Atzinums

Metodoloģija 2. pielikums

Iebilstam pret LIFE REstore projektā (Lazdiņš, A., & Lupiķis, A. (2019)) iegūto emisiju faktoru pielietošanu, nosakot prognozējamās SEG emisijas mitrājos un mitrāju apakškategorijās, jo projektā pielietotā metode nav zinātniski pilnvērtīga vairāku iemeslu dēļ, ko apliecina plaši atzītu konkrētas jomas zinātnieku pētījumi (Jurasinksi, G., et al. 2024. Active afforestation of drained peatlands is not a viable option under the EU Nature Restoration Law, Ambio Vol. 53, pp. 970–983. Pieejams: https://link.springer.com/article/10.1007/s13280-024-02016-5).

-

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

Pasākums Nr. 3.5.9. Veikt pētījumu par kodolenerģijas izmantošanas iespējām 

Šobrīd Plānā ir paredzēts atvēlēt 1 miljonu EUR pētījuma veikšanai par kodolenerģijas izmantošanas iespējām. Uzskatām, ka šis pasākums ir lieks un resursi varētu tikt atvēlēti lietderīgākiem pasākumiem.  Aicinām svītrot/rediģēt šo pasākumu.

Pamatojums: Kodolenerģijas projektu attīstība ir Latvijai pārlieku riskants un no ilgtspējas viedokļa nevēlams attīstības virziens, jo: 1. Šīs tehnoloģijas nav piemērotas nepieciešamajam straujajam emisiju samazinājumam (klimata krīzes risināšanai) saistībā ar kodolenerģijas projektu attīstīšanai nepieciešamo garo laika posmu, kas nozīmētu stipri novēlotu emisiju samazināšanu; 2. Kodolenerģija, kas ražota no jaunām spēkstacijām, ir dārga, ekonomiski nekonkurētspējīga un tās saderība ar atjaunīgo enerģiju ir ierobežota; 3. Kodolenerģija vienmēr sevī ietver katastrofālas avārijas risku, kas ir sevišķi būtiski, ņemot vērā ekstremālu dabas stihiju pieaugumu un, Latvijas gadījumā, arī tuvumu teroristiskai valstij; 4. Radioaktīvie atkritumi ir ne tikai nesamērīgs slogs nākotnes paaudzēm, bet rada nopietnu piesārņojumu jau šobrīd. Pat tad, ja Latvija eksportētu šos atkritumus, tā nevar distancēties no atbildības par šo jautājumu. Enerģētikas sektora emisiju samazināšanas pamatā gan Latvijā, gan citās valstīs ir jābūt ievērojamam ilgtspējīgas atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanas pieaugumam, vienlaikus ieguldot energoefektivitātes un pietiekamības pasākumos, modernizējot un paplašinot elektroenerģijas tīklus valstu iekšienē un plašāku reģionu mērogā, izveidojot nepieciešamās balansēšanas krātuves un nodrošinot pieprasījuma puses elastību.

-

Ēku energoefektivitāte

Šobrīd Plānā nav noteikts ēku renovācijas mērķis (ēku skaits vai platība) 2030. gadam. Tomēr šāda mērķa noteikšana ir būtiska, lai turpmākajos gados mobilizētu resursus un rastu dažādus finansējuma modeļus mērķa sasniegšanai. Aicinam ieviest šādu mērķi.

-

Publiskais sektors 

Pasākums Nr. 3.2.2.9. Uzlabot sabiedrības un pašvaldību un plānošanas reģionu informētību un zināšanas par oglekļa mazietilpīgu attīstību, inovatīvajām tehnoloģijām

Pasākumā paredzēts atbalsts informēšanai arī par pāreju uz mazemisiju auto. Aicinām izņemt "mazemisiju auto", atstājot tikai bezemisiju.

Pasākuma Nr. aprakstošajā daļā - 3.2.2.8. Aprakstošajā daļā iztrūkst apraksta pasākumam Nr. 3.2.2.8. Izstrādāt metodiku un atbilstošu datu bāzi reģionālo datu par SEG emisijām aprēķināšanai.

Pamatojums: Praksē ir pierādījies, ka hibrīda auto nesniedz iecerēto emisiju ietaupījumu saistībā ar to, ka vairums lietotāju hibrīda auto nelādē, bet lieto pamatā kā iekšdedzes dzinēja auto, kas savukārt rada vēl lielākas emisijas, nekā parasta iekšdedzes auto gadījumā, jo ir papildu svars no akumulatora. To apliecina arī nesen iznācis Eiropas Komisijas ziņojums, kurā tiek secināts: “Jaunajiem ārēji lādējamiem hibrīda transportlīdzekļiem (PHEV), kas pirmo reizi reģistrēti 2021. gadā, reālās CO2 emisijas bija vidēji 3,5 reizes (4 l/100km vai 100 g CO2/km) augstākas nekā apstiprinājuma vērtības, kas apliecina, ka šie transportlīdzekļi pašlaik neizmanto savu potenciālu, galvenokārt tāpēc, ka tie netiek uzlādēti un netiek pilnībā elektriski vadīti tik bieži, kā pieņemts.” (https://climate.ec.europa.eu/news-your-voice/news/first-commission-report-real-world-co2-emissions-cars-and-vans-using-data-board-fuel-consumption-2024-03-18_en).

-

Pasākums Nr. 3.1.6.12. Neproduktīvu audžu nomaiņa

Aprakstā minēts: “Neproduktīvu audžu nomaiņa veicina CO2 piesaistes palielināšanos, kā arī vecina ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, nodrošina teritorijas ekonomiskās vērtības pieaugumu un iespējas iegūt augstvērtīgāku koksnes materiālu. Pasākuma īstenošanai piemērotas mežaudzes, kas atzītas par neproduktīvām saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā".”

Atbilstoši MK notiekumiem Nr. 935 neproduktīvas audzes ir arī dažādas mistraudzes, slapji meži, kuros pārmitru augsnes apstākļu dēļ ir samazināts ikgadējais koksnes pieaugums, kā arī audzes ar ievērojamu daudzumu bojātu koku, kuras var būt vērtīgs elements bioloģiskajai daudzveidībai. Aicinām papildināt pasākuma aprakstu ar: “Pasākums nav ieviešams ES nozīmes aizsargājamos meža biotopos (gan aizsargājamās teritorijās, gan ārpus tām)”. Pasākuma ietekmi uz vidi nepieciešams izvērtēt SIVN.

