Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmas “Vadības informācijas sistēma” noteikumi” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.
Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka projektā paredzētais regulējums par Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmu – veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmu “Vadības informācijas sistēma”, kas paredzēts kā Ministru kabineta noteikumi, šobrīd pilnā mērā neatbilst likumos noteiktajam regulējumam. Tā, piemēram, projekta anotācijā norādītais Pacientu tiesību likuma 10. panta 5.² daļas 3. punkts paredz, ka Nacionālais veselības dienests veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu normatīvajos aktos par veselības informācijas sistēmā apstrādājamiem datiem noteiktajā kārtībā un apjomā apstrādā no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, plānošanai un organizēšanai, nodrošinot datu pārvaldību, uzkrāšanu, analīzi, statistiku un koplietošanas iespējas veselības nozarei, kā arī valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai un valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai. Tādējādi minētais regulējums faktiski paredz, ka Nacionālais veselības dienests savu uzdevumu izpildē apstrādā Ārstniecības likuma 78. – 80. pantā paredzētās veselības informācijas sistēmas datus. Savukārt Valsts informācijas sistēmu likuma 6. panta otrā daļa paredz, ka aizliegts vākt no datu subjektiem un ievadīt valsts informācijas sistēmu datu bāzēs datus, kas ir pieejami integrētā valsts informācijas sistēmā, bet šī panta trešā daļa paredz, ka valsts informācijas sistēmu darbības gaitā informācija par datu subjektu un tam piekritīgajiem reģistrējamiem objektiem reģistrējama tikai vienu reizi atbilstošajā reģistrā — integrētā valsts informācijas sistēmā normatīvajos aktos noteikto reģistrējamo objektu identificēšanai, nodrošinot datu aktualizāciju un iekļaušanu citā valsts informācijas sistēmā. Tādējādi Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēma – veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēma “Vadības informācijas sistēma”, kas tiek izstrādāta kā Ministru kabineta noteikumi bez speciālā pilnvarojuma likumā, šobrīd neatbilst minētajos likumos esošajam regulējumam. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā šāda projekta virzība bez izvērsta tiesiskuma pamatojuma un skaidrojuma par veselības nozares informācijas sistēmu kopumu nav atbalstāma.

-

Projekta 1. punktu saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 100.2. apakšpunktu nepieciešams izteikt precīzi atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma (turpmāk – likums) 5. panta 1.² daļā un attiecīgi likuma 5. panta 1.¹ daļas 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktajam pilnvarojumam, proti, atbilstoši likuma normas struktūrai ar četriem apakšpunktiem, redakcionāli ievērojot pilnvarojuma saturu. Vēršam uzmanību, ka, piemēram, “informācija par sniegtā veselības pakalpojumu apmaksas apmēru no valsts budžeta līdzekļiem un pacienta līdzmaksājumu” ir valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms un tas atsevišķi projekta 1. punktā nav jāiekļauj.

-

Lūdzam svītrot projekta 1.2.apakšpunktu un precizēt projektu kopumā, ņemot vērā, ka Valsts informācijas sistēmu likuma 5.panta 1² daļa neparedz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt valsts informācijas sistēmas mērķi.

-

Lūdzam valsts informācijas sistēmas personas datu apstrādes nolūku un tajā apstrādājamās personas datu kategorijas, un datu subjektu kategorijas noteikt likuma līmenī.  Norādām, ka gadījumā, ja personas datu apstrādē plānots izmantot kādus tehniskos līdzekļus, piemēram, datu apstrādi veiks informācijas sistēmā, šādu līdzekļu izmantošana ir uzskatāma par īpaši dziļi iejaukšanos personas pamattiesībās. Tādējādi šādā gadījumā apstrādes nosacījumi, vismaz valsts informācijas sistēmas nolūks, datu apstrādes sistēmā nolūks, apstrādājamo datu kategorijas un datu subjektu kategorijas būtu nosakāmas likumā. Minētais pamatojams ar apstākli, ka tikai likumdevējs ir tiesīgs izvērtēt iejaukšanās personas pamattiesībās nepieciešamību un apstrādājamo datu apjomu, savukārt Ministru kabineta līmenī būtu iespējams lemt par mazāk būtiskiem datu apstrādes nosacījumiem, kā, piemēram, konkrētiem datu veidiem, datu glabāšanas termiņiem.

