Projekta ID
23-TA-1760Atzinuma sniedzējs
Kultūras ministrija
Atzinums iesniegts
04.09.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
Noteikumu 2.punktā noteikts, ka 3.pielikuma jaunā redakcija stāsies spēkā ar 2024.gada 1.februāri.
Lūdzam sniegt pamatojumu, kāpēc 3.pielikuma jaunā redakcija nestāsies spēkā ar 2024.gada 1.janvāri, bet ar 2024.gada 1.februāri, vai arī attiecīgi precizēt spēkā stāšanās termiņu uz 2024.gada 1.janvāri.
Lūdzam sniegt pamatojumu, kāpēc 3.pielikuma jaunā redakcija nestāsies spēkā ar 2024.gada 1.janvāri, bet ar 2024.gada 1.februāri, vai arī attiecīgi precizēt spēkā stāšanās termiņu uz 2024.gada 1.janvāri.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Atkārtoti norādām, ka snieguma finansējuma aprēķināšanas metodikā mākslu un kultūras universitāšu absolventu nodarbinātības specifika atspoguļojas nepilnīgi. Uzsveram, ka mākslu un kultūras universitāšu absolventi darba gaitas turpina arī slēdzot autoratlīdzības līgumus, darbojoties vairākos projektos vienlaikus, strādā kā pašnodarbinātas personas, izmanto kombinētas nodarbinātības formas un slēdz dažādus līgumus. Lai novērstu nepilnības metodikā, kas neiekļauj mākslu nozarēs strādājošo nodarbinātības specifiku, Kultūras ministrijas ieskatā 2024.gadā ir jāveic grozījumi šajos Ministru kabineta noteikumos, pilnveidojot snieguma finansējuma aprēķināšanas metodiku. Daudzi mākslu jomā strādājošie izvēlas pašnodarbinātības modeli, tādēļ Kultūras ministrijas piekšlikums ir - aprēķinot ienākumus, būtu jāņem vērā, pirmkārt, summārie ienākumi - nodarbinātā statusā (alga un uzņēmumu līgumi) un pašnodarbinātā statusā (mikrouzņēmums, autoratlīdzība, saimnieciskās darbības veicējs). Otrkārt, piemērojot profesiju klasifikatoru, ja persona ir pašnodarbināta (mikrouzņēmums, autoratlīdzība, saimnieciskās darbības veicējs) vai darbojas nozares profesijā, nosakāms augstākais profesijas klasifikatora līmenis neatkarīgi no laika pašnodarbinātā statusā vai citā nozares darbā pavadītā laika.
Ņemot vērā minēto, lūdzam Projekta anotācijā 1.3. sadaļas "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" apakšnodaļā "Risinājuma apraksts" iekļaut paplašinātu informāciju par to, ka spēkā esošā un ar šo noteikumu grozījumiem ieviestā snieguma finansējuma aprēķināšanas metodika neietver mākslu jomās strādājošo nodarbinātības specifiku (aprakstot to) un ka 2024.gadā nepieciešams izvērtēt metodikas pilnveidošanas iespējas, veicot attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos. Tādēļ ierosinām papildināt ar protokollēmuma punktu, kas paredz, ka līdz 2024.gada 30.aprīlim Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, Veselības ministriju nepieciešams izvērtēt un pilnveidot Ministru kabineta 2006.gada 12.decembrī noteikumos Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” noteikto snieguma finansējuma aprēķināšanas metodiku. Lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu, ka šāda priekšlikuma nepieciešamība ir saistīta ar mākslu un kultūras universitātēm ar Augstskolu likumā noteiktajiem mērķiem, kas paredz, ka mākslu un kultūras universitātes nodrošina ne tikai nākotnes nodarbināto sagatavošanu, bet arī sagatavo radošās personas un kultūras pēctecības nodrošināšanā iesaistītos profesionāļus, kas veido valsts tēlu pasaulē un nodrošina nacionālās identitātes saglabāšanu un attīstību. Augstskolu likuma 3.2 panta “Mākslu un kultūras universitāte un tās darbības mērķi” otrās daļas 4. punktā un 5. punktā ir noteikti mākslu un kultūras universitātes darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai: sagatavot valstij un tautsaimniecībai nepieciešamos cilvēkresursus mākslas, mūzikas, skatuves mākslas, teātra, dejas, audiovizuālās mākslas, kultūras mantojuma, kultūrizglītības, kultūras un radošo industriju jomās; attīstīt studiju, pētniecības un radošās aktivitātes, kas ļauj saglabāt, attīstīt un popularizēt nacionālās kultūras vērtības, tradīcijas un kultūras mantojumu, māksliniecisko izpausmju un kultūras daudzveidību, kā arī starpkultūru komunikāciju.
Ņemot vērā minēto, lūdzam Projekta anotācijā 1.3. sadaļas "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" apakšnodaļā "Risinājuma apraksts" iekļaut paplašinātu informāciju par to, ka spēkā esošā un ar šo noteikumu grozījumiem ieviestā snieguma finansējuma aprēķināšanas metodika neietver mākslu jomās strādājošo nodarbinātības specifiku (aprakstot to) un ka 2024.gadā nepieciešams izvērtēt metodikas pilnveidošanas iespējas, veicot attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos. Tādēļ ierosinām papildināt ar protokollēmuma punktu, kas paredz, ka līdz 2024.gada 30.aprīlim Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, Veselības ministriju nepieciešams izvērtēt un pilnveidot Ministru kabineta 2006.gada 12.decembrī noteikumos Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” noteikto snieguma finansējuma aprēķināšanas metodiku. Lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu, ka šāda priekšlikuma nepieciešamība ir saistīta ar mākslu un kultūras universitātēm ar Augstskolu likumā noteiktajiem mērķiem, kas paredz, ka mākslu un kultūras universitātes nodrošina ne tikai nākotnes nodarbināto sagatavošanu, bet arī sagatavo radošās personas un kultūras pēctecības nodrošināšanā iesaistītos profesionāļus, kas veido valsts tēlu pasaulē un nodrošina nacionālās identitātes saglabāšanu un attīstību. Augstskolu likuma 3.2 panta “Mākslu un kultūras universitāte un tās darbības mērķi” otrās daļas 4. punktā un 5. punktā ir noteikti mākslu un kultūras universitātes darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai: sagatavot valstij un tautsaimniecībai nepieciešamos cilvēkresursus mākslas, mūzikas, skatuves mākslas, teātra, dejas, audiovizuālās mākslas, kultūras mantojuma, kultūrizglītības, kultūras un radošo industriju jomās; attīstīt studiju, pētniecības un radošās aktivitātes, kas ļauj saglabāt, attīstīt un popularizēt nacionālās kultūras vērtības, tradīcijas un kultūras mantojumu, māksliniecisko izpausmju un kultūras daudzveidību, kā arī starpkultūru komunikāciju.
Piedāvātā redakcija
-
3.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
Lūdzam papildināt protokollēmumu, nosakot, ka līdz 2024.gada 30.aprīlim Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, Veselības ministriju izvērtēt un pilnveidot Ministru kabineta 2006.gada 12.decembrī noteikumos Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” noteikto snieguma finansējuma aprēķināšanas metodiku.
Piedāvātā redakcija
-