-

Pasākums Nr. 3.1.6.9. Īscirtmeta atvasāji Nepieciešams papildināt pasākuma aprakstu ar norādi par teritorijām, kurās īscirtmeta atvasājus neaudzēt, tostarp ES nozīmes aizsargājamos biotopos, iepriekš minētajos bioloģiski vērtīgajos zālājos un potenciālajos bioloģiski vērtīgajos zālājos.

-

Pasākums Nr. 3.1.6.7. Hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjaiņos

Arī slapjaiņi ir nozīmīgas oglekļa krātuves, oglekli uzkrājot ne vien dzīvajā biomasā, bet arī nedzīvajā biomasā (nobirās, mirušajā koksne) un augsnē. Nosusinot mežu, norisināsies organisko vielu mineralizācija, radot CO2 emisijas, kas nav ticis pasākuma aprakstā vērtēts. Lūgums papildināt pasākuma aprakstu ar atsaucēm uz zinātniskiem pētījumiem, kuros izvērtēta SEG emisiju bilance ilgtermiņā visās oglekļa tvertnēs, veicot meža meliorāciju un meliorācijas sistēmu atjaunošanu, lai argumentētu pasākuma piemērotību klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai. Pasākuma ietekmi uz vidi nepieciešams izvērtēt SIVN.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka frāze “hidroloģiskā režīma uzlabošana” ir saimnieciska rakstura, norādot uz lietderību koksnes pieauguma veicināšanā, nevis vides apstākļu uzlabošanā (raugoties gan no SEG emisiju mazināšanas, gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas skatupunktiem). Tā vietā aicinām lietot tehniskus terminus, piemēram, “meliorācija” vai “nosusināšana”.

-

Pasākums Nr. 3.1.6.5.  Mērķtiecīga meža ieaudzēšana izstrādātajos kūdras laukos, tajā skaitā atjaunojot Latvijai raksturīgos pārmitro mežu biotopus

Pasākums ar augstu varbūtību var nesniegt cerēto SEG ietaupījumu, ņemot vērā to, ka plaši atzītu konkrētas jomas zinātnieku pētījumi liecina, ka bijušo kūdras ieguves lauku apmežošana, ņemot vērā pilnu dzīves cikla analīzi, kopsummā būtu klimatam nelabvēlīga (Jurasinksi, G., et al. 2024. Active afforestation of drained peatlands is not a viable option under the EU Nature Restoration Law, Ambio Vol. 53, pp. 970–983. Pieejams: https://link.springer.com/article/10.1007/s13280-024-02016-5). Starptautiski pētījumi apliecina, ka  neatkarīgi no konkrētā bijušā kūdras ieguves lauka pēc-izmantošanas veida (vai purvs tiek renaturalizēts vai audzēta palidukultūra) visefektīvākā stratēģija SEG emisiju samazināšanai ir purvam raksturīga hidroloģiskā režīma atjaunošana (t.i. atlikušā kūdras slāņa atgriešana ūdens piesātinājuma zonā) (Purre, A.H. 2023. Study on greenhouse gas emissions from bogs, peatlands and peat accumulation. Pieejams: https://www.zalabriviba.lv/wp-content/uploads/report_ghg_peatland_bogs_latvia_elige.pdf). Taču tas var nebūt savienojams ar meža ieaudzēšanu, it sevišķi tāda, no kura iecerēts iegūt saimnieciski izmantojamu koksni.

Turklāt arī daļa LIZ, piemēram, ilggadīgie zālāji, ir nozīmīgas pastāvīgas oglekļa tvertnes. Līdz ar to pasākuma aprakstā minētais  arguments “Veicinot mazvērtīgo lauksaimniecības zemju mērķtiecīgu apmežošanu, tiek samazinātas emisijas no lauksaimniecības zemēm” nav attiecināms uz visiem gadījumiem. Ir jāvērtē zemes lietojuma maiņas izraisītā ietekme uz oglekļa bilanci konkrētā gadījumā kopumā un ilgtermiņā.

Aprakstā minēts, ka “veicinot mazvērtīgo lauksaimniecības zemju mērķtiecīgu apmežošanu, tiek samazinātas emisijas no lauksaimniecības zemēm un ar laiku radītas ievērojamas piesaistes apmežotajās teritorijās veicināta ilgtspējīga zemes apsaimniekošana un palielinās bioloģiski vērtību meža biotopu platība”. Norādām, ka bijušajās lauksaimniecības zemēs ES nozīmes mežu biotopu izveidošanās ir ļoti maz ticama - lai šie meži sasniegtu pietiekamu vecumu un  iegūtu dabisku mežu struktūras (atmirušo koksni, vecus kokus, un tml), ir ļoti nepieciešams ilgs laiks, turklāt potenciālie monokultūru un viena vecuma audžu stādījumi šo iespēju vēl vairāk samazina.

Ņemot vērā, ka šis pasākums rada būtiskus riskus bioloģiskajai daudzveidībai, konkrēti - iespējām palielināt un saglabāt bioloģiski vērtīgo zālāju platības un putniem nozīmīgu zālāju platības, līdz ar to arī aizsardzības stāvokli  - ir nepieciešams, lai stratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējumā tiek vērtēta šo pasākumu potenciālā negatīvā ietekme un objektīvi izsvērts, vai un kā riskus ir iespējams mazināt. Ja tas nav iespējams, aicinām šo aktivitāti svītrot.

Ņemot vērā, ka publiskajās datu bāzēs nav iespējams iegūt pilnvērtīgu informāciju par potenciālo zālāju biotopu   izplatību, pirms tiek pieņemts lēmums par ilggadīgo zālāju apmežošanu, ir kritiski svarīgs zālāju eksperta apsekojums, lai novērstu risku, ka tiek iznīcināti potenciālie zālāju biotopi, kā arī bioloģiski vērtīgie zālāji, kas patlaban nav nokartēti, jo sasnieguši bioloģiski vērtīga zālāja statusam atbilstošu stāvokli pēdējo gadu laikā kopš pēdējā apsekojuma (skatīt izvērstu pamatojumu pie pasākuma Nr. 3.1.6.3. komentāriem). Atgādinām, ka saskaņā ar ziņojumu Eiropas Komisijai par ES nozīmes aizsargājamo biotopu aizsardzības stāvokli Latvijā (2013.-2018.), gandrīz visu sastopamo zālāju biotopu stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs - slikts. Šo iemeslu dēļ ir kritiski svarīgi izmantot katru iespēju bioloģiski vērtīgo zālāju platības palielināt, tostarp atbalstot un informējot zemes īpašniekus.
 

