, kuri balstās uz ēku faktisko stāvokli kopumā, vērtējumam izmantojot vienotas ēkas vērtējuma pazīmes katrai vērtējuma klasei (vizuālais novērtējums);
tiks sakārtots regulējums attiecībā uz nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu neapbūvētai apbūves zemei, balstot to teritorijas plānošanas procesos jau pieņemtajos lēmumos. Šāda pieeja precīzāk atspoguļos neapbūvētas zemes izmantošanas potenciālu;
tiks veikti uzlabojumi kadastrālās vērtēšanas metodikā, balstoties uz jaunākām atziņām, kuras iegūtas Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas laikā, sabiedrības līdzdalības procesos un veicot tirgus datu analīzi. Plānoto izmaiņu apjomu un iespējas ierobežo Valsts zemes dienesta informācijas sistēmas iespējas un budžeta nepieejamība izmaiņu ieviešanai, tāpēc izmaiņas skars dažādus esošus korekcijas koeficientus, jo tos ir iespējams ieviest bez ieguldījumiem informācijas sistēmās.
Faktiski pirmā posma īstenošanas mērķis ir uzlabot atsevišķu datu atbilstību (datu kvalitāti), kā arī veikt izmaiņas kadastrālās vērtēšanas metodikā, kas neprasa lielus automatizētās sistēmas pārbūves darbus, bet kuri varētu būtiski raksturot īpašumu vērtības tirgū, lai nākamajos kadastrālās vērtēšanas sistēmas uzlabošanas posmos panāktu efektīvākus sistēmas uzlabojumus.
Universālo kadastrālo vērtību bāze ar jauniem korekcijas koeficientiem tiks izstrādāta pirmā posma ietvaros un šobrīd tiek plānots to publicēt līdz 2024. gada 1. oktobrim. Tā stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī un darbosies līdz brīdim, kad stāsies spēkā Ministru kabineta apstiprināta jauna kadastrālo vērtību bāze, kas tiks izstrādāta otrajā posmā un kuras spēkā stāšanās izbeigs pārejas periodu, kurā darbosies 2 spēkā esošas kadastrālās vērtības: fiskālā un universālā.
Kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides otrajā posmā (2025. - 2027. gads) tiks nodrošināta Kadastra likumā[4] ietverto principu pilnvērtīga ieviešana (izņemot vienota īpašuma novērtēšanas principu), primāri nodrošinot savstarpējo taisnīgumu un samērīgumu starp dažādu īpašumu kadastrālajām vērtībām lai tirgū būtiski dažādi vērtētu īpašumu kadastrālo vērtību savstarpējās atšķirības būtu proporcionālas tirgū esošajām tendencēm, vienlaikus nodrošinot līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālu savstarpēju atbilstību. Šajā posmā arī tiks rasti risinājumi, lai identificētu ekskluzīvus un premium segmenta īpašumus, kā arī lai šo īpašumu kadastrālās vērtības tiktu noteiktas atbilstoši to ekonomiskajam labumam, pat ja tirgus darījumi šajos segmentos ir ļoti maz vai to nav vispār. Tāpat šajā posmā tiks rasti risinājumi kā kadastrālajā vērtēšanā identificēt būtiski mazvērtīgākus īpašumus, kas atrodas tirgū augstāk vērtētajās vērtību zonās, kur tipiskie īpašumi ir kvalificējami kā ekskluzīvi vai premium. Kā arī radīt sistēmu kā identificēt un kadastrāli vērtēt tirgū absolūtās summās visnevērtīgākos īpašumus, apstākļos, kad ir ļoti maz darījumu datu ar tiem. Ņemot vērā Latvijas vēsturisko situāciju, kurā no īpašumu vērtību viedokļa ir ļoti maz homogēnu vērtību zonu, kurās esošie īpašumi būtu salīdzinoši līdzīgi, šis sistēmiskās problēmas novēršana prasīs gan inovatīvus, gan laiku prasošus risinājumus. Ir svarīgi uzsvērt, ka nav iespējams saņemt sabiedrības akceptu par kadastrālo vērtību taisnīgumu, ja ekskluzīvi vai premium segmenta īpašumi kadastrāli tiek novērtēti it kā tie būtu tikpat vērtīgi kā blakusesošie tipveida īpašumi
Šajā posmā būtiskais pārmaiņu mērķis ir īpašumu kadastrālās vērtības noteikšana atbilstoši to ekonomiskajam labumam. Pārmaiņu mērķa sasniegšanai plānots kadastrālās vērtēšanas metodikā pilnvērtīgāk iestrādāt visas nekustamā īpašuma vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas pieejas (izmaksu pieeju, darījumu salīdzināšanas pieeju un ienākumu kapitalizācijas pieeju). Šāda kadastrālās vērtēšanas sistēmas attīstība kalpos kā pamats pārējai uz vienota īpašuma novērtējuma principu trešajā posmā.
