Atzinums

Informējam, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir aicinājusi Ministru kabinetu aktualizēt Ministru kabineta 2020. gada 3. marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 9 40. §) 3. punktā noteikto uzdevumu un jaunās judikatūras kontekstā pārvērtēt normatīvajos aktos noteiktos aizliegumus personai izvēlēties nodarbošanos saistībā ar iepriekš izdarītu noziedzīgu nodarījumu un pārvērtēt esošo ierobežojumu nepieciešamību un samērīgumu. 2020. gada 3. marta Ministru kabineta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 9 40. §) 3. punkts ietver šādus kritērijus, pēc kuriem vērtēt ierobežojuma samērīgumu:
     3.1. vai aizliegums ir nepieciešams;
     3.2. vai aizliegumu ir iespējams attiecināt tikai uz tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem;
     3.3. vai aizliegumu ir iespējams attiecināt tikai uz atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem (piemēram, autortiesību un blakustiesību pārkāpšana saskaņā ar Krimināllikuma 148.pantu, izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas saskaņā ar Krimināllikuma 218.pantu un būvniecības noteikumu pārkāpšana saskaņā ar Krimināllikuma 239.pantu);
     3.4. vai aizliegumu ir iespējams attiecināt tikai uz atsevišķu noziedzīgu nodarījumu grupām (piemēram, noziedzīgi nodarījumi pret personas dzīvību un veselību; noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību; noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā; noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā);
     3.5. vai atbilstoši, proti, no kaitīgākā uz mazāk kaitīgu, aizliegumu ir iespējams attiecināt tikai uz:
     3.5.1. sevišķi smagiem noziegumiem;
     3.5.2. smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem;
     3.5.3. noziegumiem (mazāk smagiem, smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem);
     3.5.4. noziedzīgiem nodarījumiem (kriminālpārkāpumiem un noziegumiem);
     3.6. vai aizliegumu ir iespējams neattiecināt uz personām, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas būdamas nepilngadīgas;
     3.7. vai absolūtu aizliegumu ir iespējams aizstāt ar terminētu aizliegumu, proti, tādu, kas beidzas līdz ar sodāmības dzēšanu vai noņemšanu;
     3.8. vai absolūtu aizliegumu ir iespējams atcelt, veicot individuālu izvērtējumu.
Projekta 5. punkts tieši neparedz personas nodarbošanās ierobežojumus, tomēr tas paredz ierobežojumu, kas liedz komersantam pieteikties speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai. Norādām, ka arī šāda ierobežojuma noteikšanai analogi nodarbinātības ierobežojumiem, jāveic ierobežojuma samērīguma izvērtējums pēc minētajiem kritērijiem.
Pamatojoties uz minētajiem kritērijiem un to, ka pēdējo piecu gadu laikā Satversmes tiesa arvien vairāk ierosina lietas par normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem un lielākoties noteiktos ierobežojumus arī atzīst kā nesamērīgus un tādējādi Satversmei neatbilstošus, Tieslietu ministrija norāda, ka būtu svarīgi atteikties no absolūtiem tiesību ierobežojumiem tiesību normās, kā arī sašaurināt noziedzīgo nodarījumu loku, uz kuriem tiesību ierobežojumi ir attiecināmi, attiecinot ierobežojumu uz īpaši bīstamiem noziedzīgiem nodarījumiem un tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti tieši ar konkrēto nozari.
Projekta 5.4. punkts nosaka ierobežojumu komersantam, kuram piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi saskaņā ar Krimināllikumu vai kura piesaistītie partneri vai eksperti uz līgumattiecību pamata ir atzīstami par agrāk sodītām personām par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Līdz ar to saprotams, ka attiecībā uz juridiskai personai piemērotu piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ierobežojums attiecināms uz visiem Krimināllikumā noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem juridiskai personai piemērojams piespiedu ietekmēšanas līdzeklis. Attiecībā uz komersantam piesaistītiem partneriem vai ekspertiem, ierobežojums noteikts personām, kuras sodītas par tīša noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, līdz ar to saprotams, ka ierobežojums noteikts attiecībā uz visiem tīšiem Krimināllikumā paredzētājiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Norādām, ka ir nepieciešams izvērtēt, vai pieteikšanās iespēja speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai ir tik nozīmīga, ka ierobežojums būtu jāattiecina uz visiem Krimināllikumā iekļautajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tieslietu ministrijas ieskatā šajā gadījumā noziedzīgo nodarījumu, uz kuriem attiecināms ierobežojums, loks būtu jāsašaurina uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir pietuvināti nozares specifikai, piemēram, izdarīti tautsaimniecībā vai noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu.
 