-

Projekta 3. punktu nepieciešams redakcionāli precizēt, jo Ministru kabineta noteikumiem nav savi mērķi, tie tiek izstrādāti atbilstoši likuma mērķim un pilnvarojumam, proti, precīzi atbilstoši tam. Ievērojot minēto, projekta 3. punktā piedāvājam paredzēt informācijas sistēmas uzdevumus.

-

Projekta 4. punktu nepieciešams precizēt vai svītrot, jo Ministru kabineta noteikumos kā ārējā normatīvā aktā tiesiskais regulējums jāveido atbilstoši likuma pilnvarojumam. Informācijas sistēmas pārzinis ar iekšējiem normatīviem aktiem vai vadlīnijām nav tiesīgs noteikt Ministru kabineta noteikumos paredzamas procedūras, piemēram, par kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā vai par nosacījumiem piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Papildus norādām, ka projekta 4. punktā arī nepieciešams izmantot projekta 2. punktā noteikto saīsinājumu “dienests”.

-

Lūdzam precizēt projektu, norādot, kādus tieši datu veidus ietver "personas ID", tāpat lūdzam pamatot šo datu apstrādes nepieciešamību anotācijā, ņemot vērā, ka projekta 7.3.apakšpunkts paredz personas koda apstrādi, kas būtu izmantojams personas viennozīmīgai identifikācijai.

-

Lūdzam skaidrot, kādos gadījumos auditācijas pieraksti varētu tikt glabāti mazāku laiku periodu, ņemot vērā, ka projekts paredz datu glabāšanu "ne ilgāk" kā 18 mēnešus, nevis tieši 18 mēnešus. Papildus lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, kas pamatotu izvēlēto datu glabāšanas termiņu. Atbilstoši Regulas Nr. 2016/679 5. panta 1. punkta "e" apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuros to apstrādā. Papildus norādāms, ka Regulā Nr. 2016/679  nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu.

-

Projekta 18., 19., 20., 21. un 22. punktu nepieciešams redakcionāli precizēt, lai minētajos punktos paredzētie uzdevumi tiktu adresēti konkrētām personām, nevis Vadības informācijas sistēmai, proti, normas jāveido ar vārdiem, piemēram, projekta 18. punktā var noteikt “PMLP Vadības informācijas sistēmai automātiski sniedz”. Līdzīgi, lai korekti tiktu identificētas atbildīgās personas, jāveido visas minētās normas.

-

Lai būtu saprotams normas mērķis, kā arī, lai nodrošinātu personas datu apstrādes likumības un pārredzamības principu, lūdzam precizēt projekta 25.punktu, norādot, kam un kādā nolūkā Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēma nodod noteiktus datus, salāgojot to jau ar anotācijā sniegto informāciju par datu saņēmējiem.

-

Ņemot vērā minimizēšanas principu, lūgums izvērtēt vai projekta ietvaros nepieciešams apstrādāt visus datu veidus - tālruņa numuru un elektronisko pasta adresi,un dzīvesvietas adresi.

-

Lūdzam precizēt projektu, norādot, kādi tieši datu veidi ir norādāmi par īpašnieku, piemēram, nosaukums, vārds, uzvārds u.tml.

-

Lūdzam precizēt projektu, norādot, kādus tieši datu veidus plānots apstrādāt par ģimenes ārstu.

-

Lai labāk izprastu personas datu apstrādes procesus, tajā skaitā pseidonimizēšanu, lūgums anotācijā detalizētāk paskaidrot, kad un kādi personas dati tiek pseidonimizēti, kādi dati un kā tiek nodoti statistikas un pētniecības nolūkiem, ņemot vērā, ka no projekta un anotācijas izriet, ka informācijas sistēmā tiks veiktas šādas personas datu apstrādes darbības.

-

Aicinām papildināt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu, ietverot visu nepieciešamo informāciju atbilstoši Valsts kancelejas 2021. gada vadlīnijās sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā noteiktajam attiecībā uz datu aizsardzību (54.-55.lpp.), tajā skaitā norādot nolūku un tiesisko pamatu datu apstrādei - normatīvo aktu un tiesību normu, kurā ir noteikta projekta ietvaros paredzētā datu apstrāde. 
 

-