Tāpat tiks pilnveidots regulējums attiecībā uz apbūvētas zemes kadastrālo vērtību bāzes noteikšanu, tuvinoties principiem, kas pastāv apbūvētiem nekustamajiem īpašumiem tirgū. Kā arī pilnveidots/ izvērtēts regulējums attiecībā uz datu veidiem, kas tiek izmantoti kadastrālās vērtības aprēķinā konkrētām apbūvētām zemes vienībām, t.sk. vērtējot iespēju atteikties no manuālu datu radīšanas (lietošanas mērķi) situācijā, kad par apbūvētām zemēm dati par apbūvi jau ir pieejami kadastrā un tie ir automatizēti izmantojami.
Vērtējot plašākas nekustamā īpašuma tirgus informācijas izmantošanu kadastrālajā vērtēšanā, vienlaikus jāpārskata esošo vērtību zonu un tajās noteikto bāzes vērtību skaitu, lai publiskotajos vērtību zonu pamatojumos pilnvērtīgi atspoguļotu konstatētās attiecības tirgū, īpašu uzmanību pievēršot informācijas pasniegšanas vienkāršībai un izsekojamībai.
Šajā posmā būtiska ir vienošanās ar sadarbības partneriem par rezultātu pārbaudes veidu un algoritmiem, kuru ietvaros sabiedrība var pārbaudīt kadastrālo vērtības atbilstību Kadastra likumā[5] ietvertajam mērķim, proti, ka masveida vērtēšanā noteiktās kadastrālās vērtības ir objektīvas, savstarpēji samērīgas un taisnīgas.
Kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides otrā posma īstenošanas rezultātā tiks izstrādāta un pieņemta Ministru kabinetā kadastrālās vērtēšanas metodika un šai metodikai atbilstoša kadastrālo vērtību bāze. Ar jaunās kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas brīdi, kas atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 68.pants pirmajai un otrajai daļai ir aiznākamā gada 1.janvāris, ja Ministru kabinets bāzi ir apstiprinājis līdz attiecīgā gada 15.jūnijam, tiks izbeigta divu spēkā esošo kadastrālo vērtību: universālās un fiskālās vienlaicīga spēkā esamība un tiks visos gadījumos lietota viena kadastrālā vērtība.
