Atzinums

Ņemot vērā, ka likumprojekts ir saistīts ar likumprojektiem “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (23-TA-2339) un “Grozījumi likumā Par tiesu varu” (23-TA-2335), par kuriem Finanšu ministrija ir izteikusi konceptuālus iebildumus, līdz ar to likumprojekts ir precizējams kontekstā ar iepriekš minētajiem likumprojektiem.

-

Likumprojekta 2.panta otrā daļa paredz, ka akadēmijas funkcionālo pārraudzību īsteno Tieslietu padome, taču nav saprotams kādēļ pārraudzību jānosaka īstenot Tieslietu padomei, nevis Tieslietu ministrijai, līdz ar to uzskatām, ka norma ir precizējama.

-

Vēršam uzmanību, ka dalībvalsts var paredzēt publisko iepirkumu izņēmumu regulējumā tikai gadījumos, kad tas atbilst un balstās uz Direktīvas 2014/24 minētajiem izņēmumiem. Direktīvas 2014/24 10.pantā minētie izņēmumi pamatā ir pārņemti PIL 3.pantā, savukārt 5.pantā ir noteikti nacionālie izņēmumi iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena nesasniedz noteiktās robežvērtības. Līdz ar to direktīvai neatbilstu tāda PIL piemērošanas izņēmuma noteikšana, kas atbilst PIL 5.panta gadījumiem, bet pārsniedz minētās robežvērtības. Tā kā šis grozījums ir pretrunā Direktīvas 2014/24 prasībām, lūdzam svītrot šo tiesību normu. 

-

1. Vērā ņemams ir Satversmes tiesas spriedums "Par likuma "Par valsts budžetu 2019. gadam" programmu 03.00.00 "Augstākā izglītība", 02.03.00 "Augstākā medicīnas izglītība", 20.00.00 "Kultūrizglītība" un apakšprogrammas 22.02.00 "Augstākā izglītība", ciktāl tās neparedz Augstskolu likuma 78. panta septītajā daļā noteikto ikgadējo valsts finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 66. pantam" un tajā iekļautie Satversmes tiesas secinājumi lietā Nr. 2019-29-01. Saskaņā ar tiesiskas valsts principu Saeimai ir saistoši likumi, kurus tā pati ir pieņēmusi. Tātad, ja Saeima ar likumu paredzējusi noteiktus izdevumus, tai tie arī jāievēro valsts budžeta apspriešanas un apstiprināšanas procesā. Šo prasību arī pati Saeima ir konkretizējusi savā iekšējā kārtībā, Saeimas kārtības ruļļa 111.panta otrajā daļā noteicot: „Ja, pieņemot likumprojektu, rodas pretrunas ar spēkā esošajiem likumiem, Saeimai jānosaka, ka jaunais likums vai tā atsevišķas daļas stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem spēkā esošajos likumos.” Šī norma atspoguļo racionāla likumdevēja principu, kas uzliek Saeimai pienākumu nepieņemt savstarpēji pretrunīgus likumus. Valsts budžeta sastādīšanā Ministru kabinetam jāievēro saimnieciskums. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Ministru kabineta pienākums iesniegt Saeimai valsts budžeta projektu neaprobežojas tikai ar noteikta satura dokumentu iesniegšanu Saeimā. No Satversmes 66.panta otrās daļas izriet secinājums, ka valsts budžeta likuma projektam pēc iespējas ir jāatbilst faktiskajai valsts ekonomiskajai situācijai (Satversmes tiesas 2012.gada 3.februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 15.1.punktu). Tātad valsts budžeta patiesuma princips aizliedz Ministru kabinetam – valsts budžeta sagatavotājam – un Saeimai – valsts budžeta apstiprinātājai – apzināti iekļaut budžetā tādus plānotos ienākumus un paredzamos izdevumus, kuri balstīti uz acīmredzami kļūdainiem pieņēmumiem (prognozēm) vai aprēķiniem, t. i., ar faktisko situāciju nesaistītiem aprēķiniem. Arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 1.panta otrā daļa noteic, ka, budžetu izstrādājot, jāņem vērā tas, lai izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi, un jāņem vērā arī nepieciešamība nodrošināt vispārējo ekonomisko līdzsvaru. Tas nozīmē, ka Ministru kabinetam ir jāievēro un jānodrošina likumos noteikto pienākumu izpildei nepieciešamais finansējums, bet tā, lai netiktu iedragāts valsts ekonomiskais līdzsvars. Tātad valsts budžeta sastādīšana un pieņemšana ir balstīta uz varas dalīšanas principu, kā arī pilnīguma, saimnieciskuma un patiesuma principiem, kas aizliedz sasaistīt Ministru kabinetu budžeta sastādīšanas procesā, nosakot tam pienākumu atvēlēt konkrēta apmēra finansējumu tā, ka tas liedz Ministru kabinetam ņemt vērā sociālekonomisko tautsaimniecības attīstības prognozi, kā arī sabalansēt plānotos izdevumus starp visām nozarēm.
Tā kā Ministru kabinetam ir pienākums patstāvīgi sagatavot faktiski izpildāmu valsts budžeta projektu, virzīt tādas normas, kas ir saderīgas ar valsts budžeta likumu un nerodas šaubas par to satversmību, tad Finanšu ministrija neatbalsta šāda vispārīga un nekonkrēta regulējuma "Valsts, paredzot mācību īstenošanai nepieciešamo finansējumu likumā par valsts budžetu kārtējam gadam, garantē ilgtspējīgu un efektīvu tālākizglītības sistēmu tiesu un prokuratūras funkciju izpildei, kas vērsta uz tiesu varas neatkarības principa ievērošanu" tālāku virzību. Finanšu ministrija piedāvā precizēt normu šādā redakcijā: "(2) Valsts, paredzot mācību īstenošanai nepieciešamo finansējumu valsts budžeta likumā kārtējam gadam, ņem vērā nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu tālākizglītības sistēmu tiesu un prokuratūras funkciju izpildei atbilstoši valsts budžeta iespējām, kas vērsta uz tiesu varas neatkarības principa ievērošanu.".
2. Likumprojekta 10.panta otrajā daļā ir nepieciešami precizējumi, ņemot vērā Likuma par budžetu un finanšu vadību prasības valsts budžeta sagatavošanai, kas neparedz vairs divus likumus, t.i., likumu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, bet vienu valsts budžeta likumu. 

(2) Valsts, paredzot mācību īstenošanai nepieciešamo finansējumu valsts budžeta likumā kārtējam gadam, ņem vērā nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu tālākizglītības sistēmu tiesu un prokuratūras funkciju izpildei atbilstoši valsts budžeta iespējām, kas vērsta uz tiesu varas neatkarības principa ievērošanu.

Finanšu ministrija konceptuāli neatbalsta nepieciešamību Tieslietu akadēmiju nostiprināt kā neatkarīgu iestādi budžeta sagatavošanas un apstiprināšanas procesā, kāda tā ir domāta Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē. Ņemot to vērā, kā arī to, ka Tieslietu akadēmijas institucionālo pārraudzību īstenos Ministru  kabinets ar tieslietu ministra starpniecību, lūdzam likumprojekta 10.panta trešās daļas otrajā teikumā aizstāt vārdus "Finanšu ministrijai" ar vārdiem "Tieslietu ministrijai".

(3) Akadēmijas budžeta pieprasījumu Akadēmijas direktors iesniedz Tieslietu padomei viedokļa sniegšanai. Akadēmijas budžeta pieprasījumu, pievienojot tam Tieslietu padomes viedokli, Akadēmijas direktors iesniedz Tieslietu ministrijai.

Atbilstoši izteiktajam iebildumam par likumprojekta 10.panta otro daļu, lūdzam papildināt anotāciju, norādot, ka jautājums par Tieslietu akadēmijai papildu finansējuma piešķiršanu ir skatāms ikgadējā budžeta sagatavošanas procesā kopā ar citu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas un fiskālo telpu.

-

Lūdzam svītrot anotācijas rindkopu, kurā minēts par Publisko iepirkumu likuma (5.panta 20.punkts) izņēmuma paplašināšanu. Šāds regulējums neatbilst Direktīvai 2014/24, uz ko norādīts arī pie likumprojekta. 

-

Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja iebildumiem.

