Atzinums

Direktīvā (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu 2.pantā definēti termini "8) ēkas energosniegums" un "30) energosnieguma sertifikāts". Ēku energoefektivitātes likumā lietotais termins "energoefektivitāte" (angliski "energy efficiency") ir lietos nekorekti un ar atšķirīgu nozīmi no cita direktīvā korekti lietotā termina "energosniegums" (angliski "energy performance")

Visā tekstā terminu “energoefektivitāte” aizstāt ar terminu “energosniegums” atbilstošā locījumā.
 

Direktīvā (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu  2.pantā definēts termins "30) energosnieguma sertifikāts". Ēku energoefektivitātes likumā lietotais termins "energoefektivitāte" (angliski "energy efficiency") ir lietos nekorekti un ar atšķirīgu nozīmi no cita direktīvā korekti lietotā termina "energosniegums" (angliski "energy performance"). Likumprojekta precizēt terminu "14) energosertifikats"

"14) energosnieguma sertifikāts – dokuments, kurā raksturots ēkas vai ēkas daļas energosniegums, kas noteikta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto metodoloģiju;"

Nav pamatojuma noteikt zemākas prasības "kultūras pieminekļu teritorijās esošām ēkām", ja tām nav kultūrvēsturiska vērtība.

"(3) Ēkām, kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, kā arī ēkām, kurām pašvaldība noteikusi kultūrvēsturisko vērtību, var piemērot zemākas prasības attiecībā uz energosnieguma līmeni, ja izmaksoptimāla līmeņa sasniegšana apdraud šo kultūras pieminekļu vai ēku ar kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību.".

Likumprojekta 3. ¹ pantā noteikts obligāts pienākums ēkas atjaunot vismaz līdz gandrīz nulles enerģijas ēkas līmenim, kā arī noteikts pienākums katru gadu nodrošināt, ka gadu tiek atjaunoti vismaz 3 procenti no kopējās to īpašumā esošo atjaunojamo ēku platības.
Nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem tiks nodrošināts, ka šāds obligāti izpildāms pienākums varētu tikt izpildīts gadījumā, ja iestāde neradīs iespēju piesaistīt līdzekļus šāda pienākuma izpildei. Līdz ar to ir jāvērtē šāda noteikta pienākuma obligātās izpildes ietekme uz valsts budžetu.

-

8.panta septītajā daļā noteikts, ka "ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņš ir trīs gadi." Ēkas pagaidu enerosertifikātu izsniedz jaunbūvēm un pārbūvējamām ēkām, būvniecības informācijas sistēmā (BIS) bieži ēkas pagaidu sertifikātu reģistrē projekta stadijā un netiek atjaunots pie būves nodošanas ekspluatācijā. Šādai ēkai ēkas energosnieguma sertifikātu nevar atjaunot balstoties uz Ministru kabineta 08.04.2020. noteikumu Nr.222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" prasībām un standartu LVS EN 15378-3:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3. daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem", jo izmērītā energosnieguma novērtēšanai nepieciešami enerģijas patēriņa dati par vismaz 3 gadu periodu.

(7) Ēkas energosnieguma sertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadi, ēkas pagaidu energosnieguma sertifikāta derīguma termiņš ir 5 gadi no būves nodošanas ekspluatācijā brīža.  Ēkas energosnieguma sertifikāts vai ēkas pagaidu energosnieguma sertifikāts zaudē spēku, ja ēkai vai ēkas daļai tiek izsniegts jauns ēkas energosnieguma sertifikāts vai jauns ēkas pagaidu energosnieguma sertifikāts.

Ņemot vērā, ka Ēku energoefektivitātes likuma (tā šobrīd spēkā esošajā redakcijā)  5.pantam “Augstas efektivitātes sistēmu izmantošana” šā likuma tvērumā nav juridiskas slodzes, lūdzam izvērtēt nepieciešamību 5.pantā ietverto regulējumu svītrot un pārcelt uz normatīvajiem aktiem būvniecības jomā. 

-

Ieteikums 1. apakšpunktā "dzīvojamās telpas" aizstāt ar "dzīvojamās ēkas vai ēku daļas"
5.apakšpunktā precizēt jēdzienu "nacionāls nozaru nolīgums par energoefektivitāti", jo tam nav normatīva regulējuma 
 

-

Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu  V pielikumā “Energosnieguma sertifikātu veidne” ir ietverta virkne citu rādītāju, kas jāietver energosnieguma sertifikātā:
"1.    Energosnieguma sertifikāta titullapā norāda vismaz šādus elementus:
a) energosnieguma klase;
b) aprēķinātais gada primārās enerģijas izmantojums kWh/(m²/gadā);
c) aprēķinātais gada enerģijas galaizmantojums kWh/(m²/gadā);
d) objektā uz vietas saražotās atjaunīgās enerģijas īpatsvars (%) enerģijas izmantojumā;
e) ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisijas (kg CO₂/(m²/gadā)) un dzīves cikla GSP vērtība, ja pieejama."
Tādēļ nav skaidra pamatojuma likumā ietvert tikai daļu no šiem rādītājiem.
Priekšlikums papildināt projektu atbilstoši Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu  V pielikuma 1.punktam.

-