Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"” (ID 23-TA-2345) (turpmāk – Projekts) un izsakām iebildumus un priekšlikumus Projekta sakarā.

LTRK jau 2022. gada oktobrī pauda iebildumus grozījumiem Darba likumā, kas noteica minimālās algas palielināšanu līdz 620 eiro no 2023. gada 1. janvāra un līdz 700 eiro no 2024. gada 1. janvāra, tostarp norādot, ka grozījumu iesniegšanas un izskatīšanas veids neatbilda labas likumdošanas principam. LTRK 2022. gada novembrī arī sniedza atzinumu Labklājības ministrijai par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 656, īpaši izceļot nepieciešamību līdz ar minimālās mēnešalgas celšanu tādā pašā apjomā celt arī neapliekamo minimumu. LTRK joprojām uztur iepriekš paustos iebildumus.

LTRK vairākkārtīgi ir norādījusi, ka ir nepieciešamas diskusijas par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu, lai vienotos par izsvērtu un samērīgu plānu, kas nerada pārmērīgu apgrūtinājumu kā uzņēmējiem, tā valsts sektoram. Atalgojumam ir jābūt konkurētspējīgam un uzņēmējiem ir jābūt iespējai to savlaicīgi plānot. Diskusijai ir jābūt atsevišķi no ikgadējām valsts budžeta sarunām, un jautājums ir jāskata sasaistē ar vēl citiem tautsaimniecību raksturojošiem rādītājiem, pamatā izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus.

Minimālās algas celšana netieši ietekmē arī kvalificētā darbaspēka izmaksas, tādēļ vienlaikus ir jādomā arī par produktivitātes celšanos. Lai neietekmētu konkurenci negatīvi, minimālās algas celšana var būt iespējama tikai un vienīgi komplektā ar neapliekamā minimuma celšanu identiskā apjomā. Tas saglabās uzņēmuma konkurētspēju un radīs apstākļus lielākiem ieņēmumiem darba ņēmējiem. Tālāk jau valsts iegūs no lielākas naudas aprites patēriņā, bet netiktu radīti papildu izdevumi uzņēmējiem.

LTRK jau iepriekš rosinājusi izvērtēt iespēju darbinieka bruto algā iekļaut visas kopējās nodokļu izmaksas, tostarp darba devēja sociālo iemaksu daļu. Minimālās algas celšana ir jāsasaista ar darbaspēka nodokļu un darbaspēka izmaksu konkurētspēju. Jāņem gan vērā, ka Lietuvas, Igaunijas un Latvijas minimālās algas nav tieši salīdzināmas, jo tās ietver atšķirīgas VSAOI likmes (Lietuvā ietverta arī darba devēja VSAOI). Kopumā ir jārod veids, kā pakāpeniski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie nebūtu augstāki kā kaimiņvalstīs, un ir jāsamazina darba devēja apmaksātās darba nespējas lapas. Gan kopējo izmaksu, gan konkurētspējas aspektā būtiski ir atgriezties pie virsstundu apmaksas apmēra jautājuma, par ko viedokļus ir paudušas gan LTRK, gan LDDK un nozaru asociācijas.

LTRK ieskatā tik straujš minimālās algas pieaugums ne tikai nesasniegs iecerēto, proti, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, bet mazinās uzņēmumu konkurētspēju, īpaši Latvijas reģionos. Latvijas ekonomiskā situācija nebūt nav vienmērīga, kas nozīmē, ka minimālās algas celšana radīs problēmas valsts reģionos. Vēršam uzmanību arī uz Latvijas Bankas ekspertu norādīto, ka pēc starptautiskiem salīdzinājumiem minimālai algai nevajadzētu pārsniegt pusi no vidējās algas (https://www.makroekonomika.lv/vai-atalgojums-arvien-pieaugs-un-vel-paatrinas-minimalas-algas-celsana), kas īpaši jāaplūko reģionālo atšķirību kontekstā.
Neapšaubāmi nevienlīdzības mazināšana ir atbalstāms mērķis, kas sasniedzams ar vienlīdzīgām iespējām katram indivīdam mācīties, studēt, visa mūža garumā apgūt un pilnveidot prasmes. Taču, ievērojot esošo un plānoto situāciju atalgojuma jomā, personas vēlme apgūt papildu iemaņas netiek pienācīgi motivēta un novērtēta, jo faktiskā minimālās darba algas apmēra atšķirība no kvalificēta darba veicēja atalgojuma nav būtiska, kā rezultātā persona var negūt pārliecību, ka ir nepieciešams apgūt papildu izglītību, tādējādi arī nemazinot pastāvošo nevienlīdzību sabiedrībā.

LTRK aicina uz minimālās algas palielināšanu skatīties kompleksi un kontekstā. LTRK uzsver Latvijas Bankas ekonomistu pausto, ka “minimālās algas celšana var arī nepalīdzēt nodarbinātiem ar zemiem ienākumiem. Ja uzņēmējs nespēs maksāt minimālo algu, darbinieki tiks atlaisti, un viņiem būs grūti atrast jauno darbavietu.” (https://www.makroekonomika.lv/vai-atalgojums-arvien-pieaugs-un-vel-paatrinas-minimalas-algas-celsana). Papildus jāatzīmē, ka minimālās mēnešalgas palielināšana līdztekus palielinās arī inflācijas apmēru, radot papildus slogu ekonomikai, ko vienlaikus Eiropas Centrālā banka mēģina apturēt. Pēdējo gadu inflācijas kāpums, ko tostarp veicināja arī nepārdomāta minimālās algas celšana, negatīvi ietekmē un pat grauj sociālās apdrošināšanas sistēmu. Šobrīd strādājošo iedzīvotāju iespējas saņemt adekvātu pensiju būtiski samazinās, kā rezultātā var tikt veicināta ēnu ekonomika, jo personai zūd motivācija godprātīgi maksāt nodokļus, ja pensija ir atkarīga no politiskiem lēmumiem un veiktās sociālās iemaksas tikai nebūtiski ietekmēs pensijas apmēru.

Kā lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā, LTRK aicina ņemt vērā norādītos argumentus un šajos izaicinošajos apstākļos pieņemt sapratīgus, uzņēmējdarbībai labvēlīgus, vienlaikus inflāciju mazinošus lēmumus, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu šo sarežģīto ekonomisko situāciju, neradot papildus izaicinājumus.
 

-