-

Trūkstošs pasākums 3.1.6. Mežizstrādes apjomu samazināšana

Plānā joprojām ignorēts, ka galvenais iemesls CO2 piesaistes samazinājumam ZIZIMM sektorā ir pieaugošais mežizstrādes apjoms (https://unfccc.int/documents/627724), tāpēc nepieciešams plānveidīgi samazināt koksnes ieguves apjomus valsts mežos. Pasākumu īstenošana saskaņota ar atbildīgajām nozaru ministrijām. Strādājot pie pasākumu ieviešanas, ir jāparedz konkrēti piesardzības pasākumi, lai vēl mazinātu iespējamos draudus citām politikām.

Tajā pašā laikā uzskatām, ka visticamāk ir iespējami vēl papildu pasākumi, lai palielinātu pievienoto vērtību no iegūtās koksnes (augstākas sarežģītības produktu ražošanai). Patlaban vairāk kā 50 % no koksnes produktu eksporta veido zemas sarežģītības koksnes produkti (kurināmā koksne, apaļkoksne un zāģmateriāli) (atbilstoši Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Zaķes paustajam Kokrūpniecības nākotnes forumā š.g. februārī, atsaucoties uz CSP, Zemkopības Ministrijas un Latvijas Bankas aprēķiniem).
 

-

Pasākums Nr. 3.1.6.4.  Mērķtiecīga organisko augšņu apmežošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs

Pasākuma aprakstā minēts: "Emisiju samazināšanas efekts ir pastāvīgs un to nodrošina koksnes produkti un aizstāšanas efekts enerģētikas sektorā." Minētais aizstāšanas efekts, ko nodrošinātu fosilo kurināmo nomaiņa ar meža biomasu enerģijas ieguvei, nav ņemams vērā šī pasākuma pozitīvās klimata ietekmes pamatojumā, jo atbilstoši enerģētikas sektora mērķu scenārijam tiek paredzēts cietā biomasas kurināmā kopējā patēriņa samazinājums ( NEKP 12062024 versijas 130 lpp).

Arī daļa LIZ, piemēram, ilggadīgie zālāji, ir nozīmīgas pastāvīgas oglekļa tvertnes. Līdz ar to pasākuma aprakstā minētais  arguments “Veicot mērķtiecīgu organisko augšņu apmežošanu lauksaimniecībā izmantojamajās zemes ir iespējams panākt būtisku SEG emisiju samazinājumu” nav attiecināms uz visiem gadījumiem. Ir jāvērtē zemes lietojuma maiņas izraisītā ietekme uz oglekļa bilanci kopumā un ilgtermiņā. Vienlaikus jāizvērš arguments “Pozitīvo efektu var samazināt dabiskie traucējumi.” Pētījumi pierāda, ka, piemēram, parastās egles audzēšanai Latvijā apstākļi vairs nebūs piemēroti dabisko traucējumu (egļu astoņzobu mizgraužu uzbrukumu) rezultātā, tos intensificējot klimata pārmaiņām.

Publiskajās datu bāzēs nav iespējams iegūt pilnvērtīgu informāciju par potenciālo zālāju biotopu   izplatību. Tāpēc pirms tiek pieņemts lēmums par ilggadīgo zālāju apmežošanu, ir kritiski svarīgs zālāju eksperta apsekojums, lai novērstu risku, ka tiek iznīcināti potenciālie zālāju biotopi, kā arī bioloģiski vērtīgie zālāji, kas patlaban nav nokartēti, jo sasnieguši bioloģiski vērtīga zālāja statusam atbilstošu stāvokli pēdējo gadu laikā kopš pēdējā apsekojuma (skatīt izvērstu pamatojumu pie pasākuma Nr. 3.1.6.3. komentāriem). Atgādinām, ka saskaņā ar ziņojumu Eiropas Komisijai par ES nozīmes aizsargājamo biotopu aizsardzības stāvokli Latvijā (2013.-2018.), gandrīz visu sastopamo zālāju biotopu stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs - slikts. Šo iemeslu dēļ ir kritiski svarīgi izmantot katru iespēju bioloģiski vērtīgo zālāju platības palielināt, tostarp atbalstot un informējot zemes īpašniekus.

Šis pasākums rada būtiskus riskus bioloģiskajai daudzveidībai, konkrēti - iespējām palielināt un saglabāt bioloģiski vērtīgo zālāju platības un putniem nozīmīgu zālāju platības, līdz ar to arī aizsardzības stāvokli. Tāpēc ir nepieciešams, lai stratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējumā tiek vērtēta šo pasākumu potenciālā negatīvā ietekme un objektīvi izsvērts, vai un kā riskus ir iespējams mazināt. Ja tas nav iespējams, aicinām šo aktivitāti svītrot.

 

-

Pasākums Nr. 3.1.6.3. Pārmitro meža biotopu atjaunošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs
Piebilde - Saskaņā ar ziņojumu Eiropas Komisijai par ES nozīmes aizsargājamo biotopu aizsardzības stāvokli Latvijā (2013.-2018.), gandrīz visu sastopamo zālāju biotopu stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs - slikts. Zālāju biotopi sastopami vien tikai 0.9 % no Latvijas teritorijas (atbilstoši Dabas skaitīšanas projekta datiem). Šo iemeslu dēļ ir kritiski svarīgi izmantot katru iespēju bioloģiski vērtīgo zālāju platības palielināt, tostarp atbalstot un informējot zemes īpašniekus.
 

-

Pasākums Nr. 3.1.6.3. Pārmitro meža biotopu atjaunošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs

Norādām, ka bijušajās lauksaimniecības zemēs ES nozīmes mežu biotopu izveidošanās ir ļoti maz ticama - lai šie meži sasniegtu pietiekamu vecumu un  iegūtu dabisku mežu struktūras (atmirušo koksni, vecus kokus, u.tml.), ir nepieciešams ļoti ilgs laiks (“Dabas skaitīšanas” projektā netika apsekoti meži, kas jaunāki par 50 gadiem), turklāt monokultūru un viena vecuma audžu stādījumi šo iespēju vēl vairāk samazina. Ja pasākums tiešām tiek īstenots ar mērķi veidot nākotnes biotopus (kā minēts nosaukumā), tad prioritāte ir dodama dažādvecuma un dažādu sugu audzēm.

