Atzinums

Projekta ID
24-TA-2012
Atzinuma sniedzējs
Rīgas Tehniskā universitāte
Atzinums iesniegts
24.04.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
 VAIS terminoloģijā pastāv neskaidrība starp jēdzieniem "studiju programma" un "augstākās izglītības programma", analoģiski tas ir Augstskolu likumā. Esošā terminoloģiskā neatbilstība var radīt interpretācijas problēmas, kas var ietekmēt normatīvo aktu vienveidīgu piemērošanu un radīt juridisku nenoteiktību. Tāpēc aicinām nodrošināt konsekventu un skaidru jēdzienu lietojumu gan VAIS, gan arī Augstskolu likumā.
 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
1. Valsts standartā netiek paredzēta iespēja īstenot Augstskolu likuma 57. pantā 3. daļā noteikto, kas paredz, ka pirmā cikla daļa var būt īsā cikla profesionālā augstākā izglītība. Aicinām iekļaut VAIS visas Augstskolu likumā noteiktās normas.

2. Valsts standarta IV. nodaļā netiek ņemtas vērā Augstskolu likuma 55. un 59. pantā noteiktās iespējas attiecībā uz apakšprogrammām. Augstskolu likuma 59. pantā pirmā cikla studiju programmas apguves rezultātā ir paredzēta iespēja iegūt gan bakalaura grādu, gan bakalaura grādu un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas būtu atkarīgs no studiju programmai vai tās apakšprogrammai noteiktajiem sasniedzamajiem studiju rezultātiem. Nepieciešams veidot VAIS atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam un paredzēt iespējas veidot programmas ietvaros apakšprogrammas, kas atbilstu modernām un starptautiski konkurētspējīgām studiju iespējām, tādējādi veicinot Latvijas studiju programmu konkurētspēju starptautiskā līmenī.

 
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
Iebildums
Valsts standarta V. nodaļā netiek ņemtas vērā Augstskolu likuma 55. un 59. pantā noteiktās iespējas attiecībā uz apakšprogrammām. Augstskolu likuma 59. pantā otrā cikla studiju programmas apguves rezultātā ir paredzēta iespēja iegūt gan maģistra grādu, gan maģistra grādu un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas būtu atkarīgs no studiju programmai vai tās apakšprogrammai noteiktajiem sasniedzamajiem studiju rezultātiem. Nepieciešams veidot AIS atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam un paredzēt iespējas veidot programmas ietvaros apakšprogrammas, kas atbilstu modernām un starptautiski konkurētspējīgām studiju iespējām, tādējādi veicinot Latvijas studiju programmu konkurētspēju starptautiskā līmenī.
 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu projekts
Iebildums
VAIS 53. punktā un 54. punktā izmantoto terminoloģiju nosaka Augstskolu likums. VAIS 53. punktā un 54.punktā detalizētais uzskaitījums un dažādo terminu lietojums var radīt būtiskus izaicinājumus gan veidojot kopīgās studiju programmas ar ārvalstu augstskolām, gan veidojot valsts pārbaudījumus programmās, kurās paredzētas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Šobrīd VAIS noteiktās normas ierobežo un padara neiespējamu valsts pārbaudījumu veidošanu atbilstoši katras programmas sasniedzamiem rezultātiem. Nepieciešams izmantot vienotu un starptautiski vispārpieņemtu terminoloģiju, piemēram, "valsts pārbaudījums", kas var ietvert vairākas sastāvdaļas vai daļas, tādējādi nodrošinot normatīvo aktu skaidrību un pielāgojamību praktiskai piemērošanai.
Ir nepieciešams izmantot tikai Izglītības likumā izmantoto terminu “valsts pārbaudījums”, atbilstoši veicot grozījumus Augstskolu likumā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Augstskolu likumā un secīgi VAIS nolūkā nodrošināt juridisko skaidrību un konsekvenci augstākās izglītības regulējumā.
 
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu projekts
Iebildums
VAIS 53. punktā un 54. punktā izmantoto terminoloģiju nosaka Augstskolu likums. VAIS 53. punktā un 54.punktā detalizētais uzskaitījums un dažādo terminu lietojums var radīt būtiskus izaicinājumus gan veidojot kopīgās studiju programmas ar ārvalstu augstskolām, gan veidojot valsts pārbaudījumus programmās, kurās paredzētas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Šobrīd VAIS noteiktās normas ierobežo un padara neiespējamu valsts pārbaudījumu veidošanu atbilstoši katras programmas sasniedzamiem rezultātiem. Nepieciešams izmantot vienotu un starptautiski vispārpieņemtu terminoloģiju, piemēram, "valsts pārbaudījums", kas var ietvert vairākas sastāvdaļas vai daļas, tādējādi nodrošinot normatīvo aktu skaidrību un pielāgojamību praktiskai piemērošanai.
Ir nepieciešams izmantot tikai Izglītības likumā izmantoto terminu “valsts pārbaudījums”, atbilstoši veicot grozījumus Augstskolu likumā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Augstskolu likumā un secīgi VAIS nolūkā nodrošināt juridisko skaidrību un konsekvenci augstākās izglītības regulējumā.
 
Piedāvātā redakcija
-