Otrā posma laikā no brīža, kad Tieslietu ministrija nodos sabiedriskajai apspriešanai jauno kadastrālo vērtību bāzi un atbilstoši tai aprēķinātās projektētās kadastrālās vērtības tās būs izmantojamas tālākās NĪN politikas izstrādei, NĪN prognozes aprēķināšanai. Posmā no nodošanas sabiedriskajai apspriešanai līdz apstiprināšanai Ministru kabinetā būs iespējamas arī izmaiņas kā vērtēšanas metodikā, tā kadastrālo vērtību bāzes un zonu projektā. Jau šajā posmā būs iespējamas NIN politikas izmaiņas, bet noteikti pēc kadastrālo vērtību bāzes un zonu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā būs vismaz 1,5 gads NIN politikas izmaiņu pieņemšanai, pirms jaunās kadastrālās vērtības būs piemērojamas kadastrālajā vērtēšanā.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 50.punktam, ievērojot likuma 68.panta pirmo un otro daļu, Ministru kabinetam ir jāapstiprina gan kadastrālās vērtēšanas metodika, gan jauna kadastrālo vērtību bāze ne vēlāk kā līdz 2027.gada 15.jūnijam, lai tā būtu piemērojama no 2029.gada 1.janvāra. Ātrākais laiks, kad varētu tikt izbeigta fiskālās un universālās kadastrālās vērtības līdzās pastāvēšana, atsākot vienas kadastrālās vērtības darbību, kas aprēķināta pēc jaunās metodikas un jaunās kadastrālo vērtību bāzes ir 2026.gada 1.janvāris, ja Ministru kabinets apstiprinātu jaunu kadastrālo vērtību bāzi līdz 2024,gada 15.jūnijam, kas šobrīd vairs nav iespējams, jo šādas bāzes izstrādes priekšnoteikums ir jauna kadastrālās vērtēšanas metodika. Ja kadastrālo vērtību bāzi Ministru kabinets apstiprinās līdz 2025,gada 15.jūnijam, tā būs piemērojama no 2027.gada 1.janvāra; ja apstiprinās līdz 2026,gada 15.jūnijam, tā būs piemērojama no 2028.gada 1.janvāra
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 43.4 punktam Ministru kabinetam fiskālās kadastrālās vērtības darbības laikā ir dotas tiesības veikt izmaiņas fiskālās kadastrālās vērtības aprēķina metodikā, lai nodrošinātu līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību savstarpēji labāku proporcionālo atbilstību. Tādejādi kadastrālās vērtēšanas otrajā posmā paralēli jaunas metodikas un tai atbilstošas kadastrālo bāzes vērtību izstrādes būs iespējamas izmaiņas fiskālajās kadastrālajās vērtībās, atbilstoši pilnveides rezultātiem, vienlaikus nemainot piemērojamo kadastrālo vērtību bāzi, kas visa otrā posma laiku paliks 2012.gada tirgus vērtību līmenī. Ņemot vērā jau secināto attiecībā uz neapbūvētu, bet apbūvējamu zemju kadastrālo vērtēšanu, otrā posma laikā noteikti tiks nodrošināta šī segmenta labāka savstarpēji proporcionālā atbilstība, kas pēc sākotnējiem novērtējumiem šobrīd nepamatoti zemi kadastrāli novērtētos īpašumus tuvinās citu līdzīgu īpašumu spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām. Līdzīgi tuvinājumi ir iespējami un visai ticami sagaidāmi arī citos nekustamo īpašumu segmentos, kas līdz šim nav bijuši kadastrāli novērtēti kā citi ļoti līdzīgi nekustamie īpašumi. Šīs izmaiņas var nodrošināt lielākus NIN ieņēmumus, vienlaikus nodrošinot taisnīgāku esošā NIN slogu, jo tirgū līdzīgi vērtētu nekustamo īpašumu nodokļu slogs pie vienādām un joprojām nemainītām nodokļa likmēm tiks nodrošināts līdzīgāks. Tā kā spēkā esošā un arī fiskālajām vērtībām piemērojamā kadastrālo vērtību bāze un piemērojamā metodika vistuvāk un precīzāk tirgus situācijai 2012.gadā ir kadastrāli novērtējusi PSRS laiku dzīvokļus un individuālās dzīvojamās mājas, tad nav sagaidāms fiskālo kadastrālo vērtību pieaugums šajā segmentā, bet varētu sagaidīt citu līdz šim kadastrāli nenovērtētu segmentu kadastrālo vērtību labāku proporcionālo atbilstību PSRS laiku dzīvokļu un individuāli dzīvojamo māju spēkā jau esošajām kadastrālajām vērtībām.
Kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides trešais posms (no 2029. gada) nodrošinās vienota īpašuma (zeme kopā ar būvēm, kas uz tās atrodas) novērtējuma principa ieviešanu kadastrālo vērtību aprēķinā. Vienotā īpašuma vērtēšanas principa ieviešana saistās ar nekustamo īpašumu tirgus darījumu analīzes stratēģijas pārmaiņām, kuru īstenošana efektīvi var notikt, ja ir veiksmīgi īstenoti iepriekšējie posmi, it īpaši tie pasākumi, kuri ir saistīti ar datu kvalitāti. Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 49 punktam vienota īpašuma novērtēšanas principu jāsāk piemērot izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2029. un turpmākajiem gadiem. Tādejādi, ievērojot likuma 68.panta pirmo un otro daļu, Ministru kabinetam ne vēlāk kā līdz 2027.gada 15.jūnijam ir jāapstiprina kadastrālo vērtību bāze 2029. un turpmākiem gadiem, lai tā varētu stāties spēkā ar aiznākamā gada 1.janvaŗi, proti no 2029.gada 1.janvāra. Tādejādi, ja Ministru kabinets nebūs līdz 2027.gada 15.jūnijam apstiprinājis kadastrālo vērtību bāzi atbilstoši Pārejas noteikumu 50.punktam (kas aprakstīts kadastrālās vērtēšanas otrajā posmā), tad šajā termiņā (līdz 2027.gada 15.jūnijam) tam būs jau jāapstiprina kadastrālo vērtību bāze atbilstoši vienota īpašuma vērtēšanas principam un tikai ar šīs kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas brīdi kadastrālajā vērtēšanā (2029.gada 1.janvāris) tiks izbeigta 2 kadastrālo vērtību paralēlā spēkā esība: fiskālās un universālās.
Būtiski atzīmēt, ka pēc katra kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides posma realizācijas ir svarīgi pārskatīt konstatēto problēmu aktualitāti, tās pārvērtējot un aktualizējot.
[1] Šajā nodaļā tiek apskatīti veicamie pasākumi, lai pilnveidotu kadastrālās vērtēšanas metodiku un aktualizētu kadastrālās vērtības, šo jautājumu apskatot izolēti no nodokļu un citu maksājumu, kuru aprēķinā tiek izmantota kadastrālās vērtība, analīzes (proti, iesniegto priekšlikumu Kadastra likuma grozījumu kontekstā domājam “universālo kadastrālo vērtību”).
[2] Turpat
[3] atšķirībā no šobrīd noteiktā regulējuma, kas paredz, ka ēkas nolietojumu nosaka procentos, ņemot vērā ēkas konstruktīvo elementu īpatsvaru ēkā, katra ēkas konstruktīvā elementa nolietojumu, kuru nosaka, ņemot vērā katra ēkas konstruktīvā elementa tehniskā stāvokļa vizuālo novērtējumu, normatīvo nolietojumu (būvkonstrukciju teorētiskais kalpošanas ilgums)
[4] Grozījumi, kas ietverti likumprojektā “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” Nr.288/Lp14; Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=288/Lp14;
[5] Turpat;
Piedāvātā redakcija
-
8.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lūdzam izteikt 1.sadaļu šādā redakcijā:
1. Ievads
Saskaņā ar Valdības rīcības plāna[1] 36.7. punktu un Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību 2023. gada 24. oktobra protokolu “Par 2024. gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. – 2026. gadam”[2] Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju ir dots uzdevums līdz 2024. gada 1. maijam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem 2023. gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību un metodikas izmantošanu nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) aprēķinam 2025. gadam.
Kadastrālā vērtība ir valsts reģistrā reģistrēta nekustamā īpašuma vērtība, kas tiek noteikta automatizēti un saskaņā ar vienotiem vērtēšanas kritērijiem, t.sk. nodokļu un nodevu vajadzībām. Latvijā kadastrālā vērtība tiek balstīta nekustamā īpašuma tirgus informācijā un kadastra objektu datos. Neaktuālas kadastrālās vērtības, kas ilgstoši nesniedz patiesu informāciju par valstī esošo nekustamo īpašumu objektu vērtību, negatīvi ietekmē investīciju piesaisti, teritoriju attīstību, dažādus politikas plānošanas lēmumus un lēmumus par attīstības jautājumiem dažādās jomās. Šā brīža kadastrālā vērtība tiek balstīta 2012. gada tirgus informācijā[3], kas arī nosaka nepieciešamību to aktualizēt, jo nekustamā īpašumu tirgus ir būtiski mainījies.