Ņemot vērā, ka šis pasākums rada arī būtiskus riskus bioloģiskajai daudzveidībai, konkrēti - iespējām palielināt un saglabāt bioloģiski vērtīgo zālāju platības un putniem nozīmīgu zālāju platības, līdz ar to arī aizsardzības stāvokli - ir nepieciešams, lai stratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējumā tiek vērtēta šo pasākumu potenciālā negatīvā ietekme un objektīvi izsvērts, vai riskus ir iespējams mazināt.

Publiskajās datu bāzēs nav iespējams iegūt pilnvērtīgu informāciju par potenciālo zālāju biotopu   izplatību. Tāpēc, pirms tiek pieņemts lēmums par ilggadīgo zālāju apmežošanu, ir kritiski svarīgs zālāju eksperta apsekojums, lai novērstu risku, ka tiek iznīcināti potenciālie zālāju biotopi, kā arī bioloģiski vērtīgie zālāji, kas patlaban nav nokartēti, jo sasnieguši bioloģiski vērtīga zālāja statusam atbilstošu stāvokli pēdējo gadu laikā kopš pēdējā apsekojuma.

Pamatojums

Uzsveram, ka pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pilot-projekta “Ziedu pļavas”* secinājumiem starp ilggadīgajiem zālājiem (710 kods LAD sistēmā), kas nav arti vismaz 10 gadus, ir būtisks īpatsvars zālāju, kas potenciāli varētu kļūt par ES nozīmes zālāju biotopiem (kas tādi vēl nav šobrīd, bet pie atbilstošas apsaimniekošanas par tādiem var kļūt salīdzinoši īsā laikā).

*DAP pilotprogramma "Ziedu pļavas" vērsta uz bioloģiski daudzveidīgu zālāju veidošanu. Vairāk par programmu: https://latvianature.daba.gov.lv/ziedu-plavas/ Cilvēkiem bija liela interese par programmu - pieteikti tika 2496 ha zālāju, no kuriem dalībai programmā tika atlasīti 675 ha zālāju. Liela daļa no pieteiktajiem zālājiem tika apsekota dabā un saskaņā ar eksperta vērtējumu būtiskai daļai no tiem būtu potenciāls kļūt par ES nozīmes zālāju biotopiem. Tikai atsevišķos gadījumos šie zālāji datu bāzē “Ozols” reģistrēti kā potenciālie zālāju biotopi.

 

-

Pasākums Nr. 3.1.6.2. Augsnes ielabošana kūdreņos, izmantojot koksnes pelnus

Pasākuma aprakstā minēts: "Koksnes pelnu izmantošanas apjomu Latvijā ierobežo tikai  pelnu pieejamība, attiecīgi, koksnes izmantošanas enerģētikā īpatsvara pieaugums palielinās šī pasākuma īstenošanas iespēja un sagaidāmo SEG emisiju samazinājumu." Taču atbilstoši Enerģijas patēriņa prognozei Mērķu scenārijā(130. lpp.) tiek paredzēts, ka “ samazinās visu fosilo energoresursu un cietā biomasas kurināmā kopējais patēriņš..”, kas ir apsveicami. Attiecīgi šis arguments ir tiešā pretrunā ar citur minēto un nav izmantojams kā pamatojums potenciāli pieejamo koksnes pelnu pieaugumam.

-

Pasākums Nr. 3.1.6.1. Minerālmēslojuma pielietošana sausieņos un āreņos 

Kā uzsvērām iepriekš, pirms šī pasākuma iekļaušanas NEKP gala redakcijā, ir jāaplēš sagaidāmās minerālmēslojuma dzīves ciklā radušās emisijas un šī pasākuma kopējā ietekme uz klimatu. Pasākuma kopējai pozitīvai ietekmei (ietverot pilno dzīves ciklu) ZIZIMM NEKP darba grupā pierādījumus neguvām. 29.02.2024 prezentācijā ZIZIMM darba grupā tika norādīts, ka “Pētījuma ietvaros ietekme ir provizoriski vērtēta un ieguvumi ir samērojami ar risku. Pasākums plānots veikts atbilstoši pašreiz esošajiem normatīvajiem aktiem. “ Lūdzam rast iespēju iepazīties ar šo pētījumu vai analīzi, kas minēto apstiprinātu, un iekļaut uz to atsauci NEKP.

Ņemot vērā, ka šis pasākums var radīt riskus ūdeņu kvalitātei, proti, pastāv iespēja, ka mežu mēslošana ar minerālmēslojumu un šī mēslojuma notece caur meliorācijas sistēmām palielina eitrofikāciju ūdeņos,  veicinot to aizaugšanu, - ir nepieciešams, lai stratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējumā tiek vērtēta šo pasākumu potenciālā negatīvā ietekme uz ūdeņu kvalitāti un ūdens dzīvotnēm un objektīvi izsvērts, vai un kā riskus ir iespējams mazināt. Ja tas nav iespējams, aicinām šo pasākumu svītrot.

-

III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai (indikatīvi) 
Aprakstā minēts: “Tas pamato ZIZIMM sektorā īstenoto pasākumu ietekmi vērtēt ilgtermiņā, piemēram, desmitgažu periodā.” To papildināt ar: “, kā arī veikt pastāvīgu pasākumu ieviešanas rezultātu monitoringu, lai gūtu atziņas par to lietderību un nepieciešamības gadījumā pasākumus pielāgotu.” 

Pamatojums:  Būtiska ir ne vien ilgtermiņa rezultātu sasniegšana, bet arī ieviesto pasākumu pastāvīga uzraudzība, kas ļautu gūt zinātniskas atziņas par pasākumu lietderību, identificēt, vai tie provizoriski palīdzēs sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus, kā arī nepieciešamības gadījumā reaģēt, pasākumus atceļot vai ieviešot korekcijas.

-

ZIZIMM

III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai (indikatīvi) un SIVN projekts

Sadaļā lasāms apgalvojums, ka ZIZIMM sektorā “mērķu scenārijs veidots, ievērojot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus” (72. lpp). Šis apgalvojums ir aplams - lai gan kopš pēdējās dokumenta versijas ZIZIMM sektorā ir parādījušies atsevišķi  dabas daudzveidību potenciāli veicinoši pasākumi ( 3.1.6.10. Koku grupas ganībās), daudzi pasākumi rada ļoti būtiskus riskus dabas daudzveidībai (skat. detālāk komentāros pie konkrētiem pasākumiem), kuri nav izvērtēti ne pašā plānā, ne plāna stratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk - SIVN) projektā.

