Atzinums

Anotācijā attiecībā uz likumprojekta 18. panta sesto daļu sniegts skaidrojums: pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt dažādus atbrīvojumus no minēto prasību piemērošanas (piemēram, konkrētajā pilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem, personām ar invaliditāti, sabiedriskajam transportam, glābšanas dienestu automašīnām, kā arī elektromobiļiem u.c.). Vienlaikus tā kā šie noteikumi skar satiksmes ierobežojumus un tie var ietekmēt sabiedriskā transporta pakalpojumus (pasažieru pārvadājumus ar autobusiem) vai kravu pārvadājumus, tad pašvaldību saistošos noteikumus būtu jānosūta atzinuma sniegšanai Satiksmes ministrijai vai citām iestādēm, kuru kompetenci tas var skart.
Savukārt likumprojekta 18. panta sestā daļā iekļautais regulējums paredz, ka minētos saistošos noteikumus nosūta atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Klimata un enerģētikas ministrijai, Satiksmes ministrijai un Tieslietu ministrijai, kā arī citām iestādēm, ja saistošajos noteikumos ietvertās prasības un ierobežojumi skar šo iestāžu kompetenci.
Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumi Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums" paredz Tieslietu ministrijas kompetenci, proti, tā ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību sistēmas politikas, tiesu sistēmas un tiesu administrēšanas) nozarēs, kā arī citās šajos noteikumos minētajās valsts politikas jomās un ne Tieslietu ministrijas nolikumā, ne citos normatīvajos aktos Tieslietu ministrijai nav paredzēta kompetence sabiedriskā transporta un kravu pārvadājumu jomā.
Ievērojot minēto, lūdzam no likumprojekta 18. panta sestās daļas izslēgt Tieslietu ministriju no to ministriju loka, kurām tiek nosūtīti atzinuma sniegšanai pašvaldības saistošie noteikumi. Kā arī Lūdzam Tieslietu ministriju izslēgt arī no likumprojekta 17. panta otrajā daļā minēto ministriju loka, kurām tiek nosūtīti attiecīgie saistošie noteikumi atzinuma sniegšanai, jo normatīvie akti neparedz Tieslietu ministrijai kompetenci apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanas jomā.
Vienlaikus norādām, ka Pašvaldību likuma 47. panta otrā daļa paredz, gadījumus, kad dome nosūta saistošos noteikumus atzinuma sniegšanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. Viens no gadījumiem, kad dome nosūta saistošos noteikumus atzinuma sniegšanai ir gadījumā, ja saistošie noteikumi tiek izdoti par pašvaldības nodevu un nodokļu likmēm. Minētā norma arī paredz iespēju domei nosūtīt saistošos noteikumus atzinuma sniegšanai citai ministrijai, kas noteikta attiecīgajā likumā. Ņemot vērā minēto regulējumu, lūdzam precizēt likumprojekta 18.panta sesto daļu, paredzot, ka dome saistošos noteikumus nosūta saskaņošanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un ministrijai, kuras kompetencē ietilpst attiecīgais jautājums. Lūdzam norādīt konkrētu ministriju, kuras kompetencē ietilpst attiecīga atzinuma sniegšana par pašvaldības saistošajiem noteikumiem, ņemot vērā regulējumu, piemēram, kāds paredzēts Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 48.¹ panta otrā daļā: pašvaldības domei ir tiesības savā administratīvajā teritorijā izdot saistošos noteikumus par papildu nosacījumiem kuģošanas līdzekļu satiksmei Latvijas iekšējos ūdeņos. Pašvaldības dome no Latvijas Jūras administrācijas pieprasa atzinumu par minēto saistošo noteikumu projektu no kuģošanas drošības viedokļa un ņem to vērā.
Atkārtoti lūdzam normā iestrādāt regulējumu, kas paredzētu, kāda būs pašvaldības rīcība, ja iestādes, kurām nosūtīti saskaņošanai saistošie noteikumi, tos nesaskaņos.
 