-

Norādām, ka norma paredz absolūtu ierobežojumu, kas, pirmsšķietami, nav samērīgs. Ierobežojumu būtu nepieciešams noteikt terminētu, tas ir, noteikt to tikai personām, kuru sodāmība nav dzēsta. Šādā gadījumā normu ieteicams papildināt ar izņēmumu no ierobežojuma, gadījumos, kad personas sodāmība ir noņemta vai dzēsta.

-

Lūdzam svītrot projekta 10.1. apakšpunkta otro teikumu, ņemot vērā to, ka jautājums, kas saistīts ar atbildes sniegšanu personai, ja tai nav subjektīvo tiesību prasīt administratīvā akta izdošanu, risināms nošķirot, kuros gadījumos iesnieguma izskatīšanai piemērojams Administratīvā procesa likums un kuros gadījumos – piemērojams Iesniegumu likums. Proti, ja personai ir subjektīvās tiesības prasīt izdot noteiktu administratīvo aktu, iesnieguma izskatīšanas rezultātā ir izdodams administratīvais akts, iesnieguma izskatīšana notiek Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, savukārt, ja personai subjektīvo tiesību nav, atbilde sniedzama Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā. Vēršam uzmanību uz to, ka normai, kas noteiktu iestādes rīcību gadījumā, ja personai nav subjektīvo tiesību prasīt noteikta administratīvā akta izdošanu, nav juridiskās slodzes. Vienlaikus norādām, ka nozares ministrijai būs jāsagatavo Ministru kabineta atbildes vēstules projekts, ar kuru tiks konstatēts, ka pieteikumu iesniegušajam komersantam nav subjektīvo tiesību pieteikties speciālās regulatīvās vides izveidei, proti, tas ir projekta 5. punktā minētais komersants. Papildus informējam, ka Iesniegumu likuma 7. panta pirmā daļa nosaka gadījumus, kādos iestāde ir tiesīga atstāt iesniegumu bez izskatīšanas, un projektā paredzētais gadījums neatbilst Iesniegumu likuma 7. panta pirmajā daļā paredzētajam.

-

Lūdzam precizēt projekta 10.2. apakšpunktu un 11. punktu, kā arī attiecīgi precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Likuma 5. panta otrajā daļā noteikto Ministru kabinets pieņem lēmumu par speciālās regulatīvās vides izveidi un par to atbildīgo uzraudzības iestādi, kas nozīmē, ka arī Ministru kabinets varētu pieņemt starplēmumu konkrētā administratīvā procesa ietvaros. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā ir pieņemams gala lēmums, nevis starplēmums, tādējādi tas, ka starplēmums tiek pieņemts Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā, ir pretrunā Administratīvā procesa likumā noteiktajam. Papildus informējam, ka Ministru kabineta lēmumam (rīkojumam) un Ministru kabineta noteikumiem ir dažāda tiesiskā daba, tādējādi anotācijā norādītais, ka "galīgais lēmums par speciālās regulatīvās vides izveidi tiek pieņemts ar Ministru kabineta noteikumiem", ir nepamatots. No Likuma 5. panta otrās daļas izriet, ka Ministru kabinets speciālo regulatīvo vidi izveido ar lēmumu, nevis ar normatīvo aktu.

-

Atkārtoti lūdzam svītrot projekta 12. punktu, ņemot vērā to, ka Ministru kabineta noteikumos nenosaka citu Ministru kabineta noteikumu saturu. Ministru kabineta noteikumi tiek izdoti uz likuma pamata un attiecīgi to saturs atbilst likumā dotajam pilnvarojumam. Nepieciešamības gadījumā anotācijā var ietvert detalizētāku informāciju par to, ko, ievērojot likumā doto pilnvarojumu, plānots regulēt Ministru kabineta noteikumos.

-

Apakšpunktā minētais ierobežojums attiecībā uz komersantam piesaistītajiem partneriem un ekspertiem formulēts šādi: “ir atzīstami par agrāk sodītām personām par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu”. Norādām, ka nebūtu precīzi noteikt ierobežojumu personām, kuras “ir atzītas par sodītām personām”. Precīzāk būtu noteikt ierobežojumu personām, kuras ir sodītas par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, formulējot to šādi: “kura piesaistītie partneri vai eksperti uz līgumattiecību pamata ir sodīti par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu”.
 

-