Pašreizējais SIVN izvērtējuma projekts nav uzskatāms par kvalitatīvi veiktu darbu, kas ir gatavs sabiedriskajai apspriešanai. Tas neatbilst MK noteikumiem Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” (vismaz 8.5., 8.6., 8.7. punktam), kā arī SIVN direktīvai (2001/42/EK, 1. pielikums). Uzskatām, ka izstrādātajam SIVN vides pārskata projektam ir jāatceļ sabiedriskās apspriešanas process, vides pārskats jāpārstrādā, detālāk analizējot konkrētus pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot ietekmēm, kas ir saistītas ar enerģētikas  sektoru (VES parku attīstību), lauksaimniecības sektoru (3.1.2.7. Meliorācijas sistēmu pārbūve un atjaunošana) un, jo īpaši, ZIZIMM  sektoru (liela daļa pasākumu). Uzlabotais SIVN vides pārskats ir jāiesniedz sabiedriskajai apspriešanai vēlreiz.

-

Pasākums Nr. 3.1.3.20. Fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniska ierobežošana

1) Pasākums ir ļoti atbalstāms, taču to nepieciešams papildināt (vai arī pievienot jaunu pasākumu) ar ierobežojumiem siltumenerģijas ražošanai no fosilajiem energoresursiem tieši individuālajā siltumapgādē un lokālajā (vienas daudzdzīvokļu ēkas siltumapgādes risinājumā), lai līdz 2040.gadam individuālajā/lokālajā siltumapgādē vairs netiek izmantoti fosilos resursus izmantojoši apkures katli/risinājumi.  

Pamatojums: Ēku energoefektivitātes direktīva nosaka prasību dalībvalstīm īeviest tādu politiku, lai līdz 2040. gadam panāktu pilnīgu atteikšanos no fosilos resursus izmantojošiem apkures risinājumiem gan individuālajā, gan centralizētajā siltumapgādē (Ēku energoefektivitātes direktīva, 2.pielikums, (c)(f) punkts: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=OJ:L_202401275&pk_keyword=Energy&pk_content=Directive).

2) Izteikt šādā redakcijā attiecīgo pasākuma apraksta daļu: "[..] sākot ar 2050. g. minētajās iekārtās ir aizliegts izmantot dabasgāzes kurināmo, izņemot iekārtās ar jaudu >100MW, kas ir nepieciešamas “rezerves jaudu” nodrošināšanai, un izņemot iekārtās, kurās ir ieviesti kompensējošie emisiju samazināšanas pasākumi".

Pamatojums: Nav pieļaujams, ka 2050.gadā bāzes jaudu nodrošināšanai vēl tiktu izmantota dabasgāze, jo tas nebūtu savienojams ar klimatneitralitātes sasniegšanu. Tās izmantošana varētu būt iespējama tikai kā rezerves jauda pīķa noslodzes brīžos.

-

Pasākums Nr. 3.1.3.18 Veicināt biometāna ražošanu un tā ievadīšanu gāzes tīklā (un citviet, kur paredzēts veicināt biometānu siltumapgādē)

Ēku energoefektivitātes direktīva nosaka, ka dalībvalstīm ir īstenojama politika, lai periodā līdz 2040. gadam tiktu pilnībā pārtraukta fosilo energoresursu izmantošana centralizētajā un individuālajā siltumapgādē. Tas nozīmē, ka līdz 2040.gadam būs pilnībā jāpārtrauc izmantot dabasgāzi siltumapgādē ēku sektoram. Tas rada nopietnas bažas par biometāna ievades kopējā dabasgāzes tīklā lietderību un gāzveida infrastruktūras nākotni, jo, kā norādīts Plānā sniegtajā atsaucē, ar biometānu Latvijā varētu aizstāt tikai apmēram 15% no dabasgāzes patēriņa. Lai gan tas varētu nosegt visu mājsaimniecību patēriņu, tomēr lielākie dabasgāzes patērētāji šobrīd ir koģenerācijas stacijas (kas ražo arī siltumenerģiju centralizētajai siltumapgādei). Patērē arī ražošanas sektors, publiskais un komerciālais sektors. Visām šīm nozarēm pamazām pārejot uz atjaunīgajiem energoresursiem, pieaugot elektrifikācijai, saražotajai AES elektroenerģijai un attiecīgi samazinoties gāzveida kurināmā patēriņam, radīsies nopietni jautājumi saistībā ar gāzveida infrastruktūras funkcionālo un finansiālo uzturēšanu.

Vienlaikus Plānā tiek paredzēts biometāna izmantošanu veicināt arī transporta jomā, kas attiecīgi konkurēt ar siltumapgādes vajadzībām. Turklāt, ievadot biometānu kopējā tīklā, papildus risks rodas saistībā ar to, ka šo biometānu var iegādāties citas valsts patērētāji, kas ir spējīgi samaksāt vairāk, esot vienotā dabasgāzes tirgū. Tādējādi atkārtoti paužam nostāju, ka Latvijā iegūto biometānu būtu lietderīgāk izmantot citās jomās, piemēram, ražošanas sektorā, kuras ir grūtāk elektrificējamas (vai tas nav iespējams saistībā ar nepieciešamību pēc augstas temperatūras sasniegšanas) un lauksaimniecības un citam "smagajam" transportam.

-

Pasākums Nr. 3.1.3.11. Īstenot pietiekami plašu CSAS elektrifikāciju

Aicinām būtiski palielināt CSAS elektrifikācijas mērķus.

Pamatojums: 100 MW jauda līdz 2040.gadam ir salīdzinoši zems rādītājs, ņemot vērā kopējās katlu māju un koģenerācijas staciju jaudas, kuras, balstoties uz Centrālās Statistikas Pārvaldes datiem, ir mērāmas vairākos tūkstošos MW.

-

Pasākums Nr. 3.1.2.7. Meliorācijas sistēmu pārbūve un atjaunošana lauksaimniecības zemēs, km/ha

Lūgums precizēt pasākuma nosaukumu un papildināt pasākuma aprakstu. Pasākuma nosaukums neatbilst aprakstam, kurā norādīts, ka plānots meliorācijas sistēmas ne vien rekonstruēt, bet arī attīstīt. Pasākuma aprakstā nav identificēti riski, kurus izraisīs organisko vielu mineralizācija, tostarp CO2 emisijas, ieviešot vai atjaunojot meliorācijas sistēmas.
 