-

Likumprojekta anotācijas 4. sadaļā (sk. arī 1.3. apakšsadaļā sniegto skaidrojumu, kas detalizētāk apraksta pilnvarojuma ietvaru) norādīts, ka atbilstoši likumprojekta 21. panta otrās daļas 7. punktam Ministru kabinetam dots pilnvarojums izveidot degvielas piegādātāju reģistru, t.sk. izstrādāt flotes degvielas piegādātāju reģistrācijas kārtību un reģistrā iekļaujamās informācijas prasības, kā arī noteikt kārtību, kādā degvielas piegādātājus izslēdz no flotes degvielas piegādātāju reģistra, un arī informācijas sniegšanas prasības Eiropas Komisijai par flotes degvielas pieejamību ostās un termināļos. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka likumprojekta 21. panta otrās daļas 7. punkts šobrīd pilnībā neatspoguļo aprakstīto pilnvarojumu (turklāt no likumprojekta arī izriet, ka reģistru izveido Valsts ieņēmumu dienests), jo paredz vienīgi noteikt kārtību, kādā flotes degvielas piegādāji sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam un prasības reģistrā iekļaujamai informācijai, tādēļ minētais punkts ir atbilstoši papildināms (līdzīgi kā minētais pilnvarojums jau iepriekš saskaņošanas gaitā ticis formulēts).

-

Likumprojektā nav regulējuma par administratīvā pārkāpuma pazīmi "neatbilstošs" transportlīdzeklis. 

Atkārtoti lūdzam likumprojektā ietvert regulējumu, kādiem transportlīdzekļiem var būt ierobežojumi iebraukt zemo emisiju zonā vai bezemisiju zonā. Proti, kādi transportlīdzekļi var tikt atzīti par "neatbilstošu" transportlīdzekli. Likumprojekta anotācijā cita starpā ir minēts, ka ierobežojumus var noteikt atkarībā no transportlīdzekļu emisiju klases vai izmantotā degvielas veida. Tā kā par iebraukšanu zemo emisiju zonā vai bezemisiju zonā tiek paredzēta administratīvā atbildība, lūdzam likumprojektā iekļaut regulējumu par "neatbilstošu transportlīdzekli", kas ir viena no administratīvā pārkāpuma pazīmēm.

 

-

Likumprojektā nav regulējuma par administratīvā pārkāpuma pazīmi "neatbilstošs" kurināmais. 

Atkārtoti lūdzam likumprojektā ietvert regulējumu, kāda veida kurināmais var tikt atzīts par "neatbilstošu". Likumprojekta 17. pantā ir iekļauts pilnvarojums pašvaldībām saistošajos noteikumos noteikt regulējumu par "neatbilstoša" kurināmā veida noteikšanu. Ņemot vērā to, ka tieši likumprojektā  tiek paredzēta atbildība par "neatbilstoša" kurināmā izmantošanu, tad arī likumprojektā būtu jābūt regulējumam, proti, kāda veida kurināmos un kādos gadījumos, var atzīt par neatbilstošiem. Attiecīgi iestājoties likumprojektā noteiktajiem apstākļiem, pašvaldība saistošajos noteikumos varētu noteikt regulējumu ar ierobežojumiem un piemērot sankcijas par regulējuma neievērošanu. Šobrīd no likumprojekta nav saprotams, kādos gadījumos un kādus ierobežojumus var noteikt pašvaldība.
Vienlaikus likumprojekta 17. pantā ir noteiktas pašvaldību tiesības saistošajos noteikumos noteikt fiziskām un juridiskām personām  pienākumu sniegt informāciju par izmantotajām individuālajām un lokālajām siltumapgādes iekārtām un tajās izmantoto energoresursu veidu un apjomu. Ņemot vērā apstākli, ka likumprojektā tiek paredzēta administratīvā atbildība, ja persona izmanto "neatbilstošu" kurināmo vai siltumapgādes iekārtu, šāds regulējums var pārkāpt personas tiesības neliecināt pret sevi.
 

-

Vēršam uzmanību, ka līdzīgi kā minēts jau iepriekš attiecībā uz administratīvā pārkāpuma pazīmēm, likumprojektā nav noteikts, kādas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas projekta izpratnē uzstādīt un darbināt nav atļauts. 