Sadarbībā ar sociālajiem partneriem esošajā kadastrālās vērtēšanas metodikā ir apzinātas vismaz 29, t.sk. sistēmiskas problēmas, kā rezultātā ne vienmēr ir nodrošināta kadastrālo vērtību objektivitāte, savstarpējais samērīgums un taisnīgums starp dažādu īpašumu kadastrālajām vērtībām. Kā īpaši nepieņemama situācija tika identificēta ekskluzīvu un premium īpašumu kadastrālo vērtību sistēmiskā pielīdzināšana blakusesošu parastu īpašumu kadastrālajām vērtībām jeb fakts, ka no vērtību viedokļa zemāk vērtētajās vērtību zonās sistēmiski netiek identificēti tirgū būtiski augstāk vērtētie īpašumi (ekskluzīvie, premium) salīdzinājumā ar zonā tipiskajiem īpašumiem. Tāpat tirgū augstāk vērtētajās vērtību zonās kadastrālās vērtēšanas metodika sistēmiski neidentificē īpašumus, kuri ir būtiski mazvērtīgāki salīdzinot ar zonā tipiskajiem vērtīgajiem īpašumiem. Ņemot vērā Latvijas vēsturisko situāciju, kurā no īpašumu vērtību viedokļa ir ļoti maz homogēnu zonu, kurās esošie īpašumi būtu salīdzinoši līdzīgi, šī sistēmiskā neatbilstība rada būtisku netaisnību starp īpašumiem noteiktajām kadastrālajām vērtībām. Arī OECD eksperti, Saeimas Tautsaimniecības komisijas 30.aprīļa sēdē[4] uzsvēra, ka “var domāt par īpašuma nodokļa palielināšanu, atjaunināt kadastra sistēmu, balstot to tirgus vērtībās, jo pašlaik kadastra sistēmā cenas tiek noteiktas vienlīdzīgā līmenī, tātad ļoti dārgiem un augstas klases īpašumiem ir līdzvērtīgi nodokļi kā zemākas vērtības īpašumiem.” Ar sociālajiem partneriem panākta vienošanās par turpmāk obligāti veicamajiem darbiem lai nodrošinātu kadastrālo vērtību atbilstību starptautiski noteiktiem principiem, nodrošinot līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālu savstarpēji atbilstību, kā arī tirgū būtiski dažādi vērtētu īpašumu kadastrālo vērtību savstarpējās atšķirības būtu proporcionālas tirgū esošajām tendencēm. Darbu izpildei būs jāveic vairāki secīgie soļi līdz nospraustie mērķi tiks sasniegti.
Kadastrālā vērtība tiek izmantota vairāk kā 20 dažādiem mērķiem (sk. 1. Pielikumu), no kuriem fiskāli ietilpīgākais ir NĪN aprēķins, līdz ar to tieši kadastrālās vērtības izmantošana NĪN aprēķinam ir apskatīta šajā ziņojumā. Tā kā kadastrālās vērtēšanas metodikas pārmaiņas būtu gan jātestē, gan jāpilnveido, izmantojot jaunus pieejamos datu avotus, kas ir gan finanšu, gan citu resursu ietilpīgi, , plānotie kadastrālo vērtību aktualizācijas soļi būtu veicami pakāpeniski, neradot papildus fiskālo ietekmi sabiedrībai saistībā ar dažādiem maksājumiem, kuru aprēķinā tiek izmantota kadastrālā vērtība.[5]
Jautājums, uz kuru šajā informatīvajā ziņojumā tiek meklēta atbilde, ir: pie kādiem nosacījumiem aktualizētās kadastrālās vērtības, kas aprēķinātas pēc uzlabotas metodikas, būtu optimāli izmantot NĪN aprēķinam. Ziņojums iezīmē arī kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides trīs posmus.
[1] Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabineta-darbibu-regulejosie-dokumenti;
[2] Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra sēdes protokols Nr. 53 52. §; Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/fb5d3565-84f7-4c0c-ac9c-f438466af628#meeting-protocol-preview-53
[3] Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 38.punktam līdz 2024. gada 31.decembrim ir spēkā Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 838 “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2016., 2017., 2018. un 2019. gadam”, kas izstrādāti, balstoties uz 2012. un 2013. gada nekustamā īpašuma tirgus informāciju
[4]
https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/FB5B74820B4441E7C2258B0A00357435?OpenDocument&prevCat=14|Tautsaimniec%C4%ABbas,%20agr%C4%81r%C4%81s,%20vides%20un%20re%C4%A3ion%C4%81l%C4%81s%20politikas%20komisija
[5] Priekšlikumi likumprojektam “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” Nr.288/Lp14; Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=288/Lp14
1. Ievads
Saskaņā ar Valdības rīcības plāna[1] 36.7. punktu un Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību 2023. gada 24. oktobra protokolu “Par 2024. gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. – 2026. gadam”[2] Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju ir dots uzdevums līdz 2024. gada 1. maijam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem 2023. gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību un metodikas izmantošanu nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) aprēķinam 2025. gadam.
