Atzinums

LDDK atbalsta atsevišķas Veselības ministrijas piedāvātās iniciatīvas, taču kopumā LDDK ieskatā Veselības ministrijas plānotie ierobežojumi nepalīdzēs samazināt pārmērīgu alkoholisko dzērienu lietošanu.
 

-

LDDK atkārtoti iebilst pret Likumprojekta 1.pantu.
Pamatojums:
Likumpriojekta 1.pants paredz papildināt Alkoholisko dzērienu aprites likuma (turpmāk – Likums) 5.pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
“(11) Azartspēļu organizēšanas vietās alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība un patērēšana uz vietas ir atļauta tikai telpā, kura ir konstruktīvi nodalīta no telpas, kurā atrodas spēļu automāti, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdi vai citas azartspēļu iekārtas un kas ēkas tehniskās inventarizācijas plānā atzīmēta kā konstruktīvi nodalīta telpa.”

LDDK savu viedokli jau pauda 05.04.2022. atzinumā Nr. 2-10/20, ka mūsu ieskatā būtu atstājama spēkā esošā kārtība, kas paredz iespēju personai pašai dzērienu aiznest pie spēļu galda vai citām azarstpēļu iekārtām, jo aizliedzot personai pašai dzērienu nest pie spēļu galdiem vai azarstpēļu iekārtām, radīsies risks pārmērīgai un straujai alkoholisko dzērienu lietošanai ar mērķi iet izklaidēties pie spēļu galdiem vai iekārtām un ātrāk izdzert alkoholisko dzērienu pie bāra.
Anotācijā ietvertais pamatojums pēc būtības neatspēko LDDK atzinumā izteiktos iebildumus. Joprojām trūkst pamatojuma ierobežojumam, kas aizliegtu gan pārdot, gan lietot alkoholiskos dzērienus azartspēļu zālēs un kazino, izņemot gadījumus, kad telpa tiek konstruktīvi nodalīta no azartspēļu organizēšanas vietas. Šāds indivīda un komersanta tiesību ierobežojums nav samērīgs un loģisks, un nav saprotams, kāds būtu ierobežojuma sasniedzamais mērķis un ieguvums. Azartspēļu organizēšanas vieta ir tāda pati izklaides vieta kā bārs, deju klubi, sporta sacensības, utt. Ja ierobežojums saistāms ar izklaides vietas atkarību riskiem, tad būtu sākotnēji jāizvērtē izklaides vietas, kurās atkarību risks ir krietni lielāks, un jāattiecina primāri uz tām un vienlaikus jādiskutē par horizontālu izklaides industrijas regulējumu, nevis ierobežojumu vienas nozares ietvaros.
 

Svītrot 5.panta 11.daļu.

LDDk atkārtoti iebilst pret Likumprojekta 3.pantu, kas paredz papildināt  Likumu  ar 7.1 pantu šādā redakcijā
LDDK savu viedokli jau pauda 05.04.2022. atzinumā Nr. 2-10/20, ka konceptuāli atbalsta iekļaut marķējumā informāciju par enerģētisko vērtību, kā arī iekļaut informāciju marķējumā vai ar QR kodu par  dzēriena sastāvdaļām un uzturvērtību, tomēr vienlaikus LDDK iebilst pret prasības iekļaušanu Likumprojektā šobrīd, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija patlaban strādā pie pārtikas produktu, tai skaitā, alkoholisko dzērienu marķējuma prasību izstrādes. Piedāvātais pārejas periods ir loģisks, tai pat laikā norādām, ka prasības būtu jāievieš tikai tad, kad būs zināmas Eiropas Komisijas izstrādātās prasības visām ES dalībvalstīm.
 

Svītrot 7.1.pantu

LDDK iebilst pret Likumprojekta 4.pantā piedāvāto redakciju, kas aizliedz alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietās alkoholisko dzērienu tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kuros: “2) piedāvā kopā iegādāties (tajā skaitā vienā iepakojumā) vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu (izņemot piedāvājumos, kuros, iegādājoties vienā iepakojumā iepakotas vairākas alkoholisko dzērienu vienības, piedāvātā cena par vienu vienību nav zemāka, kā pērkot alkoholisko dzērienu vienu vienību atsevišķi)”
LDDK ieskatā Likuma 11.panta septītās daļas 2.punkts, kas liedz piedāvāt iegādāties kopā vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu, raisa neskaidrības un būtu svītrojams. Nereti vairāku alkoholisko dzērienu vienības, apvienotas vienā iepakojumā (piemēram, alus četrpaka vai kaste), jau veido citu produktu, kam objektīvi ir atšķirīgi loģistikas un tirdzniecības nosacījumi un likumsakarīgi arī atšķirīga cena par vienību.

 

Svītrot Likumprojekta 4.pantā iekļauto Likuma 11.panta septītās daļas 2.punktu.