Papildus Tieslietu ministrijas ieskatā būtu atkārtoti izvērtējams, vai par neatļautu individuālo vai lokālo siltumapgādes iekārtu uzstādīšanu un darbināšanu vispār būtu paredzama administratīvā atbildība. Uzskatām, ka šajā gadījumā priekšroka būtu administratīvajam procesam, kura ietvaros kompetentā institūcija varētu uzlikt personai par pienākumu veikt noteiktas darbības likumā noteikto prasību izpildei un noteikto darbību neizpildes rezultātā veikt piespiedu izpildi. Administratīvās atbildības piemērošana neveicina "atbilstošas" siltumapgādes iekārtas uzstādīšanu un administratīvā soda piemērošana var tikai negatīvi ietekmēt personas finansiālo stāvokli, kā rezultātā persona nevar atļauties uzstādīt regulējumam atbilstošu siltumapgādes iekārtu. Turklāt nav arī izslēgts, ka likumprojektā ietvertais regulējums skars ļoti daudzas mājsaimniecības, kuras šobrīd izmanto siltumapgādes iekārtas, kuras atbilstoši likumprojektam varētu tikt atzītas par neatbilstošām. Attiecīgi būtu jāizvērtē, vai nav nepieciešams pārejas perioda regulējums.

Gadījumā, ja administratīva atbildība par normā minēto pārkāpumu tiek saglabāta, aicinām izvērtēt, vai no juridiskās tehnikas viedokļa normā saikļus "un" nevajadzētu aizstāt ar saikļiem "vai". 

-

Regulējums par amatpersonu kompetenci iestādē ir nosakāms likumā.

Regulējums par amatpersonu kompetenci administratīvā pārkāpuma procesu iestādē neatbilst Administratīvās atbildības likumā noteiktajam regulējumam, līdzšinējai praksei, kā nozaru likumos tiek noteikta kompetence, un izziņā norādītais pamatojums par deleģējumu pašvaldībām saistošajos noteikumos noteikt kompetento iestādi vai amatpersonu ir prettiesisks. Proti, pašvaldības saistošajos noteikumos nevar noteikt likumdevēja līmeņa regulējumu.
Ievērojot minēto, lūdzam atkārtoti precizēt redakciju, nodrošinot tās atbilstību Administratīvās atbildības likuma 2. panta otrajai un trešajai daļai, kā arī 115. panta pirmajai daļai.

-

Likumprojekta anotācija ir precizējama atbilstoši likumprojektā veiktajām izmaiņām.

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijā sniegtos skaidrojumus atbilstoši veiktajiem precizējumiem likumprojektā. Piemēram, likumprojekta VI nodaļā ir grozītas panta vienības, ir grozītas administratīvā pārkāpuma pazīmes, bet anotācijā attiecīgas izmaiņas nav atspoguļotas.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt.

"(3) Valsts un pašvaldību iestādes vai operators var veikt gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumus, kas nav veikti atbilstoši gaisa aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Attiecīgā gadījumā, publiskojot iegūtos mērījumu rezultātus, norāda, ka tiem ir zema ticamības pakāpe. Šādā veidā iegūtos mērījumu rezultātus neizmanto gaisa aizsardzības normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes uzraudzībai un kontrolei."

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojektā vai tā anotācijā skaidrot, kas ir domāts ar trešajām personām. Papildus lūdzam norādi uz ievešanu Kopienas muitas teritorijā aizstāt ar norādi par ievešanu Latvijas teritorijā.

-

Administratīvās atbildības regulējumā panta nosaukumā norādāms īss pārkāpuma apzīmējums.

Likumprojektā administratīvās atbildības regulējums ir ietverts atsevišķā nodaļā. Šādā gadījumā nodaļā esošo pantu nosaukumos nav nepieciešams vēlreiz norādīt, ka pants satur administratīvā pārkāpuma vai administratīvās atbildības regulējuma. Panta nosaukumā norādāms attiecīgais pārkāpums (sal. sk., piem., likuma "Par nodokļiem un nodevām" XVI nodaļu, Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, Grāmatvedības likuma VIII nodaļu).

-

Lūdzam tehniski precizēt. 

"1. Līdz šā likuma 5.panta otrajā daļā, 6.panta trešajā daļā, 8. panta otrajā daļā, 9.pantā, 10.panta ceturtajā daļā, 11.panta piektajā daļā, 15.panta piektajā daļā, 19.panta pirmajā daļā,  20.panta trešajā un sestajā daļā, 21. panta otrajā daļā, 23.panta pirmajā daļā, 26.panta otrajā un trešajā daļā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:"