-

Pasākums Nr. 3.1.2.1. Veicināt bioloģisko piena lopkopību (zemas emisijas piena lopkopību)

Lūgums skaidrot, kā tika izvēlēts tik specifisks rezultatīvais rādītājs ‘33 352’ slaucamās govis, kā arī izvērtēt šī pasākuma būtību, jo apgalvojums, ka ‘Bioloģiskā piena lopkopība būtiski samazina CH4 emisiju no zarnu fermentācijas ’ ir aplams.

Pamatojums: Diemžēl pētījumi rāda, ka tieši konvenciālajās saimniecībās audzētas govis (kuras pārsvarā tiek barotas ar graudiem), izdala mazāk emisijas nekā ar zāli baroti dzīvnieki uzturā esošo šķiedrvielu dēļ, tāpēc bioloģiskā lopkopība nesamazina zarnu fermentācijas emisijas. (  https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8867585/  ;  https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2666910223000479 )

Šis pasākums var uzlabot bioloģisko daudzveidību, atvieglot bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu un mazināt citas intensīvās lauksaimniecības vides ietekmes, taču to nevar izmantot kā emisiju samazināšanas pasākumu no zarnu fermentācijas procesiem.

-

Pasākums Nr. 3.1.1.19. Sniegt atbalstu pašvaldībām ūdeņraža sabiedriskā transporta transportlīdzekļu autobusu iegādei 

Apšaubām šī pasākuma kopējo lietderību laika posmā līdz 2030.gadam un aicinām to svītrot, ņemot vērā to, ka prognozējams, ka laika posmā līdz 2030. gadam vēl nebūs pieejams izmaksu ziņā konkurētspējīgs, no AER saražots ūdeņradis. Aicinām publiskos līdzekļus veltīt transporta elektrifikācijas potenciāla izmantošanai nevis nepārbaudītos risinājumos.

-

Pasākums Nr. 3.1.1.17. Sniegt atbalstu pašvaldībām metāna sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei vai pārbūvei 

Iebilstam pret pasākumu kopumā, jo sabiedriskajam transportam pilsētvidē šobrīd elektrifikācija ir visvēlamākais risinājums, ņemot vērā arī gaisa piesārņojuma problēmas. Metāns ir siltumnīcefekta gāze. Ja pasākums tomēr tiek ietverts, tad to nepieciešams papildināt ar pienākumu atbalsta programmu ietvaros iegādātajiem vai pārbūvētajiem sabiedriskā transporta transportlīdzekļiem izmantot tikai biometānu (kopējā tīkla gadījumā pielietojot biometāna izcelsmes apliecinājumus), jeb noteikt aizliegumu izmantot fosilās izcelsmes metānu. 

Pamatojums: Ar fosilās izcelsmes metāna jeb dabasgāzi darbināmiem transportlīdzekļiem var būt līdzīga apjoma CO2 emisijas, ņemot vērā pilna dzīves cikla analīzi, salīdzinot ar dīzeļdegvielu darbināmiem auto (https://www.degruyter.com/document/doi/10.1515/eng-2021-0038/html; https://www.researchgate.net/publication/275834787_A_Comparison_of_Life_Cycle_Greenhouse_Gases_from_Natural_Gas_Pathways_for_Medium_and_Heavy-Duty_Vehicles). Tādējādi publiskās investīcijas šādā pasākumā var nesniegt cerēto SEG emisiju ietaupījumu un turpinātu atkarību no importētiem fosilajiem energoresursiem. Turklāt tas nerisinātu pilsētu gaisa piesārņojuma problēmu, jo ar gāzi darbināmie auto emitē vairāk cietās daļiņas, nekā ar dīzeļdegvielu darbināmie, kas palielina sabiedrības veselības riskus (https://www.transportenvironment.org/discover/gas-truck-as-bad-for-the-climate-as-diesel-in-on-road-tests/). Turklāt ierobežotā biometāna pieejamības dēļ (ko tiek paredzēts ievadīt arī kopējā dabasgāzes tīklā), pastāv augsts risks, ka var nebūt iespējams nodrošināt biometāna pieejamību, kas nozīmē fosilā metāna izmantošanu, kas savukārt liek apšaubīt investīcijas lietderību kopumā. 

-

Lasot sagatavoto protokollēmuma projektu rodas iespaids, ka jauno NEKP versiju plānots apstiprināt vēl pirms stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN) pabeigšanas (un attiecīgā Vides pārraudzības valsts biroja atzinuma). Lūdzam skaidrot, kā SIVN rezultāti tiks ņemti vērā pašā NEKP, ja pats Plāns jau būs apstiprināts Ministru Kabinetā. Pieļaujam, ka šāda absurda situācija visticamāk radusies dēļ Eiropas Komisijas norādītajiem termiņiem NEKP gala versijas iesniegšanai, lai izvairītos no soda sankcijām. Aicinām sazināties ar Eiropas Komisiju, skaidrojot esošo situāciju un LR likumdošanas prasības, kā arī SIVN procedūras veikšanai reāli nepieciešamo laiku. Iespējamais risinājums būtu izskatīt NEKP Ministru kabinetā divreiz, gala versiju apstiprinot pēc SIVN procesa noslēgšanās, kā arī Eiropas Komisijas gala komentāru saņemšanas.

-

Enerģētiskā nabadzība un enerģijas pieejamība

Nepieciešams veicināt pašvaldības iniciēt dzīvojamo ēku renovācijas projektus ēkās, kurās ir pašvaldībām piederoši/sociālie dzīvokļi. Tiešs atbalsts energoizmaksu segšanai ir nepieciešams, bet jo svarīgāk ir veicināt energoefektivitāti, lai atbalsts vairs nebūtu vajadzīgs.

-

Trūkstošs pasākums 3.2.

Nepieciešams īstenot vispārējā ēku stāvokļa apzināšanu Latvijā, ieviešot obligāto ēkas energoefektivitātes rādītāju, lai varētu mērķtiecīgi veikt atbalsta pasākums. Īpaši vēlams identificēt ēkas, kas ir vissliktākajā energoefektivitātes stāvoklī, lai to problemātiku risinātu prioritāri. Šādas publiskas informācijas pieejamība veicinātu iedzīvotāju izpratni un iesaistīšanos ēku atjaunošanas procesā, kā arī iedzīvotājiem palīdzētu novērtēt īpašuma ēku energoefektivitātes līmeni, iegādājoties jaunu īpašumu. 

