Atzinums

Vēršam uzmanību, ka tiesību akta projekta saskaņošana pieprasīta 2026. gada 4. augustā, nosakot atzinuma sniegšanas termiņu - 2026. gada 7. augusts. Šāds saskaņošanas termiņš izglītības nozarei nenodrošina objektīvu iespēju pēc būtības izvērtēt piedāvātā regulējuma ietekmi, konsultēties ar nozares praktiķiem un sniegt pilnvērtīgu, datos un praktiskajā pieredzē balstītu argumentāciju.
Publiskajā komunikācijā saistībā ar piedāvātajām izmaiņām lietots formulējums – “Tas ir drosmes un atbildības tests, nevis tehnisks jautājums”. Ja jau pašas izmaiņas publiski tiek raksturotas kā jautājums, kas nav tehnisks, to izvērtēšanai nav samērīgi noteikt trīs dienu saskaņošanas termiņu. Vienlaikus grozījumu virzība publiskajā telpā tiek pamatota ar nepieciešamību nodrošināt valdības rīcības plānā paredzēto prioritāšu īstenošanu. Tas rada pamatotas bažas, ka noteikumu projekta virzības temps tiek pakārtots iepriekš noteiktas politikas izpildei, nevis pilnvērtīgam regulējuma izstrādes, saskaņošanas un praktiskās ietekmes izvērtēšanas procesam. Valdības rīcības plāna izpilde pati par sevi nevar aizstāt nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu politikas veidošanas procesu, jēgpilnu nozares praktiķu līdzdalību un pietiekamu laiku regulējuma ietekmes izvērtēšanai.
Aicinām nodrošināt iespēju tiesību akta projektu pēc būtības apspriest ar nozares pārstāvjiem pirms to apstiprināšanas un pilnvērtīgi izvērtēt saskaņošanas laikā saņemtos priekšlikumus un iebildumus. Ja projekta virzības termiņi šādu diskusiju pirms tiesību akta pieņemšanas objektīvi nepieļauj, paredzēt samērīgu pārejas periodu, nodrošinot iespēju identificēt un novērst praktiskās piemērošanas problēmas.

-

Iebilstam pret projekta risinājumu, kas paredz pamatizglītībā obligātu valsts pārbaudes darbu kārtošanu, vienlaikus nenosakot minimālo snieguma līmeni, kas apliecinātu valsts pārbaudes darba nokārtošanu.
Valsts pārbaudes darba mērķis ir objektīvi novērtēt izglītojamā sasniegtās zināšanas, prasmes un kompetences atbilstoši izglītības standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Nenosakot minimālo snieguma slieksni, kas apliecina valsts pārbaudes darba nokārtošanu, tiek radīta nenoteiktību par valsts pārbaudes darba nozīmi un tiesiskajām sekām, jo nav skaidri definēts, kādos gadījumos valsts pārbaudes darbs uzskatāms par nokārtotu. Pastāv risks, ka daļa izglītojamo valsts pārbaudes darbu uztvers kā formālu pienākumu, nevis iespēju apliecināt mācību procesā iegūtās zināšanas un prasmes, kas savukārt var negatīvi ietekmēt gan skolēnu motivāciju, gan iegūto rezultātu objektivitāti. Tas var mazināt arī valsts pārbaudes darbu rezultātu izmantojamību izglītības kvalitātes izvērtēšanā un pilnveidē.
  
Aicinām jautājumu par minimālā snieguma sliekšņa noteikšanu valsts pārbaudes darbos un valsts pārbaudes darbu lomu pamatizglītības ieguvē skatīt kā konceptuālu izglītības politikas jautājumu. Pirms būtisku izmaiņu ieviešanas nepieciešams organizēt plašu diskusiju, iesaistot Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldību pārstāvjus, izglītības iestādes, pedagogus, izglītības ekspertus, vecākus un citus nozares profesionāļus. Pēc vienotas pieejas izstrādes nepieciešamās izmaiņas būtu virzāmas atsevišķu normatīvā regulējuma grozījumu ietvaros, nodrošinot skaidru izpratni par iespējām turpināt izglītību nākamajā pakāpē pēc pamatizglītības apguves.

-

Plānotajos noteikumu grozījumos nav nepārprotami noteikta valsts pārbaudes darbos iegūto rezultātu ietekme uz apliecības par vispārējās pamatizglītības ieguvi saņemšanu. Lūdzam skaidri un nepārprotami precizēt plānoto regulējumu attiecībā uz minimālo procentuālo slieksni valsts pārbaudes darbos, jo plānotā noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 1.varianta  18. punkta redakcija nepārprotami neatspoguļo publiskajā telpā pausto ieceri par minimālā procentuālā sliekšņa atcelšanu. Turklāt no minēta pielikuma 2. varianta 18.punkta saprotams, ka nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās būs jākārto.
Ņemot vērā noteikto saskaņošanas termiņu, objektīvi nav bijis iespējams sagatavot argumentāciju par šādu būtisku izmaiņu ietekmi. Tomēr skaidri norādām, ka šobrīd iebilstam pret minimālā procentuālā sliekšņa atcelšanu valsts pārbaudes darbos kā nosacījumu apliecības par vispārējās pamatizglītības ieguvi saņemšanai un paužam viedokli, ka nepieciešams turpināt argumentētu diskusiju par pamatizglītības nozīmīgumu.
Pirms būtisku izmaiņu ieviešanas nepieciešams organizēt plašu diskusiju, iesaistot Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldību pārstāvjus, izglītības iestādes, pedagogus, izglītības ekspertus, vecākus un citus nozares profesionāļus.
Aicinām saglabāt normatīvajā regulējumā minimālo procentuālo slieksni, kas izglītojamajam jāsasniedz valsts pārbaudes darbā, lai saņemtu apliecību par vispārējās pamatizglītības ieguvi.

-

Iebilstam pret projekta 16.7. punkta redakciju, jo tajā ietvertais formulējums "kā skolēni var uzlabot vismaz vienu summatīvo sniegumu katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā" nenosaka pietiekami skaidrus un viennozīmīgus nosacījumus summatīvā snieguma uzlabošanai. Esošā redakcija pieļauj plašas interpretācijas iespējas izglītības iestādēm, jo nav skaidrs, cik summatīvos vērtējumus skolēnam ir tiesības uzlabot mācību gada laikā. Tas var radīt atšķirīgu regulējuma piemērošanu dažādās izglītības iestādēs, nevienlīdzīgu attieksmi pret skolēniem, kā arī palielināt domstarpību un strīdu risku starp izglītības iestādēm, skolēniem un vecākiem.
 

Priekšlikums 25.7 punktu izteikt šādā redakcijā:
 

Priekšlikums 22.7 punktu izteikt šādā redakcijā: