Projekta ID
25-TA-2386Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
03.10.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvajā ziņojumā saistībā ar Tieslietu ministrijas paveikto jānorāda sekojoša informācija.
Krimināltiesiskā aizsardzība pret vardarbību un vardarbību ģimenē Latvijā ir reglamentēta Krimināllikumā (turpmāk – KL), Kriminālprocesa likumā (turpmāk - KPL) un likumā Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību. Savukārt Civilprocesa likumā (turpmāk - CPL) ir noteikts pagaidu aizsardzības pret vardarbību tiesiskais regulējums. KL ir paredzēta atbildība par vardarbību pret sievieti un vardarbību ģimenē. Tai skaitā kriminālatbildība gan par fiziku un seksuālu vardarbību, izvarošanu, gan par emocionālo vardarbību. Tāpat KL ir paredzēta atbildība par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai reproduktīvo spēju zaudējumu, kā arī par draudu izteikšanu un vajāšanu.
Vienlaikus KL kā atbildību pastiprinošs, kvalificējošs apstāklis tiek izcelta noziedzīga nodarījuma izdarīšana, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību izdarīšana pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība. Savukārt KPL regulējums nosaka, ka, ja persona cietusi no šāda tuvinieka, vai arī cietušais ir nepilngadīgais tā ir atzīstama par īpaši aizsargājamu cietušo, kuram paredzēta speciāla un saudzīgāka procesuālā kārtība, tai skaitā nepieciešamības gadījumā bezmaksas juridiskā palīdzība kriminālprocesā.
Tāpat valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir tiesības pieprasīt personām, kuras pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Kā viens no īpašās situācijas pamatiem var būt pret personu vērsta vardarbība. Līdz ar to personas, kuras ir cietušas no vardarbības, var saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību civiltiesiska rakstura strīdā aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai, piemēram, lai risinātu ar vardarbību ģimenē saistītos jautājumus, ģimenes tiesību strīdus pēc būtības kā, piemēram, šķirtu laulību, sakārtotu jautājumus, kas saistīti ar bērnu u.tml. Personām tiek nodrošinātas juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošana, kā arī pārstāvība tiesā, ja ir ierosināta tiesvedība. Tāpat, cietušie var saņemt juridisko palīdzību sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros.
Vienlaikus Tiesu administrācijas nodrošinātā pakalpojuma "Valsts nodrošinātās kompensācijas cietušajiem" ietvaros ir noslēgts sadarbības līgums ar biedrību "Skalbes" par informatīvā atbalsta sniegšanu noziedzīgos nodarījumos, nodrošinot arī tālruņa numura 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem" darbību jau kopš 2016. gada 1. janvāra. Cietušo atbalsta tālrunis 116006 ir pieejams ikvienam bezmaksas, katru dienu no 12:00 – 22:00. Tas nodrošina konfidencialitāti un anonimitāti. Darbinieki, kas telefoniski sniedz atbalstu cietušajiem, ik gadu tiek apmācīti, iekļaujot arī tēmas par vardarbību.
Lai nodrošinātu iespējami efektīvāku aizsardzību personām, kuras ir cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem saistītiem ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu ģimenē, Tieslietu ministrija pastāvīgi izvērtēja spēkā esošo regulējumu un iespējas to uzlabot, veicot atbilstošu grozījumu izstrādi.
2023. gada 3. maijā apvienotajā Tieslietu ministrijas pastāvīgās Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma darba grupas (turpmāk – darba grupa) sēdē, kurā tika pieaicināti arī biedrības “Centrs Marta” un biedrības “Skalbes” pārstāvji, izskatīja Saeimas deputātu izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 245/Lp14) un likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 249/Lp14), kā arī darba grupas dalībnieku priekšlikumus, kas saistīti ar vardarbības ģimenē novēršanu. Darba grupa konceptuāli atbalstīja likumprojektos ietvertos grozījumus, vienlaikus izstrādājot arī savus grozījumus KL un KPL, kas stājās spēka 2023. gada 15. jūlijā.
Tika izdarīti grozījumi KL 132. (Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu), 132.1 (Vajāšana) un 168.1 panta (Nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšana) sankcijās, tās papildinot ar brīvības atņemšanas sodu līdz vienam gadam, tādējādi pastiprinot kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar draudu izteikšanu izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, vajāšanu un nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu. Ar grozījumiem KL 132., 132.1 un 168.1 pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi atbilstoši KL 7. panta trešajai daļai no kriminālpārkāpumiem kļuva par mazāk smagiem noziegumiem, tādējādi uz tiem attiecinot plašāku KPL nostiprināto tiesisko regulējumu, kas saistīti ar speciālajām izmeklēšanas darbībām, procesuālajiem termiņiem, drošības līdzekļiem un starptautisko krimināltiesisko sadarbību. Tai skaitā, atbilstoši KPL 277. panta piektajai daļai personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņu tagad var piemērot līdz deviņiem mēnešiem, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem
Vienlaikus KL 132. pants un 132.1 pants tika papildināts ar jaunu otro daļu, kurā paredzēta kriminālatbildība par draudu izteikšanu izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, kā arī vajāšanu, ja tā izdarīta pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, sodot to ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Šādas kvalificējošās pazīmes ietveršana minētajos pantos ir pamatota ar to, ka personas tuvās personiskās attiecībās ir ar augstāku ievainojamības pakāpi, kas padara šo noziedzīgo nodarījumu kaitīgāku.
Tāpat KL pārejas noteikumi tika papildināti ar 25.1 punktu, kurā noteikts, ka pamatsodu – probācijas uzraudzība – ar 2023. gada 1. jūliju sāk piemērot arī pilngadīgām personām, kuras izdarījušas šā likuma 132., 132.1 un 168.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pēc 2023. gada 30. jūnija. Saistībā ar vajāšanu un vardarbību ģimenē saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem nepieciešams darbs ar vajātāju un varmāku uzvedības un domāšanas maiņu. KL 38.1 panta trešajā daļā noteikts, ka atbilstoši noziedzīga nodarījuma raksturam probācijas uzraudzību kā papildsodu tiesa var noteikt arī gadījumos, kad šis sods nav paredzēts šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā, uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.
Savukārt attiecībā uz kriminālprocesuālo regulējumu tika paredzēts, ka par KL 132. panta pirmajā daļā un 132.1 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts tās personas pieteikums, kurai nodarīts kaitējums. Savukārt, ņemot vērā, izstrādātos grozījumus KL, gadījumos, kad izdarīts KL 132. un 132.1 pantu otrajās daļās paredzētais noziedzīgais nodarījums (jauna kvalificējošā pazīme), personas iesniegums nav nepieciešams un kriminālprocess būs uzsākams un veicams sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums.
Tāpat, lai šādiem kriminālprocesiem nodrošinātu ātru virzību un izskatīšanu, tika grozīts KPL 14. pantu, uzskaitot tā trešajā daļā prioritārā secībā visus kriminālprocesus, kuriem ir priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem, kā arī KPL 488. pantā nosakot termiņu (ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc krimināllietas saņemšanas), kurā ir jāuzsāk šo krimināllietu izskatīšana. Līdz ar to pašlaik visi kriminālprocesi, kuriem ir priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem, ir iekļauti KPL 14. panta trešajā daļā prioritārā secībā, KPL 14. panta ceturtajā daļā saglabājot principu, ka kriminālprocesam pret nepilngadīgu personu saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu. Saskaņā ar KPL 14. panta trešās daļas otro punktu paredzēts, ka priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā ir kriminālprocesam par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās. Ar šādu grozījumu tiek procesuāli efektīvāk aizsargātas visas personas, kuras ir cietušas no vardarbības vai vardarbības piedraudējuma ģimenē.
Tieslietu ministrijas ieskatā minētās izmaiņas sekmē efektīvu KL normu piemērošanu un kriminālprocesa norisi, lai maksimāli nodrošinātu cietušo personu aizsardzību un noziedzīgu nodarījumu izdarītāju saukšanu pie kriminālatbildības, piemērojot atbilstošāko soda veidu un mēru.
Vienlaikus, Konvencijas ratifikācija veicināja straujāku un plašāku tiesību aktu grozījumu izstrādi, lai stiprinātu cietušo tiesību aizsardzību un vienlaikus nodrošinātu atbilstošu sodu piemērošanu par noziedzīgiem nodarījumiem. Tieslietu ministrija arī pēc Konvencijas ratificēšanas ir veikusi pasākumus, lai izvērtētu un uzlabotu normatīvo aktu regulējumu saistībā ar vardarbību un tās novēršanu.
Proti, 2024. gada 4. jūlijā spēkā stājās likums “Grozījumi Krimināllikumā”, kurā ietverts jauns 174.1 pants, kas paredz kriminālatbildību par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, ja ar to minētajai personai nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas un ja šīm darbībām nav bijušas KL 125., 126. vai 130. pantā paredzētās sekas.
Tāpat ar minētajiem grozījumiem KL 48. panta pirmās daļas 18. punktā noteikts jauns atbildību pastiprinošs apstāklis, ja noziedzīgs nodarījums pret tikumību un dzimumneaizskaramību apdraudējis nepilngadīgā dzīvību, kā arī, izvērtējot noziedzīgā nodarījuma darbību raksturu un kaitīgumu, sabiedriskais darbs kā sods tika izslēgts no KL 119. panta (Jaundzimuša bērna slepkavība), 120. panta (Slepkavība, kas izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī) sankcijām. Grozījumi paredzēja arī alternatīvā soda “sabiedriskais darbs” un “naudas sods” izslēgšana no KL 130. panta trešās daļas (Tīšs viegls miesas bojājums), 130.1 panta (Spīdzināšana), 132. panta (Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu), 132.1 panta (Vajāšana), 174. panta (Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo), 143. panta otrās daļas (Personas mājokļa neaizskaramības pārkāpšana).
Tāpat 2024. gada 10. decembrī stājās spēkā grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, proti, tajā tika ietverts jauns 11.2 pants, kas paredz administratīvo atbildību par seksuālu uzmākšanos, tas ir, par personai nevēlamu seksuāla rakstura fizisku, mutvārdu vai rakstveida darbību, kas vērsta uz personas cieņas aizskaršanu un kas nostādījusi to iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos, piemēro naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
Vienlaikus Iekšlietu ministrijas sadarbībā ar Tieslietu ministriju izstrādāja un Saeima 2024. gada 7. novembrī pieņēma likumu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas paredz iespēju sākot ar 2025. gada 1. jūliju piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību, lai sekmētu vardarbības ģimenē mazināšanos un sabiedrības drošību kopumā.
Ir veikti grozījumi arī CPL, kad 2025. gada 1. aprīlī stājās spēkā grozījumi CPL 30.5 nodaļā "Pagaidu aizsardzība pret vardarbību". Ar grozījumiem tika saīsināts laiks, kurā vardarbības veicējam jāapgūst sociālās rehabilitācijas kursu vardarbības uzvedības mazināšanai no 1 gada uz 6 mēnešiem; veicināts šo kursu iziet ātrāk tikai ar 10% līdzmaksājumu, ja kursu persona uzsāks iziet 3 mēnešu laikā; noteiktas finansiālas sekas, kas iestāsies, ja kursa kavējumu skaits pārsniegs pieļaujamo; samazināta iespēja vērsties tiesā ar nepamatotiem lūgumiem atcelt vai aizstāt pagaidu aizsardzību, vienlaikus novēršot arī procesa novilcināšanu, proti, atkāroti pieteikumi par pagaidu aizsardzības atcelšanu, kas saņemti 3 mēnešu laikā, tiks skatīti rakstveida procesā un šādi lēmumi nebūs pārsūdzami. Tika arī atvieglota tiesai informācijas saņemšana no bāriņtiesas.
Saistībā ar mācību nodrošināšanu tiesnešiem un prokuroriem, norādāms, ka 2025. gada 1. janvārī Latvijā darbu sāka Tieslietu akadēmija. Tieslietu akadēmijā tiek īstenotas ilgtermiņa mācību programmas, kas secīgi papildina viena otru, tādējādi mācīšanās kultūra būs kā daļa no profesionālās atbildības un sekmēs atbilstošu vidi mācību rezultātu ilgtspējas nodrošināšanai. Tieslietu akadēmija attiecīgi arī nodrošina mācības saistībā ar jautājumiem par vardarbību ģimenē un par vardarbību pret sievietēm.
Laika posmā no 2022.-2025. gadam ir organizēti šādi mācību pasākumi:
trīs reizes ir nodrošināts HELP (Human Rights Education for Legal Professionals) e-kurss "Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošana" (Vienā kursā piedalās līdz 40 dalībniekiem).
2023. gadā projekta "Tieslietu akadēmija" ietvaros tika izstrādāts kurss "Uz vardarbībā cietušā vajadzībām vērsta pieeja tieslietu sistēmā". Pirmais kursa cikls notika 2024. gadā. Kursa grupas lielums ir līdz 30 tiesnešiem un prokuroriem.
Dalība kursos - "Bērns šķiršanās procesā, vardarbība partneru starpā" un "Victim’s Rights in the EU in practice: violence against women and children".
Tāpat 2024. gadā tika īstenotas tiesnešu apmācības "Kvalifikācijas jautājumi attiecībā par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar vardarbību, naida izraisīšanu. Nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanas aktualitātes un tiesu prakse", kur piedalījās 37 dalībnieki.
2025.gadā Tieslietu akadēmijā ir organizēti vairāki mācību pasākumi, kas saistīti ar Stambulas konvenciju un kā ietvaros kopā ir apmācīti 117 dalībnieki:
Sarežģītu procesuālu situāciju risināšana, izskatot pagaidu aizsardzības pret vardarbību pieteikumus, 5.03.2025.
Eiropas tiesību akadēmijas (ERA) seminārs “Protecting Women and other Victims of Violence”, 24.-25.03.2025.
Starpinstitūciju sadarbība bērnu tiesību aizsardzības sistēmā, 27.03.2025.,
KL 174., 174.1 un 168.1. panta piemērošanas problemātika - vardarbība pret nepilngadīgo, tuvinieku un nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšana, 8.04.2025.,
Ģimenes tiesību aktualitātes, 17.-18.09.2025.
Tāpat arī turpmāk tiek paredzēts īstenot mācību pasākumus, kas nodrošinātu profesionāļiem dziļāku izpratni par vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm:
Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību, aktualitātes un kvalifikācijas problēmjautājumi, 8.10. 2025 (~ 30 dalībnieki);
Bērnu aizsardzība pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret bērniem, ko veicina IKT, 9.10. 2025 (~ 30 dalībnieki);
Cietušo bērnu nopratināšana Bērna mājā – NICHD protokols, pratināšanas psiholoģiskie un juridiskie aspekti, 15., 24., 29.10. un 4.11.2025 (~ 40 dalībnieki);
Bērnu aizsardzība pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret bērniem, ko veicina IKT, 13.11.2026. (~ 30 dalībnieki);
Ģimenes tiesību aktualitātes, 11. un 12.02.2026. (65 dalībnieki);
Uz vardarbībā cietušā vajadzībām vērsta pieeja tiesu sistēmā, 15.01., 16.01., 5.02., 6.02., 5.03., 6.03.2026. (~ 35 dalībnieki).
Krimināltiesiskā aizsardzība pret vardarbību un vardarbību ģimenē Latvijā ir reglamentēta Krimināllikumā (turpmāk – KL), Kriminālprocesa likumā (turpmāk - KPL) un likumā Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību. Savukārt Civilprocesa likumā (turpmāk - CPL) ir noteikts pagaidu aizsardzības pret vardarbību tiesiskais regulējums. KL ir paredzēta atbildība par vardarbību pret sievieti un vardarbību ģimenē. Tai skaitā kriminālatbildība gan par fiziku un seksuālu vardarbību, izvarošanu, gan par emocionālo vardarbību. Tāpat KL ir paredzēta atbildība par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai reproduktīvo spēju zaudējumu, kā arī par draudu izteikšanu un vajāšanu.
Vienlaikus KL kā atbildību pastiprinošs, kvalificējošs apstāklis tiek izcelta noziedzīga nodarījuma izdarīšana, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību izdarīšana pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība. Savukārt KPL regulējums nosaka, ka, ja persona cietusi no šāda tuvinieka, vai arī cietušais ir nepilngadīgais tā ir atzīstama par īpaši aizsargājamu cietušo, kuram paredzēta speciāla un saudzīgāka procesuālā kārtība, tai skaitā nepieciešamības gadījumā bezmaksas juridiskā palīdzība kriminālprocesā.
Tāpat valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir tiesības pieprasīt personām, kuras pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Kā viens no īpašās situācijas pamatiem var būt pret personu vērsta vardarbība. Līdz ar to personas, kuras ir cietušas no vardarbības, var saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību civiltiesiska rakstura strīdā aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai, piemēram, lai risinātu ar vardarbību ģimenē saistītos jautājumus, ģimenes tiesību strīdus pēc būtības kā, piemēram, šķirtu laulību, sakārtotu jautājumus, kas saistīti ar bērnu u.tml. Personām tiek nodrošinātas juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošana, kā arī pārstāvība tiesā, ja ir ierosināta tiesvedība. Tāpat, cietušie var saņemt juridisko palīdzību sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros.
Vienlaikus Tiesu administrācijas nodrošinātā pakalpojuma "Valsts nodrošinātās kompensācijas cietušajiem" ietvaros ir noslēgts sadarbības līgums ar biedrību "Skalbes" par informatīvā atbalsta sniegšanu noziedzīgos nodarījumos, nodrošinot arī tālruņa numura 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem" darbību jau kopš 2016. gada 1. janvāra. Cietušo atbalsta tālrunis 116006 ir pieejams ikvienam bezmaksas, katru dienu no 12:00 – 22:00. Tas nodrošina konfidencialitāti un anonimitāti. Darbinieki, kas telefoniski sniedz atbalstu cietušajiem, ik gadu tiek apmācīti, iekļaujot arī tēmas par vardarbību.
Lai nodrošinātu iespējami efektīvāku aizsardzību personām, kuras ir cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem saistītiem ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu ģimenē, Tieslietu ministrija pastāvīgi izvērtēja spēkā esošo regulējumu un iespējas to uzlabot, veicot atbilstošu grozījumu izstrādi.
2023. gada 3. maijā apvienotajā Tieslietu ministrijas pastāvīgās Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma darba grupas (turpmāk – darba grupa) sēdē, kurā tika pieaicināti arī biedrības “Centrs Marta” un biedrības “Skalbes” pārstāvji, izskatīja Saeimas deputātu izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 245/Lp14) un likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 249/Lp14), kā arī darba grupas dalībnieku priekšlikumus, kas saistīti ar vardarbības ģimenē novēršanu. Darba grupa konceptuāli atbalstīja likumprojektos ietvertos grozījumus, vienlaikus izstrādājot arī savus grozījumus KL un KPL, kas stājās spēka 2023. gada 15. jūlijā.
Tika izdarīti grozījumi KL 132. (Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu), 132.1 (Vajāšana) un 168.1 panta (Nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšana) sankcijās, tās papildinot ar brīvības atņemšanas sodu līdz vienam gadam, tādējādi pastiprinot kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar draudu izteikšanu izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, vajāšanu un nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu. Ar grozījumiem KL 132., 132.1 un 168.1 pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi atbilstoši KL 7. panta trešajai daļai no kriminālpārkāpumiem kļuva par mazāk smagiem noziegumiem, tādējādi uz tiem attiecinot plašāku KPL nostiprināto tiesisko regulējumu, kas saistīti ar speciālajām izmeklēšanas darbībām, procesuālajiem termiņiem, drošības līdzekļiem un starptautisko krimināltiesisko sadarbību. Tai skaitā, atbilstoši KPL 277. panta piektajai daļai personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņu tagad var piemērot līdz deviņiem mēnešiem, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem
Vienlaikus KL 132. pants un 132.1 pants tika papildināts ar jaunu otro daļu, kurā paredzēta kriminālatbildība par draudu izteikšanu izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, kā arī vajāšanu, ja tā izdarīta pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, sodot to ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Šādas kvalificējošās pazīmes ietveršana minētajos pantos ir pamatota ar to, ka personas tuvās personiskās attiecībās ir ar augstāku ievainojamības pakāpi, kas padara šo noziedzīgo nodarījumu kaitīgāku.
Tāpat KL pārejas noteikumi tika papildināti ar 25.1 punktu, kurā noteikts, ka pamatsodu – probācijas uzraudzība – ar 2023. gada 1. jūliju sāk piemērot arī pilngadīgām personām, kuras izdarījušas šā likuma 132., 132.1 un 168.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pēc 2023. gada 30. jūnija. Saistībā ar vajāšanu un vardarbību ģimenē saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem nepieciešams darbs ar vajātāju un varmāku uzvedības un domāšanas maiņu. KL 38.1 panta trešajā daļā noteikts, ka atbilstoši noziedzīga nodarījuma raksturam probācijas uzraudzību kā papildsodu tiesa var noteikt arī gadījumos, kad šis sods nav paredzēts šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā, uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.
Savukārt attiecībā uz kriminālprocesuālo regulējumu tika paredzēts, ka par KL 132. panta pirmajā daļā un 132.1 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts tās personas pieteikums, kurai nodarīts kaitējums. Savukārt, ņemot vērā, izstrādātos grozījumus KL, gadījumos, kad izdarīts KL 132. un 132.1 pantu otrajās daļās paredzētais noziedzīgais nodarījums (jauna kvalificējošā pazīme), personas iesniegums nav nepieciešams un kriminālprocess būs uzsākams un veicams sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums.
Tāpat, lai šādiem kriminālprocesiem nodrošinātu ātru virzību un izskatīšanu, tika grozīts KPL 14. pantu, uzskaitot tā trešajā daļā prioritārā secībā visus kriminālprocesus, kuriem ir priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem, kā arī KPL 488. pantā nosakot termiņu (ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc krimināllietas saņemšanas), kurā ir jāuzsāk šo krimināllietu izskatīšana. Līdz ar to pašlaik visi kriminālprocesi, kuriem ir priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem, ir iekļauti KPL 14. panta trešajā daļā prioritārā secībā, KPL 14. panta ceturtajā daļā saglabājot principu, ka kriminālprocesam pret nepilngadīgu personu saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu. Saskaņā ar KPL 14. panta trešās daļas otro punktu paredzēts, ka priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā ir kriminālprocesam par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās. Ar šādu grozījumu tiek procesuāli efektīvāk aizsargātas visas personas, kuras ir cietušas no vardarbības vai vardarbības piedraudējuma ģimenē.