-

Trūkstošs pasākums 3.2.

Nepieciešams papildināt ar pasākumiem, kas attiecas uz normatīvo aktu izmaiņām, kas novērstu vairākus šķēršļus dzīvojamo ēku renovācijas intensificēšanai: 1) Esošā normatīvā akta aktualizācija, nosakot gala termiņu uzsākta privatizācijas procesa pabeigšanai, lai paātrinātu ēku valdījuma pārņemšanas tempu un pabeigtu likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” realizāciju; 2) Izmaiņas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, nosakot obligātu uzkrājuma veikšanu, ja ēka neatbilst energoefektivitātes minimālajām prasībām.

-

Trūkstošs pasākums 3.2.

Būtu nepieciešams papildināt ar vēl citiem administratīvo slogu mazinošiem pasākumiem (papildu iedzīvotāju lemšanas procesam par labu renovācijai) - 1) Kopēju iepirkumu veicināšana, pieļaujot iepirkumu apvienošanu un pieteikšanos līdzfinansējumam ēkām kopā, gadījumos, ja divas vai vairākas ēkas blakus esošas ēkas pieņem lēmumu par ēku atjaunošanu; 2) Energoaudita, tehniskās apsekošanas atzinuma, tehniskā projekta saskaņošanas atvieglošana.

-

Tūkstošs pasākums 3.2.

Būtu nepieciešams papildināt ar plašāku sabiedrības informēšanas kampaņu, neaprobežojoties tikai ar "Dzīvo Siltāk" kampaņu. Informēšanas kampaņas par nepieciešamību veikt ēku renovāciju jāīsteno plašāk un intensīvāk (labās prakses izplatība, jāapsver TV raidījumu par ēku atjaunošanu veidošana un jākliedē sabiedrībā ieviesušies mīti gan par birokrātiju, gan dārdzību, gan ēku kvalitāti pēc atjaunošanas).

-

3.2. Energoefektivitāte

Finanšu institūcijas "ALTUM" kapacitāte būtu jāstiprina, lai ALTUM varētu īstenot vienas pieturas aģentūras pieeju, nodrošinot, ka visus aizņēmumus izvērtē un piešķir ALTUM, kas tālāk tos cedē komercbankām. Pēc ēku atjaunošanas kredītu portfelis no ALTUM puses tiktu pārkreditēts  komercbankām vai investīciju fondiem, tādejādi izvairoties no iejaukšanās brīvajā tirgū.

-

Trūkstošs pasākums 3.2. Energoefektivitāte

Lai veicinātu ēku renovācijas finansēšanas risinājumu un avotu dažādošanu (papildus ESKO), būtu nepieciešama valsts ēku renovācijas fonda paplašināšana, nodrošinot ilgtermiņa aizdevumus ar zemām procentu likmēm, nodrošinot īpašu apdrošināšanu pret aizdevuma saistību nepildīšanu vai piedāvājot noteiktu atlaidi kopējo izmaksu atmaksai, ja pierādīts enerģijas ietaupījums, vai arī sniedzot bezprocentu aizdevumus maznodrošinātām mājsaimniecībām. Fonda finansēšanā varētu tikt izmantots jauktais finanšu instruments (blending financial instrument), kas ietver gan granta, gan aizdevuma daļu kombinācijā ar ES un nacionāliem finanšu avotiem; pielietots rotācijas fondu princips; kā ārī īstenota finansējuma piesaiste, izmantojot zaļos aizdevumus, obligācijas, kreditēšanu un vērtspapīrošanu. Spēcīgāka ēku renovācijas fonda izveide nodrošinātu atbalsta programmu pastāvīgumu, kā arī noteikumu konsekvenci.

-

Trūkstošs pasākums 3.1.6. purvu atjaunošana

Kā norādījām iepriekš, nav saprotams, kāpēc NEKP nav iekļauts pasākums - hidroloģiskā režīma atjaunošana purvos – gan nosusinātajos (bet neizstrādātajos), gan bijušajās kūdras ieguves vietās.

Uzsveram atkārtoti- pētījumi apliecina - hidroloģiskā režīma atjaunošana un renaturalizācija būtiski samazina  emisijas no kūdras izstrādes laukiem pēc kūdras izstrādes beigām (Purre, A.H. 2023. Study on greenhouse gas emissions from bogs, peatlands and peat accumulation. Pieejams: https://www.zalabriviba.lv/wp-content/uploads/report_ghg_peatland_bogs_latvia_elige.pdf, kā arī tas veicinās dabas daudzveidību un palīdzēs sasniegt nesen pieņemtās Dabas atjaunošanas regulas mērķus.

Pēc mums pieejamās informācijas, Latvija līdz šim nav pietiekami izmantojusi iespējas iekļaut Nacionālajos  SEG inventerizācijas ziņojumos datus par renaturalizētajām purvu platībām, un šajā ziņā ir novērojams datu un  monitoringa informācijas trūkums.

-

ZIZIMM III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai (indikatīvi)

Sadaļā norādīts, ka “pēc Dabas atjaunošanas regulas apstiprināšanas, var būt nepieciešams pārskatīt Mērķu scenāriju, jo dabas atjaunošanas regulā var būt ietverti saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas var apgrūtināt atsevišķu pasākumu īstenošanu. Tāpat tas arī ietekmēs lauksaimniecības sektora mērķu sasniegšanu, tā kā abos sektoros tie ņemtas vērā organisko augšņu platības.”   Dabas atjaunošanas regula ir nesen pilnībā pieņemta (https://europa.eu/!qFDVgf), tāpēc ieteicams šo politikas dokumentu saskaņot ar minēto regulu jau tagad.

-

RPPI

Trūkstošie pasākumi 3.1.5.

Aicinām atgriezt atpakaļ Dekarbonizācijas 3.1.5 RPPI sektora pasākumu "Noteikt pienākumu konkrētām iekārtām uzstādīt oglekļa uztveršanas iekārtas", kurš tika ietverts iepriekšējā Plāna melnraksta versijā. Rezultatīvais rādītās “Līdz 2035.gadam oglekļa uztveršanas iekārtas ir uzstādītas emitējošākajām iekārtām”. Mūsuprāt, pasākums ticis nepamatoti izsvītrots.