Kadastrālā vērtība ir valsts reģistrā reģistrēta nekustamā īpašuma vērtība, kas tiek noteikta automatizēti un saskaņā ar vienotiem vērtēšanas kritērijiem, t.sk. nodokļu un nodevu vajadzībām. Latvijā kadastrālā vērtība tiek balstīta nekustamā īpašuma tirgus informācijā un kadastra objektu datos. Neaktuālas kadastrālās vērtības, kas ilgstoši nesniedz patiesu informāciju par valstī esošo nekustamo īpašumu objektu vērtību, negatīvi ietekmē investīciju piesaisti, teritoriju attīstību, dažādus politikas plānošanas lēmumus un lēmumus par attīstības jautājumiem dažādās jomās. Šā brīža kadastrālā vērtība tiek balstīta 2012. gada tirgus informācijā[3], kas arī nosaka nepieciešamību to aktualizēt, jo nekustamā īpašumu tirgus ir būtiski mainījies.
Sadarbībā ar sociālajiem partneriem esošajā kadastrālās vērtēšanas metodikā ir apzinātas vismaz 29, t.sk. sistēmiskas problēmas, kā rezultātā ne vienmēr ir nodrošināta kadastrālo vērtību objektivitāte, savstarpējais samērīgums un taisnīgums starp dažādu īpašumu kadastrālajām vērtībām. Kā īpaši nepieņemama situācija tika identificēta ekskluzīvu un premium īpašumu kadastrālo vērtību sistēmiskā pielīdzināšana blakusesošu parastu īpašumu kadastrālajām vērtībām jeb fakts, ka no vērtību viedokļa zemāk vērtētajās vērtību zonās sistēmiski netiek identificēti tirgū būtiski augstāk vērtētie īpašumi (ekskluzīvie, premium) salīdzinājumā ar zonā tipiskajiem īpašumiem. Tāpat tirgū augstāk vērtētajās vērtību zonās kadastrālās vērtēšanas metodika sistēmiski neidentificē īpašumus, kuri ir būtiski mazvērtīgāki salīdzinot ar zonā tipiskajiem vērtīgajiem īpašumiem. Ņemot vērā Latvijas vēsturisko situāciju, kurā no īpašumu vērtību viedokļa ir ļoti maz homogēnu zonu, kurās esošie īpašumi būtu salīdzinoši līdzīgi, šī sistēmiskā neatbilstība rada būtisku netaisnību starp īpašumiem noteiktajām kadastrālajām vērtībām. Arī OECD eksperti, Saeimas Tautsaimniecības komisijas 30.aprīļa sēdē[4] uzsvēra, ka “var domāt par īpašuma nodokļa palielināšanu, atjaunināt kadastra sistēmu, balstot to tirgus vērtībās, jo pašlaik kadastra sistēmā cenas tiek noteiktas vienlīdzīgā līmenī, tātad ļoti dārgiem un augstas klases īpašumiem ir līdzvērtīgi nodokļi kā zemākas vērtības īpašumiem.” Ar sociālajiem partneriem panākta vienošanās par turpmāk obligāti veicamajiem darbiem lai nodrošinātu kadastrālo vērtību atbilstību starptautiski noteiktiem principiem, nodrošinot līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālu savstarpēji atbilstību, kā arī tirgū būtiski dažādi vērtētu īpašumu kadastrālo vērtību savstarpējās atšķirības būtu proporcionālas tirgū esošajām tendencēm. Darbu izpildei būs jāveic vairāki secīgie soļi līdz nospraustie mērķi tiks sasniegti.