Tieslietu ministrijas ieskatā minētās izmaiņas sekmē efektīvu KL normu piemērošanu un kriminālprocesa norisi, lai maksimāli nodrošinātu cietušo personu aizsardzību un noziedzīgu nodarījumu izdarītāju saukšanu pie kriminālatbildības, piemērojot atbilstošāko soda veidu un mēru.
Vienlaikus, Konvencijas ratifikācija veicināja straujāku un plašāku tiesību aktu grozījumu izstrādi, lai stiprinātu cietušo tiesību aizsardzību un vienlaikus nodrošinātu atbilstošu sodu piemērošanu par noziedzīgiem nodarījumiem. Tieslietu ministrija arī pēc Konvencijas ratificēšanas ir veikusi pasākumus, lai izvērtētu un uzlabotu normatīvo aktu regulējumu saistībā ar vardarbību un tās novēršanu.
Proti, 2024. gada 4. jūlijā spēkā stājās likums “Grozījumi Krimināllikumā”, kurā ietverts jauns 174.1 pants, kas paredz kriminālatbildību par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, ja ar to minētajai personai nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas un ja šīm darbībām nav bijušas KL 125., 126. vai 130. pantā paredzētās sekas.
Tāpat ar minētajiem grozījumiem KL 48. panta pirmās daļas 18. punktā noteikts jauns atbildību pastiprinošs apstāklis, ja noziedzīgs nodarījums pret tikumību un dzimumneaizskaramību apdraudējis nepilngadīgā dzīvību, kā arī, izvērtējot noziedzīgā nodarījuma darbību raksturu un kaitīgumu, sabiedriskais darbs kā sods tika izslēgts no KL 119. panta (Jaundzimuša bērna slepkavība), 120. panta (Slepkavība, kas izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī) sankcijām. Grozījumi paredzēja arī alternatīvā soda “sabiedriskais darbs” un “naudas sods” izslēgšana no KL 130. panta trešās daļas (Tīšs viegls miesas bojājums), 130.1 panta (Spīdzināšana), 132. panta (Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu), 132.1 panta (Vajāšana), 174. panta (Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo), 143. panta otrās daļas (Personas mājokļa neaizskaramības pārkāpšana).
Tāpat 2024. gada 10. decembrī stājās spēkā grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, proti, tajā tika ietverts jauns 11.2 pants, kas paredz administratīvo atbildību par seksuālu uzmākšanos, tas ir, par personai nevēlamu seksuāla rakstura fizisku, mutvārdu vai rakstveida darbību, kas vērsta uz personas cieņas aizskaršanu un kas nostādījusi to iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos, piemēro naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
Vienlaikus Iekšlietu ministrijas sadarbībā ar Tieslietu ministriju izstrādāja un Saeima 2024. gada 7. novembrī pieņēma likumu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas paredz iespēju sākot ar 2025. gada 1. jūliju piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību, lai sekmētu vardarbības ģimenē mazināšanos un sabiedrības drošību kopumā.
Ir veikti grozījumi arī CPL, kad 2025. gada 1. aprīlī stājās spēkā grozījumi CPL 30.5 nodaļā "Pagaidu aizsardzība pret vardarbību". Ar grozījumiem tika saīsināts laiks, kurā vardarbības veicējam jāapgūst sociālās rehabilitācijas kursu vardarbības uzvedības mazināšanai no 1 gada uz 6 mēnešiem; veicināts šo kursu iziet ātrāk tikai ar 10% līdzmaksājumu, ja kursu persona uzsāks iziet 3 mēnešu laikā; noteiktas finansiālas sekas, kas iestāsies, ja kursa kavējumu skaits pārsniegs pieļaujamo; samazināta iespēja vērsties tiesā ar nepamatotiem lūgumiem atcelt vai aizstāt pagaidu aizsardzību, vienlaikus novēršot arī procesa novilcināšanu, proti, atkāroti pieteikumi par pagaidu aizsardzības atcelšanu, kas saņemti 3 mēnešu laikā, tiks skatīti rakstveida procesā un šādi lēmumi nebūs pārsūdzami. Tika arī atvieglota tiesai informācijas saņemšana no bāriņtiesas.