Pamatojums: Šim pasākumam jau tika iezīmēts finansējums Inovāciju fonda ietvaros https://climate.ec.europa.eu/eu-action/eu-funding-climate-action/innovation-fund_en , kā arī šis pasākums rādītu priekšzīmi citu iekārtu operatoriem savu SEG emisiju samazināšnai.
 

-

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana

Pasākums Nr. 3.1.3.3. Nodrošināt VES attīstību sauszemē

Galvenais iemesls CO2 piesaistes samazinājumam ZIZIMM sektorā ir pieaugošais mežizstrādes apjoms (https://unfccc.int/documents/627724), tāpēc svarīgi nodrošināt, ka kopējais izcirstās koksnes apjoms valsts mežā VES attīstības sauszemē rezultātā nepalielinās. Šī iemesla dēļ aicinām paredzēt NEKP, ka tiek plānveidīgi veiktas izmaiņas likumdošanā, paredzot, ka VES parku būvniecības rezultātā atmežotās un izcirstās platības valstij piederošajos mežos tiek iekļautas aprēķinos par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu (ciršanas tāmē valstij piederošajos mežos). Papildus piebilstam, ka kompensējošie pasākumi jāveic arī attiecībā uz dabu un bioloģisko daudzveidību, ne tikai oglekļa uzkrājumiem.

-

Lauksaimniecība

Trūkstošie pasākumi 3.1.2.

Papildināt īstenojamo pasākumu skaitu ar pasākumiem, kas veicina lauksaimniecības darbības jomu pārkārtošanos uz emisijām mazāk ietilpīgām jomām, piemēram, aizstājot daļu piena lopkopības ar kultūraugu audzēšanu, kas ir ar zemāku SEG emisiju intenstitāti, arī gaļas lopkopības samazināšanu, augu valsts proteīna avotu audzēšanu un ražošanu. 

Tāpat iztrūkst pasākumi, kas vērsti uz pakāpenisku pāreju uz klimatam draudzīgākiem paradumiem (gaļas patēriņa samazināšana, sezonālas pārtikas patēriņš, u.c.).

Pamatojums: Ar esošajiem pasākumiem nebūs iespējams panākt pietiekamu SEG emisiju samazinājumu ilgtermiņā, raugoties tālākā perspektīvā par 2030.gadu, tāpēc ir nepieciešams uzsākt būtiskākas strukturālas izmaiņas lauksaimniecības nozarē, pārorientējoties uz SEG emisiju mazāk intensīvām jomām, it sevišķi ņemot vērā lielo SEG īpatsvaru tieši no lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācijas procesiem.

 

-

Trūkstošie pasākumi 3.1.1.

Aicinām noteikt atsevišķu sasniedzamo mērķi 2030. gadā bezemisiju vieglo auto īpatsvaram no visiem, nevis tikai AER proporcijai transportā. Ambiciozs, tomēr reālistisks, mērķis šim konkrētajam rādītājam, piemēram -  10% - kalpos par veicinošu faktoru, konkrētāku ietvaru (piemēram, lai plānotu uzlādes stacijas) un signālu tirgum. Turklāt, būtiski ir nospraust mērķi tieši kā īpatsvaru (%), nevis absolūto skaitu, jo būtiski ir arī kopumā samazināt individuālo auto skaitu, nevis vienkārši veicināt jaunu produktu iegādi.


 

-

Pasākums Nr. 3.1.1.28. Rīgas pašvaldībai īstenot “dienu bez auto” vismaz 1 reizi gadā

‘Diena bez auto’ ir starptautiska iniciatīva, kura, lai gan ļoti uzteicama, nav nacionāla mēroga pasākums, bet gan specifiska Rīgas pašvaldības iniciatīva. Iesakām izstrādāt vadlīnijās un pienākumu arī citām pašvaldībām īstenot šādu pasākumu, lai tam būtu arī nomērāms efekts.
 

-

Pasākums Nr. 3.1.1.18. Izbūvēt publiski pieejamus sašķidrināta vai saspiesta metāna uzpildes punktus

Precizēt, nosakot pienākumu atbalsta programmas ietvaros ierīkotajās sašķidrinātā vai saspiestā metāna uzpildes stacijās nodrošināt TIKAI biometāna uzpildi, nosakot aizliegumu tajās izmantot fosilo metānu. 

Pamatojums:  Ar fosilās izcelsmes metāna jeb dabasgāzi darbināmiem transportlīdzekļiem var būt līdzīga apjoma CO2 emisijas, ņemot vērā pilna dzīves cikla analīzi, salīdzinot ar dīzeļdegvielu darbināmiem auto (https://www.degruyter.com/document/doi/10.1515/eng-2021-0038/html; https://www.researchgate.net/publication/275834787_A_Comparison_of_Life_Cycle_Greenhouse_Gases_from_Natural_Gas_Pathways_for_Medium_and_Heavy-Duty_Vehicles). Tādējādi publiskās investīcijas šādā pasākumā var nesniegt cerēto SEG emisiju ietaupījumu un turpinātu atkarību no importētiem fosilajiem energoresursiem. Turklāt ierobežotā biometāna pieejamības dēļ (ko tiek paredzēts ievadīt arī kopējā dabasgāzes tīklā), pastāv augsts risks, ka var nebūt iespējams nodrošināt noteikto biometāna īpatsvaru, kas, savukārt, liek apšaubīt investīcijas lietderību kopumā.

-

Transports 

Pasākums Nr. 3.1.1.7. Palielināt bezemisiju vieglo pasažieru transportlīdzekļu skaitu 

Ņemot vērā jaunā ETS (ETS2) sistēmas ieviešanu, atbalstam ir jābūt tēmētam uz maznodrošinātajiem un sabiedrības daļu, kurai ir grūtāk nomainīt savu transporta līdzekli bez papildus atbalsta.

-

Biedrība "Zaļā brīvība" iepazinās ar aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna līdz 2030. gadam 12.06.2024. redakciju (turpmāk - Plāns/NEKP) un, ņemot vērā vairākus uzlabojumus, izsaka savus priekšlikumus un iebildumus par plānā ietvertajiem pasākumiem.

2.2. Mērķu noteikšanas aspekti, 10. punkts 

‘Latvija plāno palielināt AER īpatsvaru siltumapgādē un aukstumapgādē, modernizējot uzstādītās biomasas izmantošanas iekārtu jaudas [...]’ aicinām ievērot piesardzību paļaujoties uz biomasas izmantošu kā AER lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķus, ņemot vērā Atjaunojamo Energoresursu direktīvas precizējumus un stingro regulējumu. 
 

 

-