Atzinums

1. Likumprojekta 9. panta 7.1 daļas redakcija neatbilst Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.panta 1. un 3.punktam, kas nosaka, ka publiskas personas rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, un manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par izdevīgāko cenu.

2. Publisko iepirkumu likuma 51.pants nosaka, ka ir jāizvēlas saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. 7.1 daļas 1.punkta redakcijā ir ievests jauns termins “labākā cena”.

3. Saskaņā ar VID sniegto skaidrojumu[1], nodokļu maksātāja reitingam ir informatīvais raksturs.

4. Saskaņā ar VID sniegto skaidrojumu[1], nodokļu maksātāja reitings nav reālā laika vērtējums – tas ir atskats uz nodokļu maksātāja uzvedību noteiktā laika periodā (pārsvarā 6-12 mēneši). Aktualizācijas biežums – reizi trīs mēnešos. Attiecīgi var rasties situācija, ka pretendentam ar “A” klases novērtējumu pēc lēmuma par rezultātiem pieņemšanas vai līguma izpildes laikā uz novērtējums būs “B” vai “C”. Rezultātā Pasūtītājs faktiski samaksās šim pretendentam nepamatotu līgumcenu. Pasūtītāja amatpersona, kura noslēgs šādu līgumu, būs pārkāpusi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu ar visām no tā izrietošajām sekām.


[1] https://www.vid.gov.lv/lv/media/21411/download?attachment

 

-

Iepazīstoties ar sagatavotajiem likuma grozījumiem un anotāciju, ir secināms, ka ar EIS starpniecību informāciju būs iespējams iegūt tieši par saistības uz PIL 25.panta pirmās daļas izpratnē esamību/neesamību, taču ne par PIL 25.panta pirmajā daļā minēto interešu pārstāvību, jo tās noteikšanai nav iespējama datu iegūšana no reģistriem vai tml.

Tāpat no sagatavotajiem grozījumiem ir secināms, ka visiem pasūtītājiem ir jāizstrādā iekšējā kārtība, kādā tiek veiktas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka kāds no iepirkumu komisiju locekļiem, sekretāriem, dokumentu sagatavotājiem, ekspertiem, nepārstāv kāda kandidāta vai pretendenta intereses, vai nav saistīti ar tiem PIL 25.panta pirmās daļas izpratnē.

Anotācijā ir sniegti piemēri, kā pasūtītājs varētu iegūt nepieciešamo informāciju:
1. izmantojot pasūtītājam pieejamos informācijas avotus:
2. izmantojot publiski pieejamos informācijas avotus;
3. pārbaudēm nepieciešamo informāciju pieprasot sniegt konkrētajai personai;
4. lūgt attiecīgās personas iesniegt neieinteresētības deklarācijas, kur šīs personas apliecina, ar kādām jomām ir saistītas;
5. lūgt attiecīgajām personām sniegt citu informāciju, kas pasūtītājam ļautu pārliecināties par to, vai konkrētā persona potenciāli varētu pārstāvēt iespējamo kandidātu un pretendentu intereses vai būt ar tiem saistīta PIL 25.panta pirmās daļas izpratnē.

Visi nosauktie piemēri ir ļoti vispārīgi. Mūsu ieskatā ir jābūt izstrādātām precīzām vadlīnijām un mehānismiem, kā pasūtītājiem ir jāveic šīs pārbaudes. Nevar tikt nosaukti vispārīgi piemēri, uzliekot uz pasūtītājiem visu atbildību par minēto normu interpretēšanu un piemērošanu dzīvē.

Anotācijā ir teikts, ka [Jāuzsver, ka, lai arī PIL šādi pasūtītāja un iepirkuma komisijas priekšsēdētāja pienākumi šobrīd tiešā veidā nav noteikti un to īstenošana praktiski nozīmē veicamo darbību apjoma palielināšanu, pasūtītāja aktīvā loma interešu konflikta identificēšanā, labošanā un novēršanā ir spēkā un aktuāla arī šobrīd. Līdz ar to jau šobrīd pasūtītājiem būtu jānodrošina mehānismi, kā iekšēji šāda veida izvērtējumi tiek veikti (piemēram, Finanšu ministrijai, kura ir Likumprojektā paredzēto grozījumu autore, jau šobrīd ir izstrādāta iekšējā kārtība, kurā ir paredzēta mehānismi šāda veida pārbaužu nodrošināšanai). Ņemot vērā minēto, nevarētu uzskatīt, ka attiecīga regulējuma noteikšana PIL radītu pasūtītājiem ievērojamu administratīvā sloga pieaugumu.]

Nav saprotams, kāpēc likumprojekta izstrādātājs izsaka šādu pieņēmumu, ka attiecīgā regulējuma noteikšana PIL neradīs pasūtītājiem ievērojamu administratīvā sloga pieaugumu, īpaši tādēļ, ka PIL uz šo brīdi šādi pasūtītāja un iepirkuma komisijas priekšsēdētāja pienākumi tiešā veidā nav noteikti. Minētā regulējuma noteikšana PIL pasūtītājiem radīs visnotaļ ievērojamu administratīvā sloga pieaugumu, jo pasūtītājiem būs jāizstrādā virkne iekšējo noteikumu, lai minēto regulējumu varētu īstenot dzīvē, turklāt nav pieejamas konkrētas vadlīnijas vai noteikumi, kā pasūtītājiem attiecīgo regulējumu būtu pareizi jāpiemēro.

Mūsu ierosinājums būtu Finanšu ministrijas izstrādāto iekšējo kārtību, kurā ir paredzēti mehānismi šāda veida pārbaužu nodrošināšanai, publicēt kā paraugu un labās prakses piemēru, lai visiem pasūtītājiem būtu vienāds priekšstats par to, ko tad likumdevējs uzskata par labu un vērā ņemamu piemēru, ko arī pārējie pasūtītāji var ieviest savās iestādēs.
Plānoto grozījumu apstiprināšana nevar tikt atbalstīta vismaz līdz brīdim, kamēr nav izstrādātas vadlīnijas vai precīzi noteikumi pasūtītāja rīcībai, lai pārliecinātos par interešu pārstāvības neesamību.
 

-

1. Likumprojekta 25.panta 6.daļas otrais un trešais teikums ir pretrunā ar Likumprojekta 24. panta piedāvāto 1.1 daļas redakciju, kā arī Anotācijā teikto. Pasūtītājam tiek piešķirta aktīva loma interešu konflikta jautājumos.

2. Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs arī ir iepirkumu komisijas loceklis un uz viņu ir attiecināmi Likumprojekta 25.panta 6.daļas otrajā un trešajā teikumā noradītais.

3. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK 24.pants paredz, ka “Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes veic atbilstīgus pasākumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un labotu interešu konfliktus, kas rodas iepirkuma procedūru rīkošanā, nolūkā nepieļaut nekādu konkurences izkropļošanu un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem.

Priekšlikums.

papildināt 24.panta sesto daļu ar otro  un trešo teikumu šādā redakcijā:
“Gadījumos, kad tiek konstatēts, ka iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis, iepirkuma komisijas sekretārs vai eksperts pārstāv kandidāta vai pretendenta intereses vai ir saistīts ar to šā panta pirmās daļas izpratnē, iepirkuma komisijas priekšsēdētājam ir pienākums nekavējoties ziņot Pasūtītājam.  veic pasākumus, lai šī situācija tiktu novērsta. Pasūtītājs nodrošina, ka tiek veikti pasākumi, lai pārliecinātos, ka iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti nepārstāv kandidātu vai pretendentu intereses vai nav saistīti ar kandidātu vai pretendentu šā panta pirmās daļas izpratnē. ".

-

Atstāt 85.panta otro daļu esošā redakcijā.
 

-