Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Izglītības ministrijas (turpmāk – IZM) izstrādāto noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 885 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" (turpmāk – Noteikumu projekts).
LTRK augsti novērtē un pateicas par rasto iespēju un ieguldījumu starpinstitūciju darba grupas izveidē. Vienlaikus, jāuzsver, ka LTRK aicina turpināt darba grupas uzsākto darbu, ņemot vērā konstatētos problēmjautājumus, kā arī virzīties uz noteikto mērķi, kas noteikts 2. maija IZM rīkojumā 1-2e/22/165 “Par starpinstitūciju darba grupas izveidi” - “pilnveidot  valsts  līdzfinansējuma treneru atalgojumam profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai sadales kārtību un kritērijus,  kā  arī  paaugstināt  profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanas kvalitāti un efektivitāti”.
Situācija profesionālās ievirzes sporta izglītībā pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski mainījusies, un pie finansējuma trūkuma šo faktoru ietekmē ir nepieciešams pārskatīt visu sporta izglītības sistēmu, tai skaitā finansēšanu kopskatā:
Šobrīd vairāk nekā 20% no profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm ir privātās skolas;
Tiek izstrādāts valsts standarts sporta skolām;
Strauji pieaugošs izglītojamo skaits;
Pieaugošs jauno sporta speciālistu skaits;
Sporta politikas dokuments un nozares mērķi 2022. – 2027. gada periodam;
Pašvaldību likumā pie autonomajām funkcijām tiek paredzēts iekļaut gādību par profesionālās ievirzes izglītību pašvaldības teritorijā;
Stagnācija sporta skolu darbā un Latvijas sportistu rezultātos (konkurētspēja starptautiskā mērogā);
Mainīgie konkurences apstākļi starp pašvaldības un privātajām skolām, tai skaitā iedzīvotāju preferences;
Unikālo izglītojamo uzskaites nepilnības sporta skolu un interešu izglītības sistēmās;
Jaunā pedagogu mērķdotācijas aprēķina un sadales kārtība vispārizglītojošās skolās (aprēķins uz izglītojamo pašvaldībā vai privātajā iestādē);
Plānotie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz privāto skolu līdzfinansēšanu no pašvaldības puses vispārizglītojošās skolās (kam secīgi var sekot arī profesionālās ievirzes izglītība).

Privāto skolu skaita un izglītojamo pieaugums liecina par nepieciešamību un pieprasījumu pēc pakalpojuma, kuru pašvaldība nav spējīga pietiekamā līmenī nodrošināt. Tiesību akta projekts paredz valsts paredzētā finansējuma sadalīšanas kārtību, bet nenosaka pašvaldību un privāto sporta skolu attiecības, lai primāri nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku un izdevīgāku pakalpojumu iedzīvotājiem, vienlaikus ievērojot godīgas konkurences principus starp privātajām un publiskajām personām pašvaldības teritorijā. Piedāvātais likmju fiksēšanas mehānisms ilgtermiņā nav sporta nozares attīstības interesēs, ierobežo konkurenci jaundibinātām skolām un var būt šķērslis sporta politikas pamatnostādnēs paredzēto mērķu sasniegšanā. Nav tikusi vērtēta tiesību aktu grozījumu ietekme vai sasaiste ar sporta nozares un sporta politikas mērķiem.Pie trūkstoša papildus finansējuma vai nepieciešamības pēc sistēmiskām reformām, ar īstermiņa mehānisma izvēli tiek grozīti MK noteikumi, kādā kārtībā esošās sistēmas ietvaros un bez papildus paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem pārdalīt finansējumu 2022./23. mācību gadam. Pie ilgstoši mainīgās situācijas, kas var mainīties arī 2023./24. mācību gadā, sporta nozarē tas nav ilgtspējīgs risinājums, bet tikai problēmas atlikšana uz noteiktu laika periodu.Pie likmju fiksēšanas esošajām skolām tā kļūst par konkurences priekšrocību salīdzinājumā ar jaunajām skolām, kurām attiecīgi pedagoģiskais personāls ir jāfinansē caur alternatīviem finanšu avotiem vai pedagogi ir spiesti izvēlēties skolas, kurām šāds valsts finansējums tiek paredzēts.Pie nozarē trūkstošā finansējuma bažas rada pieaugošais sporta speciālistu/pedagogu skaits (kas ir arī viens no sporta politikas mērķiem), jo nav skaidrs, kur, par kādiem līdzekļiem jaunos speciālistus nodarbināt un noturēt sporta nozarē. Balstoties uz sporta politikas pamatprincipiem (labas pārvaldības un sistēmiskas pieejas principi) likmju fiksēšana kā pielietotais mehānisms gan ierobežo konkurenci, gan šauri pieiet daudz dziļākām nozares problēmām, katru jautājumu risinot atsevišķi, nevis sistēmiski.Nav atrasts risinājums SSG (sākuma sagatavošanas grupu) finansēšanas alternatīvām, kas ir visas sporta skolu sistēmas piramīdas pamats, lai vēlāk nodrošinātu grupu pēctecību un augstus rezultātus. Potenciāla bērnu skaita samazināšanās sporta skolu sistēmā, problēmas skolām nodrošināt pēctecību un pilnu izglītības programmas grupu piramīdu.LTRK norāda, ka darba grupas ietvaros tika uzsāktas būtiskas diskusijas, kuras būtu ļoti vēlams turpināt Latvijas sporta nozares attīstībai, tādējādi aicinām rast iespēju turpināt darba grupas darbu, rezultātā veidojot dialogu un kopīgiem spēkiem veicinot profesionālās ievirzes sporta izglītības Latvijā attīstību.