Saistībā ar mācību nodrošināšanu tiesnešiem un prokuroriem, norādāms, ka 2025. gada 1. janvārī Latvijā darbu sāka Tieslietu akadēmija. Tieslietu akadēmijā tiek īstenotas ilgtermiņa mācību programmas, kas secīgi papildina viena otru, tādējādi mācīšanās kultūra būs kā daļa no profesionālās atbildības un sekmēs atbilstošu vidi mācību rezultātu ilgtspējas nodrošināšanai. Tieslietu akadēmija attiecīgi arī nodrošina mācības saistībā ar jautājumiem par vardarbību ģimenē un par vardarbību pret sievietēm.
Laika posmā no 2022.-2025. gadam ir organizēti šādi mācību pasākumi:
trīs reizes ir nodrošināts HELP (Human Rights Education for Legal Professionals) e-kurss "Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošana" (Vienā kursā piedalās līdz 40 dalībniekiem).
2023. gadā projekta "Tieslietu akadēmija" ietvaros tika izstrādāts kurss "Uz vardarbībā cietušā vajadzībām vērsta pieeja tieslietu sistēmā". Pirmais kursa cikls notika 2024. gadā. Kursa grupas lielums ir līdz 30 tiesnešiem un prokuroriem.
Dalība kursos - "Bērns šķiršanās procesā, vardarbība partneru starpā" un "Victim’s Rights in the EU in practice: violence against women and children".
Tāpat 2024. gadā tika īstenotas tiesnešu apmācības "Kvalifikācijas jautājumi attiecībā par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar vardarbību, naida izraisīšanu. Nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanas aktualitātes un tiesu prakse", kur piedalījās 37 dalībnieki.
2025.gadā Tieslietu akadēmijā ir organizēti vairāki mācību pasākumi, kas saistīti ar Stambulas konvenciju un kā ietvaros kopā ir apmācīti 117 dalībnieki:
Sarežģītu procesuālu situāciju risināšana, izskatot pagaidu aizsardzības pret vardarbību pieteikumus, 5.03.2025.
Eiropas tiesību akadēmijas (ERA) seminārs “Protecting Women and other Victims of Violence”, 24.-25.03.2025.
Starpinstitūciju sadarbība bērnu tiesību aizsardzības sistēmā, 27.03.2025.,
KL 174., 174.1 un 168.1. panta piemērošanas problemātika - vardarbība pret nepilngadīgo, tuvinieku un nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšana, 8.04.2025.,
Ģimenes tiesību aktualitātes, 17.-18.09.2025.
Tāpat arī turpmāk tiek paredzēts īstenot mācību pasākumus, kas nodrošinātu profesionāļiem dziļāku izpratni par vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm:
Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību, aktualitātes un kvalifikācijas problēmjautājumi, 8.10. 2025 (~ 30 dalībnieki);
Bērnu aizsardzība pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret bērniem, ko veicina IKT, 9.10. 2025 (~ 30 dalībnieki);
Cietušo bērnu nopratināšana Bērna mājā – NICHD protokols, pratināšanas psiholoģiskie un juridiskie aspekti, 15., 24., 29.10. un 4.11.2025 (~ 40 dalībnieki);
Bērnu aizsardzība pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret bērniem, ko veicina IKT, 13.11.2026. (~ 30 dalībnieki);
Ģimenes tiesību aktualitātes, 11. un 12.02.2026. (65 dalībnieki);
Uz vardarbībā cietušā vajadzībām vērsta pieeja tiesu sistēmā, 15.01., 16.01., 5.02., 6.02., 5.03., 6.03.2026. (~ 35 dalībnieki).
Piedāvātā redakcija
-