Kadastrālā vērtība tiek izmantota vairāk kā 20 dažādiem mērķiem (sk. 1. Pielikumu), no kuriem fiskāli ietilpīgākais ir NĪN aprēķins, līdz ar to tieši kadastrālās vērtības izmantošana NĪN aprēķinam ir apskatīta šajā ziņojumā. Tā kā kadastrālās vērtēšanas metodikas pārmaiņas būtu gan jātestē, gan jāpilnveido, izmantojot jaunus pieejamos datu avotus, kas ir gan finanšu, gan citu resursu ietilpīgi, , plānotie kadastrālo vērtību aktualizācijas soļi būtu veicami pakāpeniski, neradot papildus fiskālo ietekmi sabiedrībai saistībā ar dažādiem maksājumiem, kuru aprēķinā tiek izmantota kadastrālā vērtība.[5]
Jautājums, uz kuru šajā informatīvajā ziņojumā tiek meklēta atbilde, ir: pie kādiem nosacījumiem aktualizētās kadastrālās vērtības, kas aprēķinātas pēc uzlabotas metodikas, būtu optimāli izmantot NĪN aprēķinam. Ziņojums iezīmē arī kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides trīs posmus.
[1] Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabineta-darbibu-regulejosie-dokumenti;
[2] Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra sēdes protokols Nr. 53 52. §; Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/fb5d3565-84f7-4c0c-ac9c-f438466af628#meeting-protocol-preview-53
[3] Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 38.punktam līdz 2024. gada 31.decembrim ir spēkā Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 838 “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2016., 2017., 2018. un 2019. gadam”, kas izstrādāti, balstoties uz 2012. un 2013. gada nekustamā īpašuma tirgus informāciju
[4]
https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/FB5B74820B4441E7C2258B0A00357435?OpenDocument&prevCat=14|Tautsaimniec%C4%ABbas,%20agr%C4%81r%C4%81s,%20vides%20un%20re%C4%A3ion%C4%81l%C4%81s%20politikas%20komisija
[5] Priekšlikumi likumprojektam “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” Nr.288/Lp14; Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=288/Lp14
Piedāvātā redakcija
-
9.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
Lūdzam pievienot jaunu protokoluzdevuma punktu šādā redakcijā:
Piedāvātā redakcija
Tieslietu ministrijai (Valsts zemes dienestam) iesniedzot Ministru kabinetā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumos noteikto jauno kadastrālo vērtību bāzi, ar kuras piemērošanas uzsākšanas brīdi tiks izbeigts divu spēkā esošo: fiskālās un universālās kadastrālās vērtības darbības laiks, pievienot Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes, ko veido nekustamā īpašuma nozares profesionālo apvienību un publiskās pārvaldes pārstāvji, atzinumu par bāzes atbilstību Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 66. un 67. panta prasībām.
10.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
Lūdzam pievienot jaunu protokollēmuma uzdevumu šādā redakcijā:
Piedāvātā redakcija
Tieslietu ministrijai (Valsts zemes dienestam) līdz 2027. gada 15. jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā kadastrālo vērtēšanu regulējošo normatīvo aktu projektus, primāri nodrošinot visaugstāk un viszemāk vērtēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību atbilstību šo īpašumu ekonomiskajam labumam un nodrošinot savstarpējo samērīgumu un taisnīgumu starp šo īpašumu kadastrālajām vērtībām salīdzinājumā ar citiem īpašumiem, t.sk. konkrētā teritorijā. Uzsākot piemērot Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 66. panta pirmo daļu un otrās daļas 1.-5. punktu, nodrošināt nekustamo īpašumu grupēšanu atbilstoši galvenajiem vērtību ietekmējošiem rādītājiem, kas ir būtiski nekustamā īpašuma tirgū attiecīgajai īpašumu grupai.
11.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
Lūdzam pievienot jaunu protokollēmuma uzdevumu šādā redakcijā:
Piedāvātā redakcija
Tieslietu ministrijai (Valsts zemes dienestam) fiskālo kadastrālo vērtību darbības laikā, ņemot vērā piemērojamo nemainīto vērtību bāzi, veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību savstarpēji labāku proporcionālo atbilstību.