-

Finanšu ministrija neatbalsta Tieslietu akadēmijai neatkarības tiesību noteikšanu budžeta pieprasījumu sagatavošanā un apstiprināšanā (pamatojums iekļauts atzinumā par likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību") un pamatojoties uz to lūdz precizēt anotācijas 1.3.sadaļas sesto rindkopu, kurā minēts, ka "Veidojot Tieslietu akadēmiju kā valsts institūciju, nodrošināma mācību vajadzību budžeta neatkarība (jeb tiesu varas budžeta veidošanas principu attiecināšana uz mācību īstenošanai nepieciešamo finansējumu);" vai arī lūdz sniegt atbilstīgu argumentētu pamatojumu anotācijas projektā par apstākļiem, kas traucē pie Tieslietu akadēmijas likumprojektā paredzētā juridiskā statusa (atvasināta publisko tiesību juridiskā persona) un esošā finansēšanas modeļa (šobrīd Tiesu administrācija) nodrošināt funkcijas izpildes neatkarību.

-

Norādām, ka nav atbalstāma tādu likumprojektu virzība, kam nav nodrošināts finansējums, savukārt anotācijas 3.sadaļā norādīts, ka likumprojektam ir negatīva ietekme uz valsts budžetu un nav norādīts finansēšanas avots, līdz ar to lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļā sniegto informāciju, atbilstoši Ministru kabineta 16.08.2022. sēdes protokola Nr.40 6.punktam.

-

Finanšu ministrija sniegusi atzinumu, kurā neatbalsta likumprojekta "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" (23-TA-2339) tālāku virzību (likumprojekta 1., 2., 3., 4.un 5.pantu), jo no anotācijas projektā sniegtās informācijas nav skaidrs, kādēļ Tieslietu akadēmija kā budžeta iestāde Likuma par budžetu un finanšu vadību (turpmāk - LBFV) izpratnē (bez šī neatkarības statusa nostiprināšanas LBFV) nevarētu nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu tālākizglītības sistēmu tiesu un prokuratūras funkciju ietvaros, kas vērsta uz tiesu varas neatkarības principa ievērošanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Finanšu ministrija lūdz no likumprojekta "Tieslietu akadēmijas likums" anotācijas projekta 4.1.2.sadaļas svītrot rindkopu: "Ņemot vērā Tieslietu akadēmijai noteikto statusu -  atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, lai nodrošinātu tās darbības patstāvību un pietiekamu neatkarību funkciju izpildē, grozījumi veicami arī Likumā par budžetu un finanšu vadību, nostiprinot arī Tieslietu akadēmijas neatkarību tiesības budžeta pieprasījumu sagatavošanā."

-

Lūdzu papildināt anotācijas projektu ar informāciju par to, vai visos gadījumos ir plānota mācību maksas atlīdzināšana tiesnešiem un prokuroriem attiecīgu izdevumus apliecinošu dokumentu iesniegšanas gadījumā vai var būt, ka būs iespējami atteikuma gadījumi. Gadījumā, ja iespējami atteikuma gadījumi, lūdzam papildināt ar informāciju, kur varēs apstrīdēt šos nelabvēlīgos administratīvos aktus.

-

Lūdzam šeit un citos virzāmajos dokumentos, kas saistīti ar Tieslietu akadēmijas izveidi, pārskatīt un saskaņot 6.2.1.3.i investīcijas nosaukumu ar to redakciju, kas ietverta Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā un 6.2.1.3.i investīcijas īstenošanas informatīvajā ziņojumā.

6.2.1.3.i investīcija "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide"

Lūdzam papildināt anotācijas 1.4.sadaļu ar informāciju, ka līdz ar Tieslietu akadēmijas izveidi tiek izpildīts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk - AF) 192.atskaites punkts, kas būtisks, lai Latvija pilnā apmērā saņemtu AF finansējuma atmaksu no Eiropas Komisijas.
 

-

Tā kā anotācijas projektā ir minēts, ka ir bijusi likumprojekta "Tieslietu akadēmijas likums" publiska apspriešana, tad lūdzam attiecīgi papildināt anotācijas projektu ar informāciju par sabiedrības līdzdalības rezultātiem saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 29.augusta noteikumu